Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāk nekā pusotrs miljons eiro – šādu summu pērn atalgojumā saņēmusi Latvijas Bankas (LB) vadība, turklāt tā ir tikai izmaksu „redzamā” daļa: šajā iespaidīgajā summā nav iekļautas dienesta automašīnas, kas brīvi izmantojamas personiskām vajadzībām, dzīvības un veselības apdrošināšana, apmaksātu mācību iespēja, papildu atvaļinājumi un vēl citi labumi.

Treknās algas atgriezušās

LB „treknie gadi” ir atgriezušies, vismaz atalgojuma ziņā noteikti, - to uzskatāmi rāda centrālās bankas vadības amatpersonu deklarācijās uzrādītie dati par laiku no globālās krīzes sākuma 2008. gadā.

180 tūkstoši eiro – šādu summu latos LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs „algā, prēmijās, pabalstos” saņēma 2008. gadā, savukārt nākamajos četros gados krīze lika pierauties: 2009. gadā tie bija „tikai” 139 tūkstoši eiro, bet nākamajos trīs gados vēl mazāk – attiecīgi 114, 113 un 109 tūkstoši eiro.

Taču, sākot no 2013. gada, „treknie gadi” LB vadības atalgojuma jomā acīmredzami atgriežas: 2013. gadā I. Rimšēviča atalgojums jau ir bijis 115 378 eiro, bet nākamajos divos gados kāpums ir bijis par 23-25 tūkstošiem eiro, atalgojumam sasniedzot attiecīgi 139 644 un 137 007 eiro.

Turklāt prezidenta atalgojums LB nav vislielākais, - piemēram, bankas valdes priekšsēdētājs Māris Kālis 2014. gadā atalgojumā saņēmis 144 732 eiro, bet pērn - 145 657 eiro. Vēl izcilāk ir pelnījis valdes loceklis, Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Raivo Vanags, kura atalgojums jau aizpērn pārsniedzis 200 tūkstošu robežu: 2014. gadā - 201 058 eiro, 2015. gadā – 203 698 eiro.

Turklāt atšķirībā no citām valsts struktūrām, kur padomes locekļiem, ņemot vērā viņu salīdzinoši mazintensīvo atalgojumu, maksā būtiski mazākas algas nekā valdei, LB ļoti dāsni apmaksāti ir arī padomes locekļi.

Ja vēl 2013. gadā LB padomes loceklis vidēji saņēma aptuveni 6400 eiro mēnesī (nepilnus 77 tūkstošus eiro gadā), tad pērn šī summa jau ir pieaugusi līdz vairāk nekā 7600 eiro mēnesī (91-92 tūkstošiem eiro gadā). Zojai Razmusai, kas vienlaikus ir arī LB prezidenta vietniece, atalgojums pieaudzis vēl iespaidīgāk – līdz 9735 eiro mēnesī (nepilniem 117 tūkstošiem eiro gadā).

Brīvi interpretējami kritēriji

Pēc ilgiem gadiem, kad LB vadības atalgojums tika rūpīgi slēpts, un pēc trim zaudējumiem tiesā, mēģinot šo slepenību aizstāvēt, pašlaik šīs iestādes vadības atalgojuma sistēma formāli ir pārskatāma un caurspīdīga.

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" LB padome nosaka darba samaksu LB prezidentam, prezidenta vietniekam, padomes locekļiem, valdes priekšsēdētājam un darbiniekiem, un darba algas apmērs tiek aprēķināts, „ņemot vērā” Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo vidējās bruto darba samaksas apmēru.

Taču „ņemšana vērā” nenozīmē precīzu formulu, un arī pati LB atzīst, ka lemšanā par algām padomes kritēriju vidū ir tādi izplūduši rādītāji kā darbinieka individuālais sniegums, profesionālā un akadēmiskā izaugsme, darba pieredze, veicamā darba saturs un atbildība, kā arī atalgojuma apmērs salīdzinājumā ar radniecīgas amatu saimes atalgojumu darba tirgū.

Savukārt, algas reizi gadā pārskatot, tiekot ņemti vērā vēl arī tādi grūti mērāmi kritēriji kā „sociālo kompetenču būtiskas pārmaiņas”, „darbinieks nodrošina kritisku funkciju vai īpaši svarīgus darba uzdevumus” un „darba satura un atbildības pārmaiņas”.

Iespaidīgas prēmijas

Taču papildus šai pamata samaksai ir vēl vesels mudžeklis citu labumu, no kuriem tikai daļa ir precīzi fiksētās summās. Piemēram, valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumu pildītājam pienākas 2771 eiro mēneša piemaksa, bet valdes locekļa pienākumu pildītājam – 1771 eiro ikmēneša piemaksa.

