Iesaki rakstu: 
Ir pagājuši knapi divi mēneši, kopš par Rīgas mēru ir kļuvis cilvēks, kas maksā nodokļus un ar kuru var iet izlūkos, bet viņa komanda ar lielu intensitāti meklē iespējas sakārtot uzņēmējdarbības vidi Rīgā. Kontaktēšanās iepazīšanās līmenī notiek arī ar bēdīgi pazīstamo ielu un tiltu remontu menedžeri Emīlu Jakrinu.
Nebūtu melots, ja tieši E. Jakrina darbību varētu identificēt kā zārka naglu Nila Ušakova valdīšanai Rīgā. Taču, kā jau mēs zinām, tikai tie cilvēki, kas nav politikā, dažkārt mācās no svešām kļūdām, bet tie, kas ir politikā, pat no savām nemācās. Lai drusku atsvaidzinātu atmiņā, kā tad Emīls Jakrins ir darbojies Rīgas domē īsu laika sprīdi atpakaļ, aprakstīšu tikai dažas shēmas, kuru sekas vēl joprojām “bauda” tūkstošiem rīdzinieku.
Lai pareizi rekonstruētu Brasas pārvadu (kas vēl joprojām stāv kā liels mironis) un Deglava pārvadu (kurš vēl knapi elpo), tiek pieaicināts Lietuvas uzņēmums AB Kauno tiltai (KT). Tiesa, Deglava tilta gadījumā viss beidzās gaužām bēdīgi - ar līguma laušanu, jo neatbilstošās kvalitātes materiāli radīja dziļa iesēduma bedres pagaidu asfaltā, kas ilgtermiņā apdraudēja būvkonstrukciju stiprību un satiksmes drošību. Turklāt KT jau šī gada ziemā Rīgas domes Satiksmes departamentam (SD) nepamatoti pieprasīja piemaksāt par pārvada uzturēšanu, pretējā gadījumā draudot ar tā slēgšanu.
Rodas jautājums, kā tad var tā darīt, vai tad neviens nekontrolē būvniecību? Atbilde ir – kontrolē. Būvuzraudzību veica kompānija SIA Baltline Globe, kuras atbildīgais būvuzraugs ir Gvido Rēķis, kas ar savu parakstu apstiprināja neatbilstošo materiālu izmantošanu un segto darbu aktus, vairākkārt samazinot būvkonstrukciju ekspluatācijas ilgumu, un pašvaldībai radīja zaudējumus līdz pat 300 000 eiro apmērā. Lai izvērtētu atbildīgā būvuzrauga kompetenci, SD ar vēstuli vērsās arī Latvijas Būvinženieru savienībā un lauza līgumu.
Bet tagad pievērsīsimies naudas pelnīšanas shēmām. Kā tad E. Jakrins pelnīja naudu, ja abos infrastruktūras objektos Kauno tiltai bija noslēgts līgums ar apakšuzņēmēju TecPro Construction? Saskaņā ar neoficiāliem avotiem TecPro Construction faktiskais īpašnieks un labuma guvējs varētu būt E. Jakrins. Jāuzsver, ka līgumi par abu tiltu remontdarbiem, kā arī objektu būvuzraudzību tika slēgti tieši laikā, kad SD vadīja... ar toreizējā Rīgas mēra N. Ušakova vienpersonisku rīkojumu ieceltais E. Jakrins.
Būvuzraudzības pakalpojumus Deglava tilta objektā sniedza uzņēmums SIA Baltline Globe, savukārt Brasas objektā SIA Geo Konsultants, tomēr realitātē būvuzraudzību nodrošināja viena un tā pati persona – būvuzraugs Gvido Rēķis, kam ir ģimeniskas saites ar uzņēmuma TecPro Construction galveno būvdarbu direktoru un šobrīd tiesājamo bijušo SD Būvdarbu vadības daļas vadītāju Uģi Brožu.[1]
Būvuzraugs ir pasūtītāja (šajā gadījumā – SD) pārstāvis objektā un ir atbildīgs par būvdarbu un izmantoto materiālu atbilstību būvprojektam, kā arī pasūtītāja, Būvniecības likuma un citu normatīvo aktu prasībām. Tomēr laikā, kad SD direktora pienākumu izpildītājs bija E. Jakrins, tika izveidota situācija, kurā būvuzraugs ir apakšuzņēmēja jeb TecPro Construction vadībai pietuvināta persona, kas darbojas nevis SD, bet gan būvuzņēmēja un līdz ar to arī paša E. Jakrina interesēs. To apliecina arī minētais Deglava tilta gadījums, kad būvuzraugs apstiprināja neatbilstošas kvalitātes lētākus būvniecības materiālus, uz tilta būvkonstrukciju kalpošanas rēķina mēģinot ietaupīt būvuzņēmēja līdzekļus.
TecPro Construction un pašam E. Jakrinam izdevīgo shēmu palīdzēja izstrādāt bijušais SD Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Edmunds Valpēters. Tieši viņš E. Jakrina laikā bija atbildīgs par ielu būvniecību Rīgā, kā arī piedalījās būvniecības iepirkumu nolikumu izstrādē. SD neizdevīgo līgumu sastādīja uzņēmuma Rīgas karte pašreizējā valdes locekle Diāna Šmite, kas E. Jakrina laikā bija SD Administratīvās pārvaldes priekšniece un ko vēlāk pats E. Jakrins iecēla par savu vietnieci.
Līgumiem starp KT un SD nosacījumi bija izveidoti tā, lai KT varētu manipulēt ar cenām jebkuru papildu darbu gadījumā, ko ilustrē piemērs, kad šī gada ziemā KT nepamatoti pieprasīja papildu līdzekļus par Deglava tilta uzturēšanu, lai gan sākotnēji pārvada uzturēšanas darbi jau bija iekļauti līgumā noteiktajā cenā.
Tā vien liekas, ka bez shēmām nevar izdzīvot neviens gaismas nesējs Rīgas pilsētai.
[1] Tēva māsas vīrs. Laikrakstā “Kurzemnieks” skatīt 9. lappusi, rakstu “Atis varēja visu salabot”
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
