Iesaki rakstu: 
Nesen tieslietu ministrs Jānis Bordāns (“Konservatīvie”) intervijā Latvijas Radio izteicās šādi: “Līdz karam cilvēkiem, kas pretdarbojās Latvijas valstij, viņi tik viegli manipulē... Nu, piemēram, tāds, tā saucamais medijs, NRA... ar trīs burtiem, ja... Faktiski jau viņi strādā tādā pašā, manā uztverē, mans subjektīvais vērtējums, viņi strādā tādā pašā režīmā kā Krievijas, kā propagandas kanāli, jo viņi uzbrūk tieši tiem pašiem cilvēkiem, kuri ir neērti Krievijai.”
Grūti uztverams vārdu savervelējums, tomēr no tā var izlobīt, ka Bordāna kungam subjektīvi nepatīk digitālais laikraksts “Neatkarīgā” un interneta portāls nra.lv, kam viņš velta diezgan nesmalku apsaukāšanos un pielīdzina tos Krievijas propagandas kanāliem.
Bordāns runā par kādiem citiem cilvēkiem, kuriem plašsaziņas līdzeklis uzbrūkot, lai gan skaidrs, ka patmīlīgais politikānis uzmanību grib pievērst sev kā “neērtākajam no neērtajiem”.
Te jāteic, ka nra.lv un “Neatkarīgā” nav nekāds propagandas kanāls, bet nopietna kvalitatīvā prese, kurā ikviens žurnālists ir Latvijas patriots. Pāreja no papīra formāta uz internetu nebija viegla, taču tagad mūsu lasītāju skaits aug ar katru mēnesi un ar katru dienu - martā portāls nra.lv sasniedza skaitliski lielāko auditorijas pieaugumu par 65 000 lietotāju (640 000 reālo lietotāju martā). Tas liecina, ka lasītāji mums uzticas.
Bet kas uzticas Bordānam? Diezin vai tie vēlētāji, kas balsoja par Jauno konservatīvo partiju (tagad “Konservatīvie”) 13. Saeimas vēlēšanās, atkal atkārtos to pašu kļūdu un kuplā pulkā ies pie urnām meklēt Bordāna listi.
Partija dāsni solīja sakārtot tiesiskumu, labklājību un izglītību, solīja strādāt godīgi, drosmīgi un gudri, taču solījumi ātri vien izrādījās tukši kā vidū izkurtējis redīss. Tāpēc ļoti pamatota ir tai veltītā kritika. Tā pat varēja būt vēl asāka, taču ne visi Bordāna un viņa līdzgaitnieku tumšie zemdeķa darījumi jau ir nākuši gaismā un ir dokumentāli pierādāmi. Bet ir nojaušami.
Bordānam neuzticas arī uzņēmēji. Nupat Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā noskaidrots, ka viszemāk Latvijas uzņēmēji novērtējuši veselības ministru Danielu Pavļutu (AP) un finanšu ministru Jāni Reiru (JV), taču turpat netālu ar nelielu atpalikšanu no viszemāk vērtētajiem līderiem sarakstā ir arī Bordāns.
Bordāns taču nav skopais Reirs, kurš par maz atbalsta sniedzis tirgotājiem un rūpniekiem, Bordāns nav Pavļuts, kurš ar saviem ierobežojumiem un lokdauniem sērgas laikā grāva viņiem biznesu. Taču arī Bordānu LTRK vērtē ļoti zemu.
Laikam viens no iemesliem ir tāds, ka viņa ministrēšanas laikā Latvijas uzņēmējdarbības tiesiskās šķautnes ir nevis uzlabojušās, bet stipri vien padrupinātas. Vienīgais jauninājums, ko ministrs ir ieviesis, ir Ekonomisko lietu tiesa - pēc būtības Bordāna “kabatas tiesa”, kas domāta ar partiju saistītā grupējuma piesegšanai un tā konkurentu vajāšanai. Viens tiesu varas segments ir saplūdis ar izpildvaru un politiku. Nu gluži kā Krievijā! Ar to atšķirību, ka visu tiesu varu Bordāns tomēr vēl nekontrolē.
Lai vai kā, uzņēmēji nekādu labumu no Ekonomiskās tiesas izveidošanas nejūt, nekādu pozitīvu iespaidu uz lietu ātrāku izskatīšanu tā nedod, un izmaksāja arī tās izveidošana ne jau dažus eiro. Ja jau kaut kas jauns bija jāveido, tad varbūt noderīga būtu kāda komerctiesa, kas koncentrētos uz mantisku strīdu izskatīšanu, lai procesi notiek ātrāk. Bieži tiesāšanās izrādās teju vai dārgāka par procesa uzvarētāja gaidāmo ieguvumu, jo tiesu procesi velkas ilgi, inflācija ēd naudu nost un īpašumus ēd laika zobs.
