Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Tikko es sāku interesēties par to, kas mūsu valstī notiek ar Satversmes aizsardzības biroju, ar drošības struktūrām, tā es kļuvu par trako,” – tā sarunā ar Pietiek par Satversmes aizsardzības biroju, par KNAB, par politiku un valsti atzīst bijušais deputāts, bijušais Saeimas Nacionālas drošības komisijas (NDK) priekšsēdis, bijušais iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars.

Kāpēc augstākās valsts amatpersonas ir diezgan inertas par jautājumiem, kas saistīti, piemēram, ar Satversmes aizsardzības biroju (SAB)? Kāpēc ir vērojams tāds viedokļu un diskusijas trūkums? Tās ir bailes, ka SAB neiedos vai atņems pielaidi?

 

Tieši tā. Esmu pietiekami ilgi strādājis ar šiem jautājumiem, gan kā iekšlietu ministrs, gan kā deputāts pētījis šo situāciju. Šeit slēptā veidā ir vienas drošības iestādes pārraudzība par valsti, nevis otrādi.

Jūs gribat teikt, ka SAB ir milzīgas, nepamatoti lielas pilnvaras?

Jā. Tā ir vienīgā iestāde valstī, kuras vadītāja lēmumus attiecībā uz pielaižu piešķiršanu nevar pārsūdzēt tiesā. Savukārt pielaides piešķiršana cilvēkam nozīmē darbu, karjeru utt. Ar šo jautājumu ir izšķirts faktiski viss operatīvajā un arī politikas sfērā strādājošo liktenis.

Vai, jūsuprāt, SAB kaut kā manipulē ar šo pielaižu piešķiršanu?

 

Redziet, ja nav kontroles, visatļautība pieaug. Pētot šo jautājumu un iepazīstoties arī ar Vācijas pieredzi, esmu sapratis, ka mūsu drošības sistēma būtībā ir pilnīgi ačgārna. Bundestāga deputāti nevarēja saprast, kā tas tā var būt, ka parlamenta pakļautībā esoša iestāde lemj par deputātu pielaidēm.

Vai, jūsuprāt, SAB ir nekontrolējama struktūra ar lielām pilnvarām?

Jā.

Kā tad tas ir? Vai Jānis Kažociņš visus tur savā dūrē?

Kāpēc Kažociņš? Viņš taču nav viens, turklāt arī viņu kādreiz tikai izvirzīja šim amatam.

Kažociņa kungs nāk no Rietumiem. Viņš ir ļoti pieņemams NATO, ASV - partneri viņu atbalsta, un šeit tiek darīts viss, lai viņš būtu formālais SAB vadītājs, jo, izmantojot to, var darboties sistēma, kāda tā ir. Būtība jau ir cita, ir sava zināma grupa, kas ir saistīta ar SAB un kas sistēmu kontrolē.

Kas tā ir par grupu?

Viņa jau var arī mainīties. Pašreiz zināma liela ietekme tur ir vietniekam, kurš aizgāja prom. Viņš ilgi strādāja SAB un virzīja likumdošanā izmaiņas, lai stiprinātu SAB.

Vai runājat par bijušo SAB priekšnieka vietnieku Uldi Dzenīti?

Jā.

Vai tas ir reāli, ka, piemēram, kriminālprocesu vai pārbaudi par kādu SAB amatpersonu var tā vienkārši nolikt „uz bremzēm”?

 

Kādēļ ne? Es biju iekšlietu ministrs, es labi atceros, kur bija lietas, kas bija saistītas ar noklausīšanos, - viņas bija sen noliktas „uz bremzēm”.

Kas bremzes ieslēdz?

Nu, kaut kā tās lietas apstājas. Mēs jau to arī jūtam šodien. Tā pati Bora lieta – reakcija no visaugstāko amatpersonu, ar vislielākajām privilēģijām puses bija nekāda, pilnīgi nekāda, viņi neuztraucās par to.

Runājot par SAB – šajā birojā vispār nav uzskaites un kontroles ne par piesegpasēm, ne automašīnu numuriem, kurus viņi lieto. Tomēr neviens viņus pie atbildības nesauc.

Vai tā ir normāla situācija, ja SAB izlūkošanas šefs ilgus gadus sadarbojas ar cilvēku, kuru apsūdz par desmitos miljonu lielu naudas atmazgāšanu un kurš apgrozās kriminālās aprindās?

