Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja jau trīspadsmito reizi ir zaudējusi administratīvajā tiesvedībā, - šoreiz saistībā ar tās nevēlēšanos sniegt informāciju par nodokļu maksātāju resursu izmantošanu saistībā ar Vējoņa došanos uz skautu un gaidu pasākumu, braucienam izmantojot helikopteru. Šodien Pietiekbez plašākiem komentāriem publicē tiesas spriedumu, kurā Vējoņa kancelejas rīcība jau kārtējo reizi atzīta par prettiesisku.

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2018. gada 21. augustā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Romāns Dončenko,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc Lato Lapsas pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt Lato Lapsam 2017. gada 12. septembra iesniegumā pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu - Valsts prezidenta kancelejas atvainošanos par pieprasītās informācijas nesniegšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs Lato Lapsa 2017. gada 12. septembrī vērsās ar iesniegumu Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk arī - kanceleja), lūdzot informāciju saistībā ar Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ierašanos uz skautu un gaidu kustības pasākumu „Simtgades ugunskurs” 2017. gada 12. augustā Lubānas novadā (turpmāk - pasākums). Pieteicēja interese vērsta uz helikoptera izmantošanu, Valsts prezidentam ierodoties uz minēto pasākumu. Pieteicējs uzdevis šādus jautājumus:

1) ar kam piederošu helikopteru Valsts prezidents ieradās uz pasākumu?;

2) kas pieņēma lēmumu par Valsts prezidenta nogādāšanu uz pasākumu ar helikopteru?;

3) kādas bija helikoptera izmantošanas izmaksas, nogādājot Valsts prezidentu uz pasākumu?

[2] Ar kancelejas 2017. gada 29. septembra vēstuli Nr. 1598 (turpmāk - vēstule) pieteicējam sniegta atbilde uz iesniegumu. Vēstulē norādīts, ka atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 42. pantam Valsts prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais pavēlnieks. Valsts prezidents piedalījās pasākumā ar mērķi stiprināt jauniešu patriotismu. Uz pasākuma noslēgumu Valsts prezidents ieradās ar Valsts robežsardzes helikopteru.

[3] Pieteicējs vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, uzskatot, ka kanceleja nav sniegusi pilnīgu informāciju uz viņa pieprasījumu. Pieteikumā norādīti turpmāk minētie apsvērumi.

[3.1] Kanceleja nav sniegusi atbildi uz jautājumiem: kas pieņēma lēmumu par Valsts prezidenta nogādāšanu uz pasākumu ar helikopteru un kādas bija helikoptera izmantošanas izmaksas, nogādājot Valsts prezidentu uz pasākumu.

[3.2] Ja kancelejas rīcībā nav bijis informācijas par helikoptera izmantošanas izmaksām, tai bija pienākums norādīt pieteicējam par informācijas atrašanās vietu un tās pieejamību.

[4] Paskaidrojumā tiesai kanceleja norāda, ka neatzīst pieteikumu un uzskata to par nepamatotu, motivējot to ar turpmāk minētajiem apsvērumiem.

[4.1] Valsts prezidents izlēma uz pasākumu doties ar helikopteru pēc Militārās policijas ieteikuma, ņemot vērā drošības un lietderības apsvērumus.

[4.2] Ņemot vērā, ka nokļūšanai uz pasākumu tika izmantots Valsts robežsardzes helikopters, kancelejas rīcībā nebija informācijas par helikoptera izmantošanas izmaksām.

[4.3] Fakts, ka vēstulē netika norādīta Valsts robežsardzes adrese, pats par sevi nevarēja radīt pieteicējam tiesību aizskārumu. Turklāt tas, ka pieteicējs regulāri vēršas dažādās valsts institūcijās ar informācijas pieprasījumiem, liecina, ka pieteicējam nevajadzētu rasties problēmām noskaidrot Valsts robežsardzes adresi.

[4.4] Valsts robežsardze pēc kancelejas iniciatīvas norādīja, ka helikoptera kopējās izmaksas ir bijušas 133,50 euro, kas ir lētāk un ekonomiski lietderīgāk, nekā izmaksas, kas veidotos, ja Valsts prezidenta nokļūšanai uz pasākumu, ievērojot drošības prasības, būtu izmantotas automašīnas.

