Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neraugoties uz jau trim zaudētām tiesas prāvām saistībā ar mēģinājumiem slēpt informāciju par nodokļu maksātāju naudas tērēšanu un valsts iestādes darbību, Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja pat nedomā laboties. Savos jaunajos paskaidrojumos tiesai saistībā ar nevēlēšanos sniegt prasītās ziņas par bēdīgi slaveno Vējoņa uzrunu ANO Ģenerālajā asamblejā viņa kancelejas vadītājs Arnis Salnājs raksta, ka vispār nesaprotot, kāda tieši informācija neesot sniegta, un deklarē, ka šādi „nepamatoti” informācijas pieprasījumi no kancelejas prasot „pārmērīgus resursus”. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē šo izteiksmīgo dokumentu, kas uzskatāmi demonstrē Vējoņa un viņa līdzgaitnieku attieksmi pret nepieciešamību atskaitīties par savu darbu.

Latvijas Valsts prezidenta kancelejas paskaidrojumi administratīvajā lietā Nr.A420304517 par Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt pieteicēja pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2017.gada 23.oktobra lēmumu ierosināta administratīvā lieta pēc pieteicēja Lato Lapsas (turpmāk - pieteicējs) pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai (turpmāk - Kanceleja) sniegt pieteicējam 2017.gada 25.septembra iesniegumā pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu - atvainošanos. Atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināta Kanceleja.

Kanceleja pieteikumu neatzīst pilnībā un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 203 .panta otro daļu sniedz paskaidrojumus administratīvajā lietā.

1. 2017.gada 25.septembrī Kancelejā tika saņemts pieteicēja elektroniskā pasta sūtījums, kurā pieteicējs lūdza Kanceleju sniegt informāciju:

1.1. kas bija amatpersona/amatpersonas, kas sagatavoja pašreizējā Valsts prezidenta R.Vējoņa uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas sesijas debatēs? Miniet vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus;

1.2. vai minētās R.Vējoņa uzrunas gatavotāji saņēma no pašreizējā Valsts prezidenta kādus norādījumus par runas saturu? Ja jā, kad un kādus;

1.3. cik ilgu laiku pirms minētās uzrunas plānotā laika gatavotāji iesniedza runas tekstu minētajam R.Vējonim;

1.4. vai minētais R.Vējonis pirms uzrunas nolasīšanas bija ar to iepazinies? Ja jā, tad cik ilgu laiku iepriekš? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne;

1.5. vai minētais R.Vējonis pirms uzrunas nolasīšanas bija mēģinājis to nolasīt? Ja jā, tad cik reizes un ar kādiem panākumiem? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne;

1.6. vai minētajam R.Vējonim bija detaļās saprotams viņa nolasītās uzrunas teksts? Vai minētajam R.Vējonim bija saprotams katrs viņa nolasītās uzrunas vārds/termins;

1.7. ar ko skaidrojams, ka minētais R.Vējonis uzrunā daudzkārt ar mainīgām sekmēm mēģināja izrunāt garākus un sarežģītājus vārdus.

2. 2017.gada 26.septembrī Kancelejā tika saņemts pieteicēja elektroniskā pasta sūtījums, kurā pieteicējs papildināja uzdotos jautājumus un lūdza Kanceleju sniegt informāciju:

2.1. kas bija amatpersona/amatpersonas, kas sagatavoja pašreizējā Valsts prezidenta R.Vējoņa uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas sesijas debatēs? Miniet vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus. Vai ikviena no šīm amatpersonām pārzina angļu valodu un iepriekš ir piedalījusies uzrunu rakstīšanā;

2.2. vai minētās R.Vējoņa uzrunas gatavotāji saņēma no pašreizējā Valsts prezidenta kādus norādījumus par runas saturu? Ja jā, kad un kādus;

2.3. cik ilgu laiku pirms minētās uzrunas plānotā laika gatavotāji iesniedza runas tekstu minētajam R.Vējonim;

2.4. vai minētais R.Vējonis pirms uzrunas nolasīšanas bija ar to iepazinies? Ja jā, tad cik ilgu laiku iepriekš? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne;

2.5. vai minētais R.Vējonis pirms uzrunas nolasīšanas bija mēģinājis to nolasīt. Ja jā, tad cik reizes un ar kādiem panākumiem. Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne;

2.6. vai minētajam R.Vējonim bija detaļās saprotams viņa nolasītās uzrunas teksts? Vai R.Vējonim bija saprotams katrs viņa nolasītās uzrunas vārds/termins un vai R.Vējonis var paskaidrot, kas uzrunā bija domāts ar vārdu kopumu “people on the ground”;

2.7. ar ko skaidrojams, ka minētais R.Vējonis uzrunā daudzkārt ar mainīgām sekmēm mēģināja izrunāt garākus un sarežģītājus vārdus;

2.8. kāds bija R.Vējoņa uzrunas mērķis;

2.9. vai, gatavojoties debašu uzrunai, R.Vējonis sagatavošanās darbus veica pēc labākās apziņas, ņemot vērā Valsts prezidenta svinīgajā solījumā teikto: “Savus pienākumus izpildīšanu pēc labākās apziņas”.

