Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gribēju pastāstīt par absurdo situāciju kādā ir nokļuvis dārzkopības kooperatīvs, tā likumīgi ievēlētā valde un visi kooperatīva biedri, pateicoties valsts iestāžu vienladzībai un/ vai nekompetencei vai varbūt arī vienkārši slinkumam.

Situācija aizsākās septembrī, kad dārzkopības kooperatīvās sabiedrības likumīgi ievēlētā valde nejauši uzzināja, ka tā vairs nav valde. Personu grupa, kura sevi nodēvējusi par iniciatīvas grupu, bija izveidojusi savu valdi, kuru jau bija paguvuši reģistrēt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) un pārņemt kooperatīva bankas kontu ar tajā esošajiem līdzekļiem.

Protams, pēc šīs informācijas atklāšanas valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi kopā ar revīzijas komisijas pārstāvi sagatavoja un iesniedza UR valsts galvenajai notārei iesniegumu ar lūgumu pārskatīt un atcelt šo valsts notāra lēmumu par jaunas valdes reģistrēšanu norādot pamatotus argumentus. Paralēli vēl tika gatavots arī kooperatīva biedru kolektīvais iesniegums valsts policijā (Olaines valsts policijas iecirknim, jo kooperatīvs atrodas Olaines novadā) ar norādēm uz to, ka personu grupa - iniciatīvas grupa nav informējusi valdi par vēlmi sasaukt biedru ārkārtas kopsapulci, kā tas ir paredzēts Kooperatīvās sabiedrības likumā. Norādīja arī to, ka lielākā daļa kooperatīva biedru vispār nebija informēti par jebkādu sapulci.

Tā kā parakstījās 52 kooperatīva biedri (kas ir lielākā daļa no biedriem), tad bija pārliecība, ka drīz taisīgums ņems virsroku. Bet velti cerēts...

Sākotnēji likās, ka Olaines policijas darbinieki vienkārši īsti nekad ar šādām lietām nav saskārušies, varbūt nav izpratnes, pietiekamas kompetences, lai saprastu, kā sākt risināt šāda veida lietas. Valdes priekšsēdētājs apmeklēja policiju, lai uzzinātu, kā virzās lieta pēc kolektīvā iesnieguma, vai ir pieprasīti dokumenti no UR, ko bija iesniegusi kooperatīva iniciatīvas grupa, vai attiecīgās personas ir izsauktas, lai saņemtu viņu skaidrojumu un dokumentus no viņiem.

Bet viss virzījās ļoti gausi. Trīs nedēļu laikā policijas pārstāvji nebija saņēmuši dokumentus no UR, nebija arī īsti nopietni pieprasījuši skaidrojumus/ liecības un dokumentus no iniciatīvas grupas. Tāpēc nolēmu apmeklēt UR un pati saņemt iniciatīvas grupas iesniegto dokumentu kopijas, lai arī paši redzētu, kādi ir bijuši šie dokumenti, kā noformēti. Tajā laikā vēl arī tika gaidīta atbilde no UR valsts galvenās notāres uz valdes un revīzijas komisijas iesniegumu.

Saņemot UR protokola kopiju par it kā notikušo kopsapulci 25. augustā, bijām diezgan pārsteigti. Tā noformējums, iekļautā informācija neatbilda likuma prasībām. Tā kā iepriekš ir gatavoti protokoli pēc biedrību sapulcēm un kopsapulcēm, tad bija labs priekšstats, kā šim dokumentam ir jābūt noformētam un kādai informācijai norādītai.

Tomēr vēl lielāks pārsteigums bija pēc paša pieteikuma kopijas saņemšanas no UR. Tas bija iesniegts vēl pirms it kā notikušās kopsapulces 3. augustā, un tajā jau iniciatīvas grupas pārstāvji bija izlēmuši un norādījuši, kuri biedri no viņu vidus būs “valde”.

