Jaunais meteoroloģijas centra valdes loceklis sāk darbu ar dienesta auto apskādēšanu pie mājām
PIETIEK26.04.2015.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Ar uzticētās dienesta automašīnas apskādēšanu darbu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC) darbu sācis tā jaunais valdes loceklis Jānis Lapiņš. Pēc pirmās darba dienas piektdienā viņš mājup devies ar dienesta automašīnu, kura brīvdienās atradusies pie viņa mājas, - tur tad arī tai naktī izsists aizmugurējais logs un iebuktēts jumts (attēlā - auto ar bojājumiem).
Tikai 15.aprīlī LVĢMC valdes locekļa amatam izraudzītais Jānis Lapiņš jau pirmajā darba dienā paguvis nevis dot pienesumu jaunajai darba vietai, bet gan radīt zaudējumus.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, viens no pirmajiem pasākumiem, kuram jaunais valdes loceklis pievērsies, bijusi dienesta auto iegūšana lietošanā un došanās ar to mājup no darba, lai gan privātām vajadzībām automašīnu nav atļauts izmantot. Tomēr nokļūšanai darbā un no darba dienesta auto izmantot esot atļauts, Pietiek skaidro LVĢMC sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Ostrovskis.
Tādēļ arī pēc pirmās darba dienas, kas iekritusi piektdienā, Lapiņš devies mājup ar jauniegūto dienesta VW, kuru atpakaļ jau nogādājis stipri apskādētu. Brīvdienu naktī nezināmi ļaundari tai izsituši logu, kā arī iebuktējuši jumtu. Par to attiecīgi ziņots policijai.
LVĢMC kategoriski noliedz, ka dienesta automašīna sabojāta laikā, kad tā izmantota privātām vajadzībām. „Neviens valdes loceklis brīvdienās personiskām vajadzībām dienesta automašīnu neizmanto. Saskaņā ar LVĢMC jau iepriekš izstrādātajiem iekšējiem noteikumiem valdes locekļiem ir tiesības izmantot dienesta automašīnu, lai no rīta no dzīvesvietas nokļūtu darbavietā, kā arī nokļūtu līdz dzīvesvietai pēc darba. Līdz ar to automašīna, protams, brīvdienās atradās pie Lapiņa kunga dzīvesvietas – piektdienas vakarā viņš ar to atgriezās no darba,” skaidro LVĢMC.
Šī nav pirmā reize, kad LVĢMC valdes locekļi izmanto centra mašīnas privātām vajadzībām. Pietiek jau ziņoja, ka iepriekšējais un martā amatu pametušais valdes loceklis Ansis Grantiņš pirms pašvaldību vēlēšanām dienesta mašīnu izmantoja, lai izplatītu nacionālās apvienības Visu Latvijai/Tēvzemei un Brīvībai/LNNK priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus.
Toreiz LVĢMC taisnojās, ka tas noticis atbilstoši "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vieglā un kravas autotransporta izmantošanas noteikumiem". Par automašīnas izmantošanu no darbinieka tiekot ieturēta transporta līdzekļa izmantošanas maksa, kā arī darbinieks no saviem līdzekļiem apmaksājot patērēto degvielu.
Tiesa, LVĢMC tā arī nesniedza ne atbildi, kādu tieši summu Grantiņš samaksājis, ne arī iesnieguma datumu, ar kuru Grantiņš lūdzis iespēju konkrētajā datumā izmantot auto personiskajām vajadzībām, lietvedības numuru, ar kuru šis iesniegums iegrāmatots, un konkrēto iegrāmatošanas datumu, kā arī amatpersonu, kas šo atļauju devusi, tādējādi pastiprinot aizdomas, ka dokumentu „sakārtošana” sākusies jau pēc tam, kad dienesta auto izmantošanu partijas vajadzībām bija pamanījuši salaspilieši un par to ziņoja Pietiek. Vēl aizdomīgāku šo situāciju darīja fakts, ka Grantiņam pašam saskaņā ar amatpersonas deklarāciju piederēja divas automašīnas.
Jaunais valdes loceklis Lapiņš tika izraudzīts konkursā, kur tika prasītas ne tikai pieredze vadošos amatos, augstākā izglītība, zināšanas un pieredze finanšu resursu pārvaldīšanā un administrēšanā, bet arī nevainojama reputācija. Iepriekš viņš ir strādājis VAS Elektronisko sakaru direkcija, kā arī bijis SIA LDZ infrastruktūra valdes loceklis. Savulaik viņš bijis vadošos amatos uzņēmumā SIA Nelss. Lapiņam ir bakalaura grāds uzņēmējdarbības vadībā, un viņš ir apguvis maģistra programmu finanšu vadībā. Ar meteoroloģiju gan viņam nav bijis nekāda sakara.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
