Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās ārvalstu investīciju ieplūšanu Latvijā. Tagad, kad jau divus gadus ikdienā norēķināmies ar eiro, laiks atskatīties, kā mums ir sekmējies ar ārvalstu investīciju piesaisti.

Atpaliekam no Jūrmalas, Liepājas un Ventspils

Salīdzinot vairākas Latvijas pašvaldības laika posmā no 2011. gada līdz 2015. gadam, var secināt, ka Jelgava šajā laikā piesaistījusi ārvalstu investīcijas aptuveni 53,5 miljonu eiro apmērā, krietni atpaliekot no Jūrmalas (ārvalstu ieguldījumi – 57,2 miljoni), Liepājas (ārvalstu ieguldījumi 90,3 miljoni)[1], nemaz nerunājot, piemēram, par Ventspili (ārvalstu ieguldījumi 192,7 miljoni). Rādītāji liecina, ka Jelgavas domes vadība ārvalstu investīciju piesaiste jomā nav bijusi gana aktīva un šajā jomā pašvaldībai ir vēl daudz, kur augt.

Kā Jelgavai uzlabot situāciju ārvalstu investīciju piesaistes jomā? Būtiski ir skaidri apzināties aspektus, kas ir svarīgi investīciju piesaistes veicināšanai, un aktīvi strādāt pie šo jomu uzlabošanas, piemēram, infrastruktūras, cilvēkkapitāla (pašvaldībā pieejamais darbaspēks), pārvaldības efektivitātes pašvaldībā, dzīves vides kvalitātes, teritorijas plānošanas un zemes izmantošanas pašvaldībā, kā arī ekonomiskās attīstības līmeņa paaugstināšanas.

Pašvaldībai jābūt motivētai

Investorus interesē vide - ja Jelgavā tā būs labāka nekā Rīgā, investīcijas nāks uz Jelgavu. Pilsētas priekšrocība ir arī atrašanās vieta, jo atrodamies salīdzinoši netālu no galvaspilsētas, turklāt Latvijas centrā. Jautājums ir par to, vai Jelgavas domes vadībai ir plāns, ko investoriem piedāvāt? Pašvaldības vadībai jābūt motivētai piesaistīt investīcijas un uzņēmējdarbību, pretējā gadījumā mēs nevaram cerēt panākt citas pašvaldības.

Jā, valsts nodokļu politika pašreiz nedod pietiekamu stimulu pašvaldībām attīstīt uzņēmējdarbību savās teritorijās, kas nerada jaunas darbavietas un nodokļu ieņēmumus, taču jāapzinās, ka neviens no malas uzņēmējdarbības vidi Jelgavā neuzlabos – to varam tikai mēs paši. Politiķi, kas domā tikai īstermiņā, iespējams, uzskata, ka budžets veidojas no deklarēto iedzīvotāju kopskaita, nevis piesaistot biznesu un radot jaunas darbavietas, tāpēc koncentrējas tikai uz guļamrajonu attīstību, taču jāspēj domāt tālākā nākotnē. Attīstīta uzņēmējdarbības vide un jaunas darbavietas padarīs Jelgavu par pievilcīgu dzīves vietu jauniem, izglītotiem cilvēkiem, piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolventiem, kuri pēc studiju beigšanas varētu izvēlēties palikt Jelgavā, veidojot šeit ne tikai karjeru, bet arī ģimeni.

Patiesais bezdarba līmenis

Jaunu darbavietu radīšana pilsētā joprojām ir ļoti aktuāls jautājums. 2016. gadā bezdarba rādītājs bija 4,4%, taču šeit jāņem vērā, ka no 21 000 strādājošo 12 000 joprojām katru dienu mēro ceļu uz darbu Rīgā, turklāt šie 4,4% atspoguļo tikai reģistrēto bezdarba līmeni. Piemēram, saskaņā ar reģistrētā bezdarba datiem 2016. gadā bezdarba līmenis Latvijā bija 8,4%, taču pēc Eiropas ekonomikas monitoringa datiem (kas iekļauj arī nereģistrēto bezdarbu) – 9,5%, un tas ļauj secināt, ka bezdarba līmenis Jelgavā 2016. gadā bijis vismaz 5,5%.

