Iesaki rakstu: 
Vai nav tā, ka Vienotība jaunās Dombrovska valdības veidošanā pakļāvusies Zaļo un zemnieku savienības un tās līdera Ventspils mēra Aivara Lemberga interesēm? Politologs Filips Rajevskis dalās pārdomās par izveidoto valdību un tās perspektīvām.
Šobrīd ir tā, ka, dalot valdības portfeļus starp diviem spēkiem, no vienas puses var, protams, teikt, ka varbūt Vienotība ir pakļāvusies zaļajiem zemniekiem, jo drusku neproporcionāli ir tas, cik katra no apvienībām ieguvusi amatus atbilstoši mandātu skaitam Saeimā. Savukārt, no otras puses, spēku samērs valdībā ir samērā loģisks, jo viņi ir divi partneri un viņi arī iznesīs visu to nākošo lēmumu smagumu divatā. Neviena cita Saeimas partija jau nedalīs atbildību ar viņiem. Viņiem abiem būs jādala šī atbildība uz pusēm.
Tāpēc domāju, ka Vienotība nav diez ko piekāpusies. Viņiem tomēr ir vairāk mandātu Saeimā, un viņi ir premjera partija, kā jau vadošais spēks. Tā ka šī jaunās Dombrovska valdības konstrukcija ir samērā loģiska.
Kāda ir prognoze par to, cik ilgi šī valdība un valdošā koalīcija nostrādās?
Šīs valdības pastāvēšanas maksimālā prognoze varētu būt līdz 2012.gada budžeta pieņemšanai. Principā divi budžeti.
Absolūti noteikti domāju, ka šāda veida konstrukcija nebūs tā valdība, kas vedīs valsti uz pašvaldību vēlēšanām. Tad viņu intereses būs citādākas, un līdz ar to viņi būs ieinteresēti pamainīt to konfigurāciju, noteikti apmainīt kaut kādus ministrus un pamainīt arī spēku samēru, lai veiksmīgāk startētu pašvaldību vēlēšanās.
Vai šī valdošā koalīcija varētu meklēt ceļus, kā atrast sadarbības partneri Saskaņas centrā vai Visu Latvijai!-TB/LNNK?
Domāju, ka Vienotība kopumā nemeklēs šādus ceļus, jo šī apvienība ir ļoti nehomogēna. Šobrīd šajā apvienībā visu laiku notiek kaut kādi strīdi Vienotību veidojošo partiju līmenī, par sadarbību ar šīm divām partiju apvienībām. Tad, kad mainīsies kaut kāds spēku samērs vai spēku līdzsvars Vienotībā, tad varbūt arī tiks meklēti ceļi sadarbībai. Ja ne Vienotība kopumā, tad vismaz partiju Jaunais laiks vai Sabiedrības Citai politikai (SCP) līmenī.
Domāju, ka tur tiek strādāts, lai bruģētu ceļus sadarbībai ar SC, bet ne Vienotībā kopumā, jo Pilsoniskā savienība (PS) diezgan atklāti ir pret sadarbību ar SC, līdz ar to viņi vairāk skatās uz VL-TB/LNNK.
Cik vispār vienota izskatās Vienotība šajā mēnesi ilgajā valdības veidošanas procesā?
Nu, viņi ir stipri nevienoti. Šīs valdības veidošanas procesā ir redzams, ka katrai Vienotību veidojošai partijai tomēr ir savas intereses gan par to, kas attiecas uz portfeļiem, gan to, kas attiecas uz koalīciju. Jau tas vien, kā pirmajā valdības veidošanas sarunu etapā ar PS ultimātu tika atraidīts SC, pēc tam atraidījumu saņēma VL-TB/LNNK ar SCP ultimātu. Arī tas, kāds ir ministru portfeļu sadalījums, liecina, ka amati valdībā dalīti nevis pēc kādas loģikas un kompetences principiem, bet pēc ietekmes Vienotībā.
Kristovskis, kurš iegūst ārlietu, nevis aizsardzības ministra amatu, kas viņam pienāktos pēc līdzšinējas pieredzes. Viņš šo amatu dabū, jo grib kaut redzamāku, respektablāku, un viņam kā lielākās Vienotības partijas līderim ir iespēja izvēlēties, kādu amatu viņš grib. Savukārt Pabriks kā mazākās Vienotības partijas pārstāvis dabū aizsardzības ministra amatu, lai gan viņam ir lielāka pieredze ārlietās.
Vai Vienotības vienotība būs šīs valdības pastāvēšanas mugurkauls?
Domāju, ka mugurkauls ir zaļie zemnieki, jo viņi ir patiešām spēcīgi vienota struktūra un tur nav šaubu par potenciālo šķelšanos vai nevienprātību. Viņi spēj kārtot iekšējās lietas, lai tas nenāk uz āru. Savukārt Vienotība ir tas spēks, kas, šo iekšējo pretrunu vadīts, var būt šīs valdības nestabilitātes cēlonis.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
