Ja Meroni turpinās ignorēt Latvijas normatīvos aktus, viņa kontrolētais „Latvijas Naftas tranzīts” jau šogad tiks piespiedu kārtā likvidēts
PIETIEK14.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja Šveices advokāts, „arestētās mantas glabātājs” Rūdolfs Meroni turpinās ignorēt Latvijas likumus un viņa kontrolētā AS Latvijas Naftas tranzīts neatklās savus patiesos labuma guvējus, tad jau šogad līdz ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumu spēkā stāšanos uzņēmums tiks piespiedu kārtā likvidēts.
Pietiek jau informēja, ka Meroni kontrolētajai AS Latvijas Naftas tranzīts, kas jau gadiem ignorē normatīvos aktus un neiesniedz savus darbības pārskatus, kā arī nav uzrādījis savus patiesos labuma guvējus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aprīļa sākumā ir uzlicis uzreiz veselus divus aizliegumus.
Kā rāda Lursoft datu bāze, ar VID lēmumu Latvijas Naftas tranzītam ir piemērots aizliegums izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā komercsabiedrības reorganizācijai, likvidācijai, amatpersonu un daļu īpašnieka izslēgšanu, atļaujot reģistrēt papildus dalībniekus un amatpersonas.
Tai pašā dienā – 2. aprīlī VID ir Latvijas Naftas tranzītam piemērojis arī aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistrā.
Šie aizliegumi pirmajā brīdī nešķiet īpaši nopietni, taču demonstrē situāciju, kurā pēdējos mēnešos nonācis Meroni, kas Latvijas Naftas tranzītā ieņem padomes priekšsēdētāja posteni. Finansiālais atbalsts priekšvēlēšanu kampaņā Šveices advokātam vismaz pagaidām nav atnesis gaidītās dividendes, tieši otrādi – parādās pazīmes, ka gadiem ilgajai normatīvo aktu ignorēšanas praksei sāk pienākt beigas.
Jau pirms gada atklājās, ka VID darbinieku tūkstoši nespēj piespiest Meroni kontrolēto uzņēmumu Latvijas Naftas tranzīts pildīt likumu un iesniegt darbības pārskatu pat par jau tālo 2016. gadu. Toreiz VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā sabiedrību savdabīgi „mierināja”, ka uzņēmumu gada pārskatu par 2016.gadu kopumā nav iesniegušas veselas 39 952 komercsabiedrības.
Gada pārskata neiesniegšanai varētu būt pamatoti iemeslu: AS Latvijas Naftas tranzīts 2016. gada pārskats varētu būt interesējošs ne tikai sabiedrībai, bet arī tiesībsargājošajām iestādēm, - tas, visticamākais, dotu atbildi uz jautājumu, kurp pēc Pietiek vairākkārt aprakstītās uzņēmumam piederošās AS Ventspils nafta akciju paketes pārdošanas par ārkārtīgi zemu cenu ir aizplūduši darījumā saņemtie 79,98 miljoni eiro.
Taču, pārkāpjot normatīvo aktu prasības, šī atbilde joprojām tiek slēpta: Meroni kontrolētais Latvijas Naftas tranzīts vēl joprojām nav iesniedzis ne tikai 2017., bet arī 2016. gada pārskatu, un VID vadība līdz šim bija faktiski atzinusies savā nespējā panākt likuma normu ievērošanu un gada pārskata iesniegšanu.
Vēl vairāk, līdzšinējā VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Pelēkā oficiālā vēstulē pērn atzina, ka dienesta rīcībā esošie instrumenti, izrādās, neesot „gana efektīvi rīki, lai mainītu atsevišķu uzņēmēju paradumus un pilnībā nodrošinātu nodokļu saistību izpildes disciplīnu”.
„Līdz ar to, neskatoties uz likumā noteikto, nav izslēgts, ka daudziem pārkāpējiem tomēr izdodas izvairīties no soda,” skaidroja Pelēkā. Lai gan 2017.gadā 10 015 nodokļu maksātājiem tika apturēta saimnieciskā darbība, bet 4 306 pievienotās vērtības maksātāji tika izslēgti no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra par deklarāciju neiesniegšanu, Latvijas Naftas tranzītu šāds liktenis nebija piemeklējis.
