Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.

Iepriekš minētā tendence visvairāk pamanīta paaudzei, kura kaut kādā apzinātā vecumā paspēja padzīvot padomju laikos. Šajā sakarā V.V.Freiberga reiz trāpīgi teica: Padomju okupācijas gadi ir atstājuši ļoti smagas sekas uz cilvēku domāšanu. Uz izpratni par viņu morālo atbildību. Okupācijas gadi radījuši ļoti izkropļotu indivīda izpratni par viņa attiecībām ar valsti. Šī izkropļotā izpratne par personīgo atbildību un par valsts atbildību novedusi pie ļoti apšaubāmiem darījumiem dažādos atbildības līmeņos.

Ņemsim kaut vai ārzemju humānās palīdzības sūtījumus, kas bieži vien netiek nodoti daudzbērnu ģimenēm, slimniekiem vai veciem ļaudīm. No sīka līmeņa blēdībām līdz pat 3 miljonu afērām un G-24 kredītiem, kas vienkārši "izkūpējuši gaisā". Līdz bankām, kas bankrotē jau iepriekš paredzamā veidā un pazūd ar ļaužu iekrājumiem. Liela apmēra blēdības, kas uzturējušas mūsu sabiedrībā priekšstatu par vispārēju "mežonīgo Rietumu" morāli. Tā teikt, grāb, ko vari, un paņem visu, kas nav piesiets.

Un cilvēks sāk domāt tā: visi ņem un grābj, ja arī es neņemšu, tad būšu muļķis. Un, ja tāds cilvēks tiek pie "grāpja" klāt un pagūst "pasmelties", tad viņš uzskata sevi par veiksminieku. Bet, ja paliek tukšiniekos, tad gan viņam sāk ataust sapratne, ka ilgtermiņa perspektīvā valsti uz šādiem pamatiem veidot nevar. Tā ir smaga lieta[1].

Katra indivīda individuālo uzvedības modeli veido kā sabiedrības kopējais uzvedības modelis, tā arī skolas/studiju laikā iegūtās zināšanas. Ja no mazotnes māca, ka, ja kādam ir kaut kas vairāk nekā citiem, tad viņam tas jāatņem, jo viņš ir budzis – ar laiku izveidojas priekšstats, ka jāņem no tiem, kuriem ir vairāk. Ja roku rokā ar izglītībā iegūstamajām zināšanām soļo praktiskā pieredze, ka visa sabiedrība, pirmkārt, jau ģimene, nes mājās no darbavietām visu, ko tik var panest, tad izpratne par pareizo uzvedību veidojas visnotaļ deformēti.

Sabiedrības un ģimenes ietekme uz katra indivīda individualitātes izveidošanos ir visnotaļ liela, tomēr visbūtiskākā ietekme ir izglītības sistēmai. Atliek tajā pieļaut kļūdas vai apzināti to deformēt vai veidot haotiski – automātiski izveidosies pat vairākas paaudzes, kurām vērtību sistēma būs deformēta. Piemēram, 90 gadu sākumā strauju popularitāti ieguva raidījums un kustība „Glābiet bērnus”. Visiem bērniem tika plaši klāstīts par viņu tiesībām, aizmirstot pastāstīt arī par pienākumiem. Tad nu izaugusi vesela plejāde cilvēku, kuriem no mazotnes ir tikai skaidrots – „Tev ir tiesības!”

Mazliet parēķināsim, piemēram, jaunietis, kuram 90. gadu sākumā (paņemšu vidu – 1995.gadu) bija „spurainie” 17 gadi, tad pašlaik viņam ir 38 gadi. Protams, ka būs izņēmumi, bet pārsvarā šajā vecuma grupā cilvēkiem dominēs viens viedoklis – man ir tiesības, citi vainīgi, galvenais skaļi un skaisti runāt utt. Ja tā paskatās, pašlaik politikā varam ieraudzīt vienu izteiktu šādu līderi, kas ir populists Aldis Gobzems.

Intereses pēc papētīju publiski pieejamo viņa CV! Opā (!), dzimis 1978.gadā[2]. Pašlaik sanāk, ka viņam ir 41 gads!! Tieši no tā laika, kad visiem skandināja – „Tev ir tikai tiesības!”. Nelielai atkāpītei, tiesības plašākā nozīmē sevī ietver sabalansētu tiesību un pienākumu loku. Tikai tiesības un tikai pienākumi normālā vidē nepastāv.

Tomēr iepriekš minētais bija tikai neliels ieskicējums vēl lielākai problēmai. Proti, ja kāds saka, ka mūžīgais dzinējs nepastāv, varu teikt – Latvijas izglītības sistēmas reformu kontekstā ir meli. Pašlaik izskatās, ka Latvija kopš neatkarības atgūšanas to tik vien dara, kā veic dažnedažādākās reformas izglītības jomā. Nereti viena reforma netiek pabeigta, kā uzsākas jau pavisam cita vai sākotnēji ieplānotā reformas forma mainās tik tālu, ka jaunais mērķis ir pat nelielā pretrunā ar sākotnēji nosprausto. Šāds rasols ir it visā, ieskaitot arī finansēšanas principu, ka nauda seko skolēnam.

Respektīvi, tiek veidota sistēma, ka skolas ir ieinteresētas piesaistīt un noturēt skolēnus, jo, jo vairāk skolēnu, jo vairāk naudas. Papildus, ja vēl tiek noteikts, ka atsevišķas piemaksas pedagogiem būs saistītas ar centralizēto eksāmenu rezultātu, tad nereti skolotājs būs vairāk ieinteresēts, lai viņa audzēkņi nokārtotu eksāmenus, nekā pats audzēknis. Te nu mēs nonākam jau pie tradicionālā jautājuma – centralizēto eksāmenu jautājumu nopludināšanas.

