Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāk nekā pusotrs miljons eiro – šādu summu pērn atalgojumā saņēmusi Latvijas Bankas (LB) vadība, turklāt tā ir tikai izmaksu „redzamā” daļa: šajā iespaidīgajā summā nav iekļautas dienesta automašīnas, kas brīvi izmantojamas personiskām vajadzībām, dzīvības un veselības apdrošināšana, apmaksātu mācību iespēja, papildu atvaļinājumi un vēl citi labumi.

Treknās algas atgriezušās

LB „treknie gadi” ir atgriezušies, vismaz atalgojuma ziņā noteikti, - to uzskatāmi rāda centrālās bankas vadības amatpersonu deklarācijās uzrādītie dati par laiku no globālās krīzes sākuma 2008. gadā.

180 tūkstoši eiro – šādu summu latos LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs „algā, prēmijās, pabalstos” saņēma 2008. gadā, savukārt nākamajos četros gados krīze lika pierauties: 2009. gadā tie bija „tikai” 139 tūkstoši eiro, bet nākamajos trīs gados vēl mazāk – attiecīgi 114, 113 un 109 tūkstoši eiro.

Taču, sākot no 2013. gada, „treknie gadi” LB vadības atalgojuma jomā acīmredzami atgriežas: 2013. gadā I. Rimšēviča atalgojums jau ir bijis 115 378 eiro, bet nākamajos divos gados kāpums ir bijis par 23-25 tūkstošiem eiro, atalgojumam sasniedzot attiecīgi 139 644 un 137 007 eiro.

Turklāt prezidenta atalgojums LB nav vislielākais, - piemēram, bankas valdes priekšsēdētājs Māris Kālis 2014. gadā atalgojumā saņēmis 144 732 eiro, bet pērn - 145 657 eiro. Vēl izcilāk ir pelnījis valdes loceklis, Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Raivo Vanags, kura atalgojums jau aizpērn pārsniedzis 200 tūkstošu robežu: 2014. gadā - 201 058 eiro, 2015. gadā – 203 698 eiro.

Turklāt atšķirībā no citām valsts struktūrām, kur padomes locekļiem, ņemot vērā viņu salīdzinoši mazintensīvo atalgojumu, maksā būtiski mazākas algas nekā valdei, LB ļoti dāsni apmaksāti ir arī padomes locekļi.

Ja vēl 2013. gadā LB padomes loceklis vidēji saņēma aptuveni 6400 eiro mēnesī (nepilnus 77 tūkstošus eiro gadā), tad pērn šī summa jau ir pieaugusi līdz vairāk nekā 7600 eiro mēnesī (91-92 tūkstošiem eiro gadā). Zojai Razmusai, kas vienlaikus ir arī LB prezidenta vietniece, atalgojums pieaudzis vēl iespaidīgāk – līdz 9735 eiro mēnesī (nepilniem 117 tūkstošiem eiro gadā).

Brīvi interpretējami kritēriji

Pēc ilgiem gadiem, kad LB vadības atalgojums tika rūpīgi slēpts, un pēc trim zaudējumiem tiesā, mēģinot šo slepenību aizstāvēt, pašlaik šīs iestādes vadības atalgojuma sistēma formāli ir pārskatāma un caurspīdīga.

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" LB padome nosaka darba samaksu LB prezidentam, prezidenta vietniekam, padomes locekļiem, valdes priekšsēdētājam un darbiniekiem, un darba algas apmērs tiek aprēķināts, „ņemot vērā” Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo vidējās bruto darba samaksas apmēru.

Taču „ņemšana vērā” nenozīmē precīzu formulu, un arī pati LB atzīst, ka lemšanā par algām padomes kritēriju vidū ir tādi izplūduši rādītāji kā darbinieka individuālais sniegums, profesionālā un akadēmiskā izaugsme, darba pieredze, veicamā darba saturs un atbildība, kā arī atalgojuma apmērs salīdzinājumā ar radniecīgas amatu saimes atalgojumu darba tirgū.

Savukārt, algas reizi gadā pārskatot, tiekot ņemti vērā vēl arī tādi grūti mērāmi kritēriji kā „sociālo kompetenču būtiskas pārmaiņas”, „darbinieks nodrošina kritisku funkciju vai īpaši svarīgus darba uzdevumus” un „darba satura un atbildības pārmaiņas”.

Iespaidīgas prēmijas

Taču papildus šai pamata samaksai ir vēl vesels mudžeklis citu labumu, no kuriem tikai daļa ir precīzi fiksētās summās. Piemēram, valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumu pildītājam pienākas 2771 eiro mēneša piemaksa, bet valdes locekļa pienākumu pildītājam – 1771 eiro ikmēneša piemaksa.