3. Papildus 2017.gada 26:septembrī Kancelejā tika saņemts pieteicēja elektroniskā pasta sūtījums, kurā pieteicējs lūdza Kanceleju sniegt informāciju - vai taisnība, ka 20.septembra uzrunas tekstu Kanceleja no Ārlietu ministrijas saņēma jau 28.augustā.

4. 2017.gada 27.septembrī Kancelejā tika saņemts pieteicēja 2017.gada 25.septembra iesniegums, kurā pieteicējs ar mērķi veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma normām, lūdza Kanceleju sniegt informāciju par iepriekš minētajos elektroniskā pasta sūtījumos uzdotajiem jautājumiem, kas bija vienkopus apkopoti vienā iesniegumā.

5. Atbildot uz augstāk minētajiem pieteicēja elektroniskā pasta sūtījumiem un iesniegumu, ar 2017.gada 10.oktobra vēstuli Nr.1675 Kanceleja, informēja pieteicēju, ka:

5.1. Valsts prezidenta uzrunas ANO Ģenerālās asamblejas ikgadējā sesijā projektu sagatavo Ārlietu ministrijas darbinieki sadarbībā ar diplomātisko pārstāvniecību ANO Ņujorkā, ņemot vērā Ārlietu ministrijas kompetenci vienotas valsts ārpolitikas īstenošanā. Tālāk ar šo dokumentu turpina strādāt Valsts prezidents un Valsts prezidenta padomnieki, pilnveidojot un precizējot uzrunas projekta tekstu. Tā ir ierasta kārtība un, gatavojoties ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijai, šajā kārtībā netika ieviestas kādas izmaiņas;

5.2. atbilstoši Kancelejas un Ārlietu ministrijas norunai konkrētās uzrunas projekts katru gadu tiek sagatavots un nodots Valsts prezidenta un Kancelejas rīcībā līdz vasaras beigām, ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas sesiju norises laiku ik gadu septembra otrajā pusē. Vienlaikus kanceleja apstiprināja, ka pieteicēja rīcībā esošā informācija par uzrunas projekta saņemšanas laiku Kancelejā atbilst patiesībai - tā tika saņemta 2017.gada 28.augustā;

5.3. uzrunājot ANO dalībvalstu vadītājus un starptautisko institūciju pārstāvjus, Valsts prezidents pauda Latvijas nostāju ārpolitikas un drošības aktualitātēs, kā arī uzsvēra straujāku ANO reformu, it īpaši Drošības padomē, nepieciešamību. Vienlaikus pieteicēja uzmanība tika vērsta uz to, ka Latvijas Valsts prezidentam, tāpat kā citu valstu vadītājiem, bija svarīgi izteikties par pasaules karstajiem punktiem, tostarp par situāciju Ziemeļkorejā un Sīrijā, kā arī globālā terorisma radītajiem draudiem starptautiskajam mieram un drošībai visā pasaulē. Valsts prezidentam bija svarīgi paust atbalstu Ukrainas teritoriālajai vienotībai un uzsvērt nepieciešamību Eiropas drošību balstīt starptautiski pieņemtajos noteikumos un principos;

5.4. piedaloties ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā, Valsts prezidents savus pienākumus pildīja pēc labākās apziņas. Tā kā Valsts prezidenta angļu valoda nav perfekta, Kanceleja pieteicēju informēja, ka Valsts prezidents pastāvīgi turpina pilnveidot savas angļu valodas zināšanas. Vienlaikus pieteicēja uzmanība tika vērsta uz to, ka neviens cilvēks nav pasargāts no pārteikšanās gan ikdienišķās sarunās, gan pildot amata pienākumus, uzstājoties lielas auditorijas priekšā, laika zonas maiņas vai citu apstākļu ietekmē;

5.5. visas amatpersonas, kas piedalījās konkrētās runas rakstīšanā, gan labi pārzina angļu valodu, gan ari iepriekš ir piedalījušās runu rakstīšanā;

5.6. gadījumā, ja pieteicējām nav saprotams kāds no Valsts prezidenta uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā lietotajiem terminiem angļu valodā, piemēram, “people on the ground", Kanceleja aicināja pieteicēju Kancelejas mājaslapā internētā iepazīties ar minētās uzrunas tekstu latviešu valodā vai izmantot kādu no pieejamām angļu valodas terminus skaidrojošām vārdnīcām. Papildus Kanceleja informēja pieteicēju, ka tā minētais formulējums “people on the ground”, gan arī citi runā lietotie formulējumi tiek izmantoti dažādu valstu un institūciju amatpersonu uzrunās, tostarp arī to amatpersonu komunikācijā, kuru dzimtā valoda ir angļu valoda.