Apmeklējot UR, atcerējos arī par Olaines valsts policiju, kura gaidīja šo pašu dokumentu kopijas, un pajautāju, kāpēc šīs kopijas vēl nav nosūtītas policijas darbiniekiem Olainē. Bet izrādījās, ka kļūdu atkal bija pieļāvuši paši Olaines policijas darbinieki. Bija nosūtīts tikai skanētais pieprasījums, bet UR vēl aizvien gaidīja oriģinālu un nevarēja sūtīt dokumentu kopijas pirms šī pieprasījuma oriģināla saņemšanas.

Sarakstījos ar UR, jo ne es, ne valdes priekšsēdētājs, ne arī revīzijas komisijas pārstāve nevarēja saprast, kā UR valsts notārs tā vienkārši varēja reģistrēt valdi, nemaz nenoskaidrojot uz kāda pamata ir sasaukta kopsapulce. Saņēmu atbildi, ka UR valsts notāriem nav jāpārbauda, uz kāda pamata tiek sasauktas kopsapulces. Faktiski atklājām vienu milzīgu “robu” likumdošanā, jo, lai gan Kooperatīvo sabiedrību likumā ir pants, kurā norādīts, kādā kārtībā un cik ilga laika periodā kooperatīva biedri var sasaukt biedru ārkārtas kopsapulci, tomēr nevienam nav piemākums to pārbaudīt, tas nav jānorāda protokolā... tātad šis punkts principā ir diezgan bezjēdzīgs.

Pat pēc tiem Kooperatīvo biedrību likuma punktiem, kuri UR valsts notāriem obligāti jāpārbauda, tas bija izdarīts pavirši. Cik ir nācies saskarties ar UR un valsts notāru darbu, tas parasti ir veikts precīzi un skrupulozi, bet šis gadījums vedināja domāt par to ka valsts notārs, kurš šoreiz bija pārbaudījis dokumentus, ir bijis diezgan vienaldzīgs pret visām prasībām. Tajā skaitā pret to, ka protokolā personas vārds bija norādīts ar kļūdu.

Bija norādīts kopējais kooperatīva biedru skaits 97, un kopsapulcē it kā bija piedalījušies 50 biedri (lai gan kolektīvo iesniegumu ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu par dokumentu viltošanu parakstīja 52 kooperatīva biedri!), bet nebija norādīts balsstiesīgo biedru skaits, lai gan to pieprasa likums, kā arī bias labots kopsapulces sasaukšanas datums, kas vispār nebūtu pieļaujams, vēl pie tam labotais ir ar aptuveni mēneša atšķirību...

Man arī personīgi nav saprotams, kāpēc UR pieļauj situāciju, kad pieteikums par valdes maiņu ir iesniegts apmēram 2 nedēļas pirms it kā notikušās kopsapulces?! Vai tad nav aizdomīgi, ka jau ir izlemts, kas būs valde, vēl pirms kooperatīva biedri ir izvirzījuši kandidātus un par tiem balsojuši? Tas norāda uz to, ka biedriem ir liegts izmantot viņu likumīgās tiesības izlemt par procesiem kooperatīvā. Acīmredzot viss šis ir pieņemams, jo īstenībā neviens jau par to neatbild. Par to pārliecinājāmies, kad valdes priekšsēdētājs saņēma atbildi no UR valsts galvenās notāres. Arī viņas skatījumā viss ir kārtībā.

Tā kā jautājumu bija vairāk nekā atbilžu un Olaines valsts policija vēl aizvien darbojās (ja to var saukt par darbošanos) izteikti gausi, tad sazinājos ar UR un pieteicos uz konsultāciju pie UR valsts galvenās notāres, lai skaidrotu visus jautājumus, kāpēc pārsvarā UR valsts notāri ir precīzi un akurāti, bet ir šāds gadījums ar, manuprāt, diezgan paviršu darbu. Un par brīnumu tiešām izdevās pierakstīties uz pieņemšanu, un pat nebija jāgaida 30 dienas un jāraksta iesniegums.

Tikšanās noritēja jurista klātbūtnē, un tieši par kooperatīva iniciatīvas grupas dokumentiem nedrīkstēja runāt (“šo lietu mēs neapspriedīsim”), bet, tā kā bija paredzēta pilnīgi citas biedrības kopsapulce ar valdes vēlēšanām, tad varēju uzdot jautājumus, balstoties uz man zināmajiem kooperatīva dokumentiem, jo varbūt iepriekš pārāk cītīgi ir pildīti visi nosacījumi un prasības? Varbūt var tā pavisam vienkārši? Kā kooperatīva iniciatīvas grupa?