Prēmijas – apmērā līdz 1,2 mēnešalgām – LB var saņemt gan „par darba rezultātiem”, gan „par īpašu ieguldījumu, veicot svarīgu vienreizēju uzdevumu vai projektu”, un reizi gadā vēl iespējams saņemt prēmiju pat divu mēnešalgu apjomā „par svarīgu uzdevumu vai projektu veikšanu”.

Līdz ar to papildus iespaidīgajām algām un piemaksām 2014. gadā LB vadība vēl saņēmusi arī šādas prēmijas: katrs no sešiem padomes locekļiem – 8619 eiro, I. Rimšēvičam – 12 996 eiro, viņa vietniekam Andrim Ruselim 11 106 eiro, bet bankas valdes priekšsēdētājam M. Kālim – 11 681 eiro.

Priekšsēdētāja vietniece I. Posuma prēmijā saņēmusi 8 414 eiro, valdes loceklis H. Ozols – 10 651 eiro, bet pārējie trīs valdes locekļi – pa divām prēmijām katrs: R. Jakovļevs – 4805 un 4771 eiro, A. Ņikitins – 3698 un 4846 eiro, R. Vanags – 15 717 un 8780 eiro.

Iespaidīgas prēmijas – lielākoties „par ieguldījumu LB stratēģisko un funkciju mērķu sasniegšanā” – valdes locekļi saņēmuši arī pērn: M. Kālis – 7345 eiro, I. Posuma – 6178 eiro, J. Blūms – 3806 eiro, J. Caune – 4149 eiro, H. Ozols – 4631 eiro, R. Vanags – 20 461 eiro.

Neskaitāmi citi labumi

Taču arī iespaidīgas piemaksas un prēmijas bez stingri noteiktiem kritērijiem nav visi labumi, kas LB darbiniekiem un it īpaši vadībai tiek nodrošināti jaunajos „treknajos gados”.

 „Darba devējs nodrošina manas dzīvības apdrošināšanu ar līdzekļu uzkrāšanu Ergo Life Insurance SE Latvijas filiālē, veicot apdrošināšanas prēmijas iemaksas manā labā. Līdz attiecīgā apdrošināšanas līguma termiņa beigām vai apdrošināšanas gadījumam iemaksātie un uzkrātie naudas līdzekļi pieder darba devējam,” savā amatpersonas deklarācijā norāda M. Kālis.

Precīzās summas netiek atklātas, taču tās ir viegli atšifrējamas: M. Kāļa gadījumā viņa labā iemaksātie līdzekļi šajā apdrošināšanas sabiedrībā bijuši 12 488 eiro, kas nozīmē, ka papildus iespaidīgajai algai LB viņam ik mēnesi šādā veidā piemaksā vēl aptuveni 1000 eiro. Kopā uz visu valdi un padomi tie tādā gadījumā būtu vēl vairāk nekā 150 000 eiro gadā.

Un arī tas vēl nav viss, - ir vēl arī dāvanas, daudzveidīgi pabalsti, kompensācijas, mācību maksās, apmaksāti papildatvaļinājumi un papildu brīvdienas, kā arī „darba automašīnas” – kā pēc administratīvās tiesas sprieduma ir bijusi spiesta atzīt LB vadība, tās pārstāvji viņiem piešķirtos dienesta auto ar LB apmaksātu degvielu var izmantot faktiski kā privātos, tostarp arī, lai ar tiem darba laikā dotos kārtot personiskas lietas.

Sekmīga savu maku aizstāvība

Par šo īpašo statusu un īpašo algu līmeni LB ir cīnījusies jau kopš saviem pirmsākumiem, kad toreizējais centrālās bankas prezidents, vēlākais atklātības aizstāvis Einars Repše darīja visu, lai tikai neatklātu sava personiskā atalgojuma apmēru.

Vēlāk viņa pēdās gāja arī I. Rimšēvičs, līdz pēdējam tiesājoties, lai nevajadzētu atklāt konkrēto LB amatpersonu saņemto atklājumu, un tiesai paziņojot, ka informācijas pieprasījumi par algu atklāšanu esot „fiziskās personas personiska interese par konkrētajām LB amatpersonām izmaksāto neto atalgojumu, nevis sabiedrības interese zināt par LB līdzekļu izlietojumu”.

