Jā, valsts "airBaltic" nemaksā valsts lidostai, bet tas jau valstij nekas

Deputātu vēstulē norādīts, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" ir lūgusi rakstveidā Satiksmes ministriju kā abu uzņēmumu kapitāla daļu turētāju, sniegt atbalstu un iesaistīties radušās situācijas pozitīva risinājuma panākšanā ārpustiesas ceļā, taču satiksmes ministrs negaidīti gandrīz pilnā apmērā ir nomainījis VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" valdi un publiskajā telpā paziņojis, ka ministrija nespēj „izdarīt nekādas aktivitātes" ne uz lidostu, ne ari uz valsts īpašumā esošo nacionālo aviokompāniju airBaltic, citāts: "Satiksmes ministrija kā uzņēmuma akcionārs ir norādījusi, ka abu valsts uzņēmumu saimnieciskie jautājumi ir risināmi sarunu ceļā. Tā kā šobrīd abu sabiedrību jautājums par savstarpējiem saimnieciskajiem darījumiem atrodas tiesu instancēs, tad Satiksmes ministrija kā akcionārs nekādas aktivitātes uz abiem uzņēmumiem izdarīt nevar."

1. Kā Jūs vērtējat šādu Satiksmes ministrijas pozīciju, vai tā ir atbalstāma un vai šāda ministra bezdarbība nevar novest pie nozīmīga valsts aktīvu vērtību samazinājuma un izdevumiem valsts budžetam, ja šī situācija netiks savlaicīgi atrisināta?

Likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" nosaka valsts kapitāla daļu turētāja tiesības, atbildību un kompetenci. Saskaņā ar minēto normatīvo aktu, kā arī Komerclikumu kapitālsabiedrības valdes kompetencē ietilpst saimnieciskās darbības organizēšana, kā ari no tās izrietošo civiltiesisko strīdu risināšana. Nav uzskatāms, ka atbildīgā ministra rīcība būtu klasificējama kā bezdarbība, ņemot vērā, ka ministrs vairākkārt ir uzdevis rast risinājumu Jūsu vēstulē minētajai situācijai. Kapitālsabiedrību civiltiesiskie strīdi un no tiem finansējami no pašu kapitālsabiedrību līdzekļiem un nav tieši attiecināmi uz valsts budžetu. Tieša Satiksmes ministrijas ietekme/spiediens attiecībā uz situāciju un/vai tās risinājumu nav pieļaujama un var tikt traktēta kā valsts atbalsts kādai no kapitālsabiedrībām, kas ir klaji pretējs Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajam.

2.   Kā Jūs vērtējat šīs AS „Air Baltic Corporation" parādsaistības pret VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga""?

AS „Air Baltic Corporation" 2010. gada 20. jūlijā iesniedza prasības pieteikumu Rīgas apgaBalticsa, kurā apgalvots, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" ļaunprātīgi izmantojusi dominējošo stāvokli un tādējādi nodarījis zaudējumus aviokompānijai. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana esot izpaudusies kā diskriminējoši augstu cenu noteikšana AS „Air Baltic Corporation", salīdzinot ar trešo personu. VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" AS „Air Baltic Corporation" prasībā norādītajiem apstākļiem nepiekrita.

Izvērtējot lietderības apsvērumus attiecībā uz tiesvedību starp divām kapitālsabiedribām, kurās Satiksmes ministrija ir kapitāla daļu turētāja, sākot ar 2011.gadu tika uzsāktas sarunas par iespējamo risinājumu AS „Air Baltic Corporation" saistību dzēšanai pret VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"". Puses vairākkārt pēc abpusēja lūguma atlika tiesvedību, ņemot vērā, ka starp Pusēm norit mierizlīguma sarunas. Jānorāda, ka Pušu sarunu rezultātā Pusēm neizdevās rasta abpusēji pieņemamu risinājumu, kā rezultātā VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" 2014.gada 7.maijā iesniedza prasību par parāda un likumisko/līgumisko procentu piedziņu Rīgas rajona tiesā. Ar Rīgas rajona tiesas 2014.gada 12.jūnija lēmumu lietas izskatīšana nodota Ventspils tiesai. Lietas izskatīšana pēc būtības ir uzsākta.

3.   Vai Jūs uzskatāt, ka esošā situācija starp abiem valsts uzņēmumiem ir kā normāla saimnieciskā darbība? Kāpēc?

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pantu, katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Satiksmes ministrijai nav pamata un tiesību liegt kapitālsabiedrībās, kurās tā ir valsts kapitāla daļu turētāja, izmantot normatīvajos aktos paredzētās tiesības aizstāvēt to aizskartās intereses.

