Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms vairākām nedēļām es izkliedzu pāris repliku par notikumiem pirisma* frontē. Toreiz no valsts pasūtījuma Veselības ministrijā (VM) diezgan rupjā, pat skandalozā veidā tika izsviests līdz tam laikam labi ieredzētais Mediju Tilts, kura šefs Filips Rajevskis publiski apgalvoja, ka neesot arī ne kapeikas dabūjis no Valsts kancelejas ceturtdaļmiljona “komunālā” kontrakta. Tiesa, negaidītā un gandrīz brīnumainā kārtā, mazajā šķirbiņā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, Ekonomikas ministrija (EM) viņam iešķieba līgumiņu tā uz 80 kilo. Par skaitļiem valstiskā pirisma jomā tālāk būs pāris tabulu, bet tagad īsi, par ko šai rakstā nebūs.

Ne vārda par vakcīnām! – kā būtu teicis poručiks Rževskis**. Lai arī šis piriskais skandāliņš virmoja ap VM un laikā sakrita ar Viņķeles kdzes drausmīgo blamāžu un sekojošo demisiju un tagad viss sabiedriskais troksnis ir pārcēlies uz vakcinēšanas lietām, – par to ne šeit un ne šoreiz.

Ministru maiņai zibenīgi sekoja jauna vadības centra – Vakcinācijas biroja – izveide, un publikas uzmanība uzkrita augstajam atalgojuma līmenim un arī kopīgajai tāmītei: papildus 600 tūkstotīšu gadā. Man iznāks pat tāda kā šī projekta aizstāvēšana. Tālāk aprādīšu, ka šī summa nav liela, salīdzinot ar to līdzekļu izplinderēšanu, kas tradicionāli notiek ministrijās un valsts kantoros gaisa tricināšanas jomā. Un būs padomjlaiku dziesminieka V. Luksa fabula par kazām, kura publicēta mākslinieciskās pašdarbības repertuāra krājumā, drukāta manā dzimšanas gadā (1955.).

Šī sliktā, sliktā, sliktā valdības komunikācija, ak āpāc!

Tomēr viena atklāsme te ļoti iederas, jo nāk no pašiem “sliktās komunikācijas” vaininiekiem. Pērnā gada 16. decembrī šī tēma tika cilāta Saeimas komisijā, un re, ko mums pauda cilvēks no valstiskā komunikācijas paša viduča:

“Komentējot kritiku, Valsts kancelejas konsultante stratēģiskās komunikācijas jautājumos Daiga Holma norādīja… Situāciju apgrūtina arī tas, ka, pēc Holmas paustā, komunikācijas resursi valsts pārvaldē ir ierobežoti – ministru komunikācijas departamentos ir apmēram pa trim cilvēkiem. Tāpat viņa uzsvēra, ka pēdējos desmit mēnešus arī komunikācijas eksperti strādā pastiprinātā režīmā….”

Tātad departamentos esot pa trim cilvjiem, un tie paši pārstrādājušies. Pirmkārt, te nu jāvaicā: varbūt nevajag tā pūlēties? Ja reiz darbs nepadodas un visi vienprātīgi atzīst, ka darba produkts, proti, valdības komunikācija, ir katastrofāli slikta, tad nevajag tā mocīties. Un, otrkārt, stāsti par mazo cilvēku skaitu un trūcīgo rocību ir blēņas, lai neteiktu rupjāk.