Pēc pirmā gada, ko cilvēks pavada bezdarbnieka statusā, vairāk nav ne pabalstu, ne ticības sistēmai, kā arī no iedzīvotājiem nereti dzirdēts, ka ierēdņi ar savu attieksmi veicina turpmāku nepārreģistrēšanos, kas rezultātā noved pie tā, ka tiek sabojāta statistika un nav iespējams apjaust patieso bezdarba līmeni.

Infrastruktūra ir investoriem pievilcīgas vides pamats

Domājot ilgtermiņā, vairākkārt esam uzsvēruši, cik būtiski ir atjaunot Jelgavas lidlauku, sakārtot inženiertehnisko infrastruktūru un pievedceļus, kā arī nodrošināt teritoriju atjaunošanu un sakārtošanu, piemēram, Prohorova ielā, Garozas ielā, Rubeņu ceļā, Uzvaras ielā un pielāgot tās uzņēmējdarbības attīstībai.

Šobrīd prioritārās nozares ārvalstu investīciju piesaistei ir metālapstrāde un mašīnbūve, transports un loģistika, informācijas tehnoloģijas, dzīvības zinātnes, veselības aprūpe, kokrūpniecība, zaļās tehnoloģijas un pārtikas rūpniecība. Jelgavai ir visas iespējas būt aktīvai, īstenot pārdomātu investīciju piesaistes politiku (un ar “pārdomātu” jāsaprot arī ilgtermiņa aktivitātes), lai nākotnē panāktu daudz labāku līmeni – nedaudz vairāk par 50 miljoniem 4 gadu laikā ir par maz. Jelgavai ir potenciāls sasniegt daudz vairāk, taču pašvaldības vadībai ir jāsāk apzināties, ka nepieciešami arī tādi projekti, kas sniedz nevis mazu un tūlītēju rezultātu, bet gan ilgtermiņā nodrošinās pilsētas attīstības iespējas.

Domājot par vidējās algas paaugstināšanu

Vēl viens rādītājs, kas liek aizdomāties par domes vadības darba kvalitāti, ir vidējā alga – šajā ziņā Jelgava krietni vien atpaliek no Jūrmalas, Liepājas, Valmieras un Ventspils. Uzskatāmības labad varu minēt, ka vidējā alga Jelgavā ir 768 eiro, kas mūs atstāj aiz Jūrmalas (780 eiro), Valmieras (827 eiro), Liepājas (855 eiro), Ventspils (917 eiro)[2], protams, nemaz nerunājot par Rīgu. 

Labas algas veido tieši nodarbinātie ražošanā, kuras attīstība Jelgavā iespējama investīciju piesaistes rezultātā. Uzskatu, ka ārvalstu investīciju piesaiste, kas pagaidām zināmā mērā ir viens no pašvaldības vadības vājajiem punktiem, sniegtu iespēju attīstīt uzņēmējdarbību un veicinātu arī vidējās algas pieaugumu. Palielinoties konkurencei, uzņēmēji būtu ieinteresēti noturēt darbiniekus, turklāt jauni uzņēmumi nodrošina ne tikai darbavietas, bet arī nodokļus pilsētas budžetam, ko izlietot pilsētas sakārtošanai, attīstībai un labklājības nodrošināšanai.

*  Jelgavas pilsētas domes deputāts


[1] http://www.lsm.lv/lv/tautas-panorama/novads/jelgavas-pilseta

[2] http://www.lsm.lv/lv/tautas-panorama/novads/jelgavas-pilseta/videja-alga

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

12

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

FotoKarteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen - ne tikai sadārdzinātās pasūtījumu tāmēs, bet arī savdabīgi uzvarētos iepirkuma konkursos un visatļautīgā attieksmē pret pasūtītāju.
Lasīt visu...

21

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

FotoCeturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas seja ir reperis – miljonārs Timurs Junusovs jeb Timati. Viena no viņa pēdējām kolekcijām ir radīta sadarbībā ar Krievijas aizsardzības ministrijas akciju sabiedrības “Vojentorg” veikalu tīklu “Krievijas armija”.(3)
Lasīt visu...

21

Tvaiks

FotoKad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...