4.   Kā AS ,Air Baltic Corporation" parādsaistības ietekmēs VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" darbības drošuma spēju, finanšu stāvokli un attīstības stratēģijā nospraustos mērķus un uzdevumu izpildi?

Neskatoties uz to, ka lidsabiedrība "airBaltic" pilnā apmērā neveic maksājumus par Lidostas sniegtajiem pakalpojumiem, regulāri prognozējot un kontrolējot naudas plūsmu, šobrīd ir nodrošināta Lidostas finanšu stabilitāte. Gadījumā, ja arī turpmāk airBaltic turpinās nenorēķināties ar VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" par saņemtajiem pakalpojumiem, tas negatīvi ietekmēs VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" naudas plūsmu un maksātspēju.

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" tiesības un pienākumus attiecībā uz drošību nosaka šādi normatīvie akti.

Eiropas Savienības tiesību akti (regulas, lēmumi u.c.):

• Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 11.marta Regula (EK) Nr.300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu Nr.2320/2002.

•     Eiropas Komisijas Regula Nr.272/2009 ar ko papildina vispārējos civilas aviācijas drošības pamatstandartus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.3 00/2008 pielikumā.

•     Eiropas Komisijas 2010.gada4.marta Regula (EK) Nr.185/2010, ar ko nosaka silei izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā.

•     Eiropas Komisijas 2010.gada 26 janvāra Regula Nr.72/2010, ar ko nosaka procedūras Komisijas pārbaužu veikšanai aviācijas drošības jomā.

•     Eiropas Komisijas 2010.gada 13. aprīļa Lēmums C(2010) 774, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus tādu kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, kuros ir 18. panta a) punktā Regulā (EK) Nr.300/2008 minētā informācija.

Latvijas Republikas normatīvie akti:

•     Likums "Par aviāciju".

•     Ministru kabineta 2010.gada 27.aprīļa noteikumi Nr.397 "Noteikumi par Valsts civilās aviācijas drošības programmu".

•     Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumi Nr.463 „Noteikumi par pasažieru, bagāžas un kravas drošības pārbaudes iesaistīto personu sertificēšanu un šo personu sagatavošanā un kvalifikācijas celšanā iesaistīto personu sertificēšanu".

•     Ministru kabineta 2010.gada 5.maija noteikumi Nr.415 „Noteikumi par civilās aviācijas drošības kvalitātes kontroles programmu".

•     Ministru kabineta 2010.gada 1.jūnija noteikumi Nr.496 „Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība".

•     Ministru kabineta 2010.gada 20. jūlija rīkojums Nr.410 "Rīcības plāns civilās aviācijas gaisa kuģu un objektu apdraudējuma gadījumā" (Pretterorisma plāns "Lidmašīna").

•     Ministru kabineta 2013.gada 30. jūlija noteikumi Nr.460 „Iepriekšējās darbības pārbaudes veikšanas kārtība un lidostas caurlaides izsniegšanas un anulēšanas kārtība".

•     Ministru kabineta 2014.gada 25. marta instrukcija Nr.2 „Kārtība, kādā Latvijas Republikas valsts amatpersonas un ārvalstu oficiālo delegāciju pārstāvjus atbrīvo no lidostas drošības pārbaudēm".

Neskatoties uz esošo tiesvedību ar AS ,Air Baltic Corporation", normatīvo aktu prasības tiek izpildītas un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" veic uzlikto funkciju/pienākumu izpildi labā kvalitātē. Saskaņā ar likumu „Par aviāciju", valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks ir stratēģiski svarīgs, civilās aviācijas infrastruktūras attīstībai un sabiedrības interešu nodrošināšanai vajadzīgs lidlauks, kurā tiek nodrošināti nepieciešamie augstas kvalitātes un drošības standarti.

5. Ja parādsaistības vairāk kā 23 milj.euro apmērā neietekmē lidostas darbības drošumu un rīcībspēju, tad lūdzam Jūs paskaidrot, kā tiek veidots lidostas pakalpojumu tarifs, saskaņā ar kādu metodiku tas tiek noteikts, un kāda ir paredzēta tā piemērošanas kārtība?

