Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izmantojot savas darbavietas sniegtos resursus, Dānijas Kultūras institūta, Ziemeļvalstu Ministru padomes, Vācijas u.c. atbalstītā Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Rita Ruduša ir plānojusi informatīvus "uzbrukumus", lai ietekmētu lēmumus Latvijas Radio vadības sakarā, - tā liecina Pietiek rīcībā nonākušas elektroniskā pasta vēstules, ko šodien publicējam. Tikmēr žurnāla Ir galvenā redaktore Nellija Tjarve nākusi klajā ar paziņojumu, ka viss esot tieši otrādi - "lūk, manipulācijas piemērs! Sarunas tēma ir padomes uzbrukums radio un kā pret to aizstāvēties, bet nelietīgi tipi to apgriež kājām gaisā".

Kā izriet no vienas elektroniskā pasta vēstules, Ruduša, kas vienlaikus ar Mediju izcilības centra vadītājas amatu ieņem arī Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājas posteni, ir nodarbojusies ar Latvijas Radio līdzšinējo vadību aizstāvošu reklāmu un citu „uzbrukumu” organizēšanu.

„Vai jaudīgākie reģionāli būtu gatavi ielikt reklāmu, kuras teksts būtu apmēram šāds: "Aizstāvi savu radio. Pieprasi Saeimai atlaist NEPLP" vai kaut kā tā?” teikts vienā no šīm vēstulēm, kurā Ruduša vēl piebilst – šāda apvaicāšanās esot viņas „uzdevums”. Par to, kas šādu uzdevumu devis, nekas nav minēts.

Savukārt otrā vēstulē jau runāts par to, kā „uzbrukumos” varētu izmantot arī sabiedriskā medija – Latvijas Radio mārketinga komandu: „Uzbrukumu "pirmajā kārtā" ļoti vērtīgi bija tas, ka reģionālā prese publicēja atbalsta reklāmas. Parunāšu ar Radio mārketinga komandu - iespējams, noderētu kaut kas līdzīgs arī šoreiz. Un tad visu avīžu eksemplārus aizsūtīt deputātiem, KM un NEPLP locekļiem.”

Interesanti, ka šo „uzbrukumu” organizēšanā Ruduša izmantojusi savas darbavietas resursus, - abas elektroniskā pasta vēstules ir izsūtītas no Baltijas Mediju izcilības centra e-pasta adreses.

Lai lasītājiem būtu skaidrāks, kas par organizāciju ir šis centrs un ar ko tam vajadzētu nodarboties, publicējam fragmentus no Baltijas Mediju izcilības centra apraksta, kura autors ir savulaik no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata atlaistais Ainārs Dimants:

„„Centra dibināšanas mērķis ir stiprināt neatkarīgos medijus Baltijā, lai palīdzētu tiem veiksmīgāk uzrunāt valodas un mediju lietošanas paradumu ziņā ļoti daudzveidīgo auditoriju,” skaidro tā vadītāja Rita Ruduša. Mūsdienu demokrātijās to iekšējā spēka un ārējās noturības nodrošināšanā centrālā loma ir stipriem un neatkarīgiem medijiem un, jo īpaši, kvalitātes medijiem, kuri ar nopietnu saturu un izklaidi spēj sasniegt plašas auditorijas un noteikt nacionālo dienas kārtību. Komunikācijas zinātne bezkaislīgi pierāda, ka sabiedriskā televīzija ar saviem sociālajiem iznākumiem (social outcomes) šajā ziņā arvien ir neaizstājama.

Tādēļ nepārsteidz fakts, ka arī šī centra, kas darbosies kā Baltijas valstu žurnālistu profesionālās sadarbības un tālākizglītības organizators un koordinators, dibinātāju vidū ir sabiedriskie mediji – ERR Igaunijā un Latvijas Televīzija, kā arī Latvijas Raidorganizāciju apvienība, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs RE:Baltica, Latvijas Žurnālistu asociācija, Lietuvas Interneta mediju asociācija, Igaunijas Preses izdevēju asociācija, Lietuvas Žurnālistu centrs, Rīgas Stradiņa universitāte un Tallinas Universitātes Baltijas filmu un mediju skola.

