Jaunzemes-Grendes īpašuma pircēji tiešām tikuši pie Latvijas uzturēšanās atļaujām
PIETIEK20.09.2013.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz iepriekšējiem Nacionālās apvienības pārstāvju apgalvojumiem, ārvalstnieki Umidjons Ismailovs un Zafars Ismailovs pēc 2011. gada beigās veiktā darījuma, no nu jau bijušās kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes iegādājoties rindu māju Ķīpsalā, patiešām tikuši pie Latvijas termiņuzturēšanās atļaujām, - to apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati.
Kā rāda Grendes-Jaunzemes valsts amatpersonas deklarācija, viņas būtiskākie ienākumi 2011. gada beigās bija bijuši no īpašuma pārdošanas – abiem Ismailoviem viņa pārdevusi ēku un zemi Rīgā, Ķīpsalas ielā 21, no katra saņemot pa 143 999 eiro. Šī summa, kas zemesgrāmatā ierakstīta latos – 101 203,7 lati – ir tik tikko pārsniegusi minimālo summu, kas ārvalstniekiem jāiegulda Latvijā, lai saskaņā ar Grendes-Jaunzemes pārstāvētās partijas kritizētajiem Imigrācijas likuma grozījumiem tiktu pie uzturēšanās atļaujas Latvijā.
Jau savā iepriekšējā amatpersonas deklarācijā Jaunzeme-Grende bija norādījusi uz plānoto darījumu (saglabāta oriģinālā rakstība): „Pašlaik tie pabeigts 2011.gada 29.septembrī noslēgtais nekustamā īpašuma pārdošanas līgums, kurā pārdodu sev piederošo nekustamo īpašumu Ķīpsalas ielā 21 par 288000.00 EUR. No pārdošanas summas tiek dzēstas hipotēk/parādsasitības 196000.00 EUR apmērā.”
Darījums deva iespēju Jaunzemei-Grendei atbrīvoties no viņas īpašumā bijušajiem 275 kvadrātmetriem zemes un ēkas Rīgā, Ķīpsalas ielā, atmaksāt bankas kredītu un vēl nopelnīt. Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, īpašumu Jaunzeme-Grende 2002. gadā bija iegādājusies, oficiāli par to samaksājot 81 tūkstoti latu. Laika gaitā bankas kredīts par šo Ķīpsalas rindu māju bija pieaudzis, līdz 2007. gadā aizdevums bija sasniedzis jau 177,8 tūkstošus latu.
Kā zināms, Jaunzemes-Grendes pārstāvētā partija VL-TB/LNNK (Nacionālā apvienība) tikmēr asi iestājas pret uzturēšanās atļauju izsniegšanu apmaiņā pret investīcijām nekustamajos īpašumos, jo „tas viss, tikai lai balstītu vienas šauras grupas - nekustamo īpašumu spekulantu – intereses”.
Kad ziņas par šo darījumu nāca gaismā, partijas vadītājs Raivis Dzintars vispirms apgalvoja, ka "no Žanetas šodien uzzināju, ka īpašumu viņa pārdevusi savam kaimiņam un faktiski darījums ir noticis vēl pirms Žanetas iestāšanās partijā". Patiesībā, kā rāda zemesgrāmatas dari, pārdevuma līgums noslēgts 2011. gada novembrī, bet Jaunzeme-Grende par iestāšanos partijā paziņoja 2011. gada jūnijā.
Savukārt pēc tam Dzintars jau sniedza citu skaidrojumu: "Emocionāli, protams, būtu daudz patīkamāk, ja ministre savu īpašumu pārdotu kādam Latvijas pilsonim, taču moralizēt par konkrēto gadījumu, nezinot apstākļus, nevēlos. Jautājums jāuzdod ministrei pašai. Kas attiecas uz partiju, tad biedru saimnieciskās intereses nekad nav bijušas un nebūs pamats mainīt viedokli ideoloģiskos jautājumos. Jautājumā par Imigrācijas likumu tai skaitā."
Pašas Jaunzemes-Grendes nostāja tobrīd bija - viņa par kādu uzturēšanās atļauju saņemšanu vispār neko nezinot: "Neuzskatu, ka, pārdodot nekustamo īpašumu saviem kaimiņiem, ko pazīstu jau daudzus gadus, esmu rīkojusies pretrunā partijas pārliecībai šajā jautājumā. Jautājums Jums - no kurienes Jums informācija, ka personas būtu saņēmušas uzturēšanās atļaujas? Man tādas informācijas nav."
Nu Jaunzemes-Grendes piesauktajai "informācijai, ka personas būtu saņēmušas uzturēšanās atļaujas", Pietiek ir saņēmis no avotiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kurai oficiāli publiskot šādu informāciju aizliedz tās likuma traktējums.
Arī Ismailovu ģimenes juridiskais pārstāvis, advokāts Ilmārs Krūms iepriekš Pietiek apgalvoja, ka Ismailovu ģimene ar Latviju esot saistīta jau ilgāku laiku un ģimenes galva Latvijā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem investējis ievērojamas summas - tiesa, caur ārzonas uzņēmumiem, līdz ar ko viņa kā identificējamas fiziskas personas investīcijas Latvijā nav fiksētas. Savukārt no dēliem, kuri veikuši nekustamā īpašuma darījumu ar Jaunzemi-Grendi, vienam esot Šveices (kas nav ES dalībvalsts) pase, savukārt otram - uzturēšanās atļauja Šveicē.
Savukārt tagad Krūms Pietiek jau sniedza šādu, no kādreizējā atšķirīgu skaidrojumu: "Klientiem, kas iegādājās nekustamo īpašumu, nebija uz iegādes brīdi mērķis saņemt uzturēšanās atļaujas, jo jautājums (brīva pārvietošanās pa Eiropu) bija atrisināts. Pēc iegādes (6-12 mēneši) parādījās jauns projekts, kas prasīja nepārtrauktu uzturēšanos Latvijā. Lai nepārkāptu Latvijas likumdošanu saistībā ar to, ka Latvijā jāuzturas vairāk kā 90 dienas, klienti bija spiesti noformēt uzturēšanās atļaujas un šobrīd Latvijas lauksaimniecībā ir investējuši vairāk kā vienu miljonu eiro un plāno turpināt investīcijas."
Jāpiebilst, ka 2011. gadā savu priekšlikumu par uzturēšanās atļauju izsniegšanas pārtraukšanu apmaiņā pret investīcijām nekustamajos īpašumos Nacionālā apvienība oficiāli izvirzīja tikai tad, kad Jaunzeme-Grende bija noslēgusi savu darījumu, kaut VL-TB/LNNK izteikusies par šādu darījumu nepieļaujamību bija jau ilgi iepriekš. Darījums noslēgts 2011. gada novembrī, bet ar ideju par uzturēšanās atļauju izsniegšanas pārtraukšanu Nacionālā apvienība bija nākusi klajā jau augustā savā 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmā. Pietiek nav zināms, vai šī rīcība ir tikusi saskaņota.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