Arī 2019.gads nav izņēmums, un pirmā lakstīgala ir klāt – tika konstatēts, ka nopludināti angļu valodas eksāmena mutvārdu daļa.[3] Pēc neilga laika jau tika noskaidrots, kāds pārsteigums – to atkal izdarījis skolotājs, kurš saviem audzēkņiem aizsūtījis attiecīgo informāciju, neiedomājoties, ka viņi itin knaši padalīsies ar iegūto informāciju ar draugiem un paziņām, tai skaitā arī internetā. Tālāk jau tehniskas dabas jautājums, kamēr kāds par to paceļ brēku. Kādēļ tā tika darīts? Visticamāk, lai paceltu savu skolēnu vidējo atzīmi, tādējādi parūpējoties, ka procents būs labs un piemaksa neizpaliks. Tādējādi tika izveidota sistēma, ka pedagogs ir ieinteresēts skolēnu skaitā, nevis to zināšanu līmenī. Vai tas ir normāli? Domāju, ka nē!

Ne mazāks haoss ir tieši izglītības saturā. Ik pa laikam ir kaut kādas jaunas vēsmas par it kā labāko modeli. Tagad jājamzirdziņš iekļaujošā izglītība. Skatot skaidrojumu, ko nozīmē jēdziens “iekļaujošā” izglītība, varam izlasīt: izglītības veids, kurā tiek piedāvātas vienādas izglītības iespējas visiem bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem neatkarīgi no tā, kādas ir cilvēka spējas, vajadzības un/vai veselības stāvoklis.[4] Centieni no 2005.gada lobēt iekļaujošo izglītību Latvijas skolās ir tik manāmi, ka rodas jautājums – ko tad sabiedrība no tā iegūs, vai – kam tas ir izdevīgi?

Pilnībā visi vienā klasē un pie vienas mācību programmas?! Tas nekas, ka šajā klasē tad būs arī audzēkņi, kuri pašlaik apmeklē specializētās mācību iestādes, vai arī tādi, kuriem attiecīgais priekšmets ne interesē, ne padodas. Ko no šī visa iegūs tie izglītojamie, kuriem attiecīgais priekšmets interesē un padodas? Vienā klasē viens pedagogs vienu priekšmetu pasniegs dažādu ātrumu pakāpē? Tā, lai tas, kurš saprot tikai vieglajā valodā rakstīto, virzītos uz priekšu tieši tāpat kā tāds, kuram tēma patīk un padodas? Pēc idejas tur divi varianti - vai nu ceļam augšā to, kuram sanāk sliktāk, vai velkam lejā to, kuram sanāk labāk. Kāds ir iespējamākais variants? Laikam jau otrais.

Izglītības un zinātnes ministrija visu laiku runā par finansējuma trūkumu. Jā, piekrītu šai sadaļai, bet atkal bet, normāli skatoties, jebkurš reāli domājošs uzņēmējs, vai tāds, kurš vēlas savu jomu/nozari attīstīt, rīkosies, sperot trīs soļus. Pirmais – konstatēs, ko vēlas sasniegt. Respektīvi, precīzi definējams mērķis, kura sasniegšanu var pārbaudīt ar noteiktiem kritērijiem.

Otrais – identificēs šī brīža situāciju (to neizpušķojot). Visbeidzot trešais – sastādīt un īstenot ceļa karti no šī brīža situācijas līdz brīdim, kad mērķis ir sasniegts. Vai izglītības jomā, tā arī daudzās citās, šis ir izdarīts – atbilde ir nē. Ja sabiedrība nav izglītota, tai nepiemīt kritiskā un analītiskā domāšana un vispārīgas zināšanas, tad nav brīnums, kad pat Saeimā ievēl tādus brīnumus, ka domājoša sabiedrības daļa spēj tik noelsties – zeme atveries.

Te tad arī rodas jautājums – varbūt kāds vai kādi ir ļoti ieinteresēti, lai nācija būtu, nu, tāda, nekāda, jo tad var droši, tautas valodā runājot, karināt makaronus uz ausīm, piesavināties un dzīvot uz citu rēķinu. Ups, paskatoties apkārt – ko redzam? Diemžēl arī to redzam. Tamdēļ, kamēr nebūs tāds izglītības ministrs, kurš spēs īsi un saprotami pateikt, ko mēs gribam sasniegt izglītības jomā, kā pārbaudīt, vai esam sasnieguši un kā to izdarīsim attiecīgo gadu laikā, tikmēr ikkatrs vāvuļojums tikai par pliku finansējuma nepieciešamību būs kā indikators, ka konkrētais ministrs patiesībā ir ieinteresēts aprobežota iedzīvotāja radīšanā, nevis reāli rūpējas par izglītības kvalitāti.


[1] https://www.vestnesis.lv/ta/id/15035

[2] https://lv.wikipedia.org/wiki/Aldis_Gobzems

[3] https://www.apollo.lv/6544552/ikgadeja-tradicija-socialo-tiklu-lietotaji-par-nopluduso-anglu-valodas-eksamenu

[4] https://lv.wikipedia.org/wiki/Iek%C4%BCaujo%C5%A1%C4%81_izgl%C4%ABt%C4%ABba

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...