Iesaki rakstu: 
Vēlos izteikt dažas pārdomas par Pietiek publicēto rakstu par to, kā KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi pēc jau kārtējā konflikta KNAB vadībā tiek plānots virzīt uz Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka vietnieces posteni.
Strīdi KNAB sākās, kad biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks bez pārējo priekšnieku piekrišanas vienpersoniski iecēla Ilzi Jurču (attēlā) par vietnieci. Domājat, ka Streļčenoks vada iestādi? Nē - Jurča, jo viņš ļoti labi zina, kas notiks ar viņu, ja nostāsies pret Jurču...
Atcerieties, kurš uzsāka karu ar Normundu Vilnīti! Jurča. Ne tikai Strīķei ir zems novērtējums. Arī Diānai Kurpniecei ir D, Juridiskās daļas vadītājai Ilzei Draveniecei pat E un izdots rīkojums par viņas pilnvaru samazināšanu, bet iekšējās drošības nodaļas vadītājai - C. Un neviena nav parakstījusi novērtēšanas veidlapu! Pieprasiet šīs novērtēšanas veidlapas un varēsiet pasmieties, par ko Jurča ar kolēģiem salikuši šādus novērtējumus...
Paprasiet arī par Jurčas juridisko izglītību - cik ilgi mācījusies Policijas akadēmijā. KNAB mājas lapā norādīts, ka no 2000. līdz 2006. gadam, bet īstenībā 1, 2 vai 3 semestrus. Un arī viņas novērtēšanas veidlapu - redzēsiet, cik izcila viņa ir Streļčenoka un pašas skatījumā!
KNAB ētikas komisija vairākkārt ir vērtējusi Jurčas neētisko uzvedību pret kolēģiem un uzskatījusi, ka viņa jāsoda, bet Streļčenoks atteicās viņu sodīt. Viena kolēģe viņas dēļ aizgāja no KNAB.
Ticiet man, Streļčenokam un Jurčai atbalsts ir tikai Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļā (VADKN) un ne no visiem - VADKN dažas personas ir vienlīdzīgākas par citiem un ar lielākajām piemaksām regulāri ne par ko, jo izpilda visas viņu abu iegribas!!!
Jutai nav jāaiziet, bet gan galvenajam nelaimju cēlonim jau no laika gala - Jurčai, jo viņa iedomājas, ka KNAB ir viņas privātais kantoris.
Un apkarošanas bloks ir vienots, bet novēršanas bloks - sašķelts! Kā smejas KNAB, Streļčenoks ir vēl drastiskāks nekā Vilnītis, Streļčenokam visu laiku liekas, ka viņam kāds taisa podstavas!
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