Krietni labāk nekā ar algu līmeņa slēpšanu LB vadībai ir veicies ar tā „nosargāšanu”, kā vārdā ir bijuši labi visi līdzekļi: 2010. gada beigās, cīnoties pret tālāku algu samazināšanu, kas viņam draudēja par ar personiskās maksātnespējas iespēju, I. Rimšēvičs TV tiešraidē minēja, ka tieši nepietiekamā atalgojuma dēļ no darba bankā esot aizgājuši jau 20 vadošie darbinieki un speciālisti.

Pēc tam gan izrādījās - I. Rimšēvičs „piemirsis” paskaidrot, ka 20 vadošie darbinieki LB pametuši nevis pēdējā laikā, bet gan aizvadītajos piecos gados un ka patiesībā tikai viens darbinieks no šiem 20 darbu LB pametis pēdējo divu gadu laikā.

Tomēr, lai gan 2010. gada decembrī faktiski jau bija panākts politiskais atbalsts LB iekļaušanai valsts vienotajā atalgojuma sistēmā, jautājuma izlemšana tika atlikta, lai dotu laiku šo risinājumu saskaņot gan ar pašu LB, gan ar Eiropas Centrālo banku.

Savukārt vēl pēc tam toreizējais finanšu ministrs Andris Vilks faktiski ieslēdza atpakaļgaitu jau konceptuāli izlemtajā jautājumā, un ar laiku, pateicoties LB aktīvajam lobēšanas darbam, apgalvojot, ka tā nemaz neesot iestāde Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, jautājumu izdevās noņemt pavisam.

Pēdējos gados LB uz aizrādījumiem par tās jaunajiem „treknajiem gadiem” atbild ar diviem argumentiem – tā nemaz neesot valsts budžeta nauda, bet LB esot ļoti daudz darba. „LB nesaņem finansējumu no valsts budžeta, bet veic maksājumus tajā,” skaidro LB, gan „piemirstot” piebilst, ka tā operē ar Latvijas valsts līdzekļiem.

Savukārt par darba apjomiem LB skaidro, ka, salīdzinot ar laiku pirms eiro ieviešanas, darba neesot kļuvis mazāk un ka gan LB prezidenta, gan valdes locekļu darbā klāt esot nākušas atsevišķas funkcijas, kas saistītas ar Latvijas dalību eiro zonā un Eiropas Centrālo banku sistēmā.

Tiesa, kad Pietiek lūdz precīzas ziņas par divām darba nedēļām maijā – cikos precīzi šajās desmit darba dienās ir fiksēta LB prezidenta ierašanās darbavietā un cikos ir fiksēta viņa došanās prom darba dienas beigās, tika saņemta atbilde, ka I. Rimšēvičam esot nenormēts darba laiks un neviens nefiksējot, kad viņš nāk un iet. Uz jautājumu, vai arī citiem LB darbiniekiem netiek elektroniski fiksēta ieiešana nozīmīgajā objektā un tā pamešana, atbilde netika sniegta.

Latvijas Bankas vadības algas pēdējos trīs gados

Prezidents Ilmārs Rimšēvičs

2013. gads – 115 378 EUR

2014. gads – 139 644 EUR

2015. gads – 137 007 EUR

Valdes priekšsēdētājs Māris Kālis

2013. gads – 109 200 EUR

2014. gads – 144 732 EUR

2015. gads – 145 657 EUR

Valdes priekšsēdētāja vietniece Ilze Posuma (Juridiskā pārvalde)

2013. gads – 22 958 EUR

2014. gads – 119 168 EUR

2015. gads – 126 772 EUR

Valdes loceklis Jānis Blūms (Kases un naudas apgrozības pārvalde)

2014. gads – 102 162 EUR

2015. gads – dati vēl nav pieejami

Valdes loceklis Jānis Caune (Grāmatvedības pārvalde)

2013. gads – 95 453 EUR

2014. gads – 113 124 EUR

2015. gads – 119 299 EUR

Valdes loceklis Harijs Ozols (Informācijas sistēmu pārvalde)

2013. gads – 100 394 EUR

2014. gads – 135 612 EUR

2015. gads – 133 777 EUR

Valdes loceklis Raivo Vanags (Tirgus operāciju pārvalde)