Prēmijas – apmērā līdz 1,2 mēnešalgām – LB var saņemt gan „par darba rezultātiem”, gan „par īpašu ieguldījumu, veicot svarīgu vienreizēju uzdevumu vai projektu”, un reizi gadā vēl iespējams saņemt prēmiju pat divu mēnešalgu apjomā „par svarīgu uzdevumu vai projektu veikšanu”.

Līdz ar to papildus iespaidīgajām algām un piemaksām 2014. gadā LB vadība vēl saņēmusi arī šādas prēmijas: katrs no sešiem padomes locekļiem – 8619 eiro, I. Rimšēvičam – 12 996 eiro, viņa vietniekam Andrim Ruselim 11 106 eiro, bet bankas valdes priekšsēdētājam M. Kālim – 11 681 eiro.

Priekšsēdētāja vietniece I. Posuma prēmijā saņēmusi 8 414 eiro, valdes loceklis H. Ozols – 10 651 eiro, bet pārējie trīs valdes locekļi – pa divām prēmijām katrs: R. Jakovļevs – 4805 un 4771 eiro, A. Ņikitins – 3698 un 4846 eiro, R. Vanags – 15 717 un 8780 eiro.

Iespaidīgas prēmijas – lielākoties „par ieguldījumu LB stratēģisko un funkciju mērķu sasniegšanā” – valdes locekļi saņēmuši arī pērn: M. Kālis – 7345 eiro, I. Posuma – 6178 eiro, J. Blūms – 3806 eiro, J. Caune – 4149 eiro, H. Ozols – 4631 eiro, R. Vanags – 20 461 eiro.

Neskaitāmi citi labumi

Taču arī iespaidīgas piemaksas un prēmijas bez stingri noteiktiem kritērijiem nav visi labumi, kas LB darbiniekiem un it īpaši vadībai tiek nodrošināti jaunajos „treknajos gados”.

 „Darba devējs nodrošina manas dzīvības apdrošināšanu ar līdzekļu uzkrāšanu Ergo Life Insurance SE Latvijas filiālē, veicot apdrošināšanas prēmijas iemaksas manā labā. Līdz attiecīgā apdrošināšanas līguma termiņa beigām vai apdrošināšanas gadījumam iemaksātie un uzkrātie naudas līdzekļi pieder darba devējam,” savā amatpersonas deklarācijā norāda M. Kālis.

Precīzās summas netiek atklātas, taču tās ir viegli atšifrējamas: M. Kāļa gadījumā viņa labā iemaksātie līdzekļi šajā apdrošināšanas sabiedrībā bijuši 12 488 eiro, kas nozīmē, ka papildus iespaidīgajai algai LB viņam ik mēnesi šādā veidā piemaksā vēl aptuveni 1000 eiro. Kopā uz visu valdi un padomi tie tādā gadījumā būtu vēl vairāk nekā 150 000 eiro gadā.

Un arī tas vēl nav viss, - ir vēl arī dāvanas, daudzveidīgi pabalsti, kompensācijas, mācību maksās, apmaksāti papildatvaļinājumi un papildu brīvdienas, kā arī „darba automašīnas” – kā pēc administratīvās tiesas sprieduma ir bijusi spiesta atzīt LB vadība, tās pārstāvji viņiem piešķirtos dienesta auto ar LB apmaksātu degvielu var izmantot faktiski kā privātos, tostarp arī, lai ar tiem darba laikā dotos kārtot personiskas lietas.

Sekmīga savu maku aizstāvība

Par šo īpašo statusu un īpašo algu līmeni LB ir cīnījusies jau kopš saviem pirmsākumiem, kad toreizējais centrālās bankas prezidents, vēlākais atklātības aizstāvis Einars Repše darīja visu, lai tikai neatklātu sava personiskā atalgojuma apmēru.

Vēlāk viņa pēdās gāja arī I. Rimšēvičs, līdz pēdējam tiesājoties, lai nevajadzētu atklāt konkrēto LB amatpersonu saņemto atklājumu, un tiesai paziņojot, ka informācijas pieprasījumi par algu atklāšanu esot „fiziskās personas personiska interese par konkrētajām LB amatpersonām izmaksāto neto atalgojumu, nevis sabiedrības interese zināt par LB līdzekļu izlietojumu”.

Krietni labāk nekā ar algu līmeņa slēpšanu LB vadībai ir veicies ar tā „nosargāšanu”, kā vārdā ir bijuši labi visi līdzekļi: 2010. gada beigās, cīnoties pret tālāku algu samazināšanu, kas viņam draudēja par ar personiskās maksātnespējas iespēju, I. Rimšēvičs TV tiešraidē minēja, ka tieši nepietiekamā atalgojuma dēļ no darba bankā esot aizgājuši jau 20 vadošie darbinieki un speciālisti.