 

Viņš jau nav vienīgais, kas sadarbojas ar kriminālām aprindām. Tas rāda, ka SAB ir iestāde, kurai dotas lielākas pilnvaras nekā citām iestādēm. Tas pats jau bija ar citu SAB darbinieku Sparānu, kuru automašīnā arī brauca viens no kriminālo aprindu autoritātēm.

Tā, protams, nav normāla situācija nacionālajā izlūkdienestā. Šeit jau parādās būtība, ka kontroles pār SAB nav, tāpēc jau es saku, ka mums ir nevis parlamentāra valsts, parlamentāra kontrole, bet mūs visus savā kontrolē un iespaidā tur viena drošības iestāde. Neviens gan to negrib atzīt. Mums šī drošības iestāde ir arī vienīgā, kura ir zem likuma par valsts noslēpumu un arī, piemēram, visi kritēriji, kā personai piešķir pielaidi valsts noslēpumam, ir klasificēti.

Visās Eiropas un NATO valstīs viņi ir atklāti, visiem pieejami. Tas darīts ļoti apzināti, lai jebkurš cilvēks, kas iet strādāt darbā, kurā nepieciešama pielaide, zina, kādi ir šie kritēriji, lai iestāde nevarētu manipulēt. Otrs, arī sabiedrība, zinot, kādi ir kritēriji pielaides saņemšanai, var uz to reaģēt. Mums ir vienīgā valsts no visām, kur kritēriji pielaides iegūšanai ir slepeni.

Mēs vienmēr kladzinām, ka mums ar Eiropu jāsaskaņo visa likumdošana, - tad šī ir viena lieta, kas nav saskaņota ar ES un par kuru neviens neko nerunā, ka kaut kas ir jāmaina, ka likumdošana jāsaskaņo ar ES.

Jūs mēģinājāt?

Esmu iesniedzis prezidentam ziņojumu pusgadu atpakaļ, bet katrā ziņā prezidents no šīs sarunas vienmēr izvairījās.

Kāpēc, jūsuprāt, esat kļuvis balto vārnu un vienmēr Saeimā tikāt kritizēts par savām darbībām, iniciatīvām?

Tieši tāpēc, ka esmu izpētījis, ka šī situācija ar drošības iestādēm valstī nav normāla, un gribēju veikt izmaiņas, jo man tas nelikās normāli. Bet ir cilvēki, kas strādā pret to, un viņu rokās ir ļoti liela vara. Šī situācija ir ļoti bīstama.

Vai teorētiski ir iespējams, ka SAB var nodrošināt jumtu kaut kādām kriminālām aprindām?

 

Nevis teorētiski, arī praktiski.

Bez Bora – Hartmaņa piemēra vai jums zināmi vēl citi?

 

Nu, katrā ziņa nekāda pārbaude nav sekojusi arī pēc tā gadījuma ar Sparāna automašīnu. Ne jau tas tā vienkārši bija ar šo mašīnas numuru. Varbūt tur ir desmitiem un simtiem numuru, kurus SAB paņem ar norādi, ka vajadzīgi aģentiem. Ja pie CSDD atnāk no SAB un prasa numurus, tad CSDD jau klusēs un izpildīs šos rīkojumus, taču mēs jau nezinām, kāpēc šos piesegnumurus vajag, kā viņi tiek lietoti, varbūt taču arī tā, ka aiz tā slēpjas zagto auto tirdzniecība, varbūt savādāk.

Kam tas būtu jāizmeklē?

Šī ir tā situācija. Mēs skandinām - prokurors, bet arī prokurora uzraugošā funkcija ir minimāla, ir tikai viens prokurors, kas uzrauga, Usānes kundze.

Mēs [Nacionālās drošības komisija] ar viņu esam runājuši, un viņa atzīst, ka viņiem trūkst resursu un spēka, lai šo uzraudzību īstenotu. Un vienalga, lai prokurors kaut ko varētu baudīt, viņam būs jāiet uz SAB un jāsaņem pielaide, - ja SAB to neiedos, tad sveiki. Te jau ir tā lieta, ka pielaides saņemšanas kritēriju nav publiski, un tur ir viens tāds punkts  - nebauda uzticību, kas ir ļoti manipulējams.

