Ja muzeja direktores meitu darbā muzejā pieņem mātes prombūtnē, viss kārtībā
PIETIEK26.07.2011.
Komentāri (36)
Iesaki rakstu: 
Arī ārpus Rīgas ierēdņi reižumis spēj atrast radošus risinājumus, kā likumīgi vai vismaz šķietami likumīgi paveikt to, ko sirds kāro, - to nule uzskatāmi apliecinājusi Tukuma novada dome, atrodot vismaz pašus deputātus pārliecinošus argumentus, kāpēc vietējā muzeja direktore drīkst pieņemt darbā pati savu meitu, ja vien pati šajā procedūrā īstajā brīdī paiet malā. Domes priekšsēdētāja Jura Šulca parakstītais skaidrojums par šo faktu ir tik izteiksmīgs, ka publicējam to pilnībā.
„Sakarā ar Jūsu atklāto vēstuli Tukuma novada Domes deputātiem paskaidrojam: vēstulē minētie fakti pārbaudīti, iepazīstoties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz Tukuma muzeja direktores Agritas Ozolas meitas Kristīnes Ozolas pieņemšanu darbā, kā arī izvērtējot notikušā atbilstību likumā Par interešu konflikta novēršanu amatpersonu darbā noteiktajiem ierobežojumiem.
Minētā likuma 11 .panta pirmajā daļā noteikts, ka „valsts amatpersonai aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti”.
Darba līgums ar Kristīni Ozolu par pieņemšanu darbā Tukuma muzejā par Pils torņa vadītāju noslēgts 2008. gada 18. augustā. No muzeja puses darba līgumu parakstījis Tukuma muzeja direktora vietas izpildītājs V. Kaktiņš. Tas saistīts ar to, ka muzeja direktore Agrita Ozola šajā laikā atradās ikgadējā atvaļinājumā (no 2008. gada 21. jūlija līdz 2008. gada 21. augustam; pamats - Tukuma rajona padomes 15.07.2008. rīkojums Nr.84-p). Arī 2008. gada 18. augusta rīkojumu Nr.80 par Kristīnes Ozolas pieņemšanu darbā izdevis un parakstījis V. Kaktiņš.
Iepazīstoties ar Administratīvās rajona tiesas praksi šāda rakstura lietās (piemēram, Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 31.oktobra spriedums lietā Nr.A42435007), jāsecina, ka tiesas skatījumā nepieļaujama un sodāma ir valsts amatpersonas funkciju veikšana interešu konflikta situācijā.
Dotajā gadījumā Tukuma muzeja direktore A. Ozola nav veikusi nekādas funkcijas, saistītas ar viņas meitas K. Ozolas pieņemšanu darbā.
2009. gada 22. decembrī ir nolikusi Tukuma muzeja Darbinieku izvērtēšanas komisijas sēde. Komisijā 4 personas - muzeja direktore A. Ozola, direktores vietniece zinātniskajā darbā D. Smitenberga, direktores vietnieks saimnieciskajā darbā V. Kaktiņš, galvenās krājuma glabātājas p.i. M. Matīsa. Komisija, izvērtējot K. Ozolas veiksmīgo darbību sabiedrisko attiecību jomā un sakarā ar Sabiedrisko attiecību nodaļas izveidošanu, ieteikusi par nodaļas vadītāju iecelt K. Ozolu. Pamatojoties uz minētās komisijas ieteikumu, K. Ozola no 2010. gada 1. aprīļa pārcelta darbā par Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju. No komisijas sēdes protokola redzams, ka A. Ozola nepiedalās lēmuma pieņemšanā.
Saskaņā ar Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas amata aprakstu Kristīne Ozola administratīvi ir pakļauta muzeja direktoram, bet funkcionāli - direktora vietniekam zinātniskajā darbā. Tātad muzeja direktore A. Ozola tiešus darba uzdevumus savai meitai nedod, to dara direktora vietnieks zinātniskajā darbā.
Pārbaudes laikā konstatētais ļauj secināt, ka, pieņemot Kristīni Ozolu darbā Tukuma muzejā un vēlāk pārceļot citā amatā, nav pieļauti spēkā esošo normatīvo aktu pārkāpumi.”
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