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" šobrīd spēkā esošās Ministru kabineta noteiktās maksas par valsts akciju sabiedrības „Starptautiskā lidosta „Raga"" lidlaukā sniegto pakalpojumiem stājās spēkā 2009.gada 1.novembrī, atceļot iepriekš spēkā esošos tarifus, kuriem tika piemērotas apjoma atlaides, kuras par konkurenci kropļojošām 2006.gada 22.novembn atzina Konkurences Padome, uzliekot Lidostai tiesisko pienākumu pārtraukt atlaižu piemērošanu. VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" tarifu izstrādei piesaistīja konsultantu SIA ,rEmst&Young Baltic".

Lidostas tarifus un pakalpojuma maksas regulē sekojoši normatīvie akti:

-     Ministru kabineta 2013.gada 16.aprīļa noteikumi Nr.210 „Noteikumi par valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" lidlaukā sniegto pakalpojumu maksu".

-     Ministru kabineta 2011.gada 23 .augusta noteikumi Nr.661 „Noteikumi par lidostai uzliekamām sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas saistībām".

-     Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumi Nr.823 „Noteikumi par lidlaukā sniegto drošības un glābšanas pasākumu maksu",

6.   Vai VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" visām lidsabiedrībām ir piemērojusi vienlīdzīgus pakalpojumu nosacījumus? Ja nav - tad lūdzu uzskaitīt atšķirības piemērotajos nosacījumos, un paskaidrot tās.

2004.gada 23 .jūlijā staip VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" un Ryanair tika noslēgts līgums, ar kuru Ryanair ir piešķirti atvieglojumi salīdzinoši ar citām aviokompānijām. VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" uzskata, ka ar VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" - Ryanair līgumu Ryanair tiek sniegts nelikumīgs valsts atbalsts, tāpēc Lidostas-Ryanair līgums ir atceļams no tā noslēgšanas brīža. Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā ietvertais valsts atbalsta jēdziens ietver jebkādu valsts vai ar valsts līdzekļiem jebkādā formā sniegtu atbalstu. Lai arī visbiežāk valsts atbalsts tiek sniegts tieši, piešķirot subsīdijas vai samazinot nodokļu slogu, valsts atbalsts var izpausties arī darījumos, kur viena no pusēm ir valsts iestāde, kura piedāvā dalījumu uz tādiem noteikumiem, kas tirgus apstākļos parasti netiek piedāvāti (sk., piemēram, Quiglev, С., European State Aid Law And Policy. Second Edition. Oxford: Hart Publishing, 2009, p. 3). Piešķirtais valsts atbalsts, ņemot vērā to, ka Ryanair veic pasažieru pārvadājumus un konkurē ar citiem aviopārvadātājiem visā Eiropas Savienības teritorijā, neapšaubāmi ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm (sk., piemēram, EST 1974. gada 2. jūlija spriedumu lietā C-173/73 [Itālija pret Komisiju], Krājums, 710. lpp.. kurā EST secinājusi, ka gadījumos, kad vienas dalībvalsts uzņēmumi konkurē ar citu dalībvalstu uzņēmumiem, ražošanas cenu izmaksu modifikācija ar valsts atbalsta starpniecību neizbēgami ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm). Ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm konstatējusi arī Konkurences padome. Ņemot vērā norādītos apsvērumus VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" 2014.gada 10.janvārī vērsās Eiropas Komisijā ar sūdzību, kurā VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" lūdz Eiropas Komisiju pārbaudīt, vai Ryanair Ltd saskaņā ar 2004. gada 23. jūlija līgumu Nr.GH-04/10 nesaņem nelikumīgu valsts atbalstu, kas būtu atgūstams no Ryanair Ltd. Eiropas Komisija šobrid izvērtē VAS „Starptautiskā lidosta .Rīga"" iesniegto informāciju. Lēmuma pieņemšanas datums nav zināms.

7.   Lūdzu paskaidrot, vai Lidosta piemēro visiem vienlīdzīgu pieeju pakalpojumu pārtraukšanas nosacījumiem? Kas notiks situācijā, ja VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" pārtrauks sniegt pakalpojumus AS „Air Baltic Corporation"? Pie kādiem nosacījumiem tas ir paredzēts?

VAS Starptautiskā lidosta „Rīga"" visām aviokompānijām piemēro vienlīdzīgus līgumu pārtraukšanas nosacījumus, izņemot Ryanair Ltd - kā minēts atbildē uz 6.jautāiumu. Informējam, ka no 2011.gada VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" nav virszemes pakalpojumu sniedzējs AS ,Air Baltic Corporation".

8.   Ka Jūs vērtējat Satiksmes ministrijas darbību - gandrīz pilnā mērā VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" valdes nomaiņu un turpmāko pasīvo ministra reakciju uz samilstošo situāciju, neveicot nekādas aktivitātes attiecībā uz abiem valsts uzņēmumiem?