   

Bet varbūt šis ir sabiedrības uzticības jautājums, - mums vienkārši ir jāuzticas SAB godīgumam kā nacionālas drošības institūcijai?

 

Parlamentārā uzbūve nav tikai Latvijā, un tā paredz parlamenta kontroli.

Mēģinājumi pastiprināt parlamentāro kontroli jau bija, proti, ļoti asi kritizētie Kalvīša valdības virzītie grozījumi drošības likumos?  

 

Tajos grozījumos jau nekas īpašs nebija. Toreiz tas bija sagrozīts un medijiem pasniegts nepareizi.

Būtībā es varu teikt, ka Vaira Vīķe – Freiberga meloja, pasniedzot sabiedrībai, ka tiek taisītas „nu tādas” likumu izmaiņas. Ar prezidenti toreiz „strādāja” SAB, kam šīs izmaiņas drošības likumos nebija vajadzīgas.

Vai drošības iestādes vāc informāciju par amatpersonām, deputātiem, veido tā sauktos dosjē?

Vairāk vai mazāk dienesti savstarpēji sadarbojas un kaut ko vāc. Katrā ziņā Saeimas NDK bija nonākusi pie secinājums, ka ir jāveic pārbaude par šīm lietām, par tām pašam pašām piesegpasēm, jo Latvija jau nav milzīga izlūkdienesta valsts ar milzīgiem plāniem ārzemēs utt. Šie jautājumi, piemēram, vispār nav kontrolēti – cik, kam, kāpēc?

Uz šo komisijas pieprasījumu SAB negribēja dot atbildi, un, tā kā šī informācija paralēli bija pieprasīta no iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, iekšlietu ministre Linda Mūrniece uzreiz šo vēstuli publiskoja.

Ja mēs ņemam pēc likuma, šī informācija Saeimas NDK bija jāsniedz. Es ceru, ka tagad komisija to tupinās.

Tajā pašā laikā izskanēja, ka jūs partijas smagsvaru uzdevumā rūpējaties par uzturēšanās atļauju krievu miljardierim, tā dēvētajam krievu alkohola karalim Jurijam Šefleram.

Šeflers ir Izraēlas pilsonis, viņš nav pat Krievijas pilsonis. Ir tikai tas, ka Krievijai viņš ir slikts cilvēks. Viņš daļu sava biznesa pārnesa uz Latviju, uz a/s Latvijas balzams, kurš strādā un ražo, maksā lielus nodokļus. Šefleram te ir māja, un viņš Latvijā attīsta nekustamos īpašumus, viņš jau pēc visiem kritērijiem atbilst tam, lai saņemtu uzturēšanās atļauju.

Bet kas mums notiek? Mums notiek absurds. Mēs neaizstāvam tos, kas atnes šeit labumu un veido biznesu, mūsu drošības dienesti strādā Krievijas interesēs.

Šeflers bija iesniedzis visus dokumentus, oficiāli, lai viņš varētu dzīvot savā īpašumā utt. Un Latvija, kura varētu domāt par tiem, kas šeit iegulda un atstāj naudu, lai viņus aizsargātu, neko nedara.

Viņš prasīja, lai var droši šeit braukt, dzīvot. Krievija viņu ir ielikusi Interpola datu bāzē, prasot izdot, bet katra valsts individuāli lemj par to, vai izdot vai neizdot. Tas ir jautājums, kā katra valsts par to domā.

Latvijai vienkārši būtu jāgarantē, ka viņš var mierīgi te braukt, dzīvot, vadīt savus uzņēmumus un ka viņu vienkārši Latvijā neapcietinās policija pēc Krievijas pieprasījuma.

Tas, ka pret Šefleru bija tāda kampaņa, pilnīgi izskatās kā tāds krievu specdienestu pasūtījums.

Bet tas bija pārmetums jums, ka jūs personīgi, izmantojot NDK vadītāja amatu, interesējaties par konkrētām personām, lietām?

 

Tie bija meli. Komisija neprasīja informāciju par personām, kā to Mūrniece teica. Tāda informācija nebija prasīta. Mūrniece sāka izplatīt arī melus par kaut kādu izmeklētāju, kas it kā saistīts ar manu dēlu. Tie taču bija pilnīgi meli.

