Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atsijāts to personu loks, no kura apspriešanai Nacionālās drošības padomē (NDP) varētu tikt izvirzīts kandidāts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatam, liecina Pietiek rīcībā esošais potenciālo kandidātu saraksts. Tā apspriešana, paredzams, varētu sākties jau šomēnes. Pirmo neformālo konsultāciju iznākums par apspriešanas kārtību ļauj prognozēt, ka koalīcijai būs grūti vienoties par kopīgu kandidātu un tādā gadījumā izšķiroša var izrādīties NDP vadītāja Valsts prezidenta Andra Bērziņa pozīcija. SAB direktoru jāievēl Saeimai, bet Nacionālajai apvienībai atšķirībā no koalīcijas partneriem nav sava pārstāvja NDP, līdz ar to nav skaidrs, kā tā varēs piedalīties kandidāta apspriešanā, un tas var radīt jaunu spriedzi koalīcijā.

Izsijāto kandidātu loks, sākoties apspriešanai koalīcijā un NDP, vēl var mainīties un pašlaik koalīcijas partijas ir ļoti tālu no vienošanās par kopīgu atbalstu kādam no kandidātiem. Tomēr saraksts, kurā pēdējo nedēļu laikā parādījušies arī līdz šim neizskanējuši uzvārdi, parāda: "tumšie zirdziņi", kuri būtu izraudzīti politisku iemeslu dēļ un varētu radīt iebildes NATO partnerdienestos, uz SAB direktora amatu visticamāk virzīti netiks.

Pašlaik Pietiek zināmo reālo kandidātu loks sašaurinājies līdz pieciem - tas ir par Latvijas militāro pārstāvi NATO nule ieceltais armijas ģenerālis Andis Dilāns (attēlā), Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) Gints Apals, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieks Indulis Krēķis, bijušais ģenerālprokurors, tagad Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks Jānis Maizītis un bijušais Latvijas vēstnieks ASV, tagad Ārlietu ministrijas politiskais direktors Andrejs Pildegovičs.

42 gadus vecais armijas ģenerālis Andis Dilāns tiek uzskatīts par Vienotības kandidātu, pie kura kandidatūras premjera partija, šaurā lokā apspriežoties, nonākusi janvāra sākumā, izdarot izvēli starp viņu un vēl vienu jauno ģenerāli Juri Zeibārtu. Dilāns uzaudzis deviņu bērnu ģimenē Latgalē, mērķtiecīgi veidojis savu karjeru un tiek raksturots kā ambiciozs. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība), kurš Pietiek minēts kā viens no šīs idejas autoriem, atteicās apstiprināt Dilāna uzrunāšanu, tomēr norādīja, ka ģenerālis tikai decembrī iecelts par Latvijas pārstāvi NATO un, cik zināms, mērķtiecīgi gājis pretī karjerai Briselē.

Neoficiāli zināms, ka Vienotība nav droša par iespējām nodrošināt visas koalīcijas balsis bijušajam ģenerālprokuroram Maizītim, kura vārds vēl aizvien ir kandidātu sarakstā. To, ka ne visi frakcijas deputāti nobalsotu par bijušo prokuroru, Pietiek neoficiāli atzinuši Nacionālās apvienības politiķi. Maizīša izredzes mazina arī politikas kuluāros cirkulējošā informācija, ka Valsts prezidents no sava nacionālās drošības padomnieka gaidījis aktīvāku darbību, tādēļ meklē iespēju viņu nomainīt, un SAB direktora krēsls varētu būt bijušajam ģenerālprokuroram atbilstoša vakance.

Tieši Nacionālā apvienība neformālajā SAB direktora kandidātu sarakstā "ierakstījusi", iespējams, negaidītāko izvēli - Latvijas vēstnieku EDSO un ANO pastāvīgajā pārstāvniecībā Vīnē Gintu Apalu. 47 gadus vecais diplomāts studējis vēsturi, diplomātiju un starptautisko drošību. Apala māte un nu jau nelaiķis tēvs bijuši Visu Latvijai atbalstītāji, rāda partijas ziedotāju saraksts. Neformālas saites ar Nacionālās apvienības politiķiem uztur arī Apals. Vēl 12. decembrī viņš vadīja diskusiju par Latvijas ārpolitiku ar politiķu piedalīšanos, kas noritēja Nacionālās apvienības birojā.

