Ja šai varai Latvijas sabiedrības liktenis tiešām rūpētu vairāk par iespēju īstenot kārtējo afēru – tagad ar saules paneļiem...
Ivars Zariņš*04.12.2022.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Kāpēc jūsu ieguldījumi saules paneļos var neatmaksāties tā, kā jums to sola? Noderīgi zināt! Šeit ir vairāki būtiski aspekti, kuri tiek noklusēti, bet par kuriem būtu vērts zināt, jo sevišķi tiem, kuri gatavojas šajā iesaistīties.
Vispirms jau šo iespēju varēs atļauties tikai turīgās mājsaimniecības. Jo jārēķinās ar vairāku tūkstošu eiro lielu ieguldījumu (apmēram tūkstotis par katru kilovatu uzstādītās saules paneļa jaudas). Taču nesteidzieties viņus apskaust par to.
Tam ir vairāki iemesli. Un salīdzinoši niecīgais saražotās elektrības apjoms pret uzstādīto jaudu (aptuveni 1000 kWh gadā no katra uzstādītā jaudas kW), ir nevainīgākais no tiem.
Saules paneļu izmantošana paredz iespēju vasarā ģenerēto un nepatērēto enerģiju nodot “Sadales tīklā” un saņemt tādu pašu apjomu enerģijas no tīkla, kad patēriņš pārsniedz ģenerāciju - parasti tas ir ziemas sezonā, kad saules paneļu ģenerācija ir niecīga.
Tas dod iespēju konkrētajam lietotājam ziemas sezonā nepirkt šo elektroenerģijas apjomu par tirgus cenu, bet tas nerisina kopējo energosistēmas problēmu - nerada papildus vajadzīgo enerģiju situācijā, kad tā ir vajadzīga visvairāk.
Šim konkrētajam lietotājam vajadzīgais apjoms tik un tā sistēmai ir jānodrošina - tas ir jāiepērk, un tas ir jāapmaksā kādam (citiem), pērkot to par tirgus cenu (rezultātā citiem ir jāpiemaksā šī cenu starpība starp vasarā ģenerēto un tagad iepērkamo).
Tā, izmantojot greizi radīto Ekonomikas ministrijas regulējumu, uz citu Latvijas patērētāju rēķina tiek radīts viens no saules paneļu "izdevīguma" stimuliem, kas nu tiek plaši izmantots, lai reklamētu saules paneļu iegādi. Jo vasaras un ziemas cenu starpība ir milzīga (pašlaik).
Kā nav grūti saprast - pazūdot lielajām cenu svārstībām, arī šis "izdevīgums" mazināsies. (Kādas šīs svārstības ir bijušas ilgtermiņā - varat apskatīties Nordpool biržas datos.)
Bet, mainot NETO norēķinu sistēmas principu no kwh uz eiro, tas pazūd vispār - tas ir, jūs varēsiet no sistēmas saņemt elektroenerģiju par tādu summu (eiro, nevis kwh), par kādu būsiet to iepriekš saražojuši un nodevuši sistēmā.
Ekonomiski taisnīgs princips, bet neizdevīgs saules paneļu īpašniekiem, jo nevarēs vairs saņemt dārgās ziemas kwh par savām vasaras kwh.
Vēl viens tāds pats "izdevīguma" stimuls saules paneļiem veidojas no joprojām absurdā un ekonomiski nepamatotā sadales tarifa struktūras - pastāvīgās daļas (atkarīga no pieslēguma jaudas) un mainīgās daļas(atkarīga no pārvadītā elektroenerģijas apjoma) proporcijas, kura paredz lielāko pakalpojuma izmaksu daļu nosegt ar mainīgo daļu, kas ir atkarīga no tīklā pārvadītās elektroenerģijas apjoma - saules paneļu īpašnieki nemaksā šo mainīgo sadales tarifa daļu par savu saražoto elektroenerģijas apjomu.
Rezultātā šīs izmaksas, kuras ir ierēķinātas, caur sadales tarifu ir jānosedz citiem.
Kamēr nav daudz uzstādīto saules paneļu jaudas, un to kopējais ģenerācijas apjoms ir niecīgs, sadales tīkls to var nosegt uz savas peļņas rēķina, nepalielinot tarifu citiem.
