Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau divās tiesas instancēs konstatēts, ka bēdīgi slavenais Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš ir nelikumīgi iedzīvojies uz pašvaldības rēķina, tai nodarot vairāk nekā 12 tūkstošus eiro lielus zaudējumus. Pietiek šodien publicē abus tiesas spriedumus, kuros detalizēti aprakstītie fakti sniedz ieskatu arī par Garkalnes novada pašvaldībā kopumā notiekošo.

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2019.gada 7.janvārī

Administratīva rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese D.Ābele,

piedaloties pieteicējam Mārtiņam Gunāram Bauzem-Krastiņam, pieteicēja pārstāvjiem - zvērinātiem advokātiem Santai Lubganei un Edgaram Pūriņam un atbildētāju Latvijas Republiku pārstāvošās iestādes Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvei /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa pieteikuma par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2017.gada 25.oktobra lēmuma Nr.1/6305 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk - Birojs) Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājas 2017.gada 31.marta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1- 24/54/ Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš (turpmāk - pieteicējs) saukts pie administratīvās atbildības par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 pantu un sodīts ar 340 euro naudas sodu. Pieteicējs iepriekš minēto lēmumu neapstrīdēja un tas ir stājies spēkā.

[2] Ar Biroja 2017.gada 25.oktobra lēmumu Nr.1/6305 (turpmāk arī - Lēmums) pieteicējam uzdots atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus 12 673,62 euro apmērā, kas gūti, pārkāpjot likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” valsts amatpersonai noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, apstiprinot sev piemaksas 50% - 1210 euro (bruto) apmērā pie amatalgas izmaksas laikā no 2014.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 31.oktobrim.

Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Pieteicējs kā Garkalnes novada domes priekšsēdētājs laika posmā no 2014.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 31.oktobrim apstiprināja sev piemaksas 50% - 1210 euro (bruto) apmērā pie amatalgas. Apstiprinot sev piemaksas, pieteicējs ir radījis savām interesēm labvēlīgus nosacījumus, rīkojoties par labu savām mantiskajām un personiskajām interesēm.

[2.2] Atbilstoši Publikas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk - Pārvaldības likums) piektajā daļā noteiktajam pieteicējs kā SIA “Garkalnes Komunālserviss”, SIA “Garkalnes Inženiertīkli” un SIA “Garkalnes Ūdens” kapitāla daļu turētāja pārstāvis savus pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā pašvaldībā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros.

[2.3] Piemaksa par pieteicēja personisko darba ieguldījumu nav saistāma ar papildu darba veikšanu, bet gan saistīta ar darbinieku motivēšanas pasākumiem. Attiecīgi uz pieteicēju kā domes priekšsēdētāju šāda piemaksa nav attiecināma.

[2.4] Konkrētajā gadījumā nav konstatēts, ka pieteicējs būtu aizvietojis prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku), būtu pildījis vakanta amata pienākumus vai papildus amata pienākumiem pildītu vēl citus pienākumus, kas savukārt pieteicējam dotu tiesības saņemt atbilstošu piemaksu par šāda darba veikšanu.

[2.5] Attiecībā uz pieteicēja norādīto, ka viņš ir veicis Eiropas Savienības un citu struktūrfondu projektu uzraudzību, netika konstatēts, ka pieteicējam papildus normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem ar pašvaldības domes normatīvo aktu būtu uzlikts par pienākumu veikt projektu īstenošanas uzraudzību domes kapitālsabiedrībās.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2017.gada 22.novembn saņemts pieteicēja pieteikums, kas pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Domes priekšsēdētāja tiešie pienākumi noteikti likuma “Par pašvaldībām” 62.panta 1.-10.punktā. Savukārt likuma “Par pašvaldībām” 62.panta 11.punktā ietvertā vispārīgā norāde par citiem pienākumiem, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta noteikumos, pašvaldības nolikumā un domes lēmumos, ir uzskatāmi par papildus pienākumiem, kas ir pakārtoti tiešajiem pienākumiem. Attiecīgi Birojs šauri un formāli izprot domes priekšsēdētāja tiešos un papildus pienākumus.

[3.2] Pieteicēja kā pašvaldības kapitālsabiedrību kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus nevar viennozīmīgi un automātiski uzskatīt par pieteicēja kā domes priekšsēdētāja tiešajiem pienākumiem.

[3.3] No Pārvaldības likuma 14.panta ceturtās daļas izriet, ka domes priekšsēdētājam ir nepieciešams kāds, kas viņam sniedz nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai domes priekšsēdētājs varētu pildīt kapitāldaļu turētāja funkcijas vai pieņemt dalībnieku sapulces lēmumus. Tie ir papildus pienākumi, kas kādam ir jāveic, vai nu kādam padotajam vai speciālai struktūrvienībai. Ja nevienam šie papildus pienākumi nav tieši noteikti, tas nozīmē, ka šos atbildīgā darbinieka pienākumus veic pats domes priekšsēdētājs un tie ir uzskatāmi par domes priekšsēdētāja papildus pienākumiem. Pieteicēja ieskatā viņš kā atbildīgā persona ir veicis papildus pienākums, par ko pieteicējs ir tiesīgs saņemt atlīdzību.

[3.4] Pieteicējs norāda, ka viņš kā domes priekšsēdētājs, veicot papildus kapitāla daļu turētāja pienākumus, gan atbildīgā darbinieka pienākumus, ir nodrošinājis veiksmīgu Eiropas Savienības un citu struktūrfondu projektu realizāciju. Tādējādi pieteicēja ieskatā ir pamats viņu daļēji atbrīvot no to ienākumu piemaksas veidā atmaksas, kas nepārsniedz 30% no mēnešalgas noteiktajā periodā.

[4] Administratīvajā rajona tiesa 2017.gada 27.junija saņemts Biroja paskaidrojums par pieteikumu. Birojs pieteikumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu uz Lēmumā norādīto argumentu pamata.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs un viņa pārstāvji uzturēja pieteikumu, balstoties uz tajā norādītajiem apsvērumiem, bet Biroja pārstāve pieteikumu neatzina un ludza noraidīt, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot procesa dalībnieku paskaidrojumus, lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[7] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs ir valsts amatpersona un no 2010.gada ir Garkalnes novada domes priekšsēdētājs. Tāpat lietā nav strīda par to, ka laika posmā no 2014.gada 1.jUUija līdz 2015.gada 31.oktobrim pieteicējs bija apstiprinājis sev pastāvīgo piemaksu 50% apmērā no mēnešalgas par papildus pienākumu pildīšanu un darba apjoma palielināšanos, veicot kapitālsabiedrību lielo projektu īstenošanas uzraudzību. To apstiprina arī lietas materiāli.

Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs kā domes priekšsēdētājs un pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis pašvaldības SIA “Garkalnes Komunālserviss”, pašvaldības SIA “Garkalnes inženiertīklf ’ un SIA “Garkalnes Udens” ir tiesīgs saņemt piemaksu par pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumu pildīšanu.

[8] Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk - Atlīdzības likums) 5. un 14.pants noteic pašvaldības amatpersonu atalgojuma veidošanās principus:

1) pašvaldības domes deputātu mēnešalga nedrīkst pārsniegt mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro un kam piemērots šāds koeficients: pašvaldības domes priekšsēdētājam — līdz 3,64;

2) pašvaldības dome reglamentē šā panta pirmajā daļā minētās mēnešalgas noteikšanas kārtību un apmēru, nepārsniedzot šā panta pirmajā daļā norādītos ierobežojumus. Ja šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētā amatpersona neieņem algotu amatu pašvaldības domē, tās mēnešalgu nosaka proporcionāli nostrādātajam laikam (5.panta otrā daļa);

3) pašvaldības domes deputāts, kurš ieņem algotu amatu domē un vienlaikus pilda citus amata (darba) pienākumus, kas uzskatāmi par papildu darbu pašvaldībā, saņem pēc izvēles attiecīgi vienu no mēnešalgām un piemaksu pie mēnešalgas atbilstoši šā likuma 14.panta noteikumiem (5.panta ceturtā daļa);

4) amatpersona (darbinieks) saņem piemaksu ne vairāk kā 30 procentu apmērā no tai noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem aizvieto prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku), pilda vakanta amata (dienesta, darba) pienākumus vai papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pilda vēl citus pienākumus (14.panta pirmā daļa).

N o šīm normām ir secināms, ka pašvaldības domes priekšsēdētāj s ir tiesīgs saņemt piemaksu ne vairāk kā 30 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem: 1) aizvieto prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku), 2) pilda vakanta amata (dienesta, darba) pienākumus vai 3) papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pilda vēl citus pienākumus (14.panta pirmā daļa).

