Izbeigts kriminālprocess pret Muitas policijas direktora vietnieka dēlu par narkotikām
PIETIEK15.03.2015.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Kā jau tika prognozēts, Valsts policija "pierādījumu trūkuma dēļ" izbeigusi kriminālprocesu, kas tika ierosināts pēc Muitas policijas pārvaldes (agrāk Muitas kriminālpārvaldes) direktora vietnieka Jāņa Borovika dēla Valtera aizturēšanas par narkotiku lietošanu un izplatīšanu. Aizturētais sodīts administratīvi par narkotiku lietošanu.
Kā Pietiek informēja Valsts policijas preses sekretārs Toms Sadovskis, kriminālprocess izbeigts pierādījumu trūkuma dēļ. Kriminālprocess divas reizes sūtīts prokuratūrai, kura atteikusies sākt kriminālvajāšanu, kā arī ieteikusi kriminālprocesu izbeigt.
Aizdomās turētajam aizturēšanas brīdī blakus atradies maisiņš ar narkotikām, taču pierādīt viņa saistību ar šo maisiņu un tā saturu policistiem nav izdevies, jo pārbaudē par narkotisko vielu klātbūtni organismā konstatēts, ka aizturētais ir lietojis narkotikas, bet citas, ne tās, kuras atradās maisiņā, skaidroja Sadovskis.
Līdz ar to aizturētais sodīts administratīvi, jo par narkotiku lietošanu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzēts administratīvais naudas sods vai administratīvais arests. Savukārt kriminālsods par narkotisko vielu lietošanu tiek paredzēts tikai tādā gadījumā, ja pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā.
Pietiek jau ziņoja, ka 2012. gada augustā ar nepilniem 1,3 gramiem metamfetamīna tika aizturēts 1993. gadā dzimušais Valters Boroviks, kurš ir tobrīdējās Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka vietnieka Jāņa Borovika dēls.
No Valsts policijas atskaites par aizturēšanu toreiz izrietēja, ka Boroviks – jaunākais 14. augusta vakarā Rīgā, Āzenes ielā aizturēts aizdomās par „narkotisko vielu lietošanu bez ārsta nozīmējuma”. Pēc aizturēšanas viņš nogādāts Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzes nodaļā Rīgā, Aptiekas ielā,
Pēc tam Boroviks tika ievietots iepriekšējās aizturēšanas izolatorā aizdomās par narkotisko vielu glabāšanu, savukārt eksperta sākotnējais slēdziens bijis – pie jaunieša atrastā viela ir 1,2865 grami metamfetamīna.
Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes Kurzemes iecirknī par šo faktu tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma „narkotiku panta” – 253.0.1. panta.
Kā Pietiek jau informējis, sākotnēji pienāca ziņas, ka Boroviks – vecākais darot visu iespējamo, lai šo lietu noklusinātu un, vēlams, izbeigtu. Neoficiāli esot iedarbinātas dažādas sviras – ņemot vērā Borovika kontaktus Satversmes aizsardzības birojā, KNAB un Militārās izlūkošanas un drošības dienestā -, lai Boroviks – jaunākais kriminālprocesa ietvaros nekādā gadījumā netiktu uzskatīts par iespējamu narkotiku izplatītāju: tas varētu atstāt graujošu iespaidu uz viņa tēva turpmāko karjeru. Kā redzams, šāds arī ir rezultāts.
Kā zināms, Muitas policijas pārvalde aktīvi darbojas narkotiku tirgus apkarošanā, un Jānis Boroviks pēc tajā veiktajām reformām reāli ir šīs pretkontrabandas iestādes pirmā persona, kuras rokās ir visa tās operatīvā darbība.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