Ir skaidrs, ka ilgstoši šāds regulējums nevarēs pastāvēt, vēl jo vairāk tāpēc, ka tas nav ne ekonomiski, ne tiesiski korekts. Cik zināms, Sadales tīkls jau strādā pie šīs tarifu struktūras izmaiņas, jo loģiski būtu tarifa mainīgo daļu būtiski samazināt vai pat atteikties no tās vispār.
Tādejādi visdrīzāk jau tuvākajā nākotnē pazudīs viens būtisks saules paneļu "izdevīguma" aspekts.
Saules paneļu īpašniekiem nav jāmaksā arī OIK par savu saražoto elektroenerģijas apjomu (lieki jautāt - kurš viņu vietā to samaksā?...). Taču arī šis saules paneļu "izdevīguma" aspekts mazinās. Un, ja Ekonomikas ministrija beidzot sāks reāli apkarot OIK afēru, nevis turpinās to piesegt, tad arī šis "izdevīguma" aspekts tuvākajā nākotnē kļūs pavisam niecīgs.
Un, ja Eiropas paustā apņēmība veikt savus mājas darbus, lai turpmāk novērstu šādus elektroenerģijas cenu lēcienus, kādu piedzīvojam tagad, nepaliks tikai tukši solījumi (un visdrīzāk tā arī būs), tad rezultātā jau pārskatāmā nākotnē saules paneļu uzstādītājiem pazudīs visi augstākminētie iemesli, kāpēc mājsaimniecībām būtu ekonomiski "izdevīgi" sev uzstādīt saules paneļus, pie to esošās dārdzības un efektivitātes.
Tāpēc, lemjot par saules paneļu uzstādīšanu, pareizi būtu nevis izmantot esošo apstākļu izdevīgumu (kuri ir ļoti neparasti un nebūs ilgtspējīgi), bet rēķināties ar sagaidāmajām izmaiņām un ilgtermiņa tendencēm. Jo visdrīzāk šīs tehnoloģijas jums neatmaksāsies ne 6, ne 7 gados, kā to sola šo tehnoloģiju pārdevēji.
Tiem, kuri tomēr vēlas apsvērt saules paneļu uzstādīšanu savām vajadzībām, svarīgs padoms - pieprasiet izvērstu aprēķinu:
- kādas ir visas nepieciešamās sākotnējās investīcijas (ne tikai saules paneļos, bet arī nepieciešamais aprīkojums pieslēguma izveidošanai un uzstādīšanas izmaksas)?
- cik liela ir aprēķinos izmantotā saules paneļu elektroenerģijas izstrāde, un kāds ir tās profils?
- ar kādām elektroenerģijas tirgus cenas prognozēm tiek aprēķināts jums solītais izdevīgums (salīdziniet ar datiem Nordpool biržā)?
- kāda ir aprēķinos izmantotā sadales tarifa struktūra un OIK apjoms? (Ņemiet vērā augstākminētās sagaidāmās izmaiņas.)
Un tad paši varat parēķināt, cik ticami ir tas, ko jums piedāvā - vai un kad visi šie ieguldījumi jums reāli atmaksāsies? (Šeit būtu vērts ņemt vērā naudas plūsmas diskontēto vērtību, jo iztērētā nauda tagad un pēc 10 vai 20 gadiem iegūtā nauda nav viens un tas pats...)
Es vismaz pagaidām tā arī neesmu atradis neko izdevīgāku sev kā vienkārši pirkt sev vajadzīgo elektroenerģiju no tīkla.
Bet varbūt tomēr kāds beidzot var parādīt reālistiskus aprēķinus un pārliecināt par pretējo? Pagaidām tā arī neviens to nav spējis izdarīt!
Ja šai varai tiešām rūpētu Latvijas sabiedrības liktenis vairāk par iespēju īstenot kārtējo afēru, tad to naudu, kuru šī alkatīgā, mazspējīgā vara ir iecerējusi iztērēt, lobējot dārgu importēto tehnoloģiju biznesu (līdzīgi kā savulaik OIK stacijas), pareizāk būtu bijis novirzīt māju energoefektivitātes programmu finansēšanai - labums no tā būtu visiem, lielāks, turklāt reāls!
* Ņemiet vērā, ka raksts publicēts šā gada janvārī.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
