Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viens no politiķu lielākajiem riskiem ir nonākšana apkaunojošās situācijās, kurās jācenšas paskaidrot neiespējama saikne – starp savu rīcību un pamatojumu, kas izklausītos publiski pieņemams. Laulības pārkāpšana atkarīga no tā, kāda tieši ir seksuālo attiecību definīcija, desmit tūkstoši dolāru (vai mazāk) skaidrā naudā esot nēsāti apkārt miniekskavatora iegādei, – šie un daudzi citi neapskaužamās lomās nonākušu prātu augļi līdzīgi kā Donalda Trampa izteikumi ir vienlaikus uzjautrinoši un skumji mūsu laikmeta liecinieki.

Mēģinot tikt skaidrībā par Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) plānotajiem grozījumiem Noteikumos par koku ciršanu mežā, iepazinu ne mazāk virtuozus mēģinājumus sasaistīt visdažādākās lietas, lai tikai sasniegtu sabiedrības līdzdalības formālo mērķi, bet vienlaikus izvairoties no šo viedokļu ņemšanas vērā. Lai ļautu šo pieredzi izbaudīt plašākam cilvēku lokam, piedāvāju apkopotu loģikas kļūdu pārskatu par ZM atbildēm uz saņemtajiem iebildumiem, kurus – lai palīdzētu orientēties tēmā – papildināju ar atsevišķiem komentāriem.

1. Vējš un priedes

Plānotie grozījumi paredz atļaut veidot kailcirtes priežu mežos Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslā (turpmāk – ISD joslā) no 300 metriem līdz apmēram 5 kilometriem no jūras krasta – kurā šobrīd atļautas tikai nelielas izlases cirtes –, kā arī samazināt koku ciršanas prasības visos mežos. Pēc sabiedriskās apspriešanas izsludināšanas vairākas organizācijas sniedza savus iebildumus, kurus apkopoju 4 tēmās.

Pirmais iebildums ir šāds – piekrastes aizsargjosla ir izveidota ar vairākiem mērķiem, kuru sasniegšanai arī uzlikti esošie ierobežojumi. Tiek paustas bažas, ka, atļaujot kailcirtes, ir sevišķi apdraudēti divi no tiem – aizsargāt krastu no vēja ietekmes un aizsargāt sabiedrībai svarīgās piekrastes ainavas atpūtai un tūrismam. Šo iebildumu uzsver gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM), gan vadošie Latvijas zinātnieki, kā arī vairākas vides aizsardzības organizācijas.

ZM atbilde ir šāda: "Aizsargjoslu likumā (1) ISD joslā nav noteikti aprobežojumi koku ciršanai, un nav paredzēts arī deleģējums Ministru kabinetam tos noteikt. (2) Tātad likumdevējs ir paredzējis, ka Aizsargjoslu likumā noteikto Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslas mērķu sasniegšanai nav nepieciešams ierobežot koku ciršanu."

Saikne starp (1) un (2) aprakstāma kā non sequitur – lai arī Saeima, veidojot Aizsargjoslu likumu, iespējams, ir paredzējusi, ka mežu ciršana nav nekā jāierobežo, to nevar tik droši secināt: var būt citi iemesli, kādēļ mežu ciršanas ierobežojums šajā joslā minēts citos likumos (šobrīd – Noteikumos par koku ciršanu mežā). Tas arī izklausās samērā neticami, jo citā likumā par ISD joslas izveidošanu norādīts, ka tajā jāiekļauj priežu meži uz kāpām – visticamāk, lai ierobežotu to ciršanas veidu.

Pat ja tiešām pastāv saikne starp (1) un (2), tiek pieļauta loģikas kļūda, atsaucoties uz autoritāti (konkrētu Saeimas sasaukumu), nevis atbildot uz konkrētiem argumentiem. Iebildumos minēti pamatojumi riskiem par lielāku vētru spēku, kas prognozējams Latvijas piekrastē, vēja turbulenci un citiem iemesliem, kādēļ kailcirtes var apdraudēt piekrastes mežu lomu piekrastē. Šie pamatojumi tiek ignorēti, tā vietā uzliekot visu atbildību Aizsargjoslu likuma sastādītājiem. Rezultātā netiek sniegta atbilde, vai šie riski ir izvērtēti un vai grozījumi neradīs zaudējumus Latvijas sabiedrībai.

2. Vienmuļās ainavas

Otrais iebildums ir tieši par ietekmi uz piejūras ainavu – vairākas organizācijas, kā arī VARAM iebilst, ka kailcirtes piejūras ainavu degradēs, samazinās piekrastes vērtību atpūtnieku acīs, kā arī samazinās tūrisma potenciālu un nekustamā īpašuma vērtību (līdz ar to arī nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus).

