Iesaki rakstu: 
Nesen tieslietu ministrs Jānis Bordāns (“Konservatīvie”) intervijā Latvijas Radio izteicās šādi: “Līdz karam cilvēkiem, kas pretdarbojās Latvijas valstij, viņi tik viegli manipulē... Nu, piemēram, tāds, tā saucamais medijs, NRA... ar trīs burtiem, ja... Faktiski jau viņi strādā tādā pašā, manā uztverē, mans subjektīvais vērtējums, viņi strādā tādā pašā režīmā kā Krievijas, kā propagandas kanāli, jo viņi uzbrūk tieši tiem pašiem cilvēkiem, kuri ir neērti Krievijai.”
Grūti uztverams vārdu savervelējums, tomēr no tā var izlobīt, ka Bordāna kungam subjektīvi nepatīk digitālais laikraksts “Neatkarīgā” un interneta portāls nra.lv, kam viņš velta diezgan nesmalku apsaukāšanos un pielīdzina tos Krievijas propagandas kanāliem.
Bordāns runā par kādiem citiem cilvēkiem, kuriem plašsaziņas līdzeklis uzbrūkot, lai gan skaidrs, ka patmīlīgais politikānis uzmanību grib pievērst sev kā “neērtākajam no neērtajiem”.
Te jāteic, ka nra.lv un “Neatkarīgā” nav nekāds propagandas kanāls, bet nopietna kvalitatīvā prese, kurā ikviens žurnālists ir Latvijas patriots. Pāreja no papīra formāta uz internetu nebija viegla, taču tagad mūsu lasītāju skaits aug ar katru mēnesi un ar katru dienu - martā portāls nra.lv sasniedza skaitliski lielāko auditorijas pieaugumu par 65 000 lietotāju (640 000 reālo lietotāju martā). Tas liecina, ka lasītāji mums uzticas.
Bet kas uzticas Bordānam? Diezin vai tie vēlētāji, kas balsoja par Jauno konservatīvo partiju (tagad “Konservatīvie”) 13. Saeimas vēlēšanās, atkal atkārtos to pašu kļūdu un kuplā pulkā ies pie urnām meklēt Bordāna listi.
Partija dāsni solīja sakārtot tiesiskumu, labklājību un izglītību, solīja strādāt godīgi, drosmīgi un gudri, taču solījumi ātri vien izrādījās tukši kā vidū izkurtējis redīss. Tāpēc ļoti pamatota ir tai veltītā kritika. Tā pat varēja būt vēl asāka, taču ne visi Bordāna un viņa līdzgaitnieku tumšie zemdeķa darījumi jau ir nākuši gaismā un ir dokumentāli pierādāmi. Bet ir nojaušami.
Bordānam neuzticas arī uzņēmēji. Nupat Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā noskaidrots, ka viszemāk Latvijas uzņēmēji novērtējuši veselības ministru Danielu Pavļutu (AP) un finanšu ministru Jāni Reiru (JV), taču turpat netālu ar nelielu atpalikšanu no viszemāk vērtētajiem līderiem sarakstā ir arī Bordāns.
Bordāns taču nav skopais Reirs, kurš par maz atbalsta sniedzis tirgotājiem un rūpniekiem, Bordāns nav Pavļuts, kurš ar saviem ierobežojumiem un lokdauniem sērgas laikā grāva viņiem biznesu. Taču arī Bordānu LTRK vērtē ļoti zemu.
Laikam viens no iemesliem ir tāds, ka viņa ministrēšanas laikā Latvijas uzņēmējdarbības tiesiskās šķautnes ir nevis uzlabojušās, bet stipri vien padrupinātas. Vienīgais jauninājums, ko ministrs ir ieviesis, ir Ekonomisko lietu tiesa - pēc būtības Bordāna “kabatas tiesa”, kas domāta ar partiju saistītā grupējuma piesegšanai un tā konkurentu vajāšanai. Viens tiesu varas segments ir saplūdis ar izpildvaru un politiku. Nu gluži kā Krievijā! Ar to atšķirību, ka visu tiesu varu Bordāns tomēr vēl nekontrolē.
Lai vai kā, uzņēmēji nekādu labumu no Ekonomiskās tiesas izveidošanas nejūt, nekādu pozitīvu iespaidu uz lietu ātrāku izskatīšanu tā nedod, un izmaksāja arī tās izveidošana ne jau dažus eiro. Ja jau kaut kas jauns bija jāveido, tad varbūt noderīga būtu kāda komerctiesa, kas koncentrētos uz mantisku strīdu izskatīšanu, lai procesi notiek ātrāk. Bieži tiesāšanās izrādās teju vai dārgāka par procesa uzvarētāja gaidāmo ieguvumu, jo tiesu procesi velkas ilgi, inflācija ēd naudu nost un īpašumus ēd laika zobs.