Un izrādās - tiešām, var darīt pavisam vienkārši... Kā man teica: “Nav ko skaldīt matus!” Pat nepareizs personas vārds dokumentā - tas jau nekas. Izrādās, ka pietiek, ja pieteikumā ir ierakstīts pareizi. Lai gan izskanēja frāze, ka protokolā nedrīkst labot sapulces sasaukšanas datumu, tomēr šajā protokolā tas bija izdarīts, turklāt vēl ar ļoti lielu atšķirību (nevar teikt, ka vienkārši sajaukts datums), jo sākotnēji bija norādīts, ka kopsapulce sasaukta 14. augustā, tad 3. septembrī veikts labojums, ka kopsapulce sasaukta 25. jūlijā! Un pats pieteikums ir pilns ar labojumiem- svītrojumiem, ieskaitot datumus/ mēnešus.

Vēl pirms tikšanās UR un lēmuma saņemšanas no UR valsts galvenās notāres rakstīju iesniegumu Latvijas Republikas Tieslietu ministrijai (TM), jo šīs iestādes pakļautībā darbojas UR. Manuprāt, šādā gadījumā TM būtu jāiesaistās un arī jāvērtē valsts notāru un valsts galvenā notāra pieņemtie lēmumi, vai nav ieviesušās kļūdas, vai lēmums ir bijis atbilstošs, vai notārs veicis savu darbu godprātīgi, utt. Bet atkal kļūdījos un nonācu pie atkārtota slēdziena - neviens ne par ko neatbild. Jo, saņemot atbildi no TM, izrādījās, ka UR ir viņu pakļautībā, bet par valsts notāru un valsts galvenā notāra darbībām un lēmumiem viņi neatbild, neizskata, nepārbauda... Ja mani kas neapmierina, varu vērsties tiesā. Ļoti vienkārši?! Kāpēc tad UR jābūt TM pakļautībā? Jo, ja UR nebūtu TM pakļautībā, rezultāts būtu tāds pats - ja neapmierina atbilde uz iesniegumu, jāvēršas tiesā.

Šaja laikā arī citi kooperatīva biedri bija aktīvi, tajā skaitā es, un rakstījām Olaines valsts policijai iesniegums. Es - ar lūgumu ātrāk skatīt un risināt lietu saistībā ar kolektīvo iesniegumu, daži no biedriem bija redzējuši šo it kā notikušo kopsapulci un sniedza liecības, ka piedalījās labi, ja 20 biedru (nevis 50, kā norādīts protokolā un kā apgalvoja iniciatīvas grupas pārstāvji). Tāpat biedri informēja, ka viņi nekādus rakstiskus uzaicinājumus uz kopsapulci nav saņēmuši (kā bija norādīts iniciatīvas grupas protokolā).

Kooperatīva biedri bija aktīvi, jo vēlējās taisnīgu risinājumu šai lietai, kā arī vainīgo personu saukšanu pie atbildības. Jo, kamēr viss šis risinājās, netika veikti visi nepieciešamie maksājumi par patērēto elektroenerģiju un valdes priekšsēdētājs to nevarēja veikt pats, jo iniciatīvas grupas izveidotā “valde” kontrolēja kontu un izveidoja vairāku tūkstošu eiro lielu parādu. Vairākas reizes bija saņemti brīdinājumu no elektroenerģijas piegādātāja, ka tiks atslēgta elektroenerģija visam kooperatīvam. Pēc biedru zvaniem iniciatīvas grupas “valdei” kaut kāda neliela summa tika samaksāta, bet parāds tāpat sagalabājās un krājās.

