Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Divās nedēļās, kopš finanšu ministrs Andris Vilks 5. aprīlī Latvijas radio tiešraidē izvairījās no atbildes sniegšanas par uzņēmuma Prudentia pakalpojumu izmantošanu Liepājas metalurga problēmu risināšanai un pēcāk mēģināja par šo tēmu sameloties, vieni uzņēmuma kreditori ir nolieguši, ka gatavotos no saviem līdzekļiem apmaksāt bēdīgi slavenā airBaltic "investoru piesaistītāja" pakalpojumus, savukārt citi stomās un atbildi par to apmaksu nespēj sniegt.

Oficiālā versija par Prudentia pakalpojumu izmantošanu ir šāda: 21.martā tikusi organizēta Liepājas metalurga lielāko kreditoru - AS Citadele banka, AS SEB banka, AS Latvenergo, kā arī iespējamā kreditora - valsts, kuru pārstāv finanšu ministrs Andris Vilks, sanāksme. Tās laikā panākta vienošanās par starpkreditoru vienošanās noslēgšanu un profesionāla finanšu un komercdarbības konsultanta piesaisti.

Taču, kad 5. aprīlī Latvijas radio tiešraidē finanšu ministram Vilkam tika uzdots jautājums - cik izmaksās uzņēmuma Prudentia pakalpojumi Latvijas metalurga situācijas risināšanā, ministrs uz jautājumu neatbildēja, paziņojot, ka par to lemjot privāto kreditoru klubs.

Tā kā tobrīd bija labi zināms, ka kreditoru klubā ir iesaistījusies arī valsts, Pietiek finanšu ministram uzdeva vairākus jautājumus - vai tad Latvijas valsts sākotnēji nebija šajā kreditoru klubā un, ja bija, pa kuru laiku un ar kā lēmumu tā no šī kluba izstājusies, bet, ja nav izstājusies, tad kā valsts kā kreditors pieļāvusi, ka lēmums par konsultanta piesaisti tiek pieņemts bez tās līdzdalības?

Savukārt, ja ministrs tomēr būtu runājis nepatiesību un Latvijas valsts tomēr būtu piedalījusies konsultanta piesaistes jautājuma izlemšanā, Vilkam tika lūgts atbildēt vēl uz pāris jautājumiem - kāpēc tad viņš Latvijas radio raidījumā izvairījās no savas/valsts lomas atzīšanas šajā izvēlē, cik tad īsti izmaksās uzņēmuma Prudentia pakalpojumi Latvijas metalurga situācijas risināšanā, kā arī - kas, kad, uz kādiem nosacījumiem ir noslēdzis līgumu par šiem pakalpojumiem?

Pēc šo jautājumu saņemšanas finanšu ministrs jau "atcerējās", ka "Finanšu ministrija (FM)/ Valsts kase (VK) bija un ir AS Liepājas metalurgs kreditoru klubā" un ka "FM/VK piedalījās finanšu konsultanta Prudentia izvēlē". Taču par Prudentia pakalpojumu apmaksu gan Vilks neko pateikt nevarot, jo "jānorāda, ka finanšu konsultanta Prudentia pakalpojumus nolīgtajiem darbiem sedz citi kreditori, ne valsts, jo to paredz līgums".

Pat pēc atkārtota jautājuma Vilks nevēlējās sniegt atbildi - vai Finanšu ministrija tiešām nezina, cik tad īsti šoreiz izmaksās Prudentia pakalpojumi? Kā zināms, Prudentia meitasfirma Prudentia Adviser 2011. gada oktobra vidū valsts īpašumā nonākušajai lidsabiedrībai airBaltic sāka sniegt konsultācijas, kas airBaltic ik nedēļu izmaksāja aptuveni 13 000 latu (ar PVN), tas ir, ap 2,6 tūkstošiem latu dienā, bet precīzo summu valdība joprojām slēpj.

"Tātad valsts nezina, cik izmaksās Prudentia pakalpojumi, vai arī vienkārši nevēlas to izpaust?" - uz šo Pietiek jautājumu Vilks sniegt skaidru atbildi atkal izvairījās, paziņojot, ka "jūs varat šo vaicāt tiem AS Liepājas metalurgs kreditoriem, kas apmaksā finanšu konsultanta Prudentia pakalpojumus. Noslēgtā līguma ietvaros valsts nemaksā par šiem pakalpojumiem".

Taču, kā izrādās, arī nebūt ne visi pārējie uzņēmuma kreditori apmaksā Prudentia pakalpojumus. "AS Latvenergo neveic nekādus maksājumus uzņēmumam IB Prudentia. Šobrīd nemaksā un negatavojas maksāt," - šādu atbildi Pietiek sniedza Latvenergo, apgāžot ministra apgalvojumu par visu pārējo kreditoru piedalīšanos Prudentia pakalpojumu apmaksā.

Jau krietni izvairīgāka un stomīgāka bija valstij tāpat piederošā AS Citadele banka, uz kuras pleciem, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, uzlikta lielākā daļa Prudentia pakalpojumu apmaksas - pēc neoficiālām ziņām, vismaz 10 000 latu nedēļā.

"Bankas Citadele valde visus ar uzņēmuma operatīvo vadību saistītos jautājumus pieņem, vadoties no strikti komerciāliem apsvērumiem, aizstāvot bankas intereses un nodrošinot maksimālu atdevi abu bankas akcionāru ieguldītajam kapitālam. Liepājas metalurga restrukturizācijas sakarā kreditoru kluba biedri lēmumus pieņem kopīgi, starp Prudentia un kreditoru kluba dalībniekiem slēgtā līguma nosacījumi ir konfidenciāli," bija bankas atbilde uz jautājumu, cik lieli valsts līdzekļi tiek izmantoti Prudentia pakalpojumiem.

Tikpat stomīga šajā jautājumā bija arī SEB banka - tā "šobrīd pēc labākās sirdsapziņas līdzdarbojas konstruktīvu risinājumu meklēšanā, lai definētu uzņēmuma ilgtermiņa darbības iespējas, vienlaikus arī lai tiktu ņemtas vērā arī kreditoru intereses un uzņemtās saistības no klienta puses".

Pietiek jau informējis, ka Ģirtam Rungainim un Jānim Lielcepurem piederošās Prudentia meitasfirma Prudentia Adviser kopš 2011. gada oktobra vidus sniedz airBaltic dārgas konsultācijas, kas, kā nule aģentūrai LETA atzina arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss, nav novedušas pie tā, ka  lidsabiedrībai būtu kaut viens nopietns potenciālais investors.

Redzamākā Prudentia aktivitāte šajā jomā bijusi - pērn laikrakstā Financial Times tika publicēts piedāvājums potenciālajiem investoriem par airBaltic akciju iegādi. Prudentia arī it kā turpinot runāt "ar visiem potenciālajiem investoriem".

„Nevajag iet lielzagļu pavadā, kam Prudentia traucē izkārtot zaudēto naudu vēlamajā apmērā no airBaltic. Prudentia atlīdzība ir daudzas reizes mazāka un līdz kabatai nonāk tikai daži procenti no ienākumiem. Šāda līmeņa naudas jebkad no valsts ir dabūjuši tikai augstāk minētie lielzagļi," - tā savukārt sava uzņēmuma veiksmi valsts apkalpošanā iepriekš Pietiek ir skaidrojis pats Rungainis.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...