Vēl viens SAB direktora kandidātu sarakstā atrodamais diplomāts Andrejs Pildegovičs tikai pusgadu atgriezies no ASV. Tādēļ izskan, ka, lai gan 42 gadus vecais diplomāts būtu pieņemams partnerdienestiem NATO, politiķiem valdības koalīcijā un Rīgas pilī varētu šķist, ka Pildegovičs pārāk maz "apsildījis degunu" Latvijas iekšpolitikā, lai vadītu valsts galveno specdienestu. Pildegovičs, kad Pietiek viņu pirms vairāk nekā nedēļas uzrunāja par šo tēmu, atteicās komentēt "hipotētisku varbūtību", ne apstiprinot, ne noliedzot, ka būtu uzrunāts kandidēt SAB direktora amatam. Par Pildegoviča politisko aizmuguri tiek uzskatīta Reformu partija ar tās ārlietu ministru un Pildegoviča pašreizējo šefu Edgaru Rinkēviču. Kā vēl viena Reformu partijas iespējamā izvēle gadījumā, ja tiktu izlemts, ka SAB vadītājs jāmeklē nevis starp diplomātiem, bet profesionāļiem drošības dienestos, varētu būt kandidātu sarakstā iekļautais 52 gadus vecais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieks Indulis Krēķis.

Attiecības koalīcijā un politiķu teiktais tomēr liecina, ka trim valdības partijām būs grūti vienoties par kopīgu kandidātu. Pēc likuma SAB direktoru uz pieciem gadiem ieceļ amatā Saeima pēc NDP priekšlikuma. Tas nozīmē, ka Nacionālā apvienība, kurai nav pārstāvja NDP, būtu jābalso par kandidātu, kura izvirzīšanu tā nav varējusi ietekmēt. Neformāli apspriesta iespēja, ka nākamo SAB direktora kandidātu loku apspriestu Saeimas Nacionālās drošības komisija, kurā ir arī Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava, bet tas noraidīts, jo komisijā ir arī opozīcijas - Zaļo un zemnieku savienības un Saskaņas centra - deputāti un neesot pārliecības, ka apspriestais tiks saglabāts noslēpumā.

Pirms nedēļas Vienotība nav atsaukusies Reformu partijas aicinājumam apspriest kārtību, kā notiks kandidātu apspriešana, koalīcijas partneriem radot sajūtu, ka premjera partija, apzinoties, ka noteicošais vārds procesā piederēs Valsts prezidentam, vēlas pirmā aizsteigties uz Rīgas pili ar kandidāta uzvārdu, cerot visus apspēlēt. Ja atkārtosies līdzīgs scenārijs kā nesen ar valsts kontrolieres ievēlēšanu, kad Vienotība savu kandidātu partneriem darīja zināmu iepriekšējā vakarā ar īsziņas starpniecību, Reformu partija un Nacionālā apvienība atkal varētu bloķēties, Pietiek pieļauj politiķi. Sagaidāms, ka Nacionālā apvienība jaunnedēļ vienosies par priekšlikumiem, kā varētu notikt apspriešana un pēc kādiem kritērijiem izraugāmi kandidāti.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu NDP locekļi ir Valsts prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība), Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers (Reformu partija), Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība), Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība), aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija) un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija).

Valsts galvenā specdienesta vadītāja krēsls atbrīvosies 2. maijā, beidzoties Jāņa Kažociņa pilnvarām  amatā, un iepriekš viņš koalīcijas līderiem bija paudis vēlmi, lai skaidrība par viņa pēcteci būtu jau laikus. Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne Pietiek iepriekš informēja, ka tuvākās NDP sēdes datums vēl nav noteikts, bet visticamāk tā tiks sasaukta februāra otrajā pusē. Koalīcijas politiķi pieļauj, ka SAB direktora kandidāta izraudzīšanas kritēriji un, iespējams, pirmais pretendentu loks tiks apspriests jau tuvākajā NDP sēdē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...