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmo un ceturto daļu pirmās instances tiesā administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā, izņemot, ja lietas izskatīšanu mutvārdu procesā tiesas sēdē lūdzis pieteicējs. Ņemot vērā, ka pieteicējs šādu lūgumu tiesai nav izteicis, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Visupirms lietā precizējams pieteikuma priekšmets.

No pieteikuma izriet, ka pieteicēja mērķis, vēršoties tiesā, ir panākt to, lai viņam tiktu izsniegta prasītā informācija, tāpat arī panākt tiesas novērtējumu kancelejas rīcībai un saņemt arī atlīdzinājumu par kaitējumu, kas nodarīts ar iestādes rīcību.

Šādā gadījumā atbilstoši Augstākās tiesas judikatūrai tiesai līdztekus prasījumam par pienākuma uzlikšanu izsniegt prasīto informāciju jātaisa spriedums arī par prasījumu attiecīgās faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku (vai pieteikuma noraidīšanu šajā daļā) (sk. sal. Augstākās tiesas 2017. gada 10. maija sprieduma lietā Nr. SKA-106/2017 (A420412414) 10. punktu, 2015. gada 12. marta lēmuma lietā Nr. SKA-369/2015 (A420689310) 9. punktu, 2014. gada 28. februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-264/2014 (A420391712) 8. punktu, 2012. gada 26. jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-141/2012 (A42512008) 12. punktu).

Ņemot vērā minēto, pieteikumā ietvertais prasījums par iestādes rīcību - nepienācīgu pieprasītās informācijas sniegšanu - aplūkojams kā prasījums par iestādes faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku. Savukārt prasījums par atlīdzinājumu ir pakārtots prasījumam par faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku. Papildus tam kā patstāvīgs prasījums aplūkojams pieteicēja prasījums uzdot iestādei izsniegt pieteicēja pieprasīto informāciju.

[7] Tiesas ieskatā, vērtējot prasījumu, ir nepieciešams skaidri konstatēt, vai tas ir saistīts ar atbildes sniegšanu Iesniegumu likuma tvērumā (atteikšanās atbildēt uz iesniegumu, neatbildēšana uz iesniegumu vai nepienācīga atbilde), vai arī tas ir jāskata, piemērojot Informācijas atklātības likuma normas (atteikums sniegt informāciju, informācijas nesniegšana vai tās nepienācīga sniegšana).

Iesniegumu likuma 1. pants noteic, ka šā likuma mērķis ir veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē. Šis likums ir piemērojams gadījumos, kad persona vēršas iestādē ar lūgumu iegūt iestādes viedokli, izziņu vai informāciju par kādu jautājumu ar mērķi aktīvi iesaistīties valsts pārvaldē, un nav piemērojams, ja personas mērķis ir mainīt konkrētas tiesiskās attiecības publisko tiesību jomā.

Savukārt Informācijas atklātības likuma 2. panta pirmā daļa noteic, ka šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot. Šā panta trešā daļa noteic, ka informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi.

Vērtējot Informācijas atklātības likumā ietverto tiesisko regulējumu, atzīstams, ka šis likums piemērojams gadījumā, kad persona, īstenojot savas tiesības uz informāciju, vēršas iestādē nolūkā iegūt kādus datus vai ziņas, kurām jau ir jābūt iestādes rīcībā un no kurām tiek kaut kas uzzināts, bet nav piemērojams, ja persona vēlas mainīt to skarošu konkrētu tiesisko situāciju publisko tiesību jomā, iegūt iestādes viedokli, izziņu vai informāciju par kādu jautājumu ar mērķi aktīvi iesaistīties valsts pārvaldē.

Kaut arī praksē dažreiz ir grūti nodalīt abu likumu piemērošanas gadījumus, tomēr tas ir nepieciešams, jo uz to atšķirīgu darbības jomu skaidri norādīts Iesniegumu likuma 2. panta otrajā daļā, kurā noteikts, ka likums neattiecas uz informācijas pieprasījumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, kā arī uz iesniegumiem, kuriem saskaņā ar likumu noteikta cita izskatīšanas kārtība (sk. Augstākās tiesas 2011. gada 22. februāra lēmuma lietā Nr. SKA-203/2011 (A8094810) 6. punktu).

[8] Līdz ar to tiesa izvērtēs, kurš no abiem minētajiem likumiem piemērojams attiecībā uz katru no jautājumiem, par kuriem pieteicējs uzskata, ka nav saņēmis pieprasīto informāciju.