Tā kā kooperatīva biedri bija ļoti satraukti, ka viņi ar ģimenēm paliks bez elektroenerģijas, viņi vērsās pie kooperatīva valdes, tās ko bija likumīgi ievēlējuši un par kuru balsojuši, lai sasauc biedru ārkārtas kopsapulci un sakārto situāciju. Biedru ārkārtas kopsapulci sasauca, kooperatīva biedri vēlējās un balsoja, lai sagatavo visus dokumentus un UR atkal reģistrē likumīgi ievēlēto valdi, lai biedri varētu piekļūt kooperatīva bankas kontam un veikt maksājumus.

Olaines valsts policijai, protams, tas neinteresēja. Biedru iekšējie strīdi, viņu problēmas. Policijas darbinieki pat pieļāva situāciju, ka personas no iniciatīvas grups ieradās iecirknī un apgalvoja ka viņu kopsapulcē piedalījās ne tikai 50, bet pat 56 kooperatīva biedri (laikam ieradās arī blakus kooperatīvu biedri?!). Lai gan nevarēja pat pierādīt šo pašu 50 biedru ierašanos. Nebija saraksta ar biedru parakstiem, kuri ieradušies kopsapulcē, kas parasti tiek izveidots jebkurā normālā mūsu kooperatīva sapulcē un kopsapulcē. Jo tādā veidā tiek pārbaudīts arī balsstiesīgo biedru skaits, kas ieradušies un kas arī jānorāda protokolā. Nevarēja paskaidrot, kā tieši rakstiskā veidā bija informējuši kooperatīva biedrus par viņu plānoto kopsapulci.

Pat uz kooperatīva biedru pieprasījumiem Olaines policijā, lai no iniciatīvas grupas personām strikti tiktu pieprasīta šī informācija, tas netika ņemts vērā. Sāka rasties sajūta, it kā kāds vai kādi no Olaines policijas darbiniekiem ir ieinteresēti šo lietu pēc iespējas ātrāk izbeigt vai vismaz novilcināt. Kādu iemeslu pēc? To diemžēl mēs nezinām. Varbūt vienkārši nevēlas neko darīt, varbūt kādam izlīdz pa draugam.... Var tikai minēt.

Šis gan nav pirmais gadījums, kad Olaines valsts policijas iecirkņa darbinieki vēlas lietu pēc iespējas ātrāk slēgt, pat īsti neizmeklējot. Un nav arī pirmais gadījums, kad tiek pieņemts lēmums prasību noraidīt. Iepriekš tas bija gadījums, kad lietu vēlējās slēgt ņemot vērā tikai vainīgās puses viedokli. Un arī šajā gadījumā lēmums slēgt lietu tika pieņemts balstoties tikai uz personas no iniciatīvas grupas viedokļa un pat nepieminot kolektīvo iesniegumu ar liecinieku liecībām, sūdzībām utt.

Visiem šiem notikumiem risinoties, ar valdes priekšsēdētāju pieteicāmies vizītē arī pie Valsts policijas priekšnieka, cerot, ka varbūt būs iespēja pamudināt Olaines valsts policijas darbiniekus lietu izvērtēt pēc būtības un rūpīgi, ņemot vērā visu informāciju, lai risinājums būt taisnīgs.

Kaut kāda pirksta pakratīšana laikam jau sekoja Olaines valsts policijas iecirkņa virzienā, jo valdes priekšsēdētājam, kārtējo reizi apmeklējot izmeklētāju, tika teiks: “Mēs jau zinām, ka jūs esat sūdzējušies...” Lai gan tika teikts (gan pirmajā gadījumā, kad cits pārkāpums tika izmeklēts pavirši, gan šoreiz) - ja jau no sākuma darbs tiktu veikts godprātīgi, tad nevajadzētu nevienam sūdzēties... Bet laikam velti cerēt, ka tas tiks saprasts. Jo kāpēc īpaši piepūlēties, ja algu jau tāpat saņem, darba vietā atrodas un kaut kādus papīrus jau arī saraksta, paraksta...

Bet šis gadījums liek secināt, ka diemžēl lielākā daļa valsts iestādēs strādājošo ir pieraduši, ka darbs nav obligāti jāizdara labi, pēc labākās sirdsapziņas, jo tāpat par rezultātu neviens neatbild. Ja kādu kas neapmierina, var vērsties tiesā... Kaut gan arī tur ne vienmēr var cerēt uz taisnīgu lēmumu.