Tai paša laikā jums izveidojusies tāda reputācija, kāda ir, un te jautājums - kam ticēt? Jums, kas saka, ka tie ir meli, vai ministrei?

 

Es jau viens pats ne par piesegpasēm, ne citām lietām neizlēmu. Komisija izlēma pieprasīt šo informāciju, jo komisijā [Saeimas NDK] ienāca informācija, ka ir pārāk daudz šo piesegpasu. Mēs prasījām, cik tad tādu ir.

Tomēr te arī ir risks, ja, teiksim, Saeimas komisijas pieci deputāti zinās, kādām personām izdotas piesegpases, kuri ir aģenti, tas taču var apdraudēt nacionālo drošību.

Saeima rada valstī dienestu, un, ja tāds dienests ir radīts, tad tas arī ir jākontrolē. Ja šī persona, kas darbojas NDK šādu informāciju izpaudīs, tad tas ir tas pats, ja to izpaudīs, piemēram, Kažociņš vai SAB darbinieki. Ja nav kontroles, tad var izdot, piemēram, piesegpasi Hartmanim, var, piemēram, izdot paši sev un par to saņemt otru algu kā aģenti.

Kad bijāt iekšlietu ministrs, vai tad jums negribējās izmantot šo ietekmi, šo sajūtu, ka varat kontrolēt situāciju?

Tur nemaz nekādas ietekmesd nav, jo ministrs nevar neko pavēlēt policijas priekšniekam.

Kā nav? Jūs pats sakāt, ka Mūrniece ir iespējas pavēlēt, iegūt informāciju?

 

Jā, nu ir dažādas atšķirības.

Toreiz, kad bijāt ministrs, jūsu jaunajai paaudzei - dēlam nebija tādas sajūtas, ka, ja jau tētis ir ministrs, tad jau es varu darīt, ko gribu?

Maniem dēliem nekad tā nav bijis, jo viņi ir vairāk sodīti nekā citi. Tā situācija ar manu dēlu toreiz bija pavisam citādāka. To es zinu - katru cilvēku, kas tur piedalījās, un kā tas bija patiesībā. 

Jūs aizvien turaties pie versijas, ka jūsu dēlam narkotiskās vielas tika piebērtas?

Es nevis turos, bet zinu, ka tā bija, un zinu konkrētus cilvēkus, kas to izdarīja. Apmainīja viņam glāzes. Protams, ka mans dēls savu reizi iedzer, bet vienmēr tikai tad, ja viņam pašam nekur nav jābrauc ar mašīnu. Viņš nav tik stulbs, lai brauktu ar mašīnu, kad iedzer. Tā ka to es zinu, kā tas bija un kas to plānoja.

Tas ir tāpat, kā man pašam bija, kad vēl pirms dēla aizturēšanas man, braucot vakarā uz māju, piebrauca priekšā liels džips, izraisot avārijas situāciju. Tas cilvēks tika izsaukts, pratināts, tas bija viens no kriminālām aprindām, viņam bija licies, ka es gribu viņam uzbraukt, jo viņš stāvēja šosejas malā. Tas bija janvārī, ziemā.

Jūs arī uzskatāt, ka informācija par jums, kā bijušo iekšlietu ministru, Saeimas NDK vadītāju tiek apzināti sagrozīta, jo jūs pretojaties sistēmai?

 

Jā. Tāpēc, ka es esmu izpētījis visas šīs lietas.

Tajā pašā laikā ir informācija, ka jūs tiekaties ar bijušo SAB priekšnieku, ar Lemberga ietekmi saistīto Laini Kamaldiņu?

Nu, nē.

Tomēr mediji ir par to ziņojuši, un Kamaldiņa reputācija nav no tām labākajām.

Reputācija ir stiepjams jēdziens. Kamaldiņa saistība ar Lembergu ir Lemberga jautājums. Te jau ir runa pār pārkāpumiem, kas saistīti ar SAB.

Varbūt tomēr tā ir cīņa nevis par drošības iestādēm un to ietekmi, bet politiska cīņa par to, kurš kontrolēs šo informācijas plūsmu, kurš politiskais spēks kontrolēs procesus, kurš būs pie siles?

Nu, es tam nepiekrītu. Kad, piemēram, Kamaldiņš vadīja SAB, viņiem bija jāiet uz Saeimas komisiju un jāatskaitās par visām lietām. Tagad tā nav.

