Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neminem id agere, ut ex alterius praedetur inscitia. Neviens nedrīkst izmantot cita neziņu. (Latīņu izteiciens.)

Viss maksā tik, cik maksā; viss maksā tik, cik maksā; viss maksā tik, cik maksā; - šis teiciens mūsdienās kļuvis par populāru mantru, kuru dzirdam atkārtojam visai bieži. Izklausās jau asprātīgi un dziļdomīgi, es pat teiktu, - izklausās pēc aksiomas (kas nav jāpierāda), Un vairums cilvēku piekrītoši māj ar galvu, sak, - tā jau ir, ko tur iebilst. Vien retais aizdomājas, bet aizdomāties tiešām ir par ko...

Vēsturē iegājušais bēdīgi slavenais hitleriskās Vācijas propagandists Gebelss esot teicis: “Simt reižu atkārtoti meli kļūst par patiesību.”

Nu, es atļaušos tam nepiekrist,- manuprāt, meli ir meli, un nekādi nevar kļūt par patiesību. Cilvēki tikai var noturēt vai uzskatīt tos par patiesību. Bet tas, ka Gebelsa metode nav novecojusi un sekmīgi darbojas arī mūsdienās, ir acīmredzams. Mani pārsteidz tas, ar kādu nekaunīgu vieglumu var apstrādāt pat labi izglītotu cilvēku prātus, lai tie zaudētu spēju veselīgi spriest, analizēt un pat… veikt vienkāršas aritmētiskas darbības, rezultātā bieži vien padarot savu dzīvi par smagi velkamu vezumu. Varbūt iztaisīsim inventarizāciju šajā vezumā? Palūkosimies, ar ko tad tas īsti ir piekrauts! Un, vai tiešām viss maksā tik, cik maksā?

Miteklis

Ir pamatlietas, bez kurām dzīvi grūti iedomāties, un mājoklis ir viena no tām. Šoreiz paanalizēsim dzīvokļu īpašnieku smago nastu – rēķinus. Ka “īpašnieki” ir īpašnieki tikai formāli, t.i., tikai tik ilgi, kamēr cītīgi maksā rēķinus, domāju, visiem ir skaidrs, un tas nav šī raksta vēstījums. Plašāk privātīpašuma tēma skarta rakstā “Par privātīpašuma iluzorumu”, vai,” Īpašnieks vai tikai nomnieks”.

Bet nu, atgriežamies pie tēmas - rēķini un aritmētika. Un te tad arī sākas “jautrība”, jo, lai nopietni uztvertu dzīvokļu rēķinus, ir jābūt vai nu vienaldzīgam, vai paviršam, vai nekompetentam, vai vienkārši nedrīkst domāt – jāizdara intelektuāla pašnāvība. Vai arī tik bagātam, lai būtu gluži vienalga, cik kas maksā. Tālākie aprēķini un secinājumi ir tīri empīriski, t. i.,uz pieredzi un acīmredzamiem faktiem balstīti. Lai piedod man “zinātniski teorētiskās” argumentācijas piekritēji – mani tā pārāk neinteresē. Jo “zinātniski” var pierādīt, kā tagad tautieši saka, - “dajebko”. Un nevar jau pārbaudīt, jo tad ir jākļūst pašam par zinātnieku. Bet, lai kļūtu par zinātnieku visās jomās, dzīve ir par īsu... Pie kam zinātnieki paši bieži vien par kādu pat visai vienkāršu lietu ir pretējos, vai, vismaz, atšķirīgos uzskatos. Piemēram, kas bija pirmais, - vista, vai ola?... Vai, - kā no nekā var rasties kaut kas? Un, - ja “kaut kas” ir bijis vienmēr, no kurienes tad tas ir radies?...

Tāpēc, spriedīsim piezemēti, vienkārši, veselīgi un praktiski. Jā, lasītājam jāpaskaidro, no kurienes informācija un skaitļi. No pieredzes. Man ir bijusi tā laime un privilēģija dzīvot, lai arī nelielā, bet savā mājā, lietot ūdeni no savas akas un sildīt māju un ūdeni ar pašražotu siltumu. Tādēļ es zinu, cik kas reāli maksā. (Ja skatīties filozofiskāk un dziļāk, tad neko jau cilvēks neražo – viss nepieciešamais dzīvei uz zemes jau ir cilvēkam dots – ūdens, energoresursi, pārtika, gaiss. Jāpieliek tikai nedaudz darba, lai to visu lietotu. Pie kam – tas viss ir dots par velti...) Bet nejauksim kopā šos dažādos izpratnes, skatījuma līmeņus. Šodienas tēma ir aritmētika. Un aritmētika sanāk visai interesanta, lai neteiktu – dīvaina. Faktiski, tas, kas notiek mūsdienās komercjomā, tālu iziet ārpus veselīgas saprašanas un loģikas. Atļaušos nelielu atkāpīti.