[9] Savukārt likuma “Par pašvaldībām”’ 62.pantā ir uzskaitīts pašvaldības domes priekšsēdētāja tiesību un pienākumu apjoms. Tātad domes priekšsēdētājs:

1) vada domes darbu, koordinē jautājumu izskatīšanu komitejās;

2) pārstāv pašvaldību attiecībās ar valsti un citām pašvaldībām;

3) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv domes tiesā;

4) domes vārdā izdod pilnvaras, paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus;

5) vada finanšu komitejas darbu;

6) dod saistošus rīkojumus pašvaldības administrācijas darbiniekiem;

7) ierosina jautājumu izskatīšanu domē un komitejās;

8) sagatavo izskatīšanai domes sēdes valsts iestāžu amatpersonu iesniegumus;

9) atbild par tiesas spriedumu izpildi lietās, kurās viena no pusēm ir dome;

10) var ierosināt attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošo vietējo valsts pārvaldes iestāžu vadītāju vai šo iestāžu amatpersonu atlaišanu no ieņemamā amata;

11) veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta lēmumos, attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes lēmumos.

[10] Viens no veicamajiem pienākumiem, uz ko ir norādīts 11.punktā un kas ietilpst domes priekšsēdētāja pienākumu lokā, ir precizēts Pārvaldības likuma, kas stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī 14.pantā. Proti, ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes priekšsēdētājs (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis) (pirmā daļa). Pašvaldības domes priekšsēdētājs no pašvaldības vai pašvaldības iestāžu darbinieku vidus vai šā panta otrajā daļā minētā amatpersona no tai padoto struktūrvienību darbinieku vidus ieceļ atbildīgo darbinieku, kas sniedz domes priekšsēdētājam vai attiecīgajai amatpersonai nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai domes priekšsēdētājs vai attiecīgā amatpersona varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas pašvaldības kapitālsabiedrībā, privātajā kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus pašvaldības kapitālsabiedrībā. Atbildīgo darbinieku var neiecelt, ja atbildīgā darbinieka pienākumu izpilde ietilpst pašvaldības izveidotas struktūrvienības kompetencē (ceturtā daļa). Kapitāla daļu turētāja pārstāvis savus pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā pašvaldībā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Atbildīgajam darbiniekam par attiecīgo pienākumu pildīšanu var noteikt piemaksu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.pantu, ja atbildīgā darbinieka pienākumi ir uzskatāmi par papildu pienākumiem. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību (piektā daļa).

Līdzīga satura normas bija iekļautas arī likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, kas bija spēkā no 2002.gada 26.septembra līdz 2014.gada 31.decembrim, 14.pantā:

1) ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes priekšsēdētājs (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis) (pirmā daļa),

2) pašvaldības domes priekšsēdētājs no pašvaldības vai pašvaldības iestāžu darbinieku vidus un šā panta otrajā daļā minētās pašvaldības struktūrvienības vadītājs no savas struktūrvienības darbinieku vidus ieceļ personu (turpmāk — atbildīgais darbinieks), kas sniedz viņam nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai viņš varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus pašvaldības kapitālsabiedrībā (piektā daļa),

3) atlīdzību pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam, izņemot gadījumus, kad kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks pienākumus pilda savu amata pienākumu ietvaros un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem attiecīgajam amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros, nosaka pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību (sestā daļa).

[11] No minētajām normām tiesa izdara secinājumu, ka Pārvaldības likums skaidri noteic to, ka: 1) kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus uz likuma pamata pilda pašvaldības domes priekšsēdētājs un 2) pašvaldības domes priekšsēdētājam ir pienākums iecelt atbildīgo darbinieku. Atbildīgo darbinieku var neiecelt vienīgi gadījumā, ja atbildīgā darbinieka pienākumu izpilde ietilpst pašvaldības izveidotas struktūrvienības kompetencē. Līdz ar to tiesa piekrīt pieteicēja pārstāvja tiesas sēdē paustajai likuma interpretācijai, ka likumdevējs paredzēja pašvaldības pienākumu iecelt atbildīgo darbinieku, ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība. Lai arī ne tik precīzi formulēts, tomēr līdzīgs pienākums bija ielasāms arī no likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 14.panta piektās daļas. Savukārt atbildīgā darbinieka pienākumos ietilpst nepieciešamo ziņu sniegšana un dokumentu sagatavošana domes priekšsēdētājam vai attiecīgajai amatpersonai, lai domes priekšsēdētājs vai attiecīgā amatpersona varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas pašvaldības kapitālsabiedrībā, privātajā kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus pašvaldības kapitālsabiedrībā.

[12] Līdz ar to, tā kā domes priekšsēdētājs kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus pilda uz likumā sniegtā deleģējuma pamata, tad likumdevējs pašvaldības domes priekšsēdētāja atlīdzības apmēru ir noteicis, ņemot vērā to, ka šo pienākumu apjomā ietilpst arī kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumu pildīšana. Tiesas ieskatā tas skaidri izriet no Pārvaldības likuma 14.panta piektās daļas, kur attiecībā uz atbildīgo darbinieku ir paredzēta iespēja noteikt piemaksu saskaņā ar Atlīdzības likuma 14.pantu, ja atbildīgā darbinieka pienākumi ir uzskatāmi par papildu pienākumiem. Tātad likumdevējs ir skaidri paudis nostāju, ka attiecībā uz domes priekšsēdētāju par kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumu pildīšanu piemaksa nav paredzēta. Šī secinājuma pareizību, tiesas ieskatā, apstiprina arī pārējie normatīvie akti, kurus tiesa jau pieminēja, interpretējot tos sistēmiski. Proti, Atlīdzības likuma 14.panta pirmā daļa noteic pašvaldības domes priekšsēdētāja tiesības saņemt piemaksu ne vairāk kā 30 procentu apmērā no tai noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem: 1) aizvieto prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku), 2) pilda vakanta amata (dienesta, darba) pienākumus vai 3) papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pilda vēl citus pienākumus. Arī 14.panta 12.daļa (noteic, ka valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku), izņemot šā likuma 5., 5.1, 6., 6.1 pantā, 6.2 panta pirmās daļas 10.punktā un 13.pantā minētās amatpersonas (darbiniekus) un fiziskā darba veicējus, motivēšanu un ņemot vērā konkrētās amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā var šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas) nav attiecināma uz pieteicēju, jo domes priekšsēdētājs ir Atlīdzības likuma 5.pantā minētā amatpersona, uz kuru piemaksas par ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā nav attiecināmas.

[13] Lietā nav strīda un to apstiprināja gan pieteicējs, gan lieciniece /pers. C/, ka strīdus periodā Garkalnes pašvaldībā nebija iecelts atbildīgais darbinieks, ne arī šī darbinieka funkcijas pildīja kāda cita pašvaldības izveidota struktūrvienība, ne arī bija izsludināta vakance uz atbildīgā darbinieka amata vietu, kā arī atbildīgais darbinieks neatradās prombūtnē, jo - nebija iecelts. Līdz ar to pieteicējs nevarēja ne aizvietot prombūtnē esošo atbildīgo amatpersonu, ne pildīt vakanta amata pienākumus. Savukārt, vērtējot to, vai pieteicējs papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pilda vēl citus pienākumus, tiesa secina, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumu pildīšana ir uzdota ar likumu, tāpēc tam, vai amata aprakstā šis pienākums ir vai nav norādīts, nav izšķirošanas nozīmes.

[14] Savukārt izvērtējot 2014.gada 30.jūnija lēmumu par pastāvīgās piemaksas 50% apmērā no amatalgas piešķiršanu pieteicējam (lietas 109.lapa), tiesa konstatē, ka kā pamatojums ir norādīts - papildus pienākumu pildīšana sakarā ar darba apjoma palielināšanos, veicot kapitālsabiedrību lielo projektu īstenošanas uzraudzību, kā arī ar kapitālsabiedrību straujo attīstību. Savukārt 2017.gņda 2.oktobra domes paskaidrojumā norādīts, ka dome nealgoja atbildīgo darbinieku un tā pienākumus veica pieteicējs (lietas 148.lapa). Arī paskaidrojumā tiesai un tiesas sēdē pieteicējs apstiprināja, ka veicis pašvaldības SIA "Garkalnes Komunālserviss”, pašvaldības SIA "Garkalnes inženiertīkli” un SIA "Garkalnes ūdens” pastāvīgu uzraudzību, kas nav domes priekšsēdētāja tiešie pienākumi, bet papildus veicamie darbi (lietas 167.-169., 172. lapa).

