Izputējušais grāmatizdevējs pirms personiskā bankrota vēl pamatīgi patukšojis savu apgādu „Atēna”
PIETIEK01.05.2016.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Bijušais grāmatizdevējs Pēteris Jankavs, kura fiziskas personas maksātnespējas procesu nesen sākusi tiesa, ir pamatīgi patukšojis ne tikai ātro kredītu firmu un banku patēriņa kredītu fondus, bet arī paša apsaimniekotā, savulaik plaši pazīstamā, bet tagad maksātnespējīgā apgāda Atēna līdzekļus, - par to liecina Jankava kreditoru saraksts, kas nonācis Pietiek rīcībā.
Pietiek jau informējis par to, ka Rīgas Kurzemes rajona tiesa ir sākusi kādreiz pazīstamā grāmatizdevēja Jankava fiziskās personas maksātnespējas procesu, anonimizētā formā publicējot arī tiesas spriedumu, kas uzskatāmi demonstrē, kādā akacī ikviens cilvēks var nonākt, izmantojot patēriņa kredītu piedāvājumu.
Taču tagad maksātnespējas administratora sastādītais Jankava kreditoru saraksts rāda nedaudz citu ainu – izrādās, ka bijušais izdevējs ir arī ļoti pamatīgi patukšojis nu jau tāpat maksātnespējīgā apgāda Atēna līdzekļus. Kādiem nolūkiem šī nauda – vairāk nekā 100 tūkstoši eiro – izmantota, nav zināms.
Kopā pieteiktais kreditoru prasījumu apjoms ir diezgan iespaidīgs – 329 484 eiro. No tiem lielāko summu vēlas piedzīt nodrošinātais kreditors – ABLV Bank, kas saskaņā ar hipotekāro kredītu līgumiem no Jankava vēlas atgūt vairāk nekā 129 tūkstošus eiro.
Taču uzreiz nākamais lielākais kreditors ir paša Jankava īpašumā bijušais un viņa vadītais apgāds Atēna, - nu jau maksātnespējīgais uzņēmums tā administratora personā no Jankava vēlas atgūt 101 903 eiro. Kā var noprast no kreditora prasījuma, šajā summā ietilpst sadzīviskām vajadzībām izmantota nauda, tostarp arī par automašīnas iegādi.
Iespaidīgu summu – vairāk nekā 30 tūkstošus eiro – Jankavs personiski palicis parādā arī Jelgavas tipogrāfijai. Interesanti, ka bijušais grāmatizdevējs paspējis aizņemties ne tikai no Latvijas juridiskajām un fiziskajām personām, - OU AgroCredit Estonia no viņa vēlētos atgūt vairāk nekā 28 tūkstošus eiro.
Pietiek jau informējis, ka tiesas spriedumā par Jankava maksātnespēju bija uzskaitīts arī milzīgs patēriņa kredītu birums, kuri kreditoru sarakstā atspoguļoti tikai daļēji: AS Citadele banka - patēriņa kredīts par 2 894,51 eiro; AS Citadele banka - patēriņa kredīts par summu 4 377,36 eiro; SIA Aizdevums LV - patēriņa kredīts par 264,05 eiro; Bigbank AS Latvijas filiāle - patēriņa kredīts par 304,66 eiro; AS Swedbank - patēriņa kredīts par 3 098,62 eiro; AS Swedbank - pārējie kredīti par 2 799,54 eiro.
Turklāt, kā izrādās, Jankavs ņēmis veselu virkni – vismaz astoņus - patēriņa kredītus, kuri nav reģistrēti Latvijas Bankas Kredītu reģistrā: AS Mogo - patēriņa kredīts par 6 423,70 eiro; SIAVivus - patēriņa kredīts par 741,71 eiro; SIA Ondo - patēriņa kredīts par 467,50 eiro; ASLateko Līzings - patēriņa kredīts par 442,58 eiro; Ferratum Bank Ltd - patēriņa kredīts par 355,08 eiro; VIA SMS - patēriņa kredīts par 1 114,63 eiro; Credit 24 (SIA IPF Digital Latvia) - patēriņa kredīts par summu 1 398,10 eiro; UNO Līzings - patēriņa kredīts par 274,84 eiro.
Arī tie, kā minēts tiesas spriedumā, nav visi neveiksmīgā grāmatizdevēja sataisītie parādi: ar SIA Fudans noslēgts līgums par mēbeļu iegādi par 16 645 eiro. Divām privātpersonām, no kurām viena parādu piedzinusi caur tiesu, Jankavs ir parādā vēl 13 250 eiro un 3 185,81 eiro.
Tiesas spriedumā konstatēts, ka Jankavam nav nekādas citas mantas, izņemot nekustamos īpašumus Neretas un Salacgrīvas novadā, par kuriem viņš šopavasar vēl ir veicis nekustamo īpašumu nodokļa samaksu pilnā apmērā. Tāpat bijušais grāmatizdevējs spējis veikt depozīta iemaksu maksātnespējas procesa administratora vienreizējās atlīdzības segšanai divu minimālo mēnešalgu apmērā, un par administratoru ir iecelts Gints Laiviņš-Laivenieks.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