Saeimas komisija sanāk, paklausās, ko atbildīgie drošības dienestu vadītāji norunā, un viss. Ne jau tāda ir parlamenta kontrole. Šī parlamentārā kontrole jau tieši tāpēc ir domāta un izpaužas, lai varas partijas nevarētu izmantot šo informāciju, šo statusu kaut kādās interesēs, kaut kāda viena politiskā spēka interesēs. Tāpēc jau arī Saeimas NDK ir pārstāvji no gandrīz visām Saeimas frakcijām.

Bieži ir arī tā, ka tie komisijas locekļi neuztver to dziļāko būtību. Arī par tām piesegpasēm, ko mēs prasījām, – ir taču skaidrs, ka nav šīs kontroles, nav informācijas par to cik daudz, un kā.

Jā, bet jūs tomēr kuluāros dēvē par „trako” Jaundžeikaru, un norāda, ka jūs informāciju par tām pašām piesegpasēm prasījāt konkrētās interesēs?

Jā, mani pataisa par trako, saka, ka man sazvērestības teorijas rādās, un tamlīdzīgi. Taču viens aiz otra tie fakti atklājas, un teorijas pierādās.

Jo tā situācija ir tāda, ka arvien nekontrolētāki ir drošības dienesti, jo viņi jūtas visvarenāki, nekontrolēti, un tā tas attīstīsies, ja nebūs gribas no parlamenta kontrolēt un, ja visu laiku visi baidīsies. 90.gados, kad cilvēkus organizēja uz barikādēm, tad es nedomāju, ka organizēja šādai valstij un sistēmai, kad drošības iestādes kontrolē visu.

Ja es mājas apskatos, tad man ir visādi nopelni, bet, kad es sāku interesēties par to, kas mūsu valstī notiek ar SAB, ar drošības struktūrām, tad es kļuvu par trako.

Ļoti aktuāls šobrīd ir jautājums par KNAB, par priekšnieka Normunda Vilnīša spēju vadīt šo biroju.

Te jau atkal parādās, ka likums ir dažāds. Vilnītis nevar īstenot savas pilnvaras, kamēr tam pretojas vietnieki Strīķe un Vilks.

Bet vai jūs varat pieņemt viedokli, ka nevajag „tikt vaļā” no Strīķes un Vilka, ka problēma ir Vilnītī, kurš nespēj vadīt KNAB, kurš nav autoritāte, kuram, iespējams, ir skeleti skapī un kurš vienkārši nav labs vadītājs?

Ļoti interesanti. Neviens jau pret Vilnīti neiebilda, kad viņš izgāja šo konkursa ceļu un kļuva par KNAB priekšnieku. Arī pie prezidenta, Nacionālās drošības padomē (NDP) neviens toreiz neko neiebilda. Te jau nav diskusija par viņa profesionālajām spējām, viņam tomēr ir pieredze.

Tajā paša laikā ir runas, ka Vilnīša sieva kādreiz nodarbojās ar alkohola importa biznesu, ka viņai ir ļoti lieli parādi. Tas taču uzdod jautājumu, vai viņš tāpēc ir atbilstošs šim amatam.

Lai KNAB strādātu, ir vajadzīgs tāds cilvēks, kas ir bijis arī biznesā, jo visas lietas jau ir saistītas. Jautājums, vai viņš ir sodīts, vai viņa sieva ir par to sodīta, par šo alkohola biznesu. Nē.

Piemēram, par mani ņirgājas, ka es esmu piensaimnieks vai arī zemnieks, vai biezpiena dīzelis, un kas tik es neesmu. Cilvēki mani izvirzīja, es kandidēju vēlēšanās, un mani ievēlēja.

Tāpat, ja Vilnītis būtu nodzēries, atkarīgs, tad varētu teikt, ka viņu var ietekmēt, bet viņš nav.

Tomēr, kad Vilnīti apstiprināja amatā bija arī runas, ka viņš nāk ar Aināra Šlesera vadītās LPP/LC cilvēku gādību, vēlāk atklājās, ka viņa ģimenei ir loti lieli parādi.