Tātad no 2014.gada 30.jūnija lēmuma izriet, ka piemaksa tika piešķirta par papildus pienākumiem, kas radās saistībā ar kapitālsabiedrību lielo projektu īstenošanas uzraudzību. Kā norāda pieteicējs, tad uzraudzība nav domes priekšsēdētāja tiešie pienākumi, bet papildus veicamie darbi. Vir piekrist, ka kapitālsabiedrību uzraudzība nav tieši minēta pašvaldības domes priekšsēdētāja pienākumu uzskaitījumā likuma “Par pašvaldībām”’ 62.panta 1-10.punktā. Vienlaicīgi šī panta 11.punkts noteic, ka domes priekšsēdētājs veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta lēmumos, attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes lēmumos. Pārvaldības likuma 19.panta trešā daļa noteic, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvis publiskas personas kontrolētā kapitālsabiedrībā veicina likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošanu, kā arī šā likuma nosacījumu izpildi. Līdzīgi pienākumi kapitāla daļu turētājam izrietēja arī no likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Tātad ir secināms, ka domes priekšsēdētāja, kurš vienlaikus bija arī kapitāla daļu turētāja pārstāvis, pienākumos jau uz likuma pamata ietilpa likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošanas veicināšana, kā arī šā likuma nosacījumu izpilde. Tiesas ieskatā kapitālsabiedrību uzraudzība, kā to ir nodēvējis pieteicējs, ietilpst iepriekš minēto uzdevumu tvērumā. Vienlaicīgi tiesa vērš pieteicēja uzmanību, ka pat ja uzraudzība daļēji neietilptu šajā likuma tvērumā, tad ne no Garkalnes pašvaldības nolikuma (lietas 80.-102. lapa) neizriet, ne tiesā ir iesniegts attiecīgs pašvaldības lēmums, ka Garkalnes novada pašvaldība ar lēmumu būtu uzlikusi pieteicējam pienākumu veikt projektu īstenošanas uzraudzību No dzīvē gūtajiem novērojumiem tiesa atzīst, ka pirms noteiktu uzdevumu, jo īpaši papildus uzdevumu, veikšanas tiek pieņemts attiecīgs lēmums par pienākumu pildīšanas uzdošanu. Konkrētajā gadījumā šāda lēmuma nav.

[15] Savukārt ne no viena pašvaldības iesniegtā dokumenta neizriet, ka pieteicējam papildus kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumiem būtu ticis uzdots pildīt arī atbildīgā darbinieka pienākumus. Lietā nav iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu pieteicēja apgalvojumus. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 161.panta pirmo daļu administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi pārbaudīti un novērtēti pierādījumi. Lai arī lieciniece /pers. C/ un pats pieteicējs norādīja, ka viņš pildījis šos pienākumus, rakstveida pierādījumi nav iesniegti Tieši pretēji - 2014.gada 30.jūnija lēmumā par pastāvīgās piemaksas 50% apmērā no amatalgas piešķiršanu pieteicējam kā pamatojums ir norādīts - papildus pienākumu pildīšana sakarā ar darba apjoma palielināšanos, veicot kapiālsabiedrību lielo projektu īstenošanas uzraudzību, kā arī ar kapiālsabiedrību straujo attīstību Tātad šajā rīkojumā nav norādīts uz atbildīgā darbinieka pienākumu pildīšanu. Līdz ar to tiesa lielāku ticamību piešķir 2014.gada 30.junija lēmumā norādītajai motivācijai, nevis vēlāk, administratīvā procesā iestādē un tiesā izskatīšanas laikā sniegtajiem paskaidrojumiem. Turklāt tas, ka šos pienākumus kāds, iespējams, veica, automātiski nenozīmē, ka tos veica pieteicējs, jo lietā, kā jau konstatēts, nav Garkalnes novada pašvaldības lēmuma par atbildīgā darbinieka pienākumu pildīšanas uzdošanu pieteicējam.

[16] Lai arī likumu "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapiālsabiedrībām” 14.panta sestās daļas konstrukcija bija sarežģītāka - atlīdzību pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam, izņemot gadījumus, kad kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks pienākumus pilda savu amata pienākumu ietvaros un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem attiecīgajam amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros, nosaka pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību, - tiesa atzīst, ka arī šī norma noteica to, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvis, kurš šos pienākumus veic uz likuma pamata kā domes priekšsēdētājs, atlīdzību saņem amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Tā kā Atlīdzības likuma 14.panta pirmā un 12.daļa bija spēkā tādā pašā redakcijā, kādu tiesa norādīja sprieduma 8.punktā, arī 2014.gadā, tad atzīstams, ka arī uz 2014.gadu attiecībā uz piemaksu saņemšanu attiecās tie paši principi - ne vairāk kā 30 % apmērā no tai noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem; 1) aizvieto prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku), 2) pilda vakanta amata (dienesta, darba) pienākumus vai 3) papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pilda vēl citus pienākumus. Arī par šo laika periodu tiesas rīcībā nav iesniegta informācija, ka pieteicējs atbilda kādam no trijiem kritērijiem Savukārt par kapitālsabiedrību uzraudzību tiesa jau sniedza vērtējumu iepriekš, tāpēc to neatkārtos.

[17] Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1.panta 5.punktu interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses, bet saskaņā ar 11.panta pirmo daļu valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti Savukārt 30.pants noteic, ka par šā likuma pārkāpumiem personu sauc pie likumos noteiktās atbildības. Valsts amatpersonai saskaņā ar šā panta noteikumiem ir pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus (pirmā daļa). Ienākumi un mantiskie labumi, kas gūti, pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus, vai proporcionāls to pieaugums ir piekritīgi valstij, prezumējot, ka, pārkāpjot valsts noteiktos ierobežojumus un prettiesiski gūstot ienākumus vai mantiskos labumus, valsts amatpersona ir nodarījusi tādu kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai, kas ir novērtējams mantiskā izteiksmē un ir proporcionāls aizliegtā veidā gūtu ienākumu, mantisko labumu un īpašuma vai mantas pieauguma vērtībai (otrā daļa).

Vienlaicīgi 2ķdaļa noteic, ka šā panta otrā daļa nav piemērojama gadījumos, ja amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, bet valsts amatpersona rakstveida atļauju nav lūgusi un šāda amatu savienošana nav radījusi interešu konfliktu. Citos gadījumos valsts amatpersonu pilnībā vai daļēji atbrīvo no to ienākumu un mantisko labumu atmaksas, kuri gūti, pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus, ja pienākums atmaksāt ienākumus un mantiskos labumus nav samērīgs ar administratīvā pārkāpuma rezultātā radīto kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai.

[18] Lai arī pašvaldībā nebija iecelta atbildīgā amatpersona un pat ja šos pienākumus pretēji 2014.gada 30.jūmja lēmumā norādītajam piemaksas

pamatojumam pildījis pieteicējs, tiesa secina, ka tas nav pamats pretēji normatīvajos aktos noteiktajiem piemaksu piešķiršanas principiem atzīt, ka tādēļ pieteicējam pienākas piemaksa, proti, tāpēc vien, ka šie pienākumi ir pildīti. Tiesas ieskatā šajā sakarā ir jāņem vērā apstāklis, ka, pirmkārt, pieteicējs kā domes priekšsēdētājs neievēroja Pārvaldības likuma 14.panta pirmajā daļā noteikto pienākumu iecelt atbildīgo darbinieku. Neatkarīgi no tā, vai pašvaldības domes priekšsēdētājs varēja pats izpildīt atbildīgā darbinieka pienākumus, vai nē, pieteicējam bija saistoša likumdevēja griba. Turklāt, kā redzams no internetā publiski pieejamās informācijas, citās pašvaldībās atbildīgie darbinieki bija iecelti (sk., piemēram,

http://www. kekava. lv/uploadsfiledir/Vija/2014_09_25/12kapitalsab.pdf). Otrkārt, ja, pastāvot pienākumam iecelt šādu darbinieku, domes priekšsēdētājs to nedarīja, bet tā vietā piešķīra sev piemaksu par atbildīgā darbinieka pienākumu pildīšanu (saskaņā ar vēlākiem sniegtiem paskaidrojumiem), pieteicējs vēl jo vairāk pārkāpa likumā nostiprināto likumdevēja gribu. Turklāt, kā redzams no lietas materiāliem, pieteicējs kopš 2010.gada ir Garkalnes novada domes priekšsēdētājs. Tādējādi viņam bija jāpārzina normatīvo aktu prasības, kas attiecās uz viņu kā amatpersonu - pašvaldības domes priekšsēdētāju un vienlaicīgi arī kapitāla daļu turētāja pārstāvi. Ja pieteicējam bija kādi neskaidri jautājumi, tad tie bija savlaicīgi jānoskaidro, vēršoties attiecīgajās institūcijās, piemēram, Birojā. Treškārt, pieteicējs klaji pārkāpa likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmo daļu, jo pats sev apstiprināja piemaksu. Ceturtkārt, tiesa ņem vērā apstākli, ka šo piemaksu pieteicējs saņēma ilgstošā laika periodā - 13 mēnešu garumā un tā kopā pa šo laika periodu sastāda 12 673,62 euro, kas ir pietiekami ievērojama summa. Piektkārt, noteiktā piemaksa 50% apmērā no amatalgas pārsniedz pašvaldības domes priekšsēdētājam iespējamās maksimālās piemaksas 30% apmērā lielumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, atzīstams, ka pieteicējs, nosakot sev piemaksu 50% apmērā no mēnešalgas, guva ienākumus, pārkāpjot likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmo daļu un Atlīdzības likuma 5. un 14.pantu.