Uzņēmēji ar šausmām no malas vēroja, kā Bordāns savulaik uzklupa Magoņa&Osinovska lietas tiesnesim, kurš bija uzrakstījis attaisnojošu spriedumu. Uzņēmēji savā starpā konkurē, un reizēm šī konkurence pārtop ne tikai saimnieciskos, bet arī tādos strīdos, kur jāņem talkā Krimināllikums. Tur vajag godīgu tiesu un taisnību, bet par kādu taisnīgu tiesu var runāt valstī, kurā politiķis un ministrs uzmetas par augstāko instanci un norāda, kā tiesnešiem pareizi jāspriež? Pat Krievijas un Baltkrievijas politiķi vismaz atklāti neuzdrošinās mācīt tiesnešiem, kā jāraksta spriedumi.
Nevis nra.lv un “Neatkarīgā” “strādā tādā pašā režīmā kā Krievijas propagandas kanāli”, bet Bordāns un viņa partija burtiski kopē lielās kaimiņvalsts politiķu un amatpersonu stilu. Ko vērts ir tikai viens gadījums ar tieslietu ministra sacerēto likumprojektu, kas paredzēja krimināllietas un cietumsodu nepatiesu ziņu izplatītājiem! Tieši tādi paši likumi tagad ir Krievijā - kā norakstīti no Bordāna priekšlikumiem, kurus gan beigās Saeima noraidīja.
Krievija savu iebrukumu Ukrainā attaisno ar “novojazu” (jaunvalodu) un jēdzienu pārbīdīšanu - par “nacistiem” sauc ukraiņu patriotus, karu nesauc par karu, bet par “speciālo militāro operāciju” un tādā garā.
Līdzīgā veidā pa dzīvi staigā arī Bordāns un viņa komanda, kas to vien zina kā apsaukāties. “Oligarhi”, “Kremļa pakalpiņi”, “koruptanti” un citi neesoši mošķi un bubuļi ir aplenkuši konservatīvos no visām pusēm un dara pāri. Tāpat arī Krieviju ir aplenkuši “banderovieši” un imperiālisti. Putina un Bordāna paranoja ir ļoti līdzīga.
Nupat šīs partijas biedrs Krišjānis Feldmans atļāvās apgalvot, ka “ar savām gazifikācijas programmām Zaļo un zemnieku savienība un Lembergs ilgstoši ir kaitējuši valsts interesēm. Latvija būtībā ir uzsēdināta uz Krievijas gāzes adatas”. Tie ir vistīrākie sašķidrinātie meli, jo Ventspils brīvosta jau 2010. gadā nāca klajā ar priekšlikumu būvēt sašķidrinātās gāzes termināli Ventspilī. Tam bija gan ekonomiski, gan tehniski priekšnoteikumi. Latvija iegūtu lielāku neatkarību no Krievijas gāzes un tagad nebūtu pie sasistas siles.
Problēma ir arī partijas pašnosaukums “Konservatīvie”. Kur tās darbībā ir bijis kāds konservatīvisms? Viens no konservatīvās ideoloģijas galvenajiem mērķiem ir izmantot no pagātnes jau izmantotus un sevi pierādījušus paņēmienus. Tā ir cieņa pret stabilām vērtībām.
Taču Bordāna partijai nav nekādas cieņas ne pret Satversmi, ne pret starptautiskām tiesību normām, ne arī pret konkrētiem godājamiem tiesnešiem.
Lai kam neķertos klāt šī partija, tur uzreiz ir pamatu graušana, kārtības pārmainīšana. Brīvostās bija ideāla pārvaldības sistēma, bet bordānisti to izpostīja. Augstskolās bija sava kārtība, bet bordānisti iebāzās tur iekšā un uzspieda augstskolām “padomju varu” - puspolitizētas padomes, kuras tagad uzrauga augstākās mācību iestādes. Atliek tikai pagaidīt, kad notiks konflikti un augstskolu autonomijas apdraudējumi.
Ikviens uzņēmējs (izņemot savus sponsorus) bordānistu acīs ir potenciāls blēdis un korumpators, tāpēc tam manta jāatņem un jāpārdala.
Tas nav nekāds konservatīvisms. Politikas teorijā tas atbilst kaut kam citam - boļševismam, marksismam.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