[9] Attiecībā uz pieteicēja iesniegumā ietverto jautājumu Nr. 2 par to, kura persona pieņēma lēmumu par Valsts prezidenta nogādāšanu uz pasākumu ar helikopteri, tiesa uzskata, ka tas ir skatāms Iesniegumu likuma normu tveramā. Tiesa nonāk pie šāda secinājuma turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

Tiesa uzskata, ka minētā jautājuma mērķis ir uzzināt, kā tiek organizēta Valsts prezidenta piedalīšanās pasākumos valsts iekšienē, izvēloties transportlīdzekļa veidu, lai ierastos konkrētā vietā. Būtībā šādu mērķi pieteicējs vēlējies sasniegt, jautājot, kura persona ir izvēlējusies helikopteri kā transportlīdzekļa veidu Valsts prezidenta nokļūšanai uz pasākumu. Tiesa uzskata, ka minētais jautājums vērsts uz līdzdarbību valsts pārvaldē, saņemot par šo aspektu detalizētāku informāciju, un, iespējams, tas saistīts ar pieteicēja turpmāku mērķi paust viedokli par tā atbilstību tiesiskuma un labas pārvaldības principiem. Attiecīgi tiesai jāpārbauda, vai kanceleja, iepazīstoties ar iesniegumā ietverto jautājumu, ir izskatījusi to atbilstoši Iesniegumu likumā noteiktajām prasībām, proti, sniegusi uz šo jautājumu atbildi pēc būtības.

[10] Tiesa konstatē, ka kancelejas pieteicējam sniegtajā atbildē nav konkrēti pateikts, kura persona Valsts prezidenta nokļūšanai uz pasākumu izvēlējusies helikopteri.

Atbildē, atsaucoties uz Latvijas Republikas Satversmes 42. pantu, norādīts, ka Valsts prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis. Savukārt no tiesai sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka lēmumu izmantot helikopteri nokļūšanai uz pasākumu ir pieņēmis pats

Valsts prezidents, ņemot vērā Militārās policijas, kas ir atbildīgā institūcija par Valsts prezidenta apsardzi un drošības pasākumiem, ieteikuma.

Tiesa nepiekrīt kancelejai, ka iestādei vispārīgi nav pienākuma pielāgot atbildi iesniedzēja izpratnes līmenim. Tiesību doktrīnā, runājot par administratīvā akta pamatojumu, ir norādīts, ka viena no būtiskākajām pamatojuma funkcijām ir panākt, ka administratīvais akts tiek akceptēts, jo ar pamatojuma palīdzību dalībnieks tiek pārliecināts par administratīvā akta pareizību. Administratīvajā aktā ir jāpamato tas, kas bez pamatojuma nav zināms vai saprotams. Tālab iestādei jāpielāgojas vidēji izglītota adresāta izpratnes līmenim. Administratīvais akts jāraksta tā, lai tas būtu saprotams arī cilvēkam bez speciālām zināšanām (skat. Briede J. 67. panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. Aun B daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 653., 655. Ipp.). Tiesa uzskata, ka minētā atziņa ir attiecināma ne tikai uz iestādes izdotu administratīvu aktu, bet arī uz iestādes sniegtu atbildi Iesnieguma likuma tvērumā, jo privātpersonai, kura vērsusies iestādē ar kādu tai interesējošu jautājumu, lai akceptētu iestādes sniegto atbildi, ir svarīgi to saprast. Ja iestādei no iesnieguma satura ir redzams, ka iesniedzēja izpratnes līmenis var būt ierobežots, tad būtu pat vēlams, lai iestāde atbildi sastādītu pēc iespējas vienkāršākām frāzēm, koncentrējoties uz būtiskāko. Taču izskatāmajā gadījumā tiesa šādu nepieciešamību nemaz nesaskata, tādēļ atkrīt vajadzība pēc turpmākas argumentācijas šajā sakarā.

Vērtējot kancelejas sniegto atbildi pēc būtības, tiesa uzskata, ka no fakta, ka Valsts prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, loģiski nav izsecināms tas, ka visus lēmumus, kas tiek pieņemti saistībā ar Valsts prezidenta vizīšu organizēšanu, pieņem pats Valsts prezidents (kaut gan tas arī pats par sevi nebūtu izslēdzams). Līdz ar to tiesa secina, ka kanceleja uz šo jautājumu nav sniegusi pieteicējam atbildi pēc būtības, un kancelejas rīcība ir atzīstama par prettiesisku.