6. Papildus Kancelejas 2017.gada 10.oktobra vēstulē Nr.1675 minētajam, informējam, ka ANO Ģenerālās asamblejas darbs tiek organizēts sesijās, kas ik gadu sākas septembrī un ilgst gadu. Iesākot regulāro sesiju, tiek organizētas Ģenerālās asamblejas debates.

Ikgadējā ANO Ģenerālās asamblejas debate ir formāts, kurā pasaules līderi uzrunā globālus, kā arī nacionāli prioritārus jautājumus, kas ir ANO darba kārtībā. Šā gada septembrī notikušajās ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijas atklāšanas debatēs piedalījās 196 augsta līmeņa amatpersonas, tostarp ANO novērotājvalstu pārstāvji.

Tradicionāli Ģenerālās Asamblejas augsta līmeņa debatēm tiek dota tematiski vienojoša tēma. Šīs sesijas pamattēma - koncentrēšanās uz cilvēkiem: centieni nodrošināt mieru un pienācīgu dzīvi visiem cilvēkiem uz ilgtspējīgas planētas - deva iespēju pasaules līderiem gan paust viedokli par aktuālākajiem globāliem izaicinājumiem starptautiskajam mieram un drošībai, kā piemēram, terorismu, kodolieroču izplatību, starptautisko tiesību neievērošanu, kā arī izaicinājumiem ilgtspējīgas attīstības, klimata pārmaiņu kontekstā, migrācijas izraisītajām sekām un citām pasaules dienas kārtībā esošām tēmām.

Vienlaikus savās uzrunās valstu līderi tradicionāli pievērsās organizācijas institucionālajiem jautājumiem, kā piemēram, Drošības padomes reformai, veto tiesību ierobežošanai īpašos apstākļos un līdzīgiem ar ANO darbību saistītiem jautājumiem. Daudzi pasaules līderi uzsvēra multilaterālas pieejas un sistēmas nozīmi globālo problēmjautājumu risināšanā. Valstu vadītāji šajā debatē izmanto arī iespēju uzrunāt savai valstij īpaši svarīgus jautājumus, kuriem vēlas saglabāt augstu ANO uzmanību, kā arī informēt starptautisko sabiedrību par īpaši svarīgiem nacionāla līmeņa notikumiem.

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijas atklāšanas uzrunā pauda atbalstu gan stingrai starptautisko tiesību ievērošanai, gan izteica viedokli par aktuālākajiem ģeopolitiskajiem jautājumiem. Attiecībā uz Latvijas lomu globālo procesu virzīšanā, Valsts prezidents apliecināja mūsu valsts apņemšanos īstenot Parīzes klimata līgumu pilnā mērā, kā arī nākamajā gadā iesniegt brīvprātīgu nacionālo pārskatu par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu Latvijā.

Tāpat arī Valsts prezidents pauda atbalstu ANO kā organizācijai un tās jaunajam ģenerālsekretāram Antoniu Guterrešam, vēlot sekmīgi veikt nepieciešamās reformas, tostarp saistībā ar ANO Drošības padomes paplašināšanos un darba metožu pārskatīšanu. Valsts prezidenta pilnas uzruna teksta un video faila formātā ir pieejama Valsts prezidenta kancelejas internēta mājaslapā, kā arī ANO preses dienesta kopsavilkumā par Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā.

7. Pieteicējs 2017.gada 17.oktobra pieteikumā norāda, ka Kancelejas 2017.gada 10.oktobra vēstulē Nr.1675 nav sniegta pieteicēja 2017.gada 25.septembra iesniegumā pieprasītā informācija, līdz ar to pieteicējs uzskata Kancelejas rīcību par prettiesisku.

Pieteicējs nav norādījis, kāda viņa pieprasītā informācija nav sniegta. Līdz ar to Kanceleja var tikai minēt, kas pieteicēju sniegtajā atbildē nav apmierinājis.

Pievēršama uzmanība apstāklim, ka visi pieteicēja uzdotie jautājumi ir saistīti ar Valsts prezidenta 2017.gada 20.septembra uzrunas ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā subjektīvu vērtējumu, kur pieteicējs nav sniedzis nevienu argumentu, kas varētu tikt vērtēts, vadoties pēc teiktās uzrunas satura vai tajā paustā. Pieteicēja paustā kritika nesatur arī nevienu pamatoti vērtējamu argumentu, kas dotu pamatu vērtēt Valsts prezidenta uzrunas sagatavošanā iesaistīto Kancelejas un ārlietu dienesta darbinieku kvalifikāciju vai zināšanas.

