Iesaki rakstu: 
Ir pagājuši knapi divi mēneši, kopš par Rīgas mēru ir kļuvis cilvēks, kas maksā nodokļus un ar kuru var iet izlūkos, bet viņa komanda ar lielu intensitāti meklē iespējas sakārtot uzņēmējdarbības vidi Rīgā. Kontaktēšanās iepazīšanās līmenī notiek arī ar bēdīgi pazīstamo ielu un tiltu remontu menedžeri Emīlu Jakrinu.
Nebūtu melots, ja tieši E. Jakrina darbību varētu identificēt kā zārka naglu Nila Ušakova valdīšanai Rīgā. Taču, kā jau mēs zinām, tikai tie cilvēki, kas nav politikā, dažkārt mācās no svešām kļūdām, bet tie, kas ir politikā, pat no savām nemācās. Lai drusku atsvaidzinātu atmiņā, kā tad Emīls Jakrins ir darbojies Rīgas domē īsu laika sprīdi atpakaļ, aprakstīšu tikai dažas shēmas, kuru sekas vēl joprojām “bauda” tūkstošiem rīdzinieku.
Lai pareizi rekonstruētu Brasas pārvadu (kas vēl joprojām stāv kā liels mironis) un Deglava pārvadu (kurš vēl knapi elpo), tiek pieaicināts Lietuvas uzņēmums AB Kauno tiltai (KT). Tiesa, Deglava tilta gadījumā viss beidzās gaužām bēdīgi - ar līguma laušanu, jo neatbilstošās kvalitātes materiāli radīja dziļa iesēduma bedres pagaidu asfaltā, kas ilgtermiņā apdraudēja būvkonstrukciju stiprību un satiksmes drošību. Turklāt KT jau šī gada ziemā Rīgas domes Satiksmes departamentam (SD) nepamatoti pieprasīja piemaksāt par pārvada uzturēšanu, pretējā gadījumā draudot ar tā slēgšanu.
Rodas jautājums, kā tad var tā darīt, vai tad neviens nekontrolē būvniecību? Atbilde ir – kontrolē. Būvuzraudzību veica kompānija SIA Baltline Globe, kuras atbildīgais būvuzraugs ir Gvido Rēķis, kas ar savu parakstu apstiprināja neatbilstošo materiālu izmantošanu un segto darbu aktus, vairākkārt samazinot būvkonstrukciju ekspluatācijas ilgumu, un pašvaldībai radīja zaudējumus līdz pat 300 000 eiro apmērā. Lai izvērtētu atbildīgā būvuzrauga kompetenci, SD ar vēstuli vērsās arī Latvijas Būvinženieru savienībā un lauza līgumu.
Bet tagad pievērsīsimies naudas pelnīšanas shēmām. Kā tad E. Jakrins pelnīja naudu, ja abos infrastruktūras objektos Kauno tiltai bija noslēgts līgums ar apakšuzņēmēju TecPro Construction? Saskaņā ar neoficiāliem avotiem TecPro Construction faktiskais īpašnieks un labuma guvējs varētu būt E. Jakrins. Jāuzsver, ka līgumi par abu tiltu remontdarbiem, kā arī objektu būvuzraudzību tika slēgti tieši laikā, kad SD vadīja... ar toreizējā Rīgas mēra N. Ušakova vienpersonisku rīkojumu ieceltais E. Jakrins.
Būvuzraudzības pakalpojumus Deglava tilta objektā sniedza uzņēmums SIA Baltline Globe, savukārt Brasas objektā SIA Geo Konsultants, tomēr realitātē būvuzraudzību nodrošināja viena un tā pati persona – būvuzraugs Gvido Rēķis, kam ir ģimeniskas saites ar uzņēmuma TecPro Construction galveno būvdarbu direktoru un šobrīd tiesājamo bijušo SD Būvdarbu vadības daļas vadītāju Uģi Brožu.[1]
Būvuzraugs ir pasūtītāja (šajā gadījumā – SD) pārstāvis objektā un ir atbildīgs par būvdarbu un izmantoto materiālu atbilstību būvprojektam, kā arī pasūtītāja, Būvniecības likuma un citu normatīvo aktu prasībām. Tomēr laikā, kad SD direktora pienākumu izpildītājs bija E. Jakrins, tika izveidota situācija, kurā būvuzraugs ir apakšuzņēmēja jeb TecPro Construction vadībai pietuvināta persona, kas darbojas nevis SD, bet gan būvuzņēmēja un līdz ar to arī paša E. Jakrina interesēs. To apliecina arī minētais Deglava tilta gadījums, kad būvuzraugs apstiprināja neatbilstošas kvalitātes lētākus būvniecības materiālus, uz tilta būvkonstrukciju kalpošanas rēķina mēģinot ietaupīt būvuzņēmēja līdzekļus.
TecPro Construction un pašam E. Jakrinam izdevīgo shēmu palīdzēja izstrādāt bijušais SD Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Edmunds Valpēters. Tieši viņš E. Jakrina laikā bija atbildīgs par ielu būvniecību Rīgā, kā arī piedalījās būvniecības iepirkumu nolikumu izstrādē. SD neizdevīgo līgumu sastādīja uzņēmuma Rīgas karte pašreizējā valdes locekle Diāna Šmite, kas E. Jakrina laikā bija SD Administratīvās pārvaldes priekšniece un ko vēlāk pats E. Jakrins iecēla par savu vietnieci.
Līgumiem starp KT un SD nosacījumi bija izveidoti tā, lai KT varētu manipulēt ar cenām jebkuru papildu darbu gadījumā, ko ilustrē piemērs, kad šī gada ziemā KT nepamatoti pieprasīja papildu līdzekļus par Deglava tilta uzturēšanu, lai gan sākotnēji pārvada uzturēšanas darbi jau bija iekļauti līgumā noteiktajā cenā.
Tā vien liekas, ka bez shēmām nevar izdzīvot neviens gaismas nesējs Rīgas pilsētai.
[1] Tēva māsas vīrs. Laikrakstā “Kurzemnieks” skatīt 9. lappusi, rakstu “Atis varēja visu salabot”
Seko mums 
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