ZM atbildes redzamas divās daļās. Pirmā:

"(1) Atbilstoši zinātnieku pētījumiem rekreācijai piemērotākais tiek uzskatīts apsaimniekots vai pat nedaudz labiekārtots mežs, kurā ir audzes, kuras ir relatīvi retas, vai mijas skrajas audzes ar biezām audzēm. (2) Tomēr pastāv visai liela viedokļu dažādība. (3) Nelielu izcirtumu esība lielākoties nepadara šo teritoriju mazāk pievilcīgu rekreācijai. (4) Drīzāk gan aizaugšanai ar pameža krūmiem un valdošās koku sugas priedes nomaiņai ir negatīva ietekme uz rekreāciju."

Apgalvojums (1) izklausās ticams, tomēr īsti nepaskaidro, kādēļ kailcirtes neatstāj sliktu ietekmi uz ainavu (apsaimniekots mežs nenozīmē kailcirtes).

Apgalvojums (2) ir ar neskaidru nozīmi, bet apgalvojums (3) atkal iet non sequitur ceļu – iepriekšējos apgalvojumos nekādi nav paskaidrots, kādēļ tieši teritorija lielākoties nekļūst mazāk pievilcīga rekreācijai.

Noslēgumā apgalvojums (4) atsaucas uz grozījumu mērķi (par tā ticamību pašās beigās), parādot, ka ir tikai 2 izvēles – vai nu priežu izzušana, vai priežu mežs ar kailcirtēm tajā. Šis pats par sevi nešķiet neticams apgalvojums, tomēr, ja tiešām piekrastes ainava ir apdraudēta, tās glābšana drīzāk būtu VARAM ministrijas kompetencē (kura pret grozījumiem iebilst). Apgalvojuma ticamība atkarīga no tā, cik uzticams ir likuma pamatojums – priežu apdraudētība piekrastes kāpās šībrīža likumdošanā.

Atbildot uz to, kādēļ iespējamās ainavu degradācijas ietekme uz dabas resursu nozīmi rekreācijā un tūrismā nav vērtēta, ZM turpina ar šādu komentāru:

"Esošās piejūras platības vērtējamas kā vienmuļas, monolītas teritorijas ar visai trūcīgu estētisko (ainavisko) vērtību."

Droši vien lieki teikt, ka šāds apgalvojums ir pretējs ierastajiem ainavu vērtēšanas uzskatiem par vienu no dabas un atpūtas ziņā svarīgākajām Latvijas teritorijām un prasītu būtiskus pamatojumus, kas netiek sniegti. Līdz ar to šķiet – Zemkopības ministrijas pārstāvji pieņem, ka ainavas vērtība ir pilnīgi subjektīvs, nevis zinātniski analizējams jēdziens un tās vērtēšanu viņi var uzņemties paši atkarībā no situācijas. Patiesībā gan ainavu kvalitāte ir būtisks ekonomisks resurss, bez kura vērtējuma jau atkal nav iespējams pateikt, vai šie grozījumi ir ekonomiski izdevīgi Latvijas sabiedrībai.

3. Kailcirtes un daba

Trešais izdalāmais iebildums ir par dabas aizsardzību – visi komentētāji uzsver, ka piejūras ISD joslā sastopams Eiropas Savienībā aizsargājamais biotops "Mežainas piejūras kāpas", kuru kailciršu ierīkošana būtiski apdraud: tādēļ būtu jāizvērtē grozījumu ietekme uz dabu.

ZM atbilde minēta divās daļās:

"(1) Tur, kur bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ISD joslā ir primārais mērķis, ir izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un mikroliegumi. Uz šīm teritorijām paredzētie grozījumi neattiecas. (2) ISD joslā, arī tur, kur aizsargājamas dabas teritorijas nav izveidotas, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai tiek saglabāti dabas aizsardzības prasībās noteiktie dabiskie meža struktūrelementi."

Ar apgalvojumu (1) ir problēma – tas, šķiet, pamatojas viedoklī: ja dabas daudzveidība nav prioritāte, tā nav jāņem vērā. Tas gan ir pretrunā ar mežu politikas principiem, kurā dabas saglabāšana ir viena no interesēm, kas ir jāņem vērā, gatavojot likumdošanu.

Apgalvojums (2), šķiet, norāda, ka uz visiem mežiem attiecināmie dabas aizsardzības principi ir pietiekami arī piejūrā. Šis apgalvojums nav nekādi pamatots, kaut arī ir pretrunā ar iebildumos minētajiem pamatojumiem.

