Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada 17.novembrī Jūs, Satiksmes ministrijas un AS airBaltic vadība Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sniedzāt savus paskaidrojumus par esošo kompānijas AS airBaltic situāciju un nepieciešamību piesaistīt kompānijai privāto investoru.

Nepieciešamība piesaistīt kompānijai privāto investoru ir saistīta ar to, ka, iepriekšējos periodos kompānijai strādājot ar zaudējumiem, ir izveidojies negatīvs pašu kapitāls, kas ierobežo kompānijas attīstības iespējas un apgrūtina tās esošo darbību gan saistībā ar nepieciešamā finansējuma piesaistīšanas nosacījumiem, gan arī, veidojot līgumattiecības ar darījuma partneriem.

Šīs komisijas sēdē bija acīmredzams, ka AS airBaltic vadības sniegtā informācija nepamatoti sašaurina iespējamo risinājumu izvēli, noreducējot to uz vienīgo alternatīvu - vai nu pašreiz piedāvātā privātā investora piesaistīšana kompānijai, vai nu tāda valsts rīcība (valsts atbalsta forma), kas būs acīmredzamā pretrunā ar Eiropas Komisijas prasībām, un tāpēc tā nav pieļaujama, līdz ar to esošo situāciju pasniedzot kā bez izvēles, kad vienīgais reāli iespējamais risinājums, lai nodrošinātu kompānijas tālāku attīstību un pastāvēšanu, ir izvēlēties vienu konkrētu piedāvāto privāto investoru.

Taču Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, diskutējot par esošo situāciju, liekot ministrijas un kompānijas vadībai sniegt konkrētas atbildes par reālo situāciju, kļuva skaidrs, ka patiesībā ir krietni plašāks iespēju loks, kā ir iespējams nodrošināt tālāko kompānijas darbību un attīstību, nekā tikai piedāvātā alternatīva.

Vēl jo vairāk, šis iespēju loks paplašinās, un tiek nodrošināts papildu laiks atbilstošāko iespēju sagatavošanai, ja tiek atrisinātas kompānijas īslaicīgās naudas plūsmas problēmas, kuras ir saistītas ar kompānijas ienākumu sezonalitātes svārstībām.

Saskaņā ar iegūto informāciju, lai nodrošinātu kompānijas sekmīgu tālāko darbību un tekošo saistību izpildi līdz brīdim, kad kompānija pati to spēj nodrošināt no savas darbības ienākumiem pietiekošā apjomā, ir nepieciešams aizdevums apmēram 10 miljonu eiro apmērā. Tas savukārt nozīmē, ka, nodrošinot šo nepieciešamo finansējumu (ko varētu sniegt arī Valsts kase), valdībai nebūtu objektīvas nepieciešamības pašlaik lemt par izvēli “starp sliktāku un vēl sliktāku” kompānijas tālākās attīstības variantu, kas pašlaik tiek piedāvāts un kura dēļ valstij būtu nepieciešams nodrošināt kompānijai finansējumu apmēram 80 miljonu eiro apmērā.

Diemžēl sēdes laikā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tā arī neguva pārliecību, ka visas šīs iespējas ir tikušas izvērtētas un vēl jo vairāk – objektīvi izvēlēta iespēja, kura nodrošina kompānijas akcionāriem (valstij) visizdevīgāko risinājumu tālākai kompānijas ilgtspējīgai attīstībai. Lai gan komisija tika informēta, ka valdībā ir tikušas vērtētas arī citas iespējas, tā arī netika saņemta atbilde, kādas konkrēti  iespējas ir tikušas vērtētas un kādas ir šo iespēju salīdzinošās priekšrocības un trūkumi.

Tas viss rada pamatotas bažas, ka patiesībā valdībai lemšanai ir sagatavota vai nu nepilnīga informācija par iespējamajiem kompānijas “glābšanas” variantiem, vai arī tas ir darīts, apzināti manipulējot ar šo informāciju, lai nostādītu lēmuma pieņēmējus situācijā, kad it kā ir tikai viena šī augstākminētā alternatīva, lai gan no sniegtās informācijas ir acīm redzams, ka šāds uzstādījums nav patiess un reālai situācijai atbilstošs.

Lai kliedētu šīs bažas un varētu gūt pārliecību par to, cik objektīvi valdība ir izvērtējusi, kādas ir valsts iespējas atbalstīt AS airBaltic tālāko darbību un nodrošināt tās attīstību, un ka valdība ir atbildīgi izvēlējusies visoptimālāko no iespējām un visatbilstošāko valsts interesēm, kā arī objektīvi izvērtējusi līdzšinējo AS airBaltic darbību un kompānijas vadības izvēlētās attīstības iespējas, lūdzam Jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu AS airBaltic tālākai sekmīgai darbībai un attīstībai – kādi konkrēti finansēšanas modeļi (varianti) valdībā tika izskatīti? Lūdzu iesniegt šo modeļu (variantu) priekšrocību, izmaksu un risku salīdzinājumu.