2013. gads – 175 022 EUR

2014. gads – 201 058 EUR

2015. gads – 203 698 EUR

Padomes locekle, LB prezidenta vietniece Zoja Razmusa

2013. gads – 76 725 EUR

2014. gads – 109 488 EUR

2015. gads – 116 824 EUR

Padomes loceklis Leonīds Gricenko

2013. gads – 76 730 EUR

2014. gads – 89 647 EUR

2015. gads – 91 420 EUR

Padomes loceklis Edvards Kušners

2013. gads – 76 992 EUR

2014. gads – 91 390 EUR

2015. gads – 92 319 EUR

Padomes locekle Vita Pilsuma

2013. gads – 76 613 EUR

2014. gads – 91 724 EUR

2015. gads – 91 489 EUR

Padomes loceklis Arvils Sautiņš

2013. gads – 76 817 EUR

2014. gads – 92 451 EUR

2015. gads – 91 423 EUR

Padomes loceklis Aivars Skopiņš

2013. gads – 76 882 EUR

2014. gads – 92 245 EUR

2015. gads – 91 038 EUR

Citi labumi Latvijas  Bankas jauno „trekno gadu” ietvaros

Dāvanas: LB amatpersonai un darbiniekam par pašaizliedzīgu darbu un rīcību, īpašiem sasniegumiem un nozīmīgu ieguldījumu LB uzdevumu īstenošanā, darbības nodrošināšanā un attīstībā, kā arī sakarā ar aiziešanu pensijā var piešķirt dāvanu, kuras vērtība nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša.

„Darba” auto: „Par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma tā lietošana arī gadījumā, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas.”

Pabalsts sakarā ar aiziešanu pensijā: līdz triju mēneša darba algu apmērā.

Atlaišanas pabalsts: līdz četru mēneša darba algu apmērā.

Papildu atvaļinājuma pabalsts: 50% apmērā no mēneša darba algas, darbiniekam izmantojot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par nostrādāto periodu.

Pabalsts sakarā ar darbinieka nāvi viņa ģimenes locekļa nāvi: 1 425 eiro.

Pabalsts darbnespējas gadījumā, ja slimības ilgums pārsniedz 8 nepārtrauktas kalendārās nedēļas: 2 000 eiro.

Pabalsts bērna piedzimšanas vai adopcijas gadījumā: 1 425 eiro.

Kompensācija ārstēšanās izdevumu segšanai, ja būtiski cietusi veselība un ārstēšanās izdevumus nav segusi valsts vai apdrošināšanas sabiedrība: līdz 7 115 eiro.

Apdrošināšana: „LB apdrošina LB amatpersonu un darbinieku dzīvību un veselību.”

Mācību maksa: darbiniekam var tikt segti 50% no mācību maksas par studijām akreditētā LR augstskolas programmā, ja darba uzdevumu veikšanai vēlama šādas studiju programmas apguve vai, ja promocijas darba tēma saistīta ar darbinieka uzdevumiem LB un darbinieks sekmīgi mācās, nepārtraucot darba uzdevumu pildīšanu.

Apmaksāti atvaļinājumi: LB noteikts papildu atvaļinājums par darba stāžu un apmaksāts 20 darbadienu mācību atvaļinājums.

Papildu brīvdienas: darbinieki var izmantot divas apmaksātas brīvdienas kalendārā gada laikā personisku iemeslu dēļ.

Ar ko pašlaik oficiāli nodarbojas Latvijas Banka

Monetārās politikas īstenošana: „Kā aktīvai monetārās politikas lēmumu veidotājai LB ir divas svarīgas lomas. No vienas puses, tā pārstāv un pauž Latvijas viedokli Eirosistēmā, bet, no otras puses, skaidro vienotās monetārā politikas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un eiro zonas tautsaimniecību kopumā.”

Skaidrās naudas apgrozībā nodrošināšana: „LB pasūta, glabā un izsniedz kredītiestādēm eiro banknotes un monētas, nodrošina bojāto un nolietoto naudaszīmju aizstāšanu ar kvalitatīvām, nodrošina skaidrās naudas glabāšanas un pārvadājumu drošību.”

Maksājumu sistēmu uzturēšana: „LB organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru. LB uztur divas pilnībā automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro.”

Rezervju pārvaldīšana: „LB tur un pārvalda ārējās rezerves, kas ietver zelta krājumus un ārvalstu valūtu, un pārējos finanšu ieguldījumus. LB ārvalstu rezerves un citus finanšu ieguldījumus pārvalda, ieguldot drošos, likvīdos un ienesīgos finanšu instrumentos, nodrošinot centrālās bankas darbības izdevumu segšanu un gūtās peļņas daļas iemaksu valsts budžetā.”

Darbība statistikas jomā: „LB vāc, glabā un apstrādā statistiskos datus, kā arī izstrādā, apkopo, analizē un izplata statistisko informāciju, lai nodrošinātu LBs uzdevumu izpildi.”

