Jauno Telegraf īpašnieku pārstāve: cenzūra ir pastāvējusi vienmēr!
PIETIEK29.11.2010.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) noliedz jebkādu savu saistību ar laikraksta Telegraf galvenā redaktora Aleksandra Krasņitska pēkšņo šķiršanos no posteņa otrdien, dažas stundas pēc tam, kad rezonansi ieguva laikraksta ziņa par kāda skolnieka izlēcienu, nosaucot Rīgas mēru par „duraku”. Tikmēr Pietiek rīcībā nonākušais redakcijas sapulces audioieraksts rāda, kā šī laikraksta publikācija sapulcē, kurā piedalās jauno Telegraf īpašnieku pārstāve Jeļena Breslava, otrdien tikusi apspriesta augstos toņos un Breslava pat paziņojusi – cenzūra ir pastāvējusi vienmēr!
Ušakovs noraidoši atbildēja uz Pietiek jautājumu, vai šo publikāciju nav apspriedis ar Telegraf īpašniekiem vai to pārstāvjiem, iespējams, paužot savu neapmierinātību ar to. „Nē, tas pilnīgi nav nopietni. Es vēl joprojām neesmu pilnīgi pārliecināts, ka man ir absolūta informācija par to, kas ir jaunais [Telegraf] īpašnieks, līdz ar to tas ir izslēgts,” norādīja Rīgas mērs. Šo tēmu viņš šodien neesot skāris arī nejaušās sarunās, kas izslēdzot, ka kāds Ušakova viedokli pārpratis un, iespējams, „pārcenties”. „Es tiešām atvainojos, bet nejauši šīs lietas nevar pārrunāt, un ne nejauši, ne jauši es par šo lietu neesmu runājis,” uzsvēra Ušakovs.
Rīgas mērs arī nejaucoties konfliktā starp kāda Rīgas Klasiskās ģimnāzijas (skola ar krievu mācību valodu) 3. klases audzēkņa vecākiem un skolas vadību, par ko otrdien rakstīja Telegraf. Skolas direktors Romāns Alijevs esot piedraudējis ar izslēgšanu no skolas puikam, kurš Ušakovu nosaucis par „duraku”.
Rīgas mērs Pietiek apstiprināja, ka Rīgas Klasiskā ģimnāzija saņem pašvaldības finansējumu, kā arī šovasar tai siltināta fasāde. Tomēr skolas vadības pārcenšanos, vēršoties pret skolnieku, lai tā apliecinātu lojalitāti mēram, Ušakovs izslēdz. „Bērni ne tādus vārdus vien lieto,” norādīja Ušakovs.
Ušakovam arī neesot saglabājušās nekādas korporatīvās saites ar Telegraf redakciju no laika, kad viņš laikrakstā strādāja kā Ziņu un politikas nodaļas redaktors (vispirms Respubļika no 2000. gada, pēc nosaukuma maiņas – Telegraf līdz pat 2002. gada jūlijam). Telegraf pašlaik strādājot vien pāris cilvēku no tiem laikiem, kurus Ušakovs personiski pazīst. Laikrakstu viņš pametis vēl laikā, kad tas piederējis baņķierim Valērijam Belokoņam. Tālākā Telegraf īpašnieku struktūra Ušakovam esot zināma vien no atstāstiem.
Tikmēr laikraksta Telegraf mājaslapā otrdien pēc pulksten 17 parādījās īss paziņojums, ka no 30. novembra tā galvenā redaktora amatu pametis Aleksandrs Krasņitskis. „Galvenā redaktora aiziešana notika saskaņā ar abpusēju laikraksta izdevēja un Aleksandra Krasņitska vienošanos,” teikts oficiālajā paziņojumā. Uz laiku par Telegraf galvenā redaktora pienākumu izpildītāju nozīmēts līdzšinējais Krasņitska vietnieks Andrejs Švedovs, kurš laikrakstā strādā no tā dibināšanas 2001. gadā.
Otrdienas vakarā iesniegumu par aiziešanu no Telegraf izdevēja padomes Uzņēmumu reģistram nosūtījis arī Lato Lapsa, kurš padomē darbojās kopš 2008. gada oktobra. „Divus gadus strādājot izdevēja padomē, kopīgiem spēkiem bija izdevies laikrakstu Telegraf padarīt par profesionālu un cienījamu izdevumu, kuram visā šajā laikā nekad nav tikuši izteikti pārmetumi par nekompetenci vai politisku atkarību. Diemžēl pašlaik laikraksta redakcionālo neatkarību es kā izdevēja padomes loceklis vairs nespēju nodrošināt. Tāpēc esmu pieņēmis lēmumu par šī posteņa pamešanu,” teikts Lapsas paziņojumā medijiem.
Lapsa skaidro, ka galīgo lēmumu par aiziešanu pieņēmis pēc tam, kad iepazinies ar otrdienas redakcijas sapulces daļas audioierakstu (to Pietiek šodien piedāvā lejuplādēšanai). Šajā ierakstā dzirdams, kā jauno īpašnieku pārstāve faktiski atbalsta cenzūru (ieraksta 7. minūtē), turklāt sapulcē norādīts arī uz to, cik nepieņemami esot sabojāt attiecības ar tādu nozīmīgu politisko spēku kā Saskaņas centrs.
Savukārt 8.minūtē īpašnieku pārstāve skaidri pauž: "Kā tas tā sanāca, ka stāsts par Ušakovu-duraku vispār tika izpūsts?!" Ieraksta 12. minūtē Breslava vēlreiz piemin "Ušakova-duraka rakstu", paziņojot redakcijas darbiniekiem, ka "nevajag uzturēt mākslīgi uzpūstus skandālus".
Pietiek jau pirms trim nedēļām rakstīja, ka ar Ventspils miljonāra Oļega Stepanova finansējumu saistītais laikraksts Telegraf pirms vairāk nekā mēneša mainījis īpašniekus. Par izdevniecības jauno saimnieku, visticamāk, netieši kļuvusi ar Krievijas banku magnātu Vladimiru Antonovu saistītās Lietuvas bankas Bankas Snoras (Snoras) meitasfirma. Oficiāli darījums netiek publiskots, taču Telegraf izdevēja padomes priekšsēdis Jānis Jurkāns Pietiek apstiprināja, ka īpašnieku maiņa ir notikusi.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