[11] Kaut arī visi tie apsvērumi, kuri būtu jānorāda, sniedzot pieteicējam atbildi, būtībā ir tikuši norādīti kancelejas tiesai sniegtajos paskaidrojumos, tomēr tiesa uzskata, ka pieteikums šajā daļā ir jāapmierina un kancelejai ir uzliekams par pienākumu sniegt pienācīgu atbildi uz pieteicēja uzdoto j autāj urnu.

[12] Pieteicējs lūdzis uzlikt pienākumu kancelejai atvainoties par tiesību normu neievērošanu. Tā kā tiesa atzinusi iestādes prettiesisku faktisko rīcību, nesniedzot atbildi pēc būtības, tiesai jāskata prasījums par atlīdzinājumu.

Augstākā tiesa atzinusi, ka noteicošais atlīdzinājuma veids ir iepriekšējā stāvokļa atjaunošana (sk. Augstākās tiesas 2009. gada 5. jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-338/2009 (A42500006) 12. punktu).

Pieteicējs nav norādījis, ka atbildes nesniegšana pēc būtības izskatāmajā gadījumā būtu radījusi kādas smagas vai nenovēršamas sekas, un arī tiesa tādas nesaskata.

Tiesa ņem vērā, ka arī citās līdzīgās lietās ar pieteicēja piedalīšanos iepriekšējā stāvokļa atjaunošana ir atzīta par atbilstīgu atlīdzinājumu.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka izskatāmajā gadījumā pieteicēja tiesību aizskārums nav tik nozīmīgs, lai noteiktu kancelejai pienākumu atvainoties, jo pieteicējam gandarījumu sniedz jau iestādes faktiskās rīcības atzīšana par prettiesisku un pienākuma uzlikšana sniegt atbildi pēc būtības. Līdz ar to pieteikums šajā daļā ir noraidāms.

[13] Attiecībā uz pieteicēja kancelejai uzdoto jautājumu Nr. 3 par helikoptera izmantošanas izmaksām, nogādājot Valsts prezidentu uz pasākumu, tiesa secina turpmāk minēto.

Kā atzinusi Augstākā tiesa, Informācijas atklātības likums attiecas uz gadījumiem, kad persona, īstenojot savas tiesības uz informāciju, vēršas iestādē nolūkā iegūt kādus datus, no kuriem tiek kaut kas uzzināts (sk., piem., Augstākās tiesas 2017. gada 20. februāra lēmuma lietā Nr. SKA-172/2017 (6-70015715/6) 6. punktu, 2017. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. SKA-453/2017 (A420346515) 7. punktu, 2011. gada 22. februāra lēmuma lietā

Nr. SKA-203/2011 (A8094810) 6. punktu). Prasot informāciju par helikoptera izmantošanas izmaksām konkrētam mērķim, pieteicējs vēlējies uzzināt konkrētus faktus. Līdz ar to minētais jautājums ir atzīstams par informācijas pieprasījumu Informācijas atklātības likuma izpratnē un šajā kontekstā piemērojamas Informācijas atklātības likuma normas.

[14] No pieteicējam sniegtās atbildes redzams, ka kanceleja pieteicējam informāciju par konkrētajām izmaksām nav sniegusi, kā arī nav skaidri norādījusi, ka šīs informācijas nav tās rīcībā.

Kanceleja atbildē norādījusi, ka helikopters pieder Valsts robežsardzei. Kanceleja paskaidrojumā tiesai norādījusi, ka informācijas par helikoptera izmantošanas izmaksām nav bijis tās rīcībā un ka ikvienam saprātīgam iesniedzējam būtu skaidrs, kurā institūcijā būtu pēc tās jāvēršas, proti, Valsts robežsardzē. Kancelejai nebija pienākuma norādīt atbildē Valsts robežsardzes adresi, kas ir viegli atrodama tīmeklī.

No lietas materiāliem ir konstatējams, ka informācijas pieprasīšanas brīdī kancelejas rīcībā tās nebija, līdz ar to kanceleja nevarēja šo informāciju pieteicējam izsniegt. Vienlaikus tiesa uzskata, ka pieteicējs pamatoti atsaucies uz Informācijas atklātības likuma 12. panta otro daļu, kas noteic, ja pieprasītās informācijas nav iestādes rīcībā, iestāde sniedz izziņu par informācijas atrašanās vietu un, ja tas iestādei ir zināms, norāda, kādā kārtībā informācija ir pieejama.

Tiesa uzskata, ka no kancelejas atbildē ietvertās norādes par to, ka konkrētais helikopters pieder Valsts robežsardzei, loģiski neizriet, ka kancelejas rīcībā nav bijis prasītās informācijas. Tiesas ieskatā tikpat labi var pieļaut iespēju, ka šī informācija pieteicēja pieprasījuma saņemšanas brīdī arī varēja būt, piemēram, ja saskaņā ar kādu starpinstitucionālu vienošanos kancelejai būtu pienākums apmaksāt šādas izmaksas. Tiesa uzskata, ka kancelejai bija skaidri jānorāda pieteicējam, ka šādas informācijas kancelejas rīcībā nav un ka pieteicējam būtu jāvēršas tieši Valsts robežsardzē.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka ir atzīstama par prettiesisku kancelejas faktiskā rīcība, nesniedzot informāciju par to, ka pieprasītās informācijas par helikoptera izmantošanas izmaksām nav bijis kancelejas rīcībā, un nenorādot precīzu šīs informācijas atrašanās vietu.

[15] No lietas materiāliem redzams, ka kanceleja 2017. gada 6. novembrī (jau pēc administratīvās lietas ierosināšanas tiesā) vērsās Valsts robežsardzē ar lūgumu sniegt informāciju par Valsts robežsardzes helikoptera izmantošanas izmaksām saistībā ar Valsts prezidenta braucienu uz pasākumu. Tiesa konstatē, ka Valsts robežsardze 2017. gada 9. novembrī ir sniegusi kancelejai izsmeļošu atbildi (lietas 15.-17. lapa), kas pievienota kancelejas tiesai sniegtajiem paskaidrojumiem un kopā ar tiem nosūtīta arī pieteicējam.

Tādējādi tiesa konstatē, ka pieteicējs informāciju par helikoptera izmantošanas izmaksām saistībā ar Valsts prezidenta braucienu uz pasākumu ir saņēmis. Līdz ar to secināms, ka šajā jautājumā tiesiskais strīds vairs nepastāv un tiesai nav vajadzības lemt par informācijas izsniegšanu. Tādēļ tiesvedība šajā daļā izbeidzama, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282. panta 7. punktu.

[16] Tā kā pieteicējs lūdzis arī noteikt iestādes atvainošanos un tiesa ir atzinusi iestādes prettiesisku faktisko rīcību, neievērojot Informācijas atklātības likuma normas, tiesai jāskata prasījums par atlīdzinājumu.

Tiesa, līdzīgi kā iepriekš jautājumā par atlīdzinājuma noteikšanu saistībā ar atbildes sniegšanu Iesnieguma likuma tvērumā (sk. šā sprieduma 12. punktu), secina, ka izskatāmajā gadījumā pieteicēja tiesību aizskārums nav tik nozīmīgs, lai atlīdzinājumu noteiktu iestādes atvainošanās veidā. Tiesas ieskatā pieteicējam gandarījumu sniedz jau iestādes faktiskās rīcības atzīšana par prettiesisku, turklāt, pieteicējam saņemot prasīto informāciju, tiesiskā aizskāruma sekas ir novērstas. Ievērojot minēto, pieteikums šajā daļā ir noraidāms.

[17] Pieteicējs par lietas ierosināšanu tiesā ir samaksājis valsts nodevu 30 euro apmērā (lietas 6. lapa).

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Ministru kabineta 2013. gada 12. februāra noteikumu Nr. 85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu, un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13. punkts noteic, ka valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc pieteicēja iesnieguma saņemšanas iestādē Administratīvā procesa likuma 126. pantā minētajos gadījumos no

tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.

Ievērojot minēto, no atbildētājas Latvijas Republikas par labu pieteicējam piespriežama samaksātā valsts nodeva 30 euro apmērā par pieteikuma iesniegšanu tiesā.

[18] Tiesa paskaidro, ka šajā lietā piemērojamo likumu normas paredz atšķirīgu pārsūdzības kārtību.

Iesniegumu likuma 10. panta otrā daļa paredz, ka Administratīvās raj ona tiesas spriedums par pieteikumu par faktisko rīcību nav pārsūdzams.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 15. panta pirmo un otro daļu Administratīvās rajona tiesas spriedumu par iestādes faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.

Līdz ar to spriedums nav pārsūdzams daļā, kas attiecas uz kancelejas sniegto atbildi uz pieteicēja jautājumu par to, kura persona pieņēma lēmumu par Valsts prezidenta nogādāšanu uz pasākumu ar helikopteri, proti, par kancelejas faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, tam pakārtotā prasījuma par atlīdzinājumu noraidīšanu un pienākuma uzlikšanu kancelejai sniegt atbildi pēc būtības.

Savukārt spriedums daļā, kas attiecas uz informācijas sniegšanu par helikoptera izmantošanas izmaksām, proti, par kancelejas faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, tam pakārtotā prasījuma par atlīdzinājumu noraidīšanu un tiesvedības izbeigšanu daļā par pienākuma uzlikšanu kancelejai sniegt minēto informāciju, ir pārsūdzams kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīva procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 251. panta sesto daļu, 255. panta pirmo un trešo daļu, 282. panta 7. punktu, Iesniegumu likuma 10. panta otro daļu, Informācijas atklātības likuma 15. panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda daļēji apmierināt Lato Lapsas pieteikumu.

Atzīt par prettiesisku Valsts prezidenta kancelejas faktisko rīcību, nesniedzot atbildi pēc būtības uz Lato Lapsas 2017. gada 12. septembra iesniegumā ietverto jautājumu Nr. 2.

Uzlikt par pienākumu Valsts prezidenta kancelejai viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas sniegt atbildi uz Lato Lapsas 2017. gada 12. septembra iesnieguma jautājumu Nr. 2.

Noraidīt pieteikumu daļā par atlīdzinājuma - pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai atvainoties Lato Lapsam - noteikšanu saistībā ar Valsts prezidenta kancelejas faktisko rīcību, nesniedzot atbildi pēc būtības uz Lato Lapsas 2017. gada 12. septembra iesniegumā ietverto jautājumu Nr. 2.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu Lato Lapsam, personas kods 160569-13068, viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā.

Spriedums šajā daļā nav pārsūdzams.

Atzīt par prettiesisku Valsts prezidenta kancelejas faktisko rīcību, nesniedzot informāciju uz Lato Lapsas 2017. gada 12. septembra iesniegumā ietverto jautājumu Nr. 3.

Izbeigt tiesvedību daļā par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt informāciju uz Lato Lapsas 2017. gada 12. septembra iesniegumā ietverto jautājumu Nr. 3.

Noraidīt pieteikumu daļā par atlīdzinājuma - pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai atvainoties Lato Lapsam - noteikšanu saistībā ar Valsts prezidenta kancelejas faktisko rīcību, nesniedzot informāciju uz Lato Lapsas 2017. gada 12. septembra iesniegumā ietverto jautājumu Nr. 3.

Spriedumu šajā daļā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis R. Dončenko

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

pietiek_nokluset

Tūliņ, tūliņ uzzināsim, ka vatņiku daudzinātā „Sputņik V” vakcīna nebija nekas vairāk kā tukša „moskovītu” muldēšana

FotoZinātnes pasauli ir pāršalkusi jauna sensācija. Starptautiska zinātnieku grupa ir nosūtījusi prominentajam žurnālam „Lancet” atklātu vēstuli, kurā apvaino Krievijas vakcīnas Sputņik V izstrādātājus efektivitātes datu falsificēšanā un vispārējā zinātniskās izstrādes procesa caurskatāmības trūkumā.
Lasīt visu...

12

Cāļus skaita rudenī

FotoNesen laikrakstam DDD bija pilngadība, precīzāk, deviņpadsmit gadiņu. Vai tas ir tikai deviņpadsmit vai jau, to lai katrs izdomā pats. Es šoreiz par ko citu. Par cāļiem un ne tikai.
Lasīt visu...

21

Kas viņus dīda? (Kroņa vīruss kā hibrīdkara elements, svarīgākais elements)

FotoSastopoties ar acīmredzamā noliedzējiem, es vienmēr neizpratnē plātu rokas, jo neizprotu, kas viņiem prātā, kas viņus dīda, kas liek tā uzvesties?! Ko viņi grib un vēlas panākt?
Lasīt visu...

21

Atbilde Kasīklim par to, kur labāka dzīve – Latvijā vai Krievijā?

FotoCilvēki Krievijā slīkst nabadzībā, pensionāri mirst no bada, savukārt latviešus pārņem nauda, greznība un prieks. Tā Kasīklis savā kartējā sacerējumā apraksta dzīvi abās valstīs. 
Lasīt visu...

21

„Linča tiesa” sit augstu vilni

FotoCeru, ka esat gatavi uzklausīt arī mani*. Pirmkārt, ar tīru sirdsapziņu varu viennozīmīgi apgalvot: nekad neesmu ne sitis vai kā citādi fiziski aizskāris ne savu sievu, ne kādu citu sievieti.
Lasīt visu...

21

Nav jūtama krietna, kārtīga saimnieka roka

Foto2017. gada pašvaldību vēlēšanās Smiltenes novadā no 66 kandidātiem četros partiju sarakstos tikai 7 kandidāti bija partiju biedri. Rezultātā deputātu vietu vairākumu 9 no 15 Smiltenes novada domē ieguva Nacionālās apvienības (NA) saraksts, no kura nebija ievēlēts neviens NA biedrs. Tā par Smiltenes novada mēru kļuva bezpartejiskais Gints Kukainis un kopā ar astoņiem bezpartejiskiem deputātiem faktiski vadīja novadu līdz brīdim, kad 2019. gada 2. septembrī bijušais izpilddirektors Kārlis Lapiņš pieņēma Latvijas Reģionu apvienības/Vidzemes partijas (LRA) saraksta deputāta mandātu un lielā vienprātībā tika ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku.
Lasīt visu...

21

Rīdziniekiem ir dota iespēja balsot jebkurā novadā, kur viņiem pieder kāds īpašums

FotoPieaugot spriedzei Facebook diskusijās un zīlējot nākotni kafijas biezumos, prognozējot, ko atļaus, ko neatļaus un vai vispār atļaus, der atcerēties - nav neviena, kas var kaut ko aizliegt vai atļaut demokrātiskā sabiedrībā, tikai un vienīgi mēs paši.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kārtība caur haosu - kā uzbūvēt jau sabrukšanai nolemtu torni?

Laikus brīdinu, ka teksts satur vairākus okultisma terminus un, iespējams, var aizskart kāda reliģiskās jūtas, bet...

Foto

Kāpēc potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu

Kopš gada sākuma uzkrājies gana pieredzes, lai kopā ar iepriekš zināmiem apstākļiem varētu atzīt, ka potēšana Latvijā, visticamāk,...

Foto

Krimināllikumā virza apdraudējumu vārda brīvībai

Partiju apvienība “Attīstībai/Par” sadarbībā ar partiju “Progresīvie” iniciējuši diskriminējošus grozījumus Krimināllikumā, kas pāri citām sabiedrības grupām īpaši izcels tā dēvēto LGBT...

Foto

Atbilde Kasīklim par 9. maiju

Cienījamais Kasīklis kārtējo reizi nolēma parādīt, ka viņš ir gudrāks par visiem citiem, un padalījās ar virkni savu uzskatu par 9. maija svinēšanu Latvijā....

Foto

Kad kapelmeistars un dziesmu svētku biļešu tirgotāja nozīmē injekciju ar plakātiem, avīzēm vai reklāmas rullīšiem

Vakcīnas ir medikaments, un kā katram medikamentam arī vakcīnai ir konkrēta...

Foto

Veselības aprūpes iestāžu funkcionāru atklātā vēstule Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam

Mēs, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās...

Foto

9.maijs - Lielā lūzera diena

Ko tad īstam krievu imperiālistam 9.maijā vajadzētu pieminēt - Pirra uzvaru “Lielajā Tēvijas karā” vai murgaino Pasaules revolūciju?...

Foto

Tiesībsargs ignorē acīmredzamu civiltiesību pārkāpumu: jaunais īres likums apzināti atņem iegūtās īres tiesības

Ja nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt ŠEIT. Kā...

Foto

Homofobu naidam jāpieliek punkts: grupveida izvarošanas upuru ķengātāja atklātā vēstule Latvijas augstākajām amatpersonām

Pēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta...

Foto

Plānoju atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, tāpēc iebilstu pret ierobežojumiem saistībā ar masku lietošanu raidījumos

Nu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu...

Foto

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

Aprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto...

Foto

Levita - Ēlertes branža

Es iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums!...

Foto

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš...

Foto

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu...

Foto

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

Nu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu...

Foto

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

Lūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā:...

Foto

Tautas balss - Dieva balss

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam...

Foto

Brīnišķais kovidlaiks

Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik...

Foto

Mēs apbalvojam pareizus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....