2014.gada 11.novembrī pēc pušu vienošanās tika izbeigtas tiesiskās attiecības ar VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" valdes priekšsēdētāju un valdes locekļiem, saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 76.panta pirmās daļas 3. un 8.punktu, 94.panta otro, trešo un ceturto daļu, 96.panta otro daļu, Komerclikuma 305.panta trešo daļu un, lai nodrošinātu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" pārvaldes institūcijas - valdes lemtspēju un rīcībspēju, t.sk. pieņemtu lēmumus saistībā ar lidojumu drošību, kā arī lai nodrošinātu sabiedrības nepārtrauktu darbību, neradītu finanšu riskus, piemēram, laikus neveikto maksājumu vai nesniegtās informācijas dēļ. bija nepieciešams pieņemt lēmumus par VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa iecelšanu.

9.   Kādu iespaidu šo valsts uzņēmumu strīds var radīt valsts budžetam?

Šobrīd Satiksmes ministrijas rīcībā nav informācijas, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" un AS „Air Baltic Corporation" savstarpējais strīds var radīt vai radīs ietekmi uz valsts budžetu.

10. Lūdzu sniegt Jūsu novērtējumu, kādu iespaidu šī situācija atstās uz šo valsts uzņēmumu rīcībspēju, reputāciju un aktīvu vērtību?

Pamatojoties uz likuma ,JPar aviāciju" 23,1 panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem, Ministru kabinets 2011.gada 5 jūlijā ir izdevis noteikumus Nr.535, ar kuriem noteikts valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka statuss VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" lidlaukam, kā ari lidlauka teritorijas (ari turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas) robežas un lidlauka teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana. Saskaņā ar likumu „Par aviāciju", valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks ir stratēģiski svarīgs, civilās aviācijas infrastruktūras attīstībai un sabiedrības interešu nodrošināšanai vajadzīgs lidlauks, kurā tiek nodrošināti nepieciešamie augstas kvalitātes un drošības standarti. Ar" Ministru kabineta 2013,gada 2.jūlija rīkojumu Nr.297 (prot.Nr.36,51.§) un saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 7. panta pirmās daļas 11 .punktu un 17.panta pirmo un otro daļu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" lidlauka teritorijai ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumu Nr.535 „Noteikumi par valsts akciju sabiedrības „Starptautiskā lidosta „Rīga"" lidlauka statusu, lidlauka teritorijas robežām un šīs teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu" 1. un 2. pielikumos noteiktajās robežās. Civiltiesisks strīds nevar prevalēt pār normatīvajos aktos noteikto Lidostas statusu un ir risināms tiesā, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

11. Nav noslēpums, ka AS Air Baltic Corporation" tiek meklēts investors. Esošā situācija rada negatīvu ietekmi uz kompānijas vērtību. Vai, Jūsuprāt, šāda satiksmes ministra rīcība, ļaujot samilzt šai situācijai, nevar novest pie līdzīgas situācijas, kā ar AS Citadele banka pārdošanu, kad valsts bija spiesta pārdot tai piederošās akcijas par reālajai uzņēmuma vērtībai neatbilstošu cenu?

AS ,Air Baltic Corporation" ir veikusi uzņēmuma restrukturizāciju un šobrīd strādā ar tīro peļņu, kas ir būtisks faktors investora piesaistē.

12.2014. gada 19.novembrī Krājbankas bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāve zvērināta advokāte Una Petrauska minēja, ka bankai vēl ir palicis noteikts daudzums kredītu, kuri bija sarežģīti vai kuri bija saistīti ar iepriekšējām bankas amatpersonām, īpašniekiem. Ir 465 šādi aizdevumi ar kopējo prasījumu vairāku desmitu miljonu euro apmērā, kurus turpina apsaimniekot, to vidū ir arī aviosabiedrības airBaltic kredīts. Kā šīs kredītsaistības ietekmēs nacionālās lidsabiedrības attīstību un parādsaistību dzēšanu pret VAS Starptautiskā lidosta Rīga?

Lai arī AS „Air Baltic Corporation" panāktais risinājums ar „Latvijas Krājbankas" maksātnespējas administratoru KPMG Baltics ir būtisks solis uz priekšu AS „Air Baltic Corporation" pagātnes jautājumu risināšanā, tomēr minētais jautājums nav skatāms kontekstā ar darījumiem ar VAS „Starptautiskā lidosta ,,Rīga"" .

* iekšlietu ministrs - satiksmes ministra vietā

Novērtē šo rakstu: