Jaunais VID Finanšu izlūkošanas daļas vadītājs gadiem saņēmis dāsnus naudas dāvinājumus no vecākiem
PIETIEK15.08.2016.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Aizrotētā Māra Vītola vietā bez konkursa ieceltais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas vadītājs, līdzšinējais vecākais muitas eksperts Maksims Bogdanovs gadiem ilgi ir regulāri saņēmis dāsnus naudas dāvinājumus no vecākiem un pirmām kārtām no tēva – bijušā odiozā kriminālpolicijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes vadītāja Leonīda Bogdanova.
Kā zināms, kad šā gada sākumā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sāka runāt par VID attīrīšanu no šaubīgiem darbiniekiem, kā viens no „šaubīguma” kritērijiem tika minētas regulāri dāvinājumos saņemtas lielas naudas summas. Taču nu Bogdanovs, kurš taisījis izcilu karjeras lēcienu no vecākā muitas eksperta uz Finanšu izlūkošanas daļas vadītāja posteni, tieši šim kritērijam atbilst – viņš pēdējos gados vērā ņemamas summas no vecākiem ir saņēmis regulāri.
Kā rāda Bogdanova amatpersonas deklarācijas, pērn viņš atalgojumā VID saņēmis nedaudz vairāk nekā 14 tūkstošus eiro pēc nodokļu nomaksas, savukārt oficiāli deklarētā dāvinājumā no tēva un sievasmātes Elijas Sinijas kopumā sešus tūkstošus eiro. 2014. gadā tēvs viņam uzdāvinājis 4000 eiro (Bogdanova paša gada atalgojums bijis aptuveni 11 000 eiro), bet 2013. gadā – 2500 latu (3500 eiro).
Interesanti, ka vecāku dāsni tikusi apdāvināta arī Bogdanova dzīvesbiedre – Finanšu policijas vecākā izmeklētāja Kristīne Bogdanova. Viņas māte Elija Sinija, kas strādā oficiāli neienesīgā amatā Maltas pagasta pašvaldībā, meitai pērn uzdāvinājusi 1500 eiro (un vīramāte – 730 eiro), 2014. gadā – 2400 eiro (un vīramāte – 830 eiro), 2013. gadā - 700 latu, 2012. gadā dāvinājuma nav bijis, 2011. gadā - 250 latu, 2010. gadā - 550 latu, 2009. gadā - 950 latu.
Ļoti interesanta saistībā ar jautājumiem par jauniecelto Finanšu izlūkošanas daļas vadītāju bija VID oficiālā reakcija. Sākotnēji uz jautājumu, kāds pašlaik ir Maksima Bogdanova ieņemamais amats VID un kad tieši viņš šajā amatā iecelts, pašreizējā VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā nevēlējās atbildēt.
Savukārt uz jautājumu, ar kā rīkojumu Bogdanovs iecelts jaunajā amatā, oficiālā VID atbilde bija: „Informējam, ka šobrīd Maksims Bogdanovs ieņem Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienības vadītāja amatu. Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 37.pantu ierēdni var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā ar šī iestādes vadītāja lēmumu. Cita informācija par M.Bogdanova dienesta gaitu nav izpaužama pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6.pantu un Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 4.punktu un 8.pantu.”
Tikai pēcāk VID sniedza plašāku atbildi: "Šobrīd Maksims Bogdanovs ieņem Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes nodaļas vadītāja amatu. VID Finanšu policijas pārvaldes nodaļas vadītāja amatā M.Bogdanovs pārcelts 30.05.2016. ar VID ģenerāldirektora rīkojumu. Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 37.pantu ierēdni, lai nodrošinātu civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, kā arī veicinot ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, motivējot pārcelšanas lietderību un pieļaujamību, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā. Pirms M.Bogdanova pārcelšanas amatā tika izvērtēta viņa profesionālā kvalifikācijas un darba pieredzes atbilstība amatam, kā arī iespējamie interešu konflikti Finanšu policijas pārvaldei noteikto funkciju un uzdevumu jomā."
Cik zināms, Maksima Bogdanova tēvs Leonīds Bogdanovs pēc vairākiem īpatniem karjeras pavērsieniem ir pametis darbu iekšlietu struktūrās un pašlaik ir naftas produktu tranzītuzņēmuma LatRosTrans drošības direktors.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
