Jaunzeme cer tomēr iedabūt amatā saviem saimniekiem vajadzīgo „Juraša brigādes” pārstāvi Prusaku
PIETIEK22.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, kurai februāra vidū neizdevās paslepus apstiprināt vakantajā Nodokļu un muitas policijas pārvaldes vadītāja amatā Iekšējās drošības pārvaldes vadītāju Aigaru Prusaku, tomēr nav zaudējusi cerības nodrošināt šo amatu saviem saimniekiem vajadzīgajam „Juraša brigādes” pārstāvim, - kaut gan piespiesta izveidot oficiālu konkursa komisiju, viņa tajā „piemirsusi” iekļaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvi.
Kā zināms, pēc tam, kad izgāzās plāns paslepus iecelt A. Prusaku amatā, kas kļuva vakants pēc odiozā ģenerāļa Kaspara Podiņa aiziešanas, I. Jaunzeme 14. februārī paziņoja, ka martā esot plānots uz šo amatu izsludināt atklātu konkursu un ka „nozares profesionāļi, kurus interesē un kuri ir spējīgi izprast finanšu noziegumus, laipni aicināti pieteikties”.
Taču zinātājiem nav nekādu šaubu, ka patiesībā neviens, izņemot I. Jaunzemei un viņas saimniekiem vajadzīgo A. Prusaku, nebūt nav laipni aicināts. Par to cita starpā liecina arī izveidotās konkursa komisijas sastāvs – pareizāk, NEsastāvs.
Kā oficiāli ir paziņojis VID, pretendentu vērtēšanas komisijā līdztekus VID amatpersonām darbošoties arī pārstāvji no Valsts drošības dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Ģenerālprokuratūras.
Taču „piemirsies” ir KNAB pārstāvis, un tas nav nejauši, - KNAB vadītājs Jēkabs Straume un viņa vietnieks Jānis Roze ir labi zināmi kā amatpersonas, kurām ir savs izcili negatīvs viedoklis par Jura Juraša aktivitātēm un „mantojumu”, līdz ar ko I. Jaunzemei vēlamajam A. Prusakam viņi varētu likt ceļā nopietnus šķēršļus.
10. februārī pietiek.com publicēja labi informēta lasītāja rakstu, kurā tika minēts, ka I. Jaunzeme NMPP direktora amatā bez konkursa iecēlusi līdzšinējo VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) vadītāju A. Prusaku, un rezonanse bija tik iespaidīga, ka I. Jaunzemei nācās izlikties, ka šāda lēmuma vispār nav bijis.
Portāls pietiek.com jau iepriekš bija ziņojis par gatavošanos iecelt A.Prusaku NMPP direktora amatā, tomēr neviens nebija gatavs tik bezkaunīgai I.Jaunzemes rīcībai, nerīkojot pat formālu konkursu uz šo valstiski svarīgo amatu.
Pietiek.com jau vairākkārt bija rakstījis par A.Prusaka ciešo saikni ar daudzos noziegumos aizdomās turēto Juri Jurašu kopš KNAB laikiem un iespējamu saistību ar jumtošanas pakalpojumu sniegšanu,” rakstīja labi informētais lasītājs.
Taču šī un vēl divas pietiek.com publikācijas, kurās tika norādīts uz A. Prusaka ciešo saistību ar bēdīgi slaveno Juri Jurašu un viņa „brigādi”, izraisīja īstu paniku VID vadībā. Par to uzskatāmi liecina fakts, ka VID vadība vēl joprojām nav spējusi sniegt atbildes uz jautājumu – kādus tieši rīkojumus attiecībā uz NMPP vadītāja amatu I. Jaunzeme ir pieņēmusi šā gada februārī.
Šīs nespējas izskaidrojums, kā ziņo pietiek.com informācijas avoti VID, ir vienkāršs – vispirms I. Jaunzeme parakstījusi rīkojumu nozīmēt A. Prusaku par NMPP direktora vietas izpildītāju, bet pēc tam, sākoties rezonansei, pārbijusies un rīkojumu atcēlusi.
Interesanti, ka 14. februārī I. Jaunzeme paziņoja, ka par NMPP direktora vietas izpildītāju ir iecelta bijusī A. Prusaka sieva, pašreizējā pārvaldes direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane, taču pēc tam izrādījās, ka viņa esot vai nu atvaļinājumā, vai uzrakstījusi atlūgumu.
Šīs ziņas nāca atklātībā pēc laikraksta Diena aizvadītās piektdienas publikācijas „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”. I. Jaunzemei saistībā ar tajā publicētajiem faktiem līdz 22. februāra vakaram bija jāsniedz skaidrojumi finanšu ministram, bet Finanšu ministrija pagaidām slēpj skaidrojumu saturu un to, vai tie vispār saņemti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
