Ja tagad izrādās, ka pie varas ir tikai partijas (1,4% vēlētāju), tad steigšus jāatkāpjas no senā principa, ka tautas vietniekam ir plašas pilnvaras
Atvērtā pārvaldības partnerība Latvijā27.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
[1.] Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” (turpmāk tekstā – biedrība) aicina 14. Saeimu turpināt skatīt likumprojektu Nr.438/Lp10 - grozījumus Satversmes 65. pantā: piešķirt pašvaldību domēm likumu ierosināšanas tiesības. Šo likumprojektu Saeima balsojot jau tika pieņēmusi skatīšanai. Tagad 14. Saeima var lemt turpināt skatīšanu.
[2.] Lūdzam atjaunot deputātu vienlīdzības principu komisijās, t.i. pieņemt komisiju izveidošanas noteikumus līdzīgus, kā jau bija 1., 2., 3., 4. Saeimās un arī 5., 6., 7. Saeimās. Vienlīdzības principa būtība: komisijā no katras frakcijas ne vairāk kā 2 deputāti.
[3.] Biedrības ieskatā pašlaik nepareizi tiek piedāvāts pirmajā sēdē balsot citu aritmētisko formulu. 13. Saeimā pastāvēja nepareiza 13. Saeimas aritmētika-formula: katrā komisijā līdz 5 deputātiem no lielās frakcijas, bet no mazākas - 1 vai 2 deputāti. Ar šādu formulu Saeimas komisijas nespēj vispusīgi spriest, bet tās pakļaujas vienpusīgam partijas vai biznesa diktātam. Rezultāts: steidzamības-brāķa likumi, kaitējums vēlētājiem.
[5.] Biedrības ieskatā uzsvērtā skaitliskā nevienlīdzība komisijās izveido apstākļus, kuri ir krasā pretrunā Satversmes negrozāmajam pamatam, 6., 14, 32. pantiem. Balsošanai ir plenārsēde. Bet komisijā ir vajadzīga gudrība un pieredze, nevis balsošanas mašīna! Faktiski šī formula komisijās likvidē deputātu brīvību un liedz tiem iespēju īstenot vēlētāju pārstāvību.
[6.] Biedrība arī vērš uzmanību, ka valsts prezidents E. Levits pat trīs reizes savulaik pieprasījis pārtraukt nepareizo praksi Saeimā. Pamatā iebilst nepamatotām steidzamībām, ar kurām izrauj caur Saeimu greizus projektus, apejot valsts prezidenta tiesības likumu neizsludināt. Bet greizums ir tiešas sekas tam, ka ir greizi komisiju izveides noteikumi, kuri pilnībā likvidē deputātu vienlīdzību komisijās un pakļauj diktātam bez domāšanas akceptēt jebkuru lēmumu, kāds ir komisijai pasūtīts "no augšas".
Ja skata vēsturi, tad 5., 6. Saeimā, arī 7. Saeimā komisijās bija līdz 2 deputāti no frakcijas, kas garantēja, ka viedokļus var izteikt un tos apspriest., Arī no mazākuma komisija varēja pieņemt un atbalstīt likumprojektu, virzīt to uz sēdi. Iztika bez aritmētiskā diktāta komisijā. Ar agrāko komisiju nolikumu, kas ļāva uzskatu brīvību komisijās, mazāk likumu tika apstrīdēti Satversmes tiesā.
Atzīmējams, ka paredzamās 2022.-2023. krīzes pārvarēšanai ir nepieciešama pieredze un profesionālā kvalifikācija. Saeimai ir iespējas to risināt ar individuālu lēmumu.
[7.] Ja vara pieder tautai – tad, loģiski, arī tautas vietniekiem vajag plašas pilnvaras, lai pildītu vēlētāju uzdevumus (un personisko neatkarību lemt pašam). Satversme neparedz partijas, paredz proporcionālos sarakstus, kurus veido un iesniedz 100 vēlētāji. Ja tagad izrādās, ka pie varas ir tikai partijas (1,4% vēlētāju), tad steigšus jāatkāpjas no senā principa - ka tautas vietniekam ir plašas pilnvaras. Izraksts no Konstitucionālo tiesību komisijas, ko vadīja E. Levits 17.09.2012.:
Satversmi var grozīt tikai konstitucionālais likumdevējs. Satversme paredz divu veidu konstitucionālo likumdevēju - vienkāršo un kvalificēto konstitucionālo likumdevēju. Vienkāršā konstitucionālā likumdevēja funkciju veic regulārais (ikdienas) likumdevējs - Saeima - ar īpašu - konstitucionālu vairākumu, kuru definē Satversmes 76. pants: „Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu."
Ja Saeimā šāds konstitucionālais vairākums jautājumā par Satversmes grozījumu ir panākts, tad Saeima funkcionāli no vienkāršā likumdevēja kļūst par vienkāršo konstitucionālo likumdevēju. Vienkāršais konstitucionālais likumdevējs ir tiesīgs grozīt visus Satversmes pantus, bet grozījumiem 1. - 4., 6. un 77.pantā nepieciešams kvalificētā konstitucionālā likumdevēja apstiprinājums.
Satversmes 1. - 4., 6. un 77.panta grozījumi - vienalga, vai tos vispirms būtu apstiprinājis vienkāršais konstitucionālais likumdevējs (tas ir, Saeima saskaņā ar Satversmes 76.pantu) vai arī šāda iniciatīva saskaņā ar Satversmes 78. pantu nāktu tieši no Pilsoņu kopuma vidus, - jebkurā gadījumā jāapstiprina, respektīvi, jāpieņem tautas nobalsošanā, turklāt saskaņā ar Satversmes 79.panta pirmo daļu par grozījumiem jānobalso vairāk nekā pusei no visiem balsstiesīgajiem pilsoņu kopuma locekļiem. Ja šis vairākums ir panākts, tad pilsoņu kopums šo lēmumu pieņem kā kvalificētais konstitucionālais likumdevējs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