[19] Gan iestādi, gan tiesu saista normatīvajos aktos noteiktās prasības, tādēļ atkāpšanās no tām būtu patvaļīga. Judikatūrā ir atzīts, ka tiesa atsevišķos gadījumos var nepiemērot tiesību normā paredzētās obligātās sekas, ja konstatē tādus apstākļus, kad tiesību normās noteiktajām obligātajām sekām ir jāatkāpjas samērīguma principa priekšā. Proti, netipiskos gadījumos. Netipisks ir tāds gadījums, kas izpilda visus likuma normas tiesiskā sastāva nosacījumus, taču ar to nesaraujami saistīti papildu apstākļi, kas būtiski maina šī gadījuma raksturu. Netipiskus gadījumus likumdevējs nav apzinīgi ietvēris savā likuma normā īstenotajā gribā, jo tas nav tos paredzējis. Tas līdz ar to attiecībā uz netipiskajiem gadījumiem nav izdarījis arī samērīguma apsvērumus un nav iekļāvis tos normā paredzētajās tiesiskajās sekās (sk. Levits E. Samērīguma princips un obligātais administratīvais akts. Jurista Vārds, Nr.13, 27.03.2007.). Izskatāmajā lietā tiesa nekonstatē tādus netipiskus lietas apstākļus, kas ļautu tiesai, pamatojoties uz samērīguma apsvērumiem, atkāpties no Atlīdzības likuma 14.panta pirmajā daļa noteiktā regulējuma par piemaksu piešķiršanas apmēru un pamatiem Uz apstākļiem, kas liecina, ka pieteicējs apzināti pārkāpa likumu normas, tiesa norādīja sprieduma 18.punktā.

Līdz ar to konkrētajā gadījumā nav saskatāmi īpaši apstākļi, kas būtu par pamatu pārsūdzētā lēmuma atcelšanai. Tiesa nekonstatē arī matemātiska aprēķina kļūdas, uz tādām nav norādījis arī pieteicējs.

Rezolutiva daļa

Pamatojoties uz Administratīva procesa likuma 246.-251.pantu un 289.- 291.pantu, Administratīva rajona tiesa

nosprieda

noraidīt pilnība Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa pieteikumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2017.gada 25.oktobra lēmuma Nr.1/6305 atcelšanu

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesa viena mēneša laikā no ta sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvas rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese D.Ābele

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2019. gada 10. oktobrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Sandra Gintere,

tiesneses Karina Krastiņa un Santa Liniņa

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa /turpmāk pers. A/ pieteikumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2017. gada 25. oktobra lēmuma Nr.1/6305 atcelšanu, sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2019. gada 7. janvāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk - KNAB) 2017. gada 25. oktobra lēmumu Nr.1/6305 (turpmāk - Lēmums) pieteicējam /pers. A/ uzdots atlīdzināt valstij zaudējumus 12 673,62 euro apmērā, kas nodarīti, pārkāpjot likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk - Interešu konflikta novēršanas likums) valsts amatpersonai noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, apstiprinot sev piemaksas 50 % jeb 1210 euro (bruto) apmērā pie amatalgas laikā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. oktobrim. Lēmums cita starp pamatots šādi.

[1.1] Ar KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja 2017. gada 31. marta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/54 pieteicējs par minēto pārkāpumu saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166. pantu par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu un sodīts ar 340 euro naudas sodu. Pieteicējs lēmumu neapstrīdēja, tas ir stājies spēkā, pieteicējs naudas sodu ir samaksājis.

[1.2] Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk - Atlīdzības likums) 5. panta pirmā daļa noteic pašvaldības domes deputātu mēnešalgas maksimālo apmēru.

Pieteicējs kā /Nosaukums A/ novada domes priekšsēdētājs, apstiprinot piemaksas pie savas amatalgas izmaksu, neievēroja Atlīdzības likuma 5. panta pirmajā daļā un 14. panta pirmajā daļā un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. panta pirmajā daļā noteikto, tādējādi pārkāpjot Interešu konflikta novēršanas likuma 11. panta pirmajā daļā un 18. panta pirmajā daļā valsts amatpersonai noteiktos ierobežojumus un veicot ar valsts amatpersonas amata pienākumiem saistītas darbības, kurās bija personiski un mantiski ieinteresēts, atrodoties interešu konflikta situācijā.

[1.3] /Nosaukums A/ pašvaldība ir kapitāla daļu turētāja pašvaldības SIA /Nosaukums B/, pašvaldības SIA /Nosaukums C/ un SIA /Nosaukums D/. Atbilstoši /Nosaukums A/ novada domes sniegtajai informācijai pieteicējam piemaksa aprēķināta, pamatojoties uz domes izpilddirektora 2014. gada 30. jūnija rīkojumu Nr.F-02/141 „Par piemaksu /Nosaukums A/ novada domes priekšsēdētājam” (turpmāk - Rīkojums).

Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk - Pārvaldības likums) 14. panta piektajā daļā noteikto pieteicējs kā minēto sabiedrību kapitāla daļu turētāja pārstāvis savus pienākumus pildīja atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā pašvaldībā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņēma amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros.

Piemaksa par pieteicēja personisko darba ieguldījumu nav saistāma ar papildus darba veikšanu, bet gan saistīta ar darbinieku motivēšanas pasākumiem, tādējādi uz pieteicēju kā domes priekšsēdētāju šāda piemaksa nav attiecināma. Nav arī konstatējams, ka pieteicējs būtu aizvietojis prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku), pildījis vakanta amata pienākumus vai papildus amata pienākumiem pildījis vēl citus pienākumus.

[1.4] Pieteicējs minējis, ka viņš ir veicis Eiropas Savienības un citu struktūrfondu projektu uzraudzību, tomēr KNAB nav konstatējis, ka pieteicējam papildus normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem ar pašvaldības domes normatīvo aktu būtu uzlikts pienākums veikt projektu īstenošanas uzraudzību domes kapitālsabiedrībās.

[1.5] Pieteicējs rakstveidā sniegtajā viedoklī piekrita, ka, apstiprinot visu pašvaldības darbinieku algu sarakstu, nonācis interešu konfliktā, tomēr uzskatīja, ka piemaksu par papildus darbu saņēmis pamatoti.

[1.6] Saskaņā ar Interešu konflikta novēršanas likuma 30. pantu pieteicējam uzliekams pienākums atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus - ienākumus, kurus viņš guva, pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus. Valstij nodarītais zaudējums ir vienāds ar, pārkāpjot likuma ierobežojumus, gūto ienākumu apmēru.

[2] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu daļā, pieteikumu pamatojot šādi.

[2.1] Domes priekšsēdētāja amata pienākumi un tiesības noteiktas likuma „Par pašvaldībām” 62. panta 1.-10. punktā, bet šā panta 11. punktā ietverta vispārīga norāde uz citiem pienākumiem, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta noteikumos, pašvaldības nolikumā un domes lēmumos, un tie ir uzskatāmi par papildus pienākumiem, kas ir pakārtoti tiešajiem amata pienākumiem. Šādi normu interpretējis arī KNAB.

[2.2] Viens no papildu pienākumiem ir noteikts Pārvaldības likumā, paredzot, ka kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes priekšsēdētājs. Šos lēmumus pieteicējs pieņem kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis, nevis kā domes priekšsēdētājs. Pārvaldības likums nenoteic, konkrēti kurš veic kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus, pieļaujot, ka tas var būt pašvaldības domes priekšsēdētājs. Pieteicēja kā pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus nevar viennozīmīgi un automātiski uzskatīt par pieteicēja kā domes priekšsēdētāja tiešajiem pienākumiem.

[2.3] No Pārvaldības likuma 14. panta ceturtās daļas izriet, ka domes priekšsēdētājam ir nepieciešama persona, kas sniedz ziņas un sagatavo dokumentus, lai domes priekšsēdētājs varētu pildīt kapitāldaļu turētāja funkcijas vai pieņemt dalībnieku sapulces lēmumus. Ja neviena persona šo pienākumu veikšanai nav noteikta, tad tos veic pats domes priekšsēdētājs, un tie ir uzskatāmi par domes priekšsēdētāja papildus pienākumiem. Pieteicējs ir pildījis šo papildu pienākumu, un konkrēti - viņš nodrošināja veiksmīgu Eiropas Savienības un citu struktūrfondu projektu realizāciju, kas būtiski uzlaboja apkārtējo vidi un infrastruktūru /Nosaukums A/. Saskaņā ar Atlīdzības likuma 14. panta pirmo daļu pieteicējs bija tiesīgs saņemt piemaksu ne vairāk kā 30 % apmērā no mēnešalgas.

[2.4]  Atbilstoši Interešu konflikta novēršanas likuma 30. panta „(21) daļas” (acīmredzot domāta 2.1 daļa) otrajam teikumam ir pamats pieteicēju vismaz daļēji atbrīvot no pienākuma atmaksāt ienākumus daļējā apmērā. Līdz ar to pieteicējs lūdz atcelt Lēmumu daļā, kas paredz atlīdzināt piemaksas veidā saņemtos ienākumus apmērā, kas nepārsniedz 30 % no pieteicējam attiecīgajā laika periodā noteiktās mēnešalgas.

[3] Administratīvā rajona tiesa ar 2019. gada 7. janvāra spriedumu noraidīja pieteicēja pieteikumu par Lēmuma atcelšanu.

Tiesas spriedums motivēts šādi.

[3.1] Pieteicējs ir valsts amatpersona. No 2010. gada viņš ir /Nosaukums A/ novada domes priekšsēdētājs, un laika posmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. oktobrim bija apstiprinājis sev pastāvīgo piemaksu 50 % apmērā no mēnešalgas par papildu pienākumu pildīšanu un darba apjoma palielināšanos, veicot kapitālsabiedrību lielo projektu īstenošanas uzraudzību.

Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs kā domes priekšsēdētājs un pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis pašvaldības SIA /Nosaukums B/, pašvaldības SIA /Nosaukums C/ un SIA /Nosaukums D/ ir tiesīgs saņemt piemaksu par pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumu pildīšanu.

[3.2] Atlīdzības likuma 5. un 14. pants noteic pašvaldības amatpersonu atalgojuma veidošanās principus:

1) pašvaldības domes deputātu mēnešalga nedrīkst pārsniegt mēneša vidējās darba samaksas apmēru (iespējams, domāts bāzes mēnešalgas apmēru), kas noapaļots pilnos euro un kam piemērots šāds koeficients: pašvaldības domes priekšsēdētājam - līdz 3,64 (acīmredzot domāta 5. panta pirmā daļa);

2) pašvaldības dome reglamentē šā panta pirmajā daļā minētās mēnešalgas noteikšanas kārtību un apmēru, nepārsniedzot šā panta pirmajā daļā norādītos ierobežojumus. Ja šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktā minētā amatpersona neieņem algotu amatu pašvaldības domē, tās mēnešalgu nosaka proporcionāli nostrādātajam laikam (5. panta otrā daļa);

3) pašvaldības domes deputāts, kurš ieņem algotu amatu domē un vienlaikus pilda citus amata (darba) pienākumus, kas uzskatāmi par papildu darbu pašvaldībā, saņem pēc izvēles attiecīgi vienu no mēnešalgām un piemaksu pie mēnešalgas atbilstoši šā likuma 14. panta noteikumiem (5. panta ceturtā daļa);

4) amatpersona (darbinieks) saņem piemaksu ne vairāk kā 30 % apmērā no tai noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem aizvieto prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku), pilda vakanta amata (dienesta, darba) pienākumus vai papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pilda vēl citus pienākumus (14. panta pirmā daļa).

Tiesa secināja, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs ir tiesīgs saņemt piemaksu ne vairāk kā 30 % apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem: 1) aizvieto prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku), 2) pilda vakanta amata (dienesta, darba) pienākumus vai 3) papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pilda vēl citus pienākumus.

[3.3] Likuma „Par pašvaldībām” 62. pantā ir uzskaitīts pašvaldības domes priekšsēdētāja tiesību un pienākumu apjoms. Domes priekšsēdētājs, tostarp, veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta lēmumos, attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes lēmumos (11. punkts).

[3.4] Viens no domes priekšsēdētāja veicamajiem pienākumiem, uz ko ir norādīts likuma „Par pašvaldībām” 62. panta 11. punktā, ir precizēts Pārvaldības likuma, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, 14. pantā. Proti, ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes priekšsēdētājs (kapitāla daļu turētāja pārstāvis) (panta pirmā daļa). Pašvaldības domes priekšsēdētājs no pašvaldības vai pašvaldības iestāžu darbinieku vidus vai šā panta otrajā daļā minētā amatpersona no tai padoto struktūrvienību darbinieku vidus ieceļ atbildīgo darbinieku, kas sniedz domes priekšsēdētājam vai attiecīgajai amatpersonai nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai domes priekšsēdētājs vai attiecīgā amatpersona varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas pašvaldības kapitālsabiedrībā, privātajā kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus pašvaldības kapitālsabiedrībā. Atbildīgo darbinieku var neiecelt, ja atbildīgā darbinieka pienākumu izpilde ietilpst pašvaldības izveidotas struktūrvienības kompetencē (panta ceturtā daļa). Kapitāla daļu turētāja pārstāvis savus pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā pašvaldībā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Atbildīgajam darbiniekam par attiecīgo pienākumu pildīšanu var noteikt piemaksu saskaņā ar Atlīdzības likuma 14. pantu, ja atbildīgā darbinieka pienākumi ir uzskatāmi par papildu pienākumiem. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību (panta piektā daļa).

Līdzīga satura normas bija iekļautas arī likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, kas bija spēkā no 2002. gada 26. septembra (acīmredzot domāts no 2003. gada 1. janvāra) līdz 2014. gada 31. decembrim, 14. pantā:

1) ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes priekšsēdētājs (kapitāla daļu turētāja pārstāvis) (panta pirmā daļa);

2) pašvaldības domes priekšsēdētājs no pašvaldības vai pašvaldības iestāžu darbinieku vidus un šā panta otrajā daļā minētās pašvaldības struktūrvienības vadītājs no savas struktūrvienības darbinieku vidus ieceļ personu (atbildīgais darbinieks), kas sniedz viņam nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai viņš varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus pašvaldības kapitālsabiedrībā (panta piektā daļa);

3) atlīdzību pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam, izņemot gadījumus, kad kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks pienākumus pilda savu amata pienākumu ietvaros un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem attiecīgajam amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros, nosaka pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību (panta sestā daļa).

Tiesa secināja, ka Pārvaldības likums skaidri noteic: 1) kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus uz likuma pamata pilda pašvaldības domes priekšsēdētājs un 2) pašvaldības domes priekšsēdētājam ir pienākums iecelt atbildīgo darbinieku. Atbildīgo darbinieku var neiecelt vienīgi gadījumā, ja atbildīgā darbinieka pienākumu izpilde ietilpst pašvaldības izveidotas struktūrvienības kompetencē.

Tiesa piekrita pieteicēja pārstāvja tiesas sēdē paustajai likuma interpretācijai, ka likumdevējs paredzēja pašvaldības pienākumu iecelt atbildīgo darbinieku, ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība. Lai arī ne tik precīzi formulēts, līdzīgs pienākums bija ielasāms arī no likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 14. panta piektās daļas. Atbildīgā darbinieka pienākumos ietilpst nepieciešamo ziņu sniegšana un dokumentu sagatavošana domes priekšsēdētājam vai attiecīgajai amatpersonai, lai domes priekšsēdētājs vai attiecīgā amatpersona varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas pašvaldības kapitālsabiedrībā, privātajā kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus pašvaldības kapitālsabiedrībā.

[3.5] Tā kā domes priekšsēdētājs kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus pilda uz likumā sniegtā deleģējuma pamata, tad likumdevējs pašvaldības domes priekšsēdētāja atlīdzības apmēru ir noteicis, ņemot vērā to, ka šo pienākumu apjomā ietilpst kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumu pildīšana. Tiesas ieskatā minētais skaidri izriet no Pārvaldības likuma 14. panta piektās daļas, kurā ir paredzēta iespēja atbildīgajam darbiniekam noteikt piemaksu saskaņā ar Atlīdzības likuma 14. pantu, ja viņa pienākumi ir uzskatāmi par papildu pienākumiem. Likumdevējs ir skaidri paudis nostāju, ka domes priekšsēdētājam par kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumu pildīšanu piemaksa nav paredzēta.

Šī secinājuma pareizību apstiprina arī tiesas pieminētie un sistēmiski interpretētie normatīvie akti. Proti, Atlīdzības likuma 14. panta pirmā daļa noteic pašvaldības domes priekšsēdētāja tiesības saņemt piemaksu ne vairāk kā 30 % apmērā no noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem: 1) aizvieto prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku), 2) pilda vakanta amata (dienesta, darba) pienākumus vai 3) papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pilda vēl citus pienākumus.

Uz pieteicēju nav attiecināma arī 14. panta 12. daļa (noteic, ka valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku), izņemot šā likuma 5., 5.1 (acīmredzot domāts 5.1), 6., 6.1 (acīmredzot

domāts 6. ) pantā, 6.2 (acīmredzot domāts 6. ) panta pirmās daļas 10. punktā un 13. pantā minētās amatpersonas (darbiniekus) un fiziskā darba veicējus, motivēšanu un ņemot vērā konkrētās amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā var šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 % (acīmredzot domāts 40 %>, normas redakcijā, kas spēkā no 2014. gada 29. novembra) no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas), jo domes priekšsēdētājs ir Atlīdzības likuma 5. pantā minētā amatpersona, uz kuru piemaksas par ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā nav attiecināmas.

[3.6] Lietā nav strīda un to apstiprināja gan pieteicējs, gan lieciniece /pers. B/, ka strīdus periodā /Nosaukums A/ pašvaldībā nebija iecelts atbildīgais darbinieks, šī darbinieka funkcijas nepildīja pašvaldības izveidota struktūrvienība, nebija izsludināta vakance uz atbildīgā darbinieka amata vietu, kā arī atbildīgais darbinieks neatradās prombūtnē, jo nebija iecelts. Līdz ar to pieteicējs nevarēja ne aizvietot prombūtnē esošo atbildīgo amatpersonu, ne pildīt vakanta amata pienākumus.

Vērtējot to, vai pieteicējs papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pilda vēl citus pienākumus, tiesa secināja, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumu pildīšana ir uzdota ar likumu, tāpēc tam, vai amata aprakstā šis pienākums ir vai nav norādīts, nav izšķirošanas nozīmes.

[3.7] Rīkojuma par pastāvīgās piemaksas 50 % apmērā no amatalgas piešķiršanu pieteicējam (lietas 109. lapa) pamatojumā norādīts - papildus pienākumu pildīšana sakarā ar darba apjoma palielināšanos, veicot kapitālsabiedrību lielo projektu īstenošanas uzraudzību, kā arī ar kapitālsabiedrību straujo attīstību. Domes 2017. gada 2. oktobra paskaidrojumā norādīts, ka dome nealgoja atbildīgo darbinieku, tā pienākumus veica pieteicējs (lietas 148. lapa). Paskaidrojumā tiesai un tiesas sēdē pieteicējs apstiprināja, ka veica pašvaldības SIA /Nosaukums B/, pašvaldības SIA /Nosaukums C/ un SIA /Nosaukums D/ pastāvīgu uzraudzību, kas nav domes priekšsēdētāja tiešie pienākumi, bet papildus veicamie darbi (lietas 167.-169., 172. lapa).

Tiesa piekrita argumentam, ka kapitālsabiedrību uzraudzība nav tieši minēta likuma „Par pašvaldībām” 62. panta 1.¬10. punktā, taču vienlaikus norādīja uz šā panta 11. punktā noteikto, ka domes priekšsēdētājs veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta lēmumos, attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes lēmumos.

Pārvaldības likuma 19. panta trešā daļa noteic, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvis publiskas personas kontrolētā kapitālsabiedrībā veicina likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošanu, kā arī šā likuma nosacījumu izpildi. Līdzīgi kapitāla daļu turētāja pienākumi izrietēja arī no likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Tātad domes priekšsēdētāja, kurš vienlaikus bija arī kapitāla daļu turētāja pārstāvis, pienākumos jau uz likuma pamata ietilpa likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošanas veicināšana, kā arī šā likuma nosacījumu izpilde. Tiesas ieskatā, kapitālsabiedrību uzraudzība, kā to ir nodēvējis

pieteicējs, ietilpst iepriekš minēto uzdevumu tvērumā. Pat ja uzraudzība daļēji neietilptu likuma tvērumā, no /Nosaukums A/ pašvaldības nolikuma (lietas 80.-102. lapa) neizriet un tiesā nav arī iesniegts pašvaldības lēmums, no kura izrietētu, ka /Nosaukums A/ novada pašvaldība ar lēmumu uzlikusi pieteicējam pienākumu veikt projektu īstenošanas uzraudzību. No dzīvē gūtajiem novērojumiem tiesa atzina, ka, pirms uzdot noteiktu uzdevumu, it īpaši papildus uzdevumu, veikšanu, tiek pieņemts attiecīgs lēmums par pienākumu pildīšanu.

Tiesa konstatēja, ka ne no viena pašvaldības iesniegtā dokumenta, tostarp Rīkojuma pamatojuma, neizriet, ka pieteicējam papildus kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumiem būtu ticis uzdots pildīt arī atbildīgā darbinieka pienākumus. Lieciniece /pers. B/ un pats pieteicējs norādīja, ka viņš pildījis šos pienākumus, tomēr lietā nav iesniegti rakstveida pierādījumi pieteicēja apgalvojumu apliecināšanai.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 161. panta pirmo daļu administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi pārbaudīti un novērtēti pierādījumi. Tiesa lielāku ticamību piešķīra Rīkojumā norādītajai motivācijai, nevis administratīvā procesā iestādē un tiesā sniegtajiem paskaidrojumiem. Tas, ka šos pienākumus kāds, iespējams, veica, nenozīmē, ka tos veica pieteicējs.

[3.8] Tiesa atzina - lai arī likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 14. panta sestās daļas konstrukcija bija sarežģītāka, arī šī norma noteica, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvis, kurš šos pienākumus veic uz likuma pamata kā domes priekšsēdētājs, atlīdzību saņem amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Tā kā Atlīdzības likuma 14. panta pirmā un 12. daļa bija spēkā tādā pašā redakcijā, kādu tiesa norādīja spriedumā, arī 2014. gadā, tiesa atzina, ka uz piemaksu saņemšanu 2014. gadā attiecās tie paši principi - ne vairāk kā 30 % apmērā no tai noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem: 1) aizvieto prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku), 2) pilda vakanta amata (dienesta, darba) pienākumus vai 3) papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pilda vēl citus pienākumus. Arī par šo laika periodu nav iesniegta informācija, ka pieteicējs atbilda kādam no minētajiem kritērijiem.

[3.9] Saskaņā ar Interešu konflikta novēršanas likuma 1. panta 5. punktu interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. Saskaņā ar likuma 11. panta pirmo daļu valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

Minētā likuma 30. pants noteic, ka par šā likuma pārkāpumiem personu sauc pie likumos noteiktās atbildības. Valsts amatpersonai saskaņā ar šā panta noteikumiem ir pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus (panta pirmā daļa). Ienākumi un mantiskie labumi, kas gūti, pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus, vai proporcionāls to pieaugums ir piekritīgi valstij, prezumējot, ka, pārkāpjot valsts noteiktos ierobežojumus un prettiesiski gūstot ienākumus vai mantiskos labumus, valsts amatpersona ir nodarījusi tādu kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai, kas ir novērtējams mantiskā izteiksmē un ir proporcionāls aizliegtā veidā gūtu ienākumu, mantisko labumu un īpašuma vai mantas pieauguma vērtībai (panta otrā daļa). Šā panta otrā daļa nav piemērojama gadījumos, ja amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, bet valsts amatpersona rakstveida atļauju nav lūgusi un šāda amatu savienošana nav radījusi interešu konfliktu. Citos gadījumos valsts amatpersonu pilnībā vai daļēji atbrīvo no to ienākumu un mantisko labumu atmaksas, kuri gūti, pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus, ja pienākums atmaksāt ienākumus un mantiskos labumus nav samērīgs ar administratīvā pārkāpuma rezultātā radīto kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai (panta 2.1 daļa).

[3.10] Tiesa atzina - pat ja pašvaldībā nebija iecelta atbildīgā amatpersona un šos pienākumus, pretēji Rīkojumā norādītajam piemaksas pamatojumam, pildījis pieteicējs, minētais nav pamats atzīt, ka tādēļ pieteicējam pienākas piemaksa.

Šajā sakarā jāņem vērā, ka, pirmkārt, pieteicējs kā domes priekšsēdētājs neievēroja Pārvaldības likuma 14. panta pirmajā daļā (acīmredzot domāts ceturtajā daļā) noteikto pienākumu iecelt atbildīgo darbinieku. Neatkarīgi no tā, vai pašvaldības domes priekšsēdētājs pats varēja vai nevarēja izpildīt atbildīgā darbinieka pienākumus, pieteicējam bija saistoša likumdevēja griba. Kā redzams no Internetā publiski pieejamās informācijas, citās pašvaldībās atbildīgie darbinieki bija iecelti (sk., piemēram, http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Viia/2014_09_25/12kapit alsab.pdf). Otrkārt, ja, pastāvot pienākumam iecelt šādu darbinieku, domes priekšsēdētājs to nedarīja, bet tā vietā piešķīra sev piemaksu par atbildīgā darbinieka pienākumu pildīšanu (saskaņā ar vēlāk sniegtiem paskaidrojumiem), pieteicējs vēl jo vairāk pārkāpa likumā nostiprināto likumdevēja gribu. Pieteicējs kopš 2010. gada ir /Nosaukums A/ novada domes priekšsēdētājs, tādējādi viņam bija jāpārzina normatīvo aktu prasības. Ja pieteicējam bija neskaidri jautājumi, tad tie bija savlaicīgi jānoskaidro, vēršoties attiecīgajās institūcijās, piemēram, KNAB.