Piemēram, tāda visiem nepieciešama “lieta”, kā gaiss, ko elpojam. Kādiem, droši vien par lielu sarūgtinājumu, lielākā daļa planētas iedzīvotāju to lieto pilnīgi par velti, un nemaz netaisās par to maksāt. Tāda lietu kārtība, tā teikt - nejēdzība no biznesa viedokļa, dabiski, neapmierina visus, un tiek meklēti risinājumi. Diemžēl jāsaka, - sekmīgi. Kā pārdot cilvēkam gaisu? Nu kurš to pirks? Ļoti vienkārši – vajag cilvēkiem to padarīt nepieejamāku, vajag to padarīt par preci, citiem vārdiem – īpašniekam vai lietotājam atņemt vai nozagt, lai pēc tam pārdotu atpakaļ. Kādā veidā? Nu, tas atkal ir vienkārši – vajag sabojāt to, kas ir pieejams un apgrūtināt pieeju tīram bezmaksas gaisam. Tādā veidā šķietami absurda situācija var kļūt par realitāti, kā tas ir dažās pasaules lielpilsētās, kur tīrs gaiss ir kļuvis par tirgus preci. Es, paldies Dievam, pagaidām vēl neesmu pircis gaisu, un ceru, ka arī nepirkšu.(Interesanti, vai gaisa cenai tiek pieskaitīts arī PVN?) Tas pats ar ūdeni.

Bet nu, - pie jautr., piedodiet, es gribēju teikt - pie rēķiniem.

Ūdens

Pieļauju, ka lasītājs zina, ka ūdeni neviens neražo. To attīra, atsāļo, transportē, pārdod, iegūst no urbumiem, upēm vai avotiem, bet – neražo. Esmu bijis vietās, kur saldūdens dabā nav pieejams, bet to iegūst atsāļojot jūras ūdeni, bet tas nav Latvijas gadījums. Jo mums ūdens vienkārši ir. (Es personīgi atceros laiku, kad bija publiski pieejamas akas un dzeramā ūdens vietas bez maksas. Kad mums toreiz stāstīja, ka ūdens citās valstīs jāpērk par naudu, tas šķita pilnīgi neticami un smieklīgi). Lielākās izmaksas ir to nogādāt līdz patērētājam. Un te sākas jautrība.

Katrs cilvēks saprot, ka vienam patērētājam piegādāta ūdens pašizmaksa būs augstāka nekā septiņdesmit patērētājiem piegādāta, sadalot uz galviņām. Bet - nekā! Kad es salīdzināju individuālās mājas ar aku īpašnieka ūdens iegūšanas izmaksas ar daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa īpašnieka rēķiniem par ūdeni, izrādījās, ka pēdējie maksā par ūdeni nevis mazāk, bet krietni vairāk. Rēķinos ūdens piegāde un kanalizācija ir apvienoti vienā maksājumā, kurš ir 1.28 eiro m3 + PVN. Atgādināšu, ka par PVN sauc nodevu, ar kuru valsts apliek praktiski visas preces un pakalpojumus, un kura, lai izklausītos smukāk un nesaprotamāk, ir nosaukta par Pievienotās Vērtības Nodokli. Kas pie kā ir ticis pievienots, grūti saprast. Acīmredzot, ūdenim pa ceļam pievienoja vērtību un nu tas jūsu krānā ir vērtīgāks, nekā ieguves vietā. Loģiski, ka ūdenim tuksnesī ir cita vērtība, kā upes malā, bet es gan to sauktu vienkārši par transportēšanas vai piegādes izmaksām, kuras ir skaidras un saprotamas. Bet tās jau ir iekļautas ūdens cenā. Manuprāt, aplikt ar nodokli ūdeni ir amorāli.

Par PVN runājot, citāts:

„Likums „Par pievienotās vērtības nodokli” Saeimā tika pieņemts 1995. gada 9. martā. Valsts prezidents to izsludināja 1995. gada 30. martā, un likums stājās spēkā ar 1995. gada 1. maiju. (Urtāns A., u.c., 2008)”

Agrāk to sauca par apgrozījuma nodokli, un senos laikos tas bija neliels, sākot ar 1%, bet pirmās nepieciešamības precēm vispār netika piemērots. Kā redzam, „apetīte aug ēdot”, jo šodien Latvijā PVN vairumam preču un pakalpojumu ir 21%. Arī diemžēl rēķinā redzamajam ūdenim. Šim nodoklim (PVN) Latvijā ir tikai divdesmit gadu, bet tas, tāpat kā daudzas citas dzīvi apgrūtinošas lietas, ieviests ar pārsteidzošu vieglumu. Man šķiet, ka Latvijā tiešām ir unikāli toleranta tauta, kura spējīga izteikt savu neapmierinātību, vienīgi klusējot pametot valsti. Varbūt, ka tas arī nav sliktākais protesta veids, tikai - kas būs tālāk?