Tikai pāršķirstot ministriju un Valsts kancelejas mājas lapas, atrodam sešus dučus personāžu, kuru tiešais uzdevums ir publiskā komunikācija. Sarakstā ir tikai tie amati, kuru nosaukumā tas atšifrēts, un ļoti ticams, ka ārpus šī skaita būs gandrīz tikpat daudz tādu, kas ir vienkārši “padomnieki”, “konsultanti” un tamlīdzīgi ļauži, kuru darbības sfēra nav konkretizēta. Te būs neliels pārskatiņš:

MK un ministru/ministriju
komunikāciju darbinieki/padomnieki
(ar atšifrētu darbības sfēru)

 

Premjera birojs

2

Valsts kanceleja:

        Komunikācijas departaments

7

        Stratēģiskās komunikācijas departaments

5

Finanšu ministrija

6

VARAM

7

Veselības ministrija

5

Ekonomikas ministrija

5

Labklājības ministrija

4

Iekšlietu ministrija

4

Ārlietu ministrija

4

Satiksmes ministrija

6

Tieslietu ministrija

3

Izglītības ministrija

3

Zemkopības ministrija

5

Kultūras ministrija

6

Kopā:

72

Vidēji mēnešalgās (1600/mēn)

115 200

Gadā kopā

1 382 400

Tabulā ieliktā mēnešalga ir ticams pieņēmums caurmēra situācijai, jo ir cilvēki, kas strādā par valstī vidējo algu, bet ir arī tādi, kas saņem divtik un pat vairāk. Skaitlis ielikts tālabad, lai pievērstu uzmanību, ka šie 72 atklāti redzamie un vēl kāds pulciņš šeit neuzskaitīto saņem algu katru mēnesi, kas gada griezumā sasummējas kā 1,4 miljoni.

Ja pieliekam klāt nodokļus, tad kopumā uz šo “ierobežoto resursu” komunikāciju gadā no budžeta aiziet kādi divi miljoni. Par sliktu, vienprātīgi atzītu sliktu komunikāciju. 2 mio. Algās.

… bet tas vēl nav viss!

Gaišu nākotni, tai skaitā spēka un varonības pilnu valdības komunikāciju, mums sola ar nopietnu apņēmību. Protams, jaunveidojamajos birojos algas būs līdz pat trīsreiz lielākas par iepriekšējā tabulā izmantoto piemēru, bet galvenais: jaunas programmas, projekti un pasākumi, iepirkumi un konkursi, kuros taču piedalīsies vislabākie profesionālie spēki, un tad tik būs! Būs, būs. Noteikti. Jo nav jau tā, ka mēs bez pieredzes šai ziņā.

Tās pašas visnotaļ profesionālās firmas jau gadiem ilgi zīž no ministriju un citu valstisku veidojumu tesmeņiem. Pavirši pārskrienot oficiālos iepirkumu datus, uztaisīju mazu tabuliņu par trīs redzamiem šī žanra pārstāvjiem un dažiem pērnā gada līgumiem.

 

Datums

Summa
(bez PVN)

 

Veselības ministrijas līgums ar DDB
“Seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas kampaņas stratēģijas izstrāde”

22.09.2020.

47 210

Veselības ministrijas līgums ar DDB
“Reklāmas izveide un izvietošana gripas profilakses jautājumos”

04.11.2020.

39 720

Veselības ministrijas līgums ar DDB
“Sabiedrības informēšanas aktivitāšu par aktuālām sabiedrības veselības veicināšanas un slimību profilakses tēmām izstrāde un īstenošana (79341000-6)”

05.01.2021.

150 000

Veselības ministrijas līgums ar DDB
“Sabiedrības informēšanas aktivitāšu par aktuālām sabiedrības veselības veicināšanas un slimību profilakses tēmām izstrāde un īstenošana.”

06.01.2021.

68 999

DDB Worldwide Latvia pakalpojumu iepirkumi
pēdējo četru mēnešu laikā, kopā, bez PVN:

 

 

305 929

Valsts kanceleja “Vispārīgā vienošanās par “Valsts kancelejas un Ministru kabineta plānoto komunikācijas kampaņu un pasākumu realizāciju. “Deep White”, “Mediju Tilts”, “PR kvadrāts”.  Vienošanās paredz, ka tālāk “pasūtītājs izvēlas pakalpojumu sniedzēju konkrētiem pasākumiem.

15.04.2020.

250 000

SPKC Līgums par “Sabiedrības informēšanas kampaņu veselības veicināšanas jautājumos izstrādi un īstenošanu”. Līgumam ir 3 daļas – viena ar “Deep White”

17.06.2020.

39 679

Valsts vides dienests, Līgums ar Deep White  par “VVD komunikācijas standarta izstrādi”

05.08.2020.

24 870

Labklājības ministrijas Līgums ar Deep White
“Starptautiskas konferences organizēšana par vīriešu lomu mūsdienu sabiedrībā”

21.08.2020.

24 342

CSDD Līgums ar Deep White.
“Sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšana par CSDD piedāvātajiem pakalpojumiem”.

20.10.2020.

20 000

Nodibinājums “Iespējamā misija” Līgums ar Deep White.
“Skolotāju izglītības projekta “Mācītspēks” reklāmas kampaņas materiālu izstrādes pakalpojumi ESF līdzfinansētā projekta Nr. 8.2.1.0/18/I/004 “Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena “Izglītība, pedagoģija un sports” studiju programmas” ietvaros”

03.11.2020.

30 783

Iepirkumi no “Deep White”, ieskaitot komunālo VK līgumu, no kura Mediju Tilts neko neesot saņēmis,
2020. gads, kopā, bez PVN:

 

 

389 674

 

 

 

 

Veselības ministrijas līgums ar Mediju Tilts.
“Sabiedrības informēšanas kampaņa par zāļu starptautiskā nepatentētā nosaukuma izrakstīšanu”.

19.02.2020.

197 545

Veselības ministrijas līgums ar Mediju tilts.
“Veselības ministrijas dalības nodrošināšana pasākumā “ZZ čempionāts” 2020.gadā”.

15.05.2020.

41 800

VARAM līgums ar Mediju Tilts
 “Sabiedrības informēšana par individuālo apkures iekārtu pareizu ekspluatāciju, lai mazinātu kurināmo dedzināšanas ietekmi uz vidi un cilvēka veselību”.

25.09.2020.

28 390

SPKC divi līgumi ar Mediju Tilts
“Sabiedrības informēšanas kampaņu veselības veicināšanas jautājumos izstrāde un īstenošana”

30.11.2020.

39 678

39 600

Ekonomikas ministrijas iepirkuma komisijas lēmums par Mediju tiltu kā konkursa uzvarētāju.
“Sabiedrības informēšanas kampaņas iedzīvotāju motivēšanai mācīties visas dzīves garumā un uzņēmēju motivēšanai veikt ieguldījumus cilvēkkapitālā izstrāde un īstenošana”.

28.12.2020.

80 527

Mediju Tilts pakalpojumu iepirkumi,
2020. gads, kopā, bez PVN:

 

 

427 540

Trīs (vai varbūt trīs ar pusi) ārpakalpojumu sniedzēju darbu apjoms dažos līgumos valdības un tās kantoru apčubināšanā gada laikā:

 

 

1 123 143

Tātad šajā vienprātīgi par sliktu atzītajā valdības komunikācijā sešciparu skaitļu naudas summiņas profesionāļi jau ir saņēmuši. Piedevām šie ir tikai pašā virspusē viegli redzamie pasākumi. Pirmkārt, daļa no aumež gardiem kumosiem ir noslepenoti (tādiem klientiem, kā NBS un Aizsardzības ministrija, piemēram), otrkārt, milzu summas apgrozās pseidosabiedriskās organizācijās, kuras pārdala gan mūsu budžeta, gan eiro naudiņas. Un tie ir miljoni, kuri nāk klāt jau pirmajā tabulā atspoguļotajām aldziņām.

Tehniskais rezultāts? Vienīgais neapšaubāmais šo aktivitāšu rezultāts ir līdzekļu apgūšana. Sabiedrība tiek aplaimota ar informēšanu, ministrijas – ar koncepcijām. Protams, mēdz būt arī kādi konkrētāki sasniegumi, par ko atsevišķi kantori var parādīt statistiku, bet to nav pārāk daudz, lai traucētu vispārīgo ainu: valdības komunikācija esot slikta, slikta, slikta. Par pāris miljoniem algās un vēl nezcik miljoniem līgumos.

Atšķirībā no celtniekiem, kuriem par tādu vai citādu cenu kaut kas tomēr beigu beigās ir jāuzbūvē, ne piristiem, ne IT producentiem nekas paliekoši taustāms nav obligāti jāatstāj. Papīri jāsakārto, un var ķerties pie nākošā, kas atsauc atmiņā jau anonsēto staļinlaiku dzejdarbu. Fragmentiņš:

aiz muguras kaut sen tai slava slikta,

par dārznieci bij atkal kaza likta.

Kā pienākas,

bij uzrakstītas dubultanketas,

bij lūgumraksts

un vēl šis tas.

Smalks ieteikums,

ka gudra, čakla tā, —

bij pie rokas, —

ka izturēta

un ka visi darbi sokas,

un, protams, — jaunā vietā kazai vajagot

visatbildīgāko

no darbiem dot.

Un vēl viens salīdzinājums ar celtnieku branžu. Kā zināms, lielākie celtniecības uzņēmumi ir būtiski atkarīgi no infrastruktūras attīstīšanas, tātad no valsts un pašvaldībām. Lai atceramies to reizi, kad valdības katastrofālas neizdarības rezultātā apstājās ES fondu finansētie projekti, – celtniecība kā tautsaimniecības nozare piedzīvoja milzu krīzi. Privātie projektiņi te neko daudz nelīdzēja. Ja mūsu “izmeklējošā žurnālistika” papētītu pēc būtības lielāko piristu bilances, tad droši vien izrādītos, ka ministriju, valsts kantoru un budžetu pārdalošo “sabiedrisko” pasūtījumu apjoma daļa viņu ieņēmumos būs proporcionāli tāda pati, ja ne vēl lielāka.

Bet celtnieki, kuri projektos apgroza miljonus desmitiem, dod darbu tūkstošiem cilvēku. Dižpiristi savukārt pārdala dažus (vai vairākus) miljonus ik gadu, ar darba vietu tūkstošiem neaizraujas. Jo tranšejas nav jārok un jābetonē ar nekas nav.

Un atšķirībā no celtniekiem, neviens ne par kādiem karteļiem netramda, un dividendēs var dalīt itin jaukas summas. Ziedojumi politiskajām partijām? Nu ir jau pa kādam, bet tā ir tīrā sagadīšanās. Nav jau nekāds biatlons.

… bet tas vēl arī nav viss!

Jums šķita, ka nu jau pietiks? Valdība stratēģiski pakomunicē caur Valsts kancelejas 12 cilvēku brigādi, ministrijas ar savām sešciparu iespējām, nu un kas, ka sanāk slikti? Cenšas taču, resursu trūkstot.

Ak, jaukie naivie ļaudis! Būs vēl un vēl, un tad vēl pa virsu. Septembrī mūs aplaimoja ziņa, ka vēl papildus jau ierastajiem tēriņiem ļoti sliktajai valdības komunikācijai daži miljoni obligāti jānotērē arī visas valsts tēlam. Žanra cienītāji jau būs iepazinušies ar valstiskas atbildības caurvītu opusu, kurš sākas šādi:

„Informatīvais ziņojums “Par vienota valsts tēla izstrādi”

Informatīvais ziņojums “Par vienota valsts tēla izstrādi” (turpmāk – Informatīvais ziņojums) sagatavots, pamatojoties uz 2019. gada 7. maijā apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu (turpmāk – VRP) 45.1. punktu “Panāksim, ka ir vienots un pozitīvs tēls par Latviju kā vietu eksportējošiem uzņēmumiem”. Ekonomikas ministrija, sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (turpmāk – LIAA), sniedz informāciju par VRP 45.1. punkta, 1. uzdevuma “Nodefinēt Latvijas vienotā tēla vērtības piedāvājumu (value proposition)” izpildi un rezultātiem. Informatīvajā ziņojumā, tai skaitā tiek aprakstīta esošā situācijā, kontekstā ar VRP 45.1. punktā noteiktā mērķa aktualitāti, uzsverot tā nozīmi eksporta veicināšanā, tūrisma attīstībā un ārvalstu investīciju piesaistē.”

Ja esat paguruši jau no pirmajām rindkopām, tad iesaku nemežģīt prātu un šķirt uzreiz 8. lpp:

„Vienotā valsts tēla ieviešanai nepieciešams finansējums 2021.gadam 1 399 761 euro, 2022.gadam 1 367 761 euro un 2023.gadam 1 367 761 euro apmērā, kas definēts Informatīvā ziņojuma Protokollēmuma 4.punktā, iekļauts arī PP “Valsts ekonomiskā tēla ieviešana, lai stiprinātu Latvijas uzņēmēju eksportspēju un ārvalstu investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecības attīstībai” un pēckrīzes ekonomiskās izaugsmes plānā. Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu skatāms Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2021.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju iesniegto prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.”

Tātad vēl četri miljoniņi klāt. Vēl viens tesmenis pieaudzēts budžeta govij. Tāds mūsdienu mičurinisms un piedevām ar iezīmētu perspektīvu.

Protams, pupu skaits ir ierobežots, un iepriekšējo gadu favorītus bieži vien piemeklē skarbs liktenis. Tikko kā dzirdēju jaunumus par kādreiz tik brīvi ministru (un it īpaši ministru biroja vadītāju) durvis vērušā Ginta Federa finanšu nedienām, ja var ticēt dažiem avotiem. Vēl pirms dažiem gadiem tas šķistu neiespējami, ka PR firmas īpašnieks, kurš dividendēs mēdza sadalīt sešciparu sumas, netiek galā ar banālu nodokļu rēķinu. Bet pamainās spēku sadalījums valdībā, un še tev!

Bizness privāts, bet naudiņas ta lielākoties sabiedriskas…

Arī šīs tēmas aizsākšanu rosinājušais incidents ar Mediju Tilta peripetijām ir nepārprotami daļa no grūstīšanās pie valstsgovs piena avotiem. Skaidri jūtams, ka Deep White veiksmīgi izmanto savu nemaskēto politisko afiliāciju. Bet process tieši šai momentā sāk tā īsti ieskrieties, tādēļ tēmu paturpināšu pēc kāda brītiņa.

* pirisms un attiecīgi pirists – žargona apzīmējums sabiedriskajām attiecībām (no PR, Public Relations) un šajā jomā strādājošiem speciālistiem.

** – Молчать! Не слова о жопе, господа офицеры!

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com/

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

21

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

FotoRedzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši ar ministra demisijas pieprasījumu. Tālis Linkaits sen vairs nav ministrs. Diemžēl, iedziļinoties problēmās. regulāri nākoties atdurties pret Linkaita ministrēšanas laika neizdarībām vai varbūt pat "ļaundarībām".
Lasīt visu...

21

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

FotoBet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas, visi tik iekļāvušies kroplībā, kas pasaulē valda šobrīd, bet drīz pāries, nevieni vienacainie ilgi nevar ķeipt. Un tie mūsu pusbērni, tās sniegpārslas, iekļauj katru kroplību, grib iekļauties lielā, lielā cancelēšanā, nav svarīgi, kurā, ka tik kancelēt.
Lasīt visu...

12

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

FotoPolitiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas notiek, ja publiska komunikācija ar iedzīvotājiem, skaidrojot konkrētu lēmumu, nepastāv, to slēpj, izvairās vai noslepeno ar birku “valsts noslēpums”? Pēdējais vispār LEGĀLI piesedz ļoti lielu korupcijas apmēru valsts iestādēs un politiķu darbībā, lai tos nevarētu tiesāt pēc likuma, jo šobrīd likums NEstāv pāri noziedzīgu un korumpētu ierēdņu, iestāžu un politiķu darbībām. Tikmēr mūs, parastos, met “būrī” par vienu nočieptu makaronu paku, jo gribējās ēst.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...