Treškārt, pieteicējs klaji pārkāpa Interešu konflikta novēršanas likuma 11. panta pirmo daļu, jo pats sev apstiprināja piemaksu.

Ceturtkārt, piemaksu pieteicējs saņēma ilgstošā laika periodā (13 mēnešu garumā) un ievērojamā apmērā - 12 673,62 euro.

Piektkārt, noteiktā piemaksa 50 % apmērā no amatalgas pārsniedz pašvaldības domes priekšsēdētājam iespējamās maksimālās piemaksas 30 % apmērā lielumu.

Ievērojot minēto, tiesa atzina, ka pieteicējs, nosakot sev piemaksu 50 % apmērā no mēnešalgas, guva ienākumus, pārkāpjot Interešu konflikta novēršanas likuma 11. panta pirmo daļu un Atlīdzības likuma 5. un 14. pantu.

[3.11] Gan iestādi, gan tiesu saista normatīvajos aktos noteiktās prasības, tādēļ atkāpšanās no tām būtu patvaļīga. Judikatūrā ir atzīts, ka tiesa atsevišķos gadījumos var nepiemērot tiesību normā paredzētās obligātās sekas, ja konstatē tādus apstākļus, kad tiesību normās noteiktajām obligātajām sekām ir jāatkāpjas samērīguma principa priekšā. Proti, netipiskos gadījumos. Netipisks ir tāds gadījums, kas izpilda visus likuma normas tiesiskā sastāva nosacījumus, taču ar to nesaraujami saistīti papildu apstākļi, kas būtiski maina šī gadījuma raksturu. Netipiskus gadījumus likumdevējs nav apzinīgi ietvēris savā likuma normā īstenotajā gribā, jo tas nav tos paredzējis. Tas līdz ar to attiecībā uz netipiskajiem gadījumiem nav izdarījis arī samērīguma apsvērumus un nav iekļāvis tos normā paredzētajās tiesiskajās sekās (sk. Levits E. Samērīgumaprincips un obligātais administratīvais akts. Jurista Vārds, Nr.13, 27.03.2007.).

Tiesa nekonstatēja tādus netipiskus lietas apstākļus, kas ļautu tiesai, pamatojoties uz samērīguma apsvērumiem, atkāpties no Atlīdzības likuma 14. panta pirmās daļas regulējuma. Kā jau norādīts, pieteicējs apzināti pārkāpa likumu normas. Līdz ar to nav saskatāmi īpaši apstākļi, kas būtu par pamatu Lēmuma atcelšanai. Tiesa nekonstatēja matemātiska aprēķina kļūdas, uz tādām nav norādījis arī pieteicējs.

[4] Pieteicējs par Administratīvās rajona tiesas 2019. gada 7. janvāra spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, kas pamatota šādi.

[4.1] Rīkojumā ietvertais piemaksas izmaksas pamatojums vārdiski neatbilst nevienam no Atlīdzības likuma 14. panta pirmajā daļā noteiktajiem gadījumiem, kad pieļaujama piemaksas izmaksa. Taču no Rīkojuma izriet, ka piemaksa noteikta par papildus pienākumu veikšanu. Pieteicējs paskaidrojumos KNAB un pirmās instances tiesas sēdē sniedza skaidrojumu par to, kā veica kapitālsabiedrību īstenotu lielu projektu īstenošanas uzraudzību, par to pieteicējs ir gatavs arī iesniegt attiecīgus pierādījumus. Pirmās instances tiesa atzina, ka pieteicēja minētie pienākumi būtu uzskatāmi par papildu pienākumiem, taču neatzina, ka pieteicējs tos veica, tāpēc ka nebija attiecīga domes lēmuma.

Piemaksas izmaksas pamato arī tas, ka pieteicējs veica Pārvaldības likuma 14. panta ceturtajā daļā noteiktos atbildīgās personas pienākumus.

[4.2] Tā kā pieteicējs veica papildu pienākumus, viņš uzskata, ka pienākums atmaksāt visus piemaksas veidā gūtos ienākumus nav samērīgs ar administratīvā pārkāpuma rezultātā valsts pārvaldei radīto kaitējumu. Ir pamats atbrīvot pieteicēju no pienākuma atmaksāt piemaksas veidā gūtos ienākumus apmērā, kas nepārsniedz 30 % no pieteicējam attiecīgajā laika periodā noteiktās mēnešalgas. Turklāt pieteicējs par valsts pārvaldes kārtībai radīto kaitējumu jau ir administratīvi sodīts.

[5] KNAB rakstveida paskaidrojumā norādīja, ka pieteicēja apelācija sūdzība nav pamatota, ievērojot šādus argumentus.

[5.1] Rīkojums nav atzīstams par lēmumu, uz kura pamata atbilstoši Atlīdzības likuma 14. panta pirmajai daļai pieteicējam izmaksājama piemaksa. No Rīkojuma satura neizriet, ka pieteicējam jāaizvieto prombūtnē esoša amatpersona (darbinieks) un jāpilda vakanta amata (dienesta, darba) pienākumi. Kapitālsabiedrību īstenoto lielo projektu uzraudzība nav uzskatāma par papildu pienākumu, jo par kapitālsabiedrību uzraudzību saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 68. pantu ir atbildīgs pašvaldības izpilddirektors. Savukārt kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākums uzraudzīt kapitālsabiedrības izriet no Pārvaldības likuma 66. panta (līdz 2014. gada 31. decembrim no likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un

kapitālsabiedrībām” 48. panta).

Turklāt Rīkojumā nav norādīti konkrēti projekti un to īstenošanas uzraudzības termiņš. Tāpat Rīkojums izdots, pārkāpjot likuma „Par pašvaldībām” 21. panta pirmās daļas 13. punktu un 69. panta pirmo daļu - tikai dome ar lēmumu varēja noteikt pieteicējam pienākumu veikt pašvaldības kapitālsabiedrību projektu uzraudzību un noteikt atlīdzību.

[5.2] Lietā nav pamata piemērot Interešu konflikta novēršanas likuma 30. panta 2.1 daļu, daļēji atbrīvojot pieteicēju no pienākuma atmaksāt prettiesiski gūtos ienākumus. Šā likuma 30. panta otrā daļa prezumē, ja valsts amatpersona pārkāpj valsts noteiktos ierobežojumus un prettiesiski gūst ienākumus vai mantiskos labumus, tā ir nodarījusi tādu kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai, kas ir novērtējams mantiskā izteiksmē un ir proporcionāls aizliegtā veidā gūtu ienākumu, mantisko labumu un īpašuma vai mantas pieauguma vērtībai. Pieteicēja pārkāpums nav maznozīmīgs.

[6] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2019. gada 29. augusta lēmumu noraidīts pieteicēja lūgums par papildu pierādījumu iegūšanu, nopratinot lieciniekus /pers. C/ un /pers. D/. Apgabaltiesa atzina, ka lietā ir pietiekams pierādījumu kopums lietā nozīmīgu jautājumu izlemšanai.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304. panta pirmo daļu Administratīvā apgabaltiesa administratīvo lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[8] Konstatējams, ka ar Lēmumu pieteicējam uzdots atlīdzināt valstij zaudējumus 12 673,62 euro apmērā, kas nodarīti, pārkāpjot Interešu konflikta novēršanas likuma 11. panta pirmajā daļā un 18. panta pirmajā daļā valsts amatpersonai noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, apstiprinot sev piemaksas 50 % jeb 1210 euro (bruto) apmērā pie amatalgas laikā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. oktobrim (Lēmuma 1. punkts). Attiecīgi ar Lēmuma 2. un 3. punktu, kas vērsti uz Lēmuma 1. punktā noteiktā pienākuma izpildi, pieteicējam tika noteikts pienākums prettiesiski gūtos ienākumus pārskaitīt valsts budžetā līdz noteiktam termiņam un iesniegt KNAB maksājumu apliecinošu dokumentu.

Atbilstoši pieteikumā un Administratīvās rajona tiesas 2018. gada 23. oktobra tiesas sēdē paustajam pieteicēja viedoklim (sk. lietas 173.-181. lapu), kā arī no apelācijas sūdzības argumentācijas izriet, ka pieteicējs vēlas, lai tiktu samazināts ar Lēmumu noteiktais valstij atlīdzināmais zaudējumu apmērs, jo uzskata, ka daļu no summas 12 673,62 euro ir saņēmis tiesiski, proti, pieteicēja ieskatā par papildu pienākumu veikšanu minētajā periodā viņš varēja saņemt piemaksu 30 % apmērā no amatalgas.