Atgriežamies pie ūdens. Kā piemēru paņēmu ūdenssūkni “Pedrollo CP 200”. Sūkņa jauda 2,2kw (3Hp), ražība pie 51metru augsta ūdensstaba 4.2m3/h. Teorētiski tas nozīmē, ka pie elektroenerģijas cenas 1kw=0,176 eiro, viena kubikmetra ūdens uzsūknēšana 51(!)metra augstumā izmaksā (elektroenerģija)

0,176 eiro x 2,2kw : 4,2m3 = 0,09219 eiro! Plus kanalizācija.

Bet, kā redzam, cilvēkam tiek piestādīts rēķins, kur par vienu m3 ūdens un kanalizāciju jāmaksā 1,5488 eiro(1,28+21% PVN)! Jā, pašizmaksā es neiekļāvu sūkņa un cauruļu nolietojumu un kanalizāciju, bet, pēc pieredzes varu teikt, ka tie ir salīdzinoši niecīgi. No otras puses, es aprēķinos neiekļāvu arī to, ka daudzīvokļu mājās katram dzīvoklim nav vajadzīgs savs sūknis un sava ūdens maģistrāle, un piegādes izdevumi sadalās uz daudzām jo daudzām galvām, precīzāk – makiem. Nu labi, nebūsim sīkumaini un elektroenerģijas izmaksas pareizināsim ar divi – 0,09219 x 2 = 0,18438eur/m3 Vajadzētu pietikt. Un kas sanāk? Sanāk, ka ūdens tiek piegādāts un aizgādāts ar apm. 840% peļņu!

Pieļauju, ka “peļņa” ir vēl lielāka, ņemot vērā milzīgo cilvēku koncentrāciju pilsētās...

Tāpēc nav jābrīnās, ka šajā valstī vieni skaita centus, kamēr citi kļuvuši trekni jo trekni...

Tikai...cik ētisks ir šāds “bizness”?...

Nu, ko, - braucam tālāk?

Apkure

Šis nu laikam daudziem būs visai sāpīgs jautājums. Ja par auksto ūdeni, pat astoņkārtīgi pārmaksājot, summas nav lielas, tad apkure cērt robus maciņā daudz pamatīgākus. Bet, vai tā ir apkure vai tomēr siltumpiegādātāju negausība komplektā ar nekaunību, lūkosim noskaidrot.

Vēlos paskaidrot, ka principā es neesmu pret biznesu. Es esmu pret to, ka par biznesu dēvē, piemēram, mežu izciršanu, citu dabas resursu izsaimniekošanu, spekulāciju un iedzīvošanos uz citu rēķina, izmantojot šo “citu” bezalternatīvas situāciju. Tā šoreiz laikam ir ar dzīvokļu īpašniekiem.

Tātad – par apkuri.

Uzreiz jāsaka, ka precīzu skaitļu nebūs. Jo ir gandrīz neiespējami izmērīt visus ēku parametrus un ņemt vērā visus faktorus. To izmanto veikli darboņi. Vairāk piedāvāšu ilustrācijas un piemērus. Secinājumus izdariet paši. Jo retorikā ar kādu siltumpiegādātāju noalgotu siltumenergētiķi es neielaidīšos. Viņš būs trenēts ar tabulām un diagrammām pierādīt to, ko viņam jāpierāda, bet es neko nevēlos pierādīt. Es vēlos tikai pastāstīt, bet secinājumus izdariet paši. Kā latīņu spārnotais teiciens saka - “Ad narrandum, non ad probandum”. (Lai pastāstītu, nevis lai pierādītu.)

Kā minēju iepriekš, dzīvoju savā nelielajā pusotrstāvīgajā mājiņā ar centrālo apkuri, kura kurināma ar malku. Centrālapkure tiek kurināta arī vasarā, lai nodrošinātu ar karsto ūdeni. Māja ir paveca, ar labu siltumizolāciju neizceļas. Gadā es izlietoju ap 20 m3 malkas, kas, pēc pašreizējām cenām būtu apm. 800 eiro gadā, t.i., apm. 67 eiro mēnesī. Plus darbs – atