Iesaki rakstu: 
Jautājums sakarā ar grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" - nosūtīts manā vārdā. Jautājumu teksts ir kā pēdējais rakstā. Sākumā par būtību.
Nekautrēšos un neslēpšos aiz pseidonīmiem. Lepojos ar sevi un savu Valsti (ar lielo burtu). Esmu ekonomiski aktīvs un godīgs nodokļu maksātājs, par ko liecina man sešus mēnešus atpakaļ atsūtītais VID slēdziens pēc privātpersonas audita par trijiem gadiem kas sevī ietvēra tekstu: Jūsu izdevumi atbilst Jūsu uzrādītajiem un deklarētajiem ieņēmumiem.
Tika izpētīti visi manas ģimenes ienākumi un nomaksātie nodokļi. Tamdēļ rakstu nevis pirmajā personā, bet gan savas ģimenes vārdā.
Šobrīd atkal esam neziņā, uzzinot par nodomu aprēķināt kapitālsabiedrību valdes locekļiem sociālo iemaksu ne mazāku kā 1309,08 EUR gadā.
01.01.2011. stājās spēkā IIN grozījumi ar 11. pantu, 1.3. apakšpunktu:
"1.3 Fiziskās personas darbība kvalificējama kā saimnieciskā darbība, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
1) darījumu regularitāte un sistemātiskums (trīs un vairāk darījumi taksācijas periodā vai pieci un vairāk darījumi trijos taksācijas periodos);
2) ieņēmumi no darījuma pārsniedz 10 000 un vairāk latu taksācijas gadā, izņemot ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas atbilstoši šā likuma 9.panta pirmās daļas 19.2 punktam;
3) darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību."
Arī toreiz bijām neziņā un, lai nepārkāptu likumu, savus privātos ieguldījumus vērtspapīros ielikām speciāli vērtspapīru uzkrājumiem domātā, pašu dibinātā uzņēmumā. Mums pieder OMX NASDAQ kotētie Latvijas uzņēmumu vērtspapīri.
Vērtspapīri iegādāti, strādājot un pelnot ģimenei piederošā uzņēmumā ar domu brīvos līdzekļus saglabāt vecumdienām. Kā diversifikāciju daļu no līdzekļiem ieguldām Latvijas uzņēmumu akcijās. Pelnām pietiekoši, maksājam nodokļus un liekos līdzekļus sistemātiski ieguldām.
Pašlaik, ar paredzamo nodevu valdes locekļiem, atkal esam neziņā, kā mums pārvaldīt sev piederošos un par savu nopelnīto naudu iegādātos aktīvus. Esam neizpratnē, kā mums pārvaldīt savus aktīvus pašiem? Vienīgais variants, nemaksājot paredzamo valdes locekļa nodevu, ir izmantot banku piedāvātos produktus vai uzņēmumu pārreģistrēt kādā kaimiņu valstī.
Kā fiziska persona veikt sistemātiskus ieguldījumus, neizmantojot banku piedāvātos produktus, pamatojoties uz augstāk minēto likumu, es nevaru. Nekur, nevienā likuma skaidrojumā nav minēts, ka vērtspapīru pirkšana/pārdošana biežāk trīs reizes vienā gadā vai 5 reizes trijos gados nav saimnieciskā darbība. Līdz ar to pēc jaunā gada mēs paši, nemaksājot valstij 1309,08 EUR gadā, nevarēsim pirkt/pārdot sev piederošos un vecumdienām paredzētos vērtspapīrus.
Sazinājos ar SEB banku un uzdevu jautājumnu: vai es kā fiziska persona varu nopirkt NASDAQ OMX kotētos Latvijas uzņēmumu vērtspapīrus, neatverot vērtspapīru kontu. Atbilde bija - nē.
Līdz ar to, atverot vērtspapīru kontu kā fiziska persona un gada laikā nopērkot četru uzņēmumu akcijas vai veicot četrus darījumus ar vērtspapīriem, vai triju gadu laikā veicot vairāk nekā piecus darījumus, man kā fiziskai personai ir jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam.
Kā jau minēju, neviena par likumu skaidrošanu atbildīga institūcija nav veikusi skaidrojumu un pateikusi, ka ar vērtspapīriem var veikt biežāk darījumus nekā augstāk aprakstīts.
Jautājumi:
- Vai fiziskai personai darījumi ar vērtspapīriem vairāk kā trīs darījumi taksācijas periodā vai pieci un vairāk darījumi trijos taksācijas periodos, nereģistrējoties par saimnieciskās darbības veicēju, ir atļauti? Ja jā, tad kā interpretēt manis citēto likumu?
- Kur mums, ekonomiski aktīviem cilvēkiem, glabāt mums piederošos vērtspapīrus un kā tos papildināt, nepārkāpjot likumu un nemaksājot no mūsu viedokļa nepamatotu maksājumu 1309,08 EUR gadā?
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