Pieteicējs secinājumus izdarījis un jautājumus uzdevis, nevis iepazīstoties ar pilnu Valsts prezidenta uzrunas tekstu video vai teksta formātā, bet izmantojot īpaši sagatavotu, par kopējo uzrunas tekstu teju desmit reizes īsāku video ierakstu, kurā pēc pārteikšanās pazīmes apkopotas un izceltas atsevišķas runas epizodes un vārdi (sk. pielikumā internēta vietnes “pietiek.com” 2017.gada 25. un 26.septembra publikācijas).

Pieteicēja kritika pret Valsts prezidentu, Kancelejas vadību, Valsts prezidenta padomniekiem un ārlietu dienestā strādājošajiem uzrunas sagatavošanā iesaistītajiem darbiniekiem saistīta ar pieteicēja subjektīvu vērtējumu un paša pieteicēja zināšanu līmeni. Personas tiesības saņemt atbildi uz iesniegumu vai informācijas pieprasījumā prasīto informāciju neparedz iestādei pienākumu atbildi formulēt, pielāgojoties iesniedzēja izpratnes līmenim vai izmantojot iesniedzēja lietotos jēdzienus.

Ikvienam ir tiesības paust savu viedokli un Satversmes 100.pantā paredzētās tiesības uz vārda brīvību to garantē. Taču tiesības uz vārda brīvību, Iesniegumu likumā un Informācijas atklātības likumā noteiktā iesniegumu un informācijas pieprasījumu izskatīšanas kārtība neparedz pienākumu iestādei reaģēt uz katru iesniedzēja jautājumu vai vērtējumu. Tiesības saņemt atbildi pēc būtības nenozīmē tiesības saņemt iesniedzēja iedomātu atbildi vai tādu atbildi, kādu iesniedzējs būtu vēlējies.

8. Saistībā ar pieteicēja deklarētajiem mērķiem veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus papildus informējam, ka:

8.1. atbildot uz pieteicēja 2017.gada 26.septembra iesniegumu, Kanceleja ar 2017.gada 13.oktobra vēstuli Nr.1708 sniedza pieteicēja prasīto informāciju par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizītes Amerikas Savienotajās Valstīs 2017.gada septembrī darba kārtību, darba valodu, viesnīcu, kurā uzturējās Valsts prezidents, viesnīcas, ceļa un citiem izdevumiem. Izmantojot minēto informāciju, internēta vietnē “pietiek.com” 2017.gada 24.oktobrī ievietota publikācija (sk. pielikumā pieteicēja 2017.gada 26.septembra iesniegumu, Kancelejas 2017.gada 13.oktobra vēstuli Nr.1708 un internēta vietnes “pietiek.com ” 2017.gada 24.oktobra publikāciju);

8.2. atbildot uz pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesniegumu, Kanceleja ar 2017.gada 15.septembra vēstuli Nr.1515 sniedza pieteicējam prasīto informāciju par Kancelejas vadītāja, Kancelejas vadītāja vietnieces un Valsts prezidenta padomnieku ārvalstu komandējumiem laikposmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 31.augustam (sk. pielikumā pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesniegumu un Kancelejas 2017.gada 15.septembra vēstuli Nr.1515).

9. Informējam, ka 2017.gada laikā līdz šim brīdim Kanceleja no pieteicēja saņēmusi 61 dažāda satura un apjoma informācijas pieprasījumus un iesniegumus, kas Kancelejai radījis ievērojamu papildu darba apjomu un noslodzi, pieteicēja vajadzībām apkopojot un grupējot lielu informācijas apjomu, skaidrojot un sniedzot informāciju par Kancelejas darbu.

Tāpat arī Administratīvās rajona tiesas tiesvedībā šobrīd atrodas 15 administratīvās lietas, kurās piedalās pieteicējs un Kanceleja (lieta Nr. A420195417, Nr. A420187717, Nr. A420193517, Nr. A420227917, Nr. A420192717, Nr. A420227817, Nr. A420234917, Nr. A420227617, Nr.A420261117 (apvienota ar lietu Nr. A420282017), Nr.A420289117, Nr.A420320317, Nr.A420304217, Nr.A420289517, Nr.A420289617 un Nr.A420304517).

Persona savas tiesības drīkst izmantot atbilstoši to būtībai, kas nozīmē arī godprātīgu to izmantošanu. Ja persona nepamatoti ar saviem informācijas pieprasījumiem vai iesniegumiem sniegt atbildi pēc būtības prasa pārmērīgus resursus no valsts puses, tas līdz ar to nepamatoti ierobežo citu personu tiesības saņemt informāciju vai atbildi pēc būtības, jo valsts nespēj pienācīgi tos izskatīt (sk. arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 8.jūnija spriedumu lietā Nr.SKA-194/2007).

Ņemot vērā iepriekš minēto, Kanceleja lūdz pieteikumu pilnībā noraidīt.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...