Otra ZM atbildes daļa ir šāda:

"(1) Nav pierādījumu, ka nelielas kailcirtes negatīvi ietekmētu Latvijā sastopamo biotopu Mežainas piejūras kāpas, jo (2) piejūras kāpās esošās vienvecuma mežaudzes pierāda to, ka tās ir izveidojušās vai nu pēc kailcirtes, vai cita traucējuma (vējš, uguns), kas radījis vienlaidus atvērumus. (3) Normatīvie akti paredz prasību pēc kailcirtes mežaudzi atjaunot ar priedi.”

Šajā gadījumā starp apgalvojumu (1) un pamatojumu (2) arī nav izveidota saikne, jo tas, ka attiecīgie biotopi izveidojušies ļoti sen veiktu kailciršu vietā, nenozīmē, ka kailcirtēm nav negatīvas ietekmes uz tiem. Vairāki no piekrastes priežu mežiem ir stādīti ceļojošo kāpu postošās darbības apturēšanai, taču tas noteikti nenozīmē, ka mūsdienu dabas bagātības netiktu slikti ietekmētas, ja atkal tiktu apraktas ar vairāku metru biezu smilšu slāni.

Šādu samērā vāju argumentu ZM pārstāvji uzskata par pamatotu atbildi iebildumos minētam citātam no speciālistu sagatavotām vadlīnijām: "Īpaši aizsargājamā biotopa Mežainas piejūras kāpas viens no galvenajiem apdraudošajiem faktoriem ir mežsaimnieciskā darbība – gan izlases cirtes, gan jo īpaši – kailcirtes."

Atbilde par dabas aizsardzību ir neskaidra – vienlaikus tiek pausts, ka (1) dabas aizsardzība ar kailcirtēm piejūrā netiek apdraudēta un ka (2) tā nemaz šajos mežos nav svarīga. Tā gan nav loģikas kļūda, tomēr šķiet, ka ZM pārstāvji, piesaucot (2) apgalvojumu, paši nav pārliecināti par (1) apgalvojuma patiesumu. Diemžēl izvērtējums grozījumu potenciālajai ietekmei uz dabas daudzveidību no ZM puses tā arī nav veikts, tādēļ šaubām ir pamats.

4. Izzūdošās priedes

Ņemot vērā, cik maz uzmanības ir veltīts tam, lai ieklausītos dažādu organizāciju paustajos viedokļos par šiem grozījumiem, pārsteidz, cik daudz uzmanības ir veltīts dažādu apmaksātu (?) informatīvo video sagatavošanai par šo tēmu plašsaziņas līdzekļos.

Abos video uzsvērts tikai likumdošanas izmaiņu galvenais pamatojums – priedes izzušana Latvijas piekrastē it kā muļķīgu likuma prasību dēļ, ko iespējams apturēt tikai ar kailcirtēm. Šeit vairāki kritiķi uzsvēruši grozījumu anotācijā minētās problēmas pretrunas ar iepriekšējiem pētījumiem, kas parādījuši iespēju priedēm samērā veiksmīgi atjaunoties arī izlases cirtēs, līdz ar to nekur nedraudot pazust.

Kā atbildi ZM piedāvājusi interesentiem īpašu izbraukuma semināru dabā, kurā tiktu demonstrēta problēma ar priežu nespēju atjaunoties pie izlases cirtēm. Tomēr, kā norādīts semināra apmeklētāju komentāros, tajā bijusi iespēja apmeklēt tikai divus meža augšanas apstākļu tipus – damaksni un lānu –, taču netika apskatīti mētrāji un sili, kas tomēr veido izteikti lielāko daļu no teritorijas, uz kuru attiektos šie grozījumi. Līdz ar to ZM pārstāvji, šķiet, pievienojuši arī nepamatotas ekstrapolācijas loģikas kļūdu.

Interesanti, kā par šo jautājumu vairākas reizes paudis viedokli Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadītājs Jurģis Jansons. Iebildumos pret grozījumiem minēts "Silavas" pētījums, kurā konstatēts, ka 64% no priedēm izlases cirtēs atjaunojas veiksmīgi – pretēji ZM apgalvotajam, ka priedes atjaunoties nespēj un draud to izzušana.

Plašsaziņas līdzekļiem sūtītajā rakstā Jurģis Jansons par pētījuma izmantošanu izsakās šādi: "Racionāls cilvēks gadījumā, (1) ja zinātnieku domu gājiens šķiet sarežģīts vai neizprotams, paņemtu rokā telefonu, planšeti vai kādu citu civilizācijas sasniegumu un censtos tiešsaistē izprast un noskaidrot zinātnieku viedokli. Diemžēl ir izvēlēta cita, mūslaikos plaši lietota alternatīva – (2) izraut no konteksta frāzes un tās izmantot cilvēku mulsināšanai un kacināšanai."