Viņam personīgi nekādu lielu parādu nav. Ja mēs paņemsim KNAB darbiniekus, tad tik tiešām redzam, ka tur daudziem ir parādi, kredīti, kuri pārsniedz atalgojumu, bet tad vienmēr ir iemesli - apprecējis sievu ar milzīgu māju u.tml. Visādi brīnumi.

Runa ir par to, ja Vilnītis kaut kādu noziegumu izdarījis, tad to vajag pierādīt. Viņam uzdeva sakārtot KNAB struktūru, un viņš to visu darīja. Tikai tad, kad vietniekiem par darbu bija jāatskaitās, radās šīs domstarpības, jo KNAB bija radīta tāda sistēma, ka priekšnieks nolikts kaut kā atsevišķi, lai viņš tur sēž un kaut ko tur runā, bet mēs paši tur visu darīsim.

Ir taču skaidrs, ka iestāde, komanda nevar strādāt, ja ir domstarpības, ja priekšnieks nav līderis, ja ir aizdomas utt.?

Iedomājieties situāciju. Jūs esat valsts iestādes priekšnieks, bet jūs pārraugoša amatpersona nerunās ar jums, bet uzklausīs vietniekus, jo tie ir viņa cilvēki. Jūs domājat, ka tā ir iespējams strādāt?

Bet priekšniekam būtu jābūt autoritātei, līderim.

Ja vienam atļauti vieni noteikumi, bet otram citi, tad arī nekas nevar notikt.

Gribat teikt, ka, piemēram, Strīķe vai Vilks kaut kādā mērā ir ietekmējami no vienām politiskām partijām?

Bet tas jau ir parādījies visu laiku! Vai tad kādam nav zināms par Jaunā laika cilvēku attiecībām ar Strīķi?

Kas zināms, kāda ziņā Strīķe ir JL cilvēks?

 

Nu, cik reizes tas ir izskanējis.

Tās taču ir tikai kaut kādas runas, kuras izplata konkrēti politiski spēki, neviena fakta nav. Strīķe tomēr ar darbiem parādījusi, ka ir profesionāle, nevis politiski ietekmējama, vai tad ne?

Man, piemēram, ir pavisam cits uzskats.

Kāpēc ir šī ass pret Strīķi?

 

Bet tas viss ar to KNAB nebūtu iznācis uz āru, ja nebūtu šī konfrontācija pret priekšnieku.

Pasakiet, kā Kažokas kundze [Iveta Kažoka, Providus pētniece], kura nekad nav bijusi profesionāls izmeklēšanas darbinieks, var teikt, ka Vilnītis pilnīgi un galīgi neko nemāk darīt, - tas taču ir absurds. Nebūdama speciāliste, viņa pasaka, ka Vilnītis ir dumjš, ka viņš neko nemāk vadīt.

Tomēr kas tad slikts ir Strīķē, - viņa dara sava darbu un viņai ir liela autoritāte. Kāpēc ir šis konflikts Strīķe – Vilnītis?

Kas ir slikts Strīķē? Neviens to nevar pateikt. Jautājums ir viens: ja ir noteikta likumā paredzēta kārtība, ja viņa to visu pilda, tad jautājumu nav, savukārt, ja viņa to nepilda, tad jautājumi ir par iekšējo disciplīnu.

 

Viņa apkaro korupciju!

Nu, pagaidiet, mēs visi varam teikt, ka apkarojam. Es arī apkaroju, bet man pasaka, ka es esmu idiots. Saka, ka Jaundžeikars ir dumjš, viņam kaut kādas teorijas galvā.

Kāpēc šī situācija ar KNAB tāda ir izveidojusies, kāpēc citās iestādēs tā nav? Iznāk tā, ja Strīķei nepatīk priekšnieks, tad viņš nav derīgs.

Varbūt risinājums ir tajā, lai Saeima beidzot apstiprina Strīķi par KNAB priekšnieci? Konkursos viņa taču ir tikusi atzīta par labāko.

 

Ja jau viņai nebūtu likuma pārkāpumu, tad jau varētu.

Kādi likuma pārkāpumi?

 

Nu, es nevaru runāt - kādi. Taču, piemēram, kaut vai tā pati naudas pazušanas lieta no KNAB. Tas nebija normāli, ka par to neatbildēja ne Strīķe, ne Loskutovs. Tas, ka Loskutovu toreiz par to naudas pazušanu no KNAB atbrīvoja, tas jau vēl bija sīkums, viņš jau netika saukts pie atbildības. Normāli, ja būtu cits, nevis Loskutovs, viņš jau būtu citā vietā. Bet, nē, Loskutovs bija „labais”.

