Jautājumi Kariņam par valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētikas krīzi
Ivars Zariņš u.c. opozīcijas deputāti01.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar notikumiem Ukrainā, un ne tikai, kuri būtiski ietekmē energoresursu cenas pasaulē un to pieejamību, pārdomāta un atbildīga Latvijas varas rīcība ir jo īpaši svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgu šo globālo izaicinājumu ietekmes mazināšanu uz Latvijas sabiedrību un tautsaimniecību.
Diemžēl no publiski pieejamās informācijas, kas kļuva zināma saistībā ar Jūsu pieprasīto ekonomikas ministra demisiju, izriet, ka Ekonomikas ministrija nemaz vēl nav sagatavojusi un valdībai nemaz nav “enerģētiskās drošības plāna”, tātad, kas būtu veicams, lai Latvija varētu sekmīgi pārvarēt sagaidāmo enerģētisko krīzi.
Pamatojoties uz minēto, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Vai tiešām Latvijas valdībai joprojām nav rīcības plāna, kā rīkoties, lai mazinātu sagaidāmās enerģētiskās krīzes ietekmi uz Latvijas sabiedrību un spētu to sekmīgi pārvarēt? Ja tāds plāns ir - lūdzam to iesniegt. Ja nav - lūdzam paskaidrot, kāpēc nav un kādā veidā Latvijas valdība ir iecerējusi (ja ir iecerējusi) pārvarēt šo sagaidāmo izaicinājumu?
2. Jūsuprāt, kad būtu jābūt gatavam šim “enerģētiskās drošības plānam”, lai to varētu sekmīgi un savlaicīgi īstenot?
3. Vai Jums ir jelkāda nojausma par sagaidāmo cenu pieaugumu energoresursiem? Ja ir, lūdzam sniegt prognozes par sagaidāmo sadārdzinājumu un cenām dabasgāzei, elektrībai un siltumam? Kāda, Jūsuprāt, ir sagaidāmā cenu dinamika vismaz līdz šī gada beigām, ar kādu būtu jārēķinās Latvijas sabiedrībai?
4. Cik liela daļa no mājsaimniecības ienākumiem tiek tērēti izdevumiem nepieciešamās enerģijas (siltums, elektrība, degviela) iegādei - sadalījumā pa mājsaimniecību ienākuma kvinteļu grupām?
5. Jūsuprāt, cik lielas ir sagaidāmās mājsaimniecībām nepieciešamās enerģijas izdevumu īpatsvara izmaiņas - sadalījumā pa mājsaimniecību ienākuma kvinteļu grupām, ar kurām ir jārēķinās mājsaimniecībām, saistībā ar sagaidāmo cenu pieaugumu? Lūdzam pamatot savu atbildi!
6. Cik lielai daļai Latvijas sabiedrības var rasties risks nokļūt energonabadzībā augstākminēto sagaidāmo apstākļu rezultātā? Lūdzam ar aprēķiniem pamatot savu atbildi.
7. Vai, Jūsuprāt, valstij būtu nepieciešams veidot mehānismus, kas mazina augstākminētos sagaidāmos riskus? Ja ir nepieciešams - lūdzam paskaidrot, kādus mehānismus, kā tie tiks īstenoti, finansēti, ar kādām izmaksām ir jārēķinās? Ja nav - lūdzam paskaidrot, kāpēc nav nepieciešams?
8. Kādus īstermiņa pasākumus ir paredzējusi veikt valdība, lai palīdzētu Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt augstākminēto sagaidāmo energoresursu cenu pieaugumu? Lūdzam konkrēti tos uzskaitīt, norādot katram no tiem paredzēto finansējuma apjomu, realizācijas terminus un finansējuma avotus.
9. Kādus vidēja termiņa pasākumus ir paredzējusi veikt valdība, lai palīdzētu Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt augstākminēto sagaidāmo energoresursu cenu pieaugumu? Lūdzam konkrēti tos uzskaitīt, norādot katram no tiem paredzēto finansējuma apjomu, realizācijas termiņus un finansējuma avotus.
Saskaņā ar lemto Latvija ir paredzējusi atteikties no Krievijas dabasgāzes importa.
10. Cik lieli dabasgāzes uzkrājumi un cik ilgā laikā ir jāizveido, lai Latvija varētu sekmīgi nodrošināt Latvijas dabasgāzes patērētājus un augstāk lemtā sekmīgu izpildi?
11. Vai Jums ir jelkāda sajēga - kādā veidā konkrēti ir paredzēts to nodrošināt? Ja ir, lūdzam konkrēti paskaidrot - no kādiem dabasgāzes avotiem, izmantojot kādus piegādes ceļus, kādos apjomos un termiņos ir paredzēts to īstenot? Vai tam ir rezervētas nepieciešamās transportēšanas jaudas - konkrēti kādas, kādam laika periodam?
12. Cik lielas dabasgāzes rezerves ir nepieciešamas Latvijai, lai spētu nodrošināt tās enerģētisko drošību, ņemot vērā esošos ģeopolitiskos izaicinājumus, kā arī iespējamo BRELL sistēmas sagraušanu, kuras ietvaros tiek nodrošināta Latvijas elektroenerģijas sistēmas darbības stabilitāte? Kādas ir kopējās nepieciešamās drošības rezerves, cik daudz no tā ir paredzēts tieši elektroenerģijas sistēmas darbības stabilitātes nodrošināšanai augstākminētā riska dēļ? Lūdzam pamatot šos apjomus.
13. Kādā veidā un termiņos ir paredzēts nodrošināt minētās rezerves, kādā veidā ir paredzēts apmaksāt to iepirkumu un uzturēšanu? Vai tam ir sagatavota nepieciešamā normatīvā bāze - balstoties uz kādām konkrēti tiesību normām, tas tiks īstenots?
14. Kādā veidā ir paredzēts nodrošināt Latvijas patēriņam nepieciešamos dabasgāzes apjomus pēc augstākminētā aizlieguma iepirkt Krievijas dabasgāzi? Lūdzam norādīt paredzētos dabasgāzes iegādes avotus, kā arī konkrētus loģistikas risinājumus un to, kā Latvijai tiks nodrošināta to pieejamība?
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