2. Valdības izvēle par labu piedāvātā “privātā investora” piesaistei tika pamatota ar nepieciešamību ievērot Eiropas Komisijas noteiktās prasības. Lūdzam iesniegt dokumentus (juridiskos atzinumus, kompetento iestāžu lēmumus, u.c.), balstoties uz kuriem valdība izdarīja pamatotu secinājumu, ka šāds finansējuma piesaistīšanas veids ir vienīgais iespējamais un visatbilstošākais valsts interesēm.

3. Lūdzam iesniegt pamatojumu valdības izvēlētajam risinājumam (finansējuma piesaistei) par tālāko AS airBaltic darbību, tā priekšrocībām salīdzinājumā ar citiem iespējamajiem risinājumiem.

4. Kādas ir paredzamās un iespējamās procedūras un sankcijas no Eiropas Komisijas puses gadījumā, ja valdība izvēlas nepiesaistīt piedāvāto privāto investoru, bet gan pati finansēt tālāko kompānijas attīstību līdz brīdim, kamēr tiek atrasts un piesaistīts stratēģiskais investors?

5. Vai tiks izvērtēta atbildīgo amatpersonu atbildība saistībā ar radušos situāciju, kuras rezultātā AS airBaltic tālākā attīstība ir apdraudēta? Kuras konkrēti amatpersonas tiks vērtētas, un kad ir paredzēts to veikt?

6. Kas un kā ir noteicis AS airBaltic valdes un padomes atalgojuma apmēru? Cik liels tas ir, un kā tas tiek noteikts?

7. Kā un cik bieži tiek izvērtēta AS airBaltic padomes un valdes atbilstība un tās atalgojuma apmēra pamatotība? Kad tas ir darīts pēdējo reizi?

8. Situācijā, kad jauno lidmašīnu ražotājs Bombardier nav spējīgs izpildīt līgumā paredzētās piegādes saistības pret AS airBaltic un paredzētajā termiņā ne tikai nav spējis piegādāt nevienu lidmašīnu, bet nav tās pat vēl sertificējis, ir neizprotama atbildīgo amatpersonu rīcība, kas vērsta vairāk uz Bombardier, nevis AS airBaltic interešu aizstāvību. Tā vietā, lai esošajā situācijā pamatoti censtos mainīt esošos līguma nosacījumus, padarot tos izdevīgākus AS airBaltic, tiek uzstāts uz esošo nosacījumu izpildi, lai gan no Bombardier puses tie netiek pildīti. Tas rada pamatotus jautājumus, cik atbildīgi un kvalitatīvi tiek pārstāvētas valsts (AS airBaltic) intereses šajā darījumā un vai šeit nav vērojama nolaidīga, vai pat noziedzīga rīcība no atbildīgo amatpersonu puses? Kā papildu apstāklis, kas uz to norāda, ir kompānijas lēmums novirzīt gandrīz visus kompānijas brīvos naudas līdzekļus maksājumam par Bombardier vēl neizpildītajām saistībām, kas tādejādi kompānijai ir radījis esošās naudas plūsmas problēmas, kā dēļ tagad ir nepieciešams steidzami piesaistīt “šaubīgu investoru”.

9. Balstoties uz kādiem dokumentiem (piemēram, attīstības plānu) un lēmumiem, tika pieņemts lēmums par šo konkrēto AS airBaltic gaisa flotes modernizāciju? Lūdzam iesniegt šos dokumentus un lēmumus.

10. Lūdzam iesniegt pamatojumu un aprēķinus, kas liecina, ka izvēlētais modernizācijas variants (piegādātāja izvēle, gaisa kuģu skaits) ir optimālākais no visiem iespējamajiem variantiem. Lūdzam iesniegt šo variantu salīdzinājumu, ja tāds vispār tika veikts.

11. Lūdzam iesniegt pamatojumu par šī darījuma finanšu shēmas izvēli, tās salīdzinājumu ar citiem iespējamajiem finansējuma modeļiem.

12. Kādēļ, ņemot vērā piegādātāja nespēju pildīt uzņemtās saistības pret AS airBaltic, netiek veikti pasākumi, lai mainītu AS airBaltic uzņemtās saistības pret piegādātāju un pamatoti panāktu labvēlīgākus līguma nosacījumus (piemēram, attiecībā uz apmaksu), bet tā vietā tiek uzstāts uz esošo izpildi?

13. Vai un kad tiks izvērtēta AS airBaltic padomes un valdes atbildība šajā darījumā – izvēloties piegādātāju, sagatavojot un noslēdzot līgumu un uzraugot šī līguma izpildi?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...