Tomēr kāpēc tad nevar būt tāds variants, ka Saeima ļauj Strīķei, kurai ir autoritāte, vadīt KNAB: viņa veido komandu, viņai uzticas cilvēki, un birojs strādā?

 

Nav nevienā valstī tā, ka katrs var sataisīt savu struktūru tikai tāpēc, ka ir vienpersona, autoritāte.

Bet jūs nevarat noliegt, ka viņa ir līdere, viņai uzticas komanda...

 

Katrs jau ir līderis kaut kādā veidā. Ja man nebūtu informācijas, kas liek par viņu šaubīties, tad es nerunātu.

Par Vilnīti taču arī ir bažas, ka viņš nopludina informāciju, ka viņš ir pazīstams ar „vajadzīgajiem” cilvēkiem, ka viņš amatā ir ielikts, lai sakārtotu KNAB tā, kā to vajag atsevišķiem oligarhiem?

Es zinu, kā viņu izvirzīja. Es, piemēram, viņu pirms tam nepazinu. Atsauces bija ļoti labas, un NDP neviens, neviens, pat Maizītis [bijušais ģenerālprokurors] neiebilda.

Varbūt atkārtošos, tomēr, ja vadītājs nespēj vadīt komandu, tad ir jāsecina, ka kaut kas nav kārtībā ar vadītāju, nevis komandu?

Nav tādas vietas, kur visi ir mierā ar vadītāju. Taču, ja jebkurā vietā, kur padotie nav apmierināti ar vadītāju, priekšnieks tāpēc tiktu mainīts, tad jau vairs nedarbojas likums.

Bet nav jau faktu, kas liecinātu, ka Strīķe vai Vilks apzināti dara kaut ko pretlikumīgu?

Nu, bet ir taču komisijas atzinums, ka Vilnītis darbojās atbilstoši likumam.

Mēs redzējām, ka vienu KNAB vadītāju ar puķēm skrien aizstāvēt, lai gan KNAB darbā bija konstatēti pārkāpumi par liela apjoma naudas pazušanu.

Tas nav tas, ka sabiedrībā ir polarizēts viedoklis, tas ir citādi. Mēs vienas institūcijas gadījumā runājām par vienu morāli, citas institūcijas gadījumā - citu, bet jautājums jau ir par to, vai tas ir likumīgi. Tad jau jebkurš var rīkoties, kā grib.

Šajā valstī pašlaik redzu, ka tā nav vairs mūsu valsts, par kuru mēs cīnījāmies uz barikādēm. Var teikt, ka es esmu stulbs, bet es redzu, ka tā nav parlamentāra valsts, tas ir leļļu teātris, ko mēs spēlējam.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

21

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

FotoRedzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši ar ministra demisijas pieprasījumu. Tālis Linkaits sen vairs nav ministrs. Diemžēl, iedziļinoties problēmās. regulāri nākoties atdurties pret Linkaita ministrēšanas laika neizdarībām vai varbūt pat "ļaundarībām".
Lasīt visu...

21

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

FotoBet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas, visi tik iekļāvušies kroplībā, kas pasaulē valda šobrīd, bet drīz pāries, nevieni vienacainie ilgi nevar ķeipt. Un tie mūsu pusbērni, tās sniegpārslas, iekļauj katru kroplību, grib iekļauties lielā, lielā cancelēšanā, nav svarīgi, kurā, ka tik kancelēt.
Lasīt visu...

12

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

FotoPolitiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas notiek, ja publiska komunikācija ar iedzīvotājiem, skaidrojot konkrētu lēmumu, nepastāv, to slēpj, izvairās vai noslepeno ar birku “valsts noslēpums”? Pēdējais vispār LEGĀLI piesedz ļoti lielu korupcijas apmēru valsts iestādēs un politiķu darbībā, lai tos nevarētu tiesāt pēc likuma, jo šobrīd likums NEstāv pāri noziedzīgu un korumpētu ierēdņu, iestāžu un politiķu darbībām. Tikmēr mūs, parastos, met “būrī” par vienu nočieptu makaronu paku, jo gribējās ēst.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...