Jansona komentārs arī diemžēl iekļaujas šī raksta loģikas kļūdu analīzē, jo (1) frāze ietver zināmu daļu ad hominem uzbrukuma viņa paša kolēģiem – bioloģijas un ģeogrāfijas zinātņu doktoriem –, netieši apgalvojot, ka viņi nespēj saprast pētījuma saturu. Tikmēr (2) apgalvojums par frāžu izraušanu no konteksta nav pamatots, jo visā garajā rakstā tā arī nav paskaidrots, kādēļ tieši iebildumos paustā interpretācija ir maldinoša.

Saistībā ar draudiem priežu pastāvēšanai piejūrā (nevis paildzinātu to ataugšanas laiku) organizācijas ir atkārtoti lūgušas konkrētus pētījumus, taču tā arī tos nav saņēmuši. Tā vietā Jansons sanāksmēs izteicis domu, ka mežu zinātnes profesionāļiem ir vienkārši jāuzticas, jo šis jautājums ir nozares speciālistu vidū pašsaprotams, vienlaikus vēl nesen lūdzot izbeigt praksi valsts iestādēm vispār atsaukties uz konkrēto "Silavas" pētījumu – gan joprojām nepaskaidrojot, kā tieši pētījums interpretēts nekorekti.

No kritiskas informācijas uztveres viedokļa šāda Jansona attieksme jāraksturo kā vērsta pret zinātni – ja jautājums ir svarīgs valsts mērogā un domas par to būtiski dalās, tajā skaitā mežu ekologu starpā, ir tikai loģiski pieprasīt pētījumus ar konkrētu un pārbaudāmu metodoloģiju, nevis uzticēties atsevišķu zinātnieku personīgajam viedoklim. Līdz ar to rodas pamatotas šaubas par "Silavas" kā zinātnes pārstāvju objektivitāti šajā jautājumā – ņemot vērā, ka Jansons ir arī padomes priekšsēdētājs AS "Latvijas valsts meži", kam pieder lielākā daļa piejūras mežu, uz kuriem attiektos šie grozījumi.

Lai arī šī analīze ļauj iedziļināties tikai vienas atsevišķas ministrijas vienā konkrētā likumprojektā, redzētais rada pamatu raizēm par lēmumu pieņemšanas kvalitāti Latvijā – ja tā vietā, lai izmantotu citu nozaru komentārus plānoto likumu uzlabošanai, tos uztver kā traucēkļus, no kuriem jāatkaujas, likumi nespēs kalpot visas sabiedrības interesēm. Tomēr, jo sarežģītāka tēma un jo tālāk no sabiedrības acīm, jo vairāk ierēdņi un politiķi var atļauties pat oficiālos dokumentos neslēpt savu attieksmi pret pamatotu kritiku.

Dažādās diskusijās par šo tēmu no Zemkopības ministrijas, mežu īpašnieku un mežzinātnes pārstāvjiem izskanējuši tieši un netieši aicinājumi lieki nekomentēt mežu apsaimniekošanas jautājumus cilvēkiem, kas nav ar šo nozari cieši saistīti. Ielūkošanās pausto atbilžu kvalitātē gan liecina, ka diskusijās, kas paredzētas "tikai nozares ekspertiem un praktiķiem", bieži vien nomaskētas vāji izvērtētas un pamatotas ieceres ar iespējamām negatīvām sekām visai sabiedrībai. Šāda nozares pārstāvju vēlme nodalīties no citu pārraudzības intuitīvi saistās ar 2008. gada finanšu krīzi, kas radās pēc ļoti līdzīgām prasībām no finanšu sektora puses: atceliet nepamatotus valsts ierobežojumus mūsu nozarē, kuru tikai mēs paši esam spējīgi saprast, un visi būs ieguvēji.

Pārpublicēts no www.satori.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

FotoKā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie Jums saistībā ar Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumprojekta pieņemšanas gaitā Saeimā izvērsto dezinformācijas kampaņu, kurā esat tikuši aicināti balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā, nevis Madonas novadā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...

Foto

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

Ne tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku...

Foto

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

Mums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu...

Foto

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

Tiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19...

Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Globālās identitātes amoka skrējiens

Pandēmijai “Covid-19” lepni piestāv pārnestā nozīmē lietotas runas figūras. Tajā skaitā lepni piestāv alegorija “amoka skrējiens”. Alegorijas konkrētais tēls ir psihiskais traucējums vārdā...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā ierosina...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Optimisma nomācošā aura

Sabiedrībā ir cilvēki, kuru amata pienākums ir izstarot optimismu. Sabiedrība no viņiem gaida vienīgi optimistiskus izteikumus. Taču tam nav jābūt sentimentāli šķebīgam optimismam...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...