„Ja Kossoviču ģimenes optikas saloniem bija dīkstāve, tad kā radās pusmiljons peļņā? Kaijas sakakāja?”
PIETIEK29.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati, šā gada pirmajos piecos mēnešos – svaigāki dati nav pieejami – Rīgas domes Par un Progresīvo frakcijas priekšsēdētāja Mārtiņa Kossoviča ģimenes uzņēmums Optic Guru atlīdzībās par „dīkstāvi” (ko optikas saloni nepiedzīvoja) un grantā apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai no valsts saņēmis vairāk nekā 332 tūkstošus eiro. Pietiek šodien publicē interesantāko lasītāju komentāru apkopojumu par šo tēmu, kuros sniegtajai informācijai tad arī tiks pievērsta vērība turpmākajās publikācijās.
Judīte 28.11.2021. 01:15
Manu draudzeni atlaida šie Optiskie guru jo bija aizūtīta dīkstāvē un taja pat laikā lika braukt uz veikaliem un strādāt. Kad vina atteicās Optiskie brāļi palūdza viņu aiziet.
bxbsjjsj 28.11.2021. 00:50
Palukojot Kossovica deklarāciju, gribetos redzēt KNAB reakciju un rīcību.
ilze 27.11.2021. 13:09
optikas biznesa veteraani runaa ka SIA Optic Guru nodarbojas ar pvn shemoshanu. pieram Limbazhos labu laiku bija tikai viens optikas veikals (X), tagad ir triis, tam vienam veikalam (X) apgrozijums ir tads pats kaa pirms tam, bet diviem jauniem apgrozijums stipri aug, un krietni parsniedz pirmaa veikala(X) apgozijumu. tad logiski padomaajiet.. Limbazhos cilveeki vairaak nepaliek, diezvai Limbazhu pilsetaa pedejos gados cilkveeki strauji zaudee redzi...
Hmm 27.11.2021. 00:00
„Ja kāds paskatītos vismaz facebook lapu vēsturi, tad redzētu, ka lielākā daļa šo optikas veikalu bija ciet. Kāda jēga būt atvērtiem lielveikalos, kur nav cilvēku plūsmas dēļ pandēmijas ierobežojumiem. Bet rakstāmgabala sacerētājam tas, protams nav svarīgi. Tad ir jautājums, kas maksā par šo nomelnošanu...”
Ja bija ciet, tad kā radās pusmiljons peļņā? Kaijas sakakāja? Man VID atteicās maksāt, jo saimnieciskās darbības samazinājums nepārsniedza 40%, bet peļņas nebija vispār. Varbūt ne pa tām durvīm iegāju?
Osis 26.11.2021. 19:44
„Optikas veikaliem nebija liegts strādāt, no kurienes zaudējumi”
Lasiet rakstu- nekādi zaudējumi nebija. Bija 549038€ peļņa (jo arī 2020. gadā saņemts atbalsts, cik daudz, - jāprasa VID- cik daudz, jo nepubliskoja).
Būtiski citi jautājumi-
-vai superdārgie https://www.opticguru.lv/en/brands/outlet-optika CalvinKlein rāmji un optika ir tā "sociāldemokrātiem" visnepieciešamākā mājsēdes laikā, ka neslēdza?
- Un galvenais- kur tad ir visi analītiskie un sabiedriskie mediji, kuri par blēdīgo "progresīvo" vadoni sēž kā ūdeni (vai ko citu?) mutē dabūjuši
Jukums 26.11.2021. 11:58
Diezgan interesanti cipari. Izrādās, nauda tiek dalīta arī nozarēm, uz kurām ierobežokumi nemaz neattiecas. Te nu vajadzētu gan kādus paskaidrojumus, kāpēc tad tā.
Attiecībā uz Progresīvajiem, mani mulsina arī dažas citas lietas - viena no tām - kā gan viņi var atrasties vienā koalīcijā ar faktiski saviem ideoloģiski niknākajiem pretiniekiem - ar šo Attīstībai Par partiju? Kas tad patiesībā viņus vieno? Un kā viņu starpā tiek dalītas lietas? Es teiktu, ideoloģija ir tā lieta, kur nekādu kompromisu nevar būt. Bet, kā redzam, tādi ir gan. Vēlētos atbildi uz šo jautājumu no abām pusēm.
granc 26.11.2021. 09:35
Dažās pilsētās metropole pat nemēģināja strādāt.Veikali vienkārši bija aizvērti ciet.Un tagad svaru kausu otrajā pusē noliekam lauku gatera strādnieciņu kuram pie minimālās algas aploksnē piemet vēl pāris simtiņus un kurš te grauj valsts ekonomiku.Kā teica biedrs reirs atbalstam ir jābūt labi tēmētam.Nu izskatās kad ar tēmēšanu siles biedriem viss kārtībā.
Vilnis Ķīsis 26.11.2021. 08:42
Ieteiktu papētīt algu sarakstus visās Optikas guru pastarpināti piederošās kompānijās. Atklāsies, ka arodbiedrību aizstāvis saviem darbiniekiem maksāja ļoti švakas algas. Oficiāli. Tādēļ šis kungs izmantoja dažus ārpakalpojumus, kas ļāva maksāt darbiniekiem arī cita veida algas, kas viņu sociālās garantijas nepalielināja.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