Šādi gadījumi diemžēl met ēnu uz visiem policijas darbiniekiem. Lai gan zinu, ka ir policijas darbinieki arī Olaines iecirknī, kuri tiešām godprātīgi veic savus pienākumu, aizstāv cietušos un cīnās par taisnību.

Lēmumu noraidīt kolektīvā iesnieguma prasību sākt kriminālprocesu pārsūdzējām iesniedzot dokumentus prokuratūrā, norādot visus pamatotos argumentus un detaļas. Bet liels bija pārsteigums bija, kad saņēmām atbili, ka prokurore noraida lūgumu pārsūdzēt Olaines Valsts policijas lēmumu. Un no atbildes var secināt tikai to, ka šī prokurore, iespējams, pat nav vēlējusies iedziļināties lietas būtībā (kooperatīvā viens no biedriem ir prokuros, kurš arī ir šokēts par šādu prokurores lēmumu, jo pierādījumi un informācija diezgan droši norāda uz ļoti nopietniem likuma parkāpumiem).

Jā, kas tad tur liels - kaut kāds kooperatīvs, un tā biedri cīnās par taisnību... Gan jau beidzot liksies mierā un vairs pretī nestrīdēsies... Šādas situācijas kooperatīvos mēdz notikt, šī informācija ir saņemta, runājot ar kaimiņu kooperatīvu valdes priekšsēdētājiem un advokātu. Tas norāda tikai uz to, ka beidzot varbūt arī TM un UR vajadzētu uzņemties lielāku atbildību un sākt kārtīgi veikt savu darbu, lai cietušajiem cīņa par savu taisnību neizvērstos kā cīņa ar vējdzirnavām. Un vējdzirnavas ir iespaidīgas: UR, TM, Valsts policija un cits iestādes, kurās vēršamies meklējot taisnību.

Vēl jau nevar aizmirst iniciatīvas grupu, kura bez šiem pārkāpumiem vēl apciemo valdes locekli, lai mēģinātu iebiedēt un “pierunāt” atkāpties no amata, izplata baunas un nepatiesu informāciju par valdes priekšsēdētāju, bojā kooperatīva īpašumu, ar šo visu kaitējot visiem kooperatīva biedriem. Bet Olaines Valsts policijai vai kādam citam jau tas neinteresē... Tāpēc nebrīnos, ka bieži cilvēki cīņai par taisnību atmet ar roku, jo saskaras ar visām valsts iestādēm, vienaldzīgo attieksmi, nekompetenci...

Kāpēc mūsu it kā tiesiskajā valstī vēl joprojām iespējama šāda situācija, kad tiesībsargājošām iestādēm ir diezgan lielā mērā vienalga, vai lēmums ir taisnīgs. Varbūt tā ir savējo aizstāvēšana, varbūt izlīdzēšana pa draugam, bet tam beidzot vajadzētu pielikt punktu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

8

Aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu nekavējoties darīt visu ko tādu, ko viņš noteikti nedarīs

FotoMēs, Lietuvas, Polijas, Latvijas un Igaunijas prezidenti kā Baltkrievijas kaimiņi un kā NATO un ES dalībvalstis vēlamies, lai Baltkrievija būtu stabila, demokrātiska, neatkarīga un pārtikusi valsts. Tādēļ mēs aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu:
Lasīt visu...

21

Provinces pensionāra vēstule pakaļpalicējiem Rīgā

FotoMierīga varas maiņa, bez skandāla un klopes, saskaņā ar brīvu vēlēšanu rezultātiem jau izsenis tiek dēvēta par demokrātijas svētkiem. Šāds prieka brīdis gaida rīdziniekus jau pēc dažām nedēļām. Par Rīgas iepriekšējās politstruktūras sabrukumu vairs nešaubās neviens, un tagad vēlētāju rokās būs sastutēt jaunu. Ne nu gluži pašiem, bet caur vēlētiem priekšstāvjiem.
Lasīt visu...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanāsa ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...