Dibināšanas sapulce sāka formulēt nepieciešamo apmācību vajadzības. To vidū ir sociālo mediju izpēte tēmu un personu noskaidrošanai, tehnoloģisko rīku izmantošana ziņu sagatavošanā, ziņu pasniegšanas rīki un platformas, pēdas tiešsaistē kā priekšrocības un riski, digitālās stratēģijas satura koplietošanā un auditorijas iesaistīšanā, atraktīva jaunāku auditoriju uzrunāšana. Aktuāla ir arī sarežģītas realitātes vienkāršošana skaidrā stāstījumā, māka izvēlēties, spilgtu personību atrašana, piekļūšana īstajiem cilvēkiem un vietām, māksliniecisku paņēmienu izmantošana reportāžās un dokumentālajos stāstījumos.

Ir iezīmējusies arī nepieciešamība pilnveidoties ziņu pasniegšanas jomā, sākot ar ļoti praktiskiem aspektiem, kā piemēram, runas komunikācijas un informācijas pasniegšanas prasmju pilnveidošana, producēšanas procesa apguve, saiknes veidošana ar auditoriju, auditorijas psiholoģijas apguve, radio un televīzijai piemērotas balss trenēšana, stresa pārvarēšanu kameras priekšā un gudru intervēšanas tehniku apguve, beidzot ar datu vizualizēšanas prasmju attīstīšanu - infografiku un grafiskās identitātes veidošanu, viedu grafiskās garnitūras dizainu veidošanu, stāstījuma papildināšanu ar attēliem un mūsdienīgu avīžu dizaina radīšanu.

Līdzās šīm un citām apmācībām, ieskaitot mediju menedžmentu, kura apguvi nākotnē varētu piedāvāt arī ES Austrumu partnerības valstu medijiem un žurnālistiem, diskusijā iezīmējās arī nepieciešamība pēc regulāras un salīdzinošas Baltijas valstu mediju politikas analīzes ar nolūku ierobežot šauru politisku un lobija interešu ietekmi uz mediju politikas lēmumu pieņemšanu. Dažādu ieteikumu izstrādāšana un piedāvāšana arī būs jaunā centra uzdevums.”

Kā šie deklarētie Mediju izcilības centra uzdevumi Rudušas skatījumā saskan ar viņas nodarbēm „uzbrukumu” organizēšanā, Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot – Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja jau otro dienu uz tālruņa zvaniem neatbild.

Tikmēr Latvijas Radio darbinieks Edgars Kupčs sociālajā tīklā Twitter jau netieši apliecinājis, ka tiešām ir Žurnālistu asociācijas sarakste un ka jauno "uzbrukumu" plānošana notikusi vēl vakar: "Vismaz diennakts pagāja, kamēr NEPLP loceklis nelietīgi dabūto Žurnālistu asociācijas biedru iekšējo saraksti nodeva kādam polittehnologam."

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

FotoPēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un zaldātu saraksta, ir pārliecināti, ka viņiem jābūt arī 13.Saeimā.
Lasīt visu...

21

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

FotoDaļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt inventarizāciju slimnīcas struktūrvienībās, kas ir papildu darbs (slogs) pie pamata darba.
Lasīt visu...

8

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

FotoŠovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c. Lietotāji centās rast atbildi uz fundamentālu jautājumu, kurš no politiskajiem spēkiem ir mans krustēvs. Taču viennozīmīgas atbildes tā arī nebija nevienam, jo, tiklīdz kāds prātvēders atklāja, ka es lobēju konkrētu partiju, tā nedēļu vēlāk šis politiskais spēks bija sataisījis sū... un no manis atrāvās pa pilnu programmu.
Lasīt visu...

21

KPV un JKP mīlas dancis

FotoKoalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā saskatu sazvērestības teoriju piegaršu. Man absolūti nepatīk doma, ka valdībā būs Šlesera cilvēki. Aklos vairs neizārstēšu, taču varbūt pa daļai redzi zaudējušos varu mēģināt izārstēt.
Lasīt visu...

21

Trīs vēsturiski secinājumi

Foto13.Saeimas vēlēšanas analītiskajai domai nodiktēja (pasacīja priekšā) trīs secinājumus par latviešu tautas stāvokli. Tie ir vēsturiski secinājumi. Visi trīs secinājumi pamato jaunu posmu tautas virzībā  un apstiprina iepriekšējo posmu analītisko vērtējumu pareizību. Proti, apstiprina novērotās klīniskās ainas pareizību.
Lasīt visu...