Pēc tam gan izrādījās - I. Rimšēvičs „piemirsis” paskaidrot, ka 20 vadošie darbinieki LB pametuši nevis pēdējā laikā, bet gan aizvadītajos piecos gados un ka patiesībā tikai viens darbinieks no šiem 20 darbu LB pametis pēdējo divu gadu laikā.

Tomēr, lai gan 2010. gada decembrī faktiski jau bija panākts politiskais atbalsts LB iekļaušanai valsts vienotajā atalgojuma sistēmā, jautājuma izlemšana tika atlikta, lai dotu laiku šo risinājumu saskaņot gan ar pašu LB, gan ar Eiropas Centrālo banku.

Savukārt vēl pēc tam toreizējais finanšu ministrs Andris Vilks faktiski ieslēdza atpakaļgaitu jau konceptuāli izlemtajā jautājumā, un ar laiku, pateicoties LB aktīvajam lobēšanas darbam, apgalvojot, ka tā nemaz neesot iestāde Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, jautājumu izdevās noņemt pavisam.

Pēdējos gados LB uz aizrādījumiem par tās jaunajiem „treknajiem gadiem” atbild ar diviem argumentiem – tā nemaz neesot valsts budžeta nauda, bet LB esot ļoti daudz darba. „LB nesaņem finansējumu no valsts budžeta, bet veic maksājumus tajā,” skaidro LB, gan „piemirstot” piebilst, ka tā operē ar Latvijas valsts līdzekļiem.

Savukārt par darba apjomiem LB skaidro, ka, salīdzinot ar laiku pirms eiro ieviešanas, darba neesot kļuvis mazāk un ka gan LB prezidenta, gan valdes locekļu darbā klāt esot nākušas atsevišķas funkcijas, kas saistītas ar Latvijas dalību eiro zonā un Eiropas Centrālo banku sistēmā.

Tiesa, kad Pietiek lūdz precīzas ziņas par divām darba nedēļām maijā – cikos precīzi šajās desmit darba dienās ir fiksēta LB prezidenta ierašanās darbavietā un cikos ir fiksēta viņa došanās prom darba dienas beigās, tika saņemta atbilde, ka I. Rimšēvičam esot nenormēts darba laiks un neviens nefiksējot, kad viņš nāk un iet. Uz jautājumu, vai arī citiem LB darbiniekiem netiek elektroniski fiksēta ieiešana nozīmīgajā objektā un tā pamešana, atbilde netika sniegta.

Latvijas Bankas vadības algas pēdējos trīs gados

Prezidents Ilmārs Rimšēvičs

2013. gads – 115 378 EUR

2014. gads – 139 644 EUR

2015. gads – 137 007 EUR

Valdes priekšsēdētājs Māris Kālis

2013. gads – 109 200 EUR

2014. gads – 144 732 EUR

2015. gads – 145 657 EUR

Valdes priekšsēdētāja vietniece Ilze Posuma (Juridiskā pārvalde)

2013. gads – 22 958 EUR

2014. gads – 119 168 EUR

2015. gads – 126 772 EUR

Valdes loceklis Jānis Blūms (Kases un naudas apgrozības pārvalde)

2014. gads – 102 162 EUR

2015. gads – dati vēl nav pieejami

Valdes loceklis Jānis Caune (Grāmatvedības pārvalde)

2013. gads – 95 453 EUR

2014. gads – 113 124 EUR

2015. gads – 119 299 EUR

Valdes loceklis Harijs Ozols (Informācijas sistēmu pārvalde)

2013. gads – 100 394 EUR

2014. gads – 135 612 EUR

2015. gads – 133 777 EUR

Valdes loceklis Raivo Vanags (Tirgus operāciju pārvalde)

2013. gads – 175 022 EUR

2014. gads – 201 058 EUR

2015. gads – 203 698 EUR

Padomes locekle, LB prezidenta vietniece Zoja Razmusa

2013. gads – 76 725 EUR

2014. gads – 109 488 EUR

2015. gads – 116 824 EUR

Padomes loceklis Leonīds Gricenko

2013. gads – 76 730 EUR

2014. gads – 89 647 EUR

2015. gads – 91 420 EUR

Padomes loceklis Edvards Kušners

2013. gads – 76 992 EUR

2014. gads – 91 390 EUR

2015. gads – 92 319 EUR

Padomes locekle Vita Pilsuma

2013. gads – 76 613 EUR

2014. gads – 91 724 EUR

2015. gads – 91 489 EUR

Padomes loceklis Arvils Sautiņš

2013. gads – 76 817 EUR

2014. gads – 92 451 EUR

2015. gads – 91 423 EUR

Padomes loceklis Aivars Skopiņš

2013. gads – 76 882 EUR

2014. gads – 92 245 EUR

2015. gads – 91 038 EUR

Citi labumi Latvijas  Bankas jauno „trekno gadu” ietvaros

Dāvanas: LB amatpersonai un darbiniekam par pašaizliedzīgu darbu un rīcību, īpašiem sasniegumiem un nozīmīgu ieguldījumu LB uzdevumu īstenošanā, darbības nodrošināšanā un attīstībā, kā arī sakarā ar aiziešanu pensijā var piešķirt dāvanu, kuras vērtība nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša.

„Darba” auto: „Par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma tā lietošana arī gadījumā, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas.”

Pabalsts sakarā ar aiziešanu pensijā: līdz triju mēneša darba algu apmērā.

Atlaišanas pabalsts: līdz četru mēneša darba algu apmērā.

Papildu atvaļinājuma pabalsts: 50% apmērā no mēneša darba algas, darbiniekam izmantojot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par nostrādāto periodu.

Pabalsts sakarā ar darbinieka nāvi viņa ģimenes locekļa nāvi: 1 425 eiro.

Pabalsts darbnespējas gadījumā, ja slimības ilgums pārsniedz 8 nepārtrauktas kalendārās nedēļas: 2 000 eiro.

Pabalsts bērna piedzimšanas vai adopcijas gadījumā: 1 425 eiro.

Kompensācija ārstēšanās izdevumu segšanai, ja būtiski cietusi veselība un ārstēšanās izdevumus nav segusi valsts vai apdrošināšanas sabiedrība: līdz 7 115 eiro.

Apdrošināšana: „LB apdrošina LB amatpersonu un darbinieku dzīvību un veselību.”

Mācību maksa: darbiniekam var tikt segti 50% no mācību maksas par studijām akreditētā LR augstskolas programmā, ja darba uzdevumu veikšanai vēlama šādas studiju programmas apguve vai, ja promocijas darba tēma saistīta ar darbinieka uzdevumiem LB un darbinieks sekmīgi mācās, nepārtraucot darba uzdevumu pildīšanu.

Apmaksāti atvaļinājumi: LB noteikts papildu atvaļinājums par darba stāžu un apmaksāts 20 darbadienu mācību atvaļinājums.

Papildu brīvdienas: darbinieki var izmantot divas apmaksātas brīvdienas kalendārā gada laikā personisku iemeslu dēļ.

Ar ko pašlaik oficiāli nodarbojas Latvijas Banka

Monetārās politikas īstenošana: „Kā aktīvai monetārās politikas lēmumu veidotājai LB ir divas svarīgas lomas. No vienas puses, tā pārstāv un pauž Latvijas viedokli Eirosistēmā, bet, no otras puses, skaidro vienotās monetārā politikas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un eiro zonas tautsaimniecību kopumā.”

Skaidrās naudas apgrozībā nodrošināšana: „LB pasūta, glabā un izsniedz kredītiestādēm eiro banknotes un monētas, nodrošina bojāto un nolietoto naudaszīmju aizstāšanu ar kvalitatīvām, nodrošina skaidrās naudas glabāšanas un pārvadājumu drošību.”

Maksājumu sistēmu uzturēšana: „LB organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru. LB uztur divas pilnībā automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro.”

Rezervju pārvaldīšana: „LB tur un pārvalda ārējās rezerves, kas ietver zelta krājumus un ārvalstu valūtu, un pārējos finanšu ieguldījumus. LB ārvalstu rezerves un citus finanšu ieguldījumus pārvalda, ieguldot drošos, likvīdos un ienesīgos finanšu instrumentos, nodrošinot centrālās bankas darbības izdevumu segšanu un gūtās peļņas daļas iemaksu valsts budžetā.”

Darbība statistikas jomā: „LB vāc, glabā un apstrādā statistiskos datus, kā arī izstrādā, apkopo, analizē un izplata statistisko informāciju, lai nodrošinātu LBs uzdevumu izpildi.”

Kredītu reģistra uzturēšana: „Kredītu reģistrā LB vāc, uzkrāj un glabā ziņas par Kredītu reģistra dalībnieku un ierobežotu Kredītu reģistra dalībnieku klientiem un klientu galviniekiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu.”

Vēl LB pārstāv Latvijas intereses starptautiskās finanšu institūcijās, savas kompetences ietvaros konsultē valdību un citas institūcijas naudas politikas jautājumos, apkalpo Valsts kases maksājumus, informē un izglīto sabiedrību.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...