Līdz ar to Latvijas Naftas tranzītam visu aizvadīto gadu nekas nekavēja turpināt slēpt to, kurp tālāk aizplūduši gandrīz 80 miljoni eiro, kurus šai kompānijai vajadzēja saņemt pēc tam, kad tā 2015. gada rudenī uzņēmumam Euromin Holdings (Cyprus) Limited – faktiski Vitol grupai pārdeva 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju.
Viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pārdota par 1,77 eiro. Taču pēc darījuma Euromin bija pienākums izteikt pārējiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija 3,12 eiro – tātad būtiski augstāka nekā 1,77 eiro. Vēl augstāka izrādījās vienas akcijas cena, kuru aprēķināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Rezultātā Euromin pārējo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā – tātad par 157% dārgāk nekā darījumā ar Latvijas Naftas tranzītu nopirktās akcijas. Ja par šādu cenu Meroni būtu pārdevis „savu” akciju paketi, nepilnu 80 miljonu eiro vietā būtu saņemti aptuveni 206 miljoni - tātad par apmēram 126 miljoniem eiro vairāk.
Kā jau ziņots, pērn klajā nāca dokumenti, kas rādīja, kāds „sagatavošanās darbs” ir ticis veikts pirms šī darījuma: izrādās, pārrunas, lai gūtu atļauju darījumam, veiktas nevis ar Rīgas apgabaltiesu, kuras pārziņā līdz ar Lemberga lietas nodošanu tiesai nonāca arī viņa arestētās mantas pārvaldīšanas uzraudzība, bet gan ar LR Ģenerālprokuratūru, kuru tolaik jau vadīja Ēriks Kalnmeiers.
Taču gada pārskatu nepubliskošana ir tikai viens no Meroni kontrolētā uzņēmuma pārkāpumiem, - tas arī vēl joprojām nav atklājis savus patiesos labuma guvējus. Saistībā ar šo likumpārkāpumu Uzņēmumu reģistrs skaidro – stājoties spēkā likuma grozījumiem un uzņēmumam turpinot slēpt savus patiesos īpašniekus, tas jau šogad tiks piespiedu kārtā likvidēts.
Uzņēmumu reģistra skaidrojums par šo situāciju ir šāds:
„2017.gada novembrī tika konstatētas 5000 augsta riska SIA, no kurām tikai 300 gadījumos bija zināmi patiesie labuma guvēji (PLG).
2017.gada 1.decembrī stājās spēkā prasība atklāt PLG. Tas nozīmē, ka jaunas juridiskas personas, neatklājot PLG informāciju, vairs netiek reģistrētas. Savukārt līdz 01.12.2017 reģistrētās juridiskās personas PLG informāciju var neiesniegt, ja tā jau ir publiski pieejama citu pienākumu izpildes kontekstā (piemēram, viena dalībnieka – fiziskas personas – SIA).
Laika posmā no 01.2018 līdz 01.2019 Uzņēmumu reģistrs izslēdza vairāk nekā 22 000 ekonomiski neaktīvo kapitālsabiedrību.
2019.februārī 96% komersantu bija atklājuši PLG. 2019.gada februāra beigās tām 2079 augsta riska SIA, kuras vēl nebija atklājušas PLG, Uzņēmumu reģistrs sadarbībā ar Tieslietu ministriju veica papildu informēšanas kampaņu – ar VID atbalstu tika izsūtītas vēstules Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, kā arī tika informētas uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ārvalstu investoru padome.
2019.gada 9.aprīlī konstatētas 1210 augsta riska SIA, kur PLG vēl nav zināmi. Šobrīd tiek aktualizēts saraksts ar tām augsta riska SIA, kurās PLG vēl nav zināmi, lai tuvākajā laikā tām varētu izsūtīt atkārtotus aicinājumus atklāt PLG.
Uzņēmumu reģistrs gaida Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFNL) grozījumu spēkā stāšanos – to projektā ietverta norma par vienkāršotās likvidācijas piemērošanu gadījumos, kad nav atklāts PLG. Stājoties spēkā grozījumiem, līdz 01.08.2019 visas riska SIA savus PLG būs atklājušas vai arī tās būs izslēgtas (vai būs uzsākts likvidācijas process).”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