Uzņēmēji ar šausmām no malas vēroja, kā Bordāns savulaik uzklupa Magoņa&Osinovska lietas tiesnesim, kurš bija uzrakstījis attaisnojošu spriedumu. Uzņēmēji savā starpā konkurē, un reizēm šī konkurence pārtop ne tikai saimnieciskos, bet arī tādos strīdos, kur jāņem talkā Krimināllikums. Tur vajag godīgu tiesu un taisnību, bet par kādu taisnīgu tiesu var runāt valstī, kurā politiķis un ministrs uzmetas par augstāko instanci un norāda, kā tiesnešiem pareizi jāspriež? Pat Krievijas un Baltkrievijas politiķi vismaz atklāti neuzdrošinās mācīt tiesnešiem, kā jāraksta spriedumi.
Nevis nra.lv un “Neatkarīgā” “strādā tādā pašā režīmā kā Krievijas propagandas kanāli”, bet Bordāns un viņa partija burtiski kopē lielās kaimiņvalsts politiķu un amatpersonu stilu. Ko vērts ir tikai viens gadījums ar tieslietu ministra sacerēto likumprojektu, kas paredzēja krimināllietas un cietumsodu nepatiesu ziņu izplatītājiem! Tieši tādi paši likumi tagad ir Krievijā - kā norakstīti no Bordāna priekšlikumiem, kurus gan beigās Saeima noraidīja.
Krievija savu iebrukumu Ukrainā attaisno ar “novojazu” (jaunvalodu) un jēdzienu pārbīdīšanu - par “nacistiem” sauc ukraiņu patriotus, karu nesauc par karu, bet par “speciālo militāro operāciju” un tādā garā.
Līdzīgā veidā pa dzīvi staigā arī Bordāns un viņa komanda, kas to vien zina kā apsaukāties. “Oligarhi”, “Kremļa pakalpiņi”, “koruptanti” un citi neesoši mošķi un bubuļi ir aplenkuši konservatīvos no visām pusēm un dara pāri. Tāpat arī Krieviju ir aplenkuši “banderovieši” un imperiālisti. Putina un Bordāna paranoja ir ļoti līdzīga.
Nupat šīs partijas biedrs Krišjānis Feldmans atļāvās apgalvot, ka “ar savām gazifikācijas programmām Zaļo un zemnieku savienība un Lembergs ilgstoši ir kaitējuši valsts interesēm. Latvija būtībā ir uzsēdināta uz Krievijas gāzes adatas”. Tie ir vistīrākie sašķidrinātie meli, jo Ventspils brīvosta jau 2010. gadā nāca klajā ar priekšlikumu būvēt sašķidrinātās gāzes termināli Ventspilī. Tam bija gan ekonomiski, gan tehniski priekšnoteikumi. Latvija iegūtu lielāku neatkarību no Krievijas gāzes un tagad nebūtu pie sasistas siles.
Problēma ir arī partijas pašnosaukums “Konservatīvie”. Kur tās darbībā ir bijis kāds konservatīvisms? Viens no konservatīvās ideoloģijas galvenajiem mērķiem ir izmantot no pagātnes jau izmantotus un sevi pierādījušus paņēmienus. Tā ir cieņa pret stabilām vērtībām.
Taču Bordāna partijai nav nekādas cieņas ne pret Satversmi, ne pret starptautiskām tiesību normām, ne arī pret konkrētiem godājamiem tiesnešiem.
Lai kam neķertos klāt šī partija, tur uzreiz ir pamatu graušana, kārtības pārmainīšana. Brīvostās bija ideāla pārvaldības sistēma, bet bordānisti to izpostīja. Augstskolās bija sava kārtība, bet bordānisti iebāzās tur iekšā un uzspieda augstskolām “padomju varu” - puspolitizētas padomes, kuras tagad uzrauga augstākās mācību iestādes. Atliek tikai pagaidīt, kad notiks konflikti un augstskolu autonomijas apdraudējumi.
Ikviens uzņēmējs (izņemot savus sponsorus) bordānistu acīs ir potenciāls blēdis un korumpators, tāpēc tam manta jāatņem un jāpārdala.
Tas nav nekāds konservatīvisms. Politikas teorijā tas atbilst kaut kam citam - boļševismam, marksismam.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