Administratīvā apgabaltiesa minētajam pieteicēja viedoklim nepiekrīt un uzskata, ka Lēmuma 1. punkts ir atstājams negrozīts turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

[9] Izskatāmajā lietā nepastāv strīds par to, ka pieteicējam laika periodā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. oktobrim, pamatojoties uz Rīkojumu, tika aprēķināta un izmaksāta piemaksa pie darba algas 50 % apmērā no amatalgas; pieteicējs ir apstiprinājis šādu piemaksu; kopā minētajā periodā pieteicējam aprēķinātā piemaksa bija 12 673,62 euro apmērā.

Pirmais šajā lietā vērtējamais jautājums ir par to, vai pieteicējam konkrētos apstākļos bija tiesisks pamats saņemt piemaksu pie amatalgas.

[10] Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka pirmās instances tiesa spriedumā ir detalizēti pievērsusies jautājumam par to, vai no tiesību normām izriet pieteicēja kā domes priekšsēdētāja tiesības saņemt piemaksas, tostarp piemaksu pie amatalgas, veicot likumā noteiktos kapitāldaļu turētāja pārstāvja pienākumus SIA /Nosaukums B/, pašvaldības SIA /Nosaukums C/ un SIA /Nosaukums D/. Apgabaltiesa lietā konstatētajos apstākļos atzīst par pareizu Administratīvās rajona tiesas secinājumu, ka pieteicējam, esot domes priekšsēdētāja amatā, no tiesību normām neizriet tiesības saņemt piemaksu par minēto pienākumu veikšanu. Tāpat pirmās instances tiesa pamatoti norādīja, ka pieteicēja paskaidrojumi par papildu pienākumu veikšanu, kas pieteicēja ieskatā dod pamatu piemaksas noteikšanai 30 % apmērā, konkrētajā gadījumā neatbilst lietā konstatētajām ziņām par faktiem attiecībā uz pieteicēja veikto darbu. Līdz ar to piemaksa pie darba algas, kas pieteicējam noteikta 50 % apmērā, ir prettiesiska.

Tā kā pirmās instances tiesas sniegtā argumentācija spriedumā minētajā daļā ir pareiza un pilnībā pietiekama, apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307. panta ceturto daļu pievienojas Administratīvās rajona tiesas spriedumā veiktajam lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai, to neatkārtojot. Vienlaikus apgabaltiesa norāda, ka pirmās instances tiesas sprieduma motivācijā ir konstatējamas atsevišķas neprecizitātes, taču tās pēc būtības neietekmē tiesas izdarīto secinājumu pareizību.

[11] Pieteicējs norāda uz pirmās instances tiesas atzīto, ka pieteicēja minētie pienākumi būtu uzskatāmi par papildu pienākumiem, taču tiesa neatzina, ka pieteicējs tos veica, jo neesot attiecīga domes lēmuma.

Apgabaltiesa šādu pirmās instances tiesas atziņu nekonstatē. Gluži pretēji - tiesa atzina, ka domes priekšsēdētāja, kurš vienlaikus bija arī kapitāla daļu turētāja pārstāvis, pienākumos jau uz likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (līdz 2014. gada 31. decembrim) un Pārvaldības likuma (no 2015. gada 1. janvāra) pamata ietilpa

likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošanas veicināšana, kā arī šā likuma nosacījumu izpilde. Kapitālsabiedrību uzraudzība, kā to ir nodēvējis pieteicējs, ietilpst iepriekš minēto uzdevumu tvērumā.

Tiesa gan pieļāva, ka pieteicējs varētu būt pildījis kādus papildus pienākumus, bet neatzina tos par pienākumiem, par kuru veikšanu pieteicējs varētu saņemt piemaksu, ņemot vērā, ka pieteicējam ar Pārvaldības likuma 14. panta ceturto daļu bija noteikts pienākums iecelt atbildīgo darbinieku.

Apgabaltiesa atzīst par pamatotu KNAB paskaidrojumos minēto argumentu, ka tikai dome ar lēmumu varēja noteikt pieteicējam pienākumu veikt pašvaldības kapitālsabiedrību projektu uzraudzību un noteikt atlīdzību, līdz ar to Rīkojums izdots, pārkāpjot likuma „Par pašvaldībām” 21. panta pirmās daļas 13. punktu un 69. panta pirmo daļu,

[12] Apgabaltiesa uzsver lietā konstatēto apstākli, ka pieteicējs pats sev apstiprināja prettiesiski piešķirtās piemaksas izmaksu, tādējādi rīkojās par labu savām personīgajām un mantiskajām interesēm. No minētā izriet, ka pieteicējs pieļāva interešu konfliktu. Attiecīgi konstatējams Interešu konflikta novēršanas likuma 11. panta pirmās daļas pārkāpums un secīgi arī 18. panta pirmās daļas pārkāpums, kā to pareizi norādījis KNAB.

Pieteicēja veiktie pienākumi jau uz likuma pamata ietilpa pieteicēja kā kapitāla daļu turētāja pienākumos. Pat ja konstatētu jebkādu citu pienākumu veikšanu, tas nebūtu pamats atzīt, ka piemaksu pieteicējs saņēmis tiesiski, jo, pirmkārt, šādu pienākumu veikšanai pieteicējam bija jāieceļ atbildīgā persona. Otrkārt un galvenokārt, lēmumu par piemaksas izmaksu apstiprināja pats pieteicējs, acīmredzami atrodoties interešu konfliktā.

Līdz ar to otrs šajā lietā vērtējamais jautājums ir par to, vai šā pārkāpuma rezultātā ir konstatējams valstij nodarītais zaudējums un vai pieteicējam ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas noteikti saņemto piemaksu pie amatalgas apmērā.

[13] Interešu konflikta, novēršanas likuma 30. panta pirmajā daļā ir noteikts vispārējs pienākums valsts amatpersonai, par kādu uzskatāms pieteicējs, saskaņā ar šā panta noteikumiem atlīdzināt nodarītos zaudējumus. Atbilstoši šā panta otrajai daļai ienākumi, kas gūti, pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus, ir piekritīgi valstij. Tiek prezumēts, ka valsts amatpersonas nodarītais kaitējums valsts pārvaldībai ir novērtējams mantiskā izteiksmē tādējādi, ka tas ir proporcionāls cita starpā aizliegtā veidā gūtu ienākumu vērtībai.

Kā redzams no Lēmuma satura (sk. Lēmuma 7.-9. lapu), KNAB ir izvērtējis apstākļus, ka saistīti ar pieteicēja pārkāpuma būtību un valsts pārvaldes kārtībai radīto kaitējumu, tostarp, ņemot vērā pieteicēja ieņemamo amatu, izdarītā pārkāpuma raksturu, valsts amatpersonas vainas pakāpi un citus būtiskus apstākļus.

Administratīvā apgabaltiesa lietā konstatētajos apstākļos secina, ka pieteicējam noteiktais pienākums atmaksāt visus naudas līdzekļus - piemaksas pie darba samaksas konkrētā periodā, - kas gūti prettiesiski, ir atbilstošs likumā noteiktajam.

[14] Pieteicējs uzskata, ka ir daļēji atbrīvojams no nepamatoti gūto ienākumu atmaksas arī tādēļ, ka par valsts pārvaldes kārtībai nodarīto kaitējumu jau ir administratīvi sodīts. Šis arguments noraidāms kā nepamatots.

Interešu konflikta novēršanas likuma 30. panta piektā daļa tieši noteic, ka zaudējumu piedziņa no valsts amatpersonas notiek neatkarīgi no tā, vai valsts amatpersonu par šā likuma noteikumu pārkāpšanu sauc pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

Administratīvā procesa mērķis ir atgūt līdzekļus, kurus valsts amatpersona guvusi prettiesiski, pārkāpjot valsts noteiktos ierobežojumus. Savukārt administratīvā soda mērķis ir personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzināt likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22. pants).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309. pantu, 329. panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2017. gada 25. oktobra lēmuma Nr. 1/6305 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atlajst sajmu?

FotoEs ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas, kurš apzinās, ko dara, un ir informēts par visiem notikuma aspektiem, nevis ļaujas histērijai. Es zinu, ka ir forši spēlēties priekšniekos, bet te būs pāris fakti domas rosināšanai:
Lasīt visu...

18

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

FotoKur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa. Vien baļķvedēju rinda.
Lasīt visu...

12

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

FotoMīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un visā pasaulē!
Lasīt visu...

21

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

FotoSaruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un melus nošķirot no patiesības. Pašlaik šajā procesā valdnieks ir “nācijas tēvs” ar savu ārēji izskaistināto, bet mazsaturīgo daiļrunību. Tā palīdz atgādināt par patiesību un nosodīt melus. 
Lasīt visu...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

Nav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras”...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad,...

Foto

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

Karavadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt...

Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...