Kredītu reģistra uzturēšana: „Kredītu reģistrā LB vāc, uzkrāj un glabā ziņas par Kredītu reģistra dalībnieku un ierobežotu Kredītu reģistra dalībnieku klientiem un klientu galviniekiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu.”

Vēl LB pārstāv Latvijas intereses starptautiskās finanšu institūcijās, savas kompetences ietvaros konsultē valdību un citas institūcijas naudas politikas jautājumos, apkalpo Valsts kases maksājumus, informē un izglīto sabiedrību.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsargs ignorē acīmredzamu civiltiesību pārkāpumu: jaunais īres likums apzināti atņem iegūtās īres tiesības

FotoJa nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt ŠEIT. Kā cilvēkam, kuru interesē Satversmes tiesas lēmumu ietekme uz cilvēktiesībām Latvijā, man nepatīk lasīt tiesībsarga pausto. Es gribētu izteikt iebildumus, kas, manuprāt, ir ne mazāk svarīgi sabiedrībai kā tie ieguvumi, kurus prognozē Tiesībsargs.
Lasīt visu...

21

Homofobu naidam jāpieliek punkts: grupveida izvarošanas upuru ķengātāja atklātā vēstule Latvijas augstākajām amatpersonām

FotoPēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta sabiedrības homofobiskā, neiecietīgā attieksme pret cilvēku, kas neizvēlējās savu seksuālo orientāciju, šķirstot katalogu, un nevēlējās beigt savu dzīvi 29 gadu vecumā, vērojot, kā liesmas aprij viņa dzīvību. Izdarot loģiskus secinājumus pēc medijos publiski pieejamās informācijas, N.Kindzulis ir izcietis morālu spiedienu no homofobiem, kuri viņam sūtījuši naidīgus komentārus un draudus dzīvībai seksuālās orientācijas dēļ.
Lasīt visu...

21

Plānoju atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, tāpēc iebilstu pret ierobežojumiem saistībā ar masku lietošanu raidījumos

FotoNu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu vadītājiem un dalībniekiem - lietot sejas maskas, ja raidījums ilgāks par 15 minūtēm. Ārkārtējās situācijas laikā tas bija noteikts MK rīkojuma nr. 655. punktā nr.5.43.1, tagad - MK noteikumos nr. 360 par epidemioloģiskās drošības pasākumiem.
Lasīt visu...

18

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

FotoAprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto sarakstā. Ordeņu piešķiršana pēdējās dienās raisījusi publisku rezonansi, tāpēc uzskatu par pienākumu dalīties arī ar savām domām. Arī par atteikšanos no šī apbalvojuma.
Lasīt visu...

21

Levita - Ēlertes branža

FotoEs iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums! Bet te pēkšņi viss apgriežās kājām gaisā un garastāvoklis uz nulli, jo pretī nāk Sarmīte Ēlerte.
Lasīt visu...

21

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

Foto1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš 1990. gada 4. maijā Augstākā padome ar 138 deputātu balsīm pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Kas šai Neatkarības deklarācijas 31. gadadienā būtu aktuālākais mūsu šodienas dievkalpojuma un lūgšanas kontekstā?
Lasīt visu...

15

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

Foto2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu doties politikā. Kopš 2018.gada maija gandrīz katru dienu, bieži vien pat vairākas reizes dienā, esmu atklājis shēmas, runājis tiešu valodu, nebaidījies, piedāvājis risinājumus, rakstījis garus un īsus tekstus, provocējis, aicinājis, bijis dusmīgs un priecīgs, izveidojis labākās Saeimas runas, ierakstījis labāko uzrunu Vecgada vakarā pēdējos vismaz 10-15 gados un vēl visu ko. Principā 3 pilnus gadus savas dzīves esmu veltījis citiem cilvēkiem. Trīs gadu laikā no 1 tūkstoša sekotāju FB man ir 54 tūkstoši. Tam gan nav nozīmes. Šajās Lieldienās es vēlējos uz to visu paskatīties no malas.
Lasīt visu...

12

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

FotoNu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu pienācīgi cīnījušies pret sērgu. Sākumu it kā varētu aizbildināt, ka nezināja un nesaprata, tak arī tas būtu melots. Jo tas, kas un kāpēc darāms, jomas lietpratējiem bija zināms arī 2019. gadā un senāk, un atliktu vien to darīt.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

Lūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā:...

Foto

Tautas balss - Dieva balss

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam...

Foto

Brīnišķais kovidlaiks

Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik...

Foto

Mēs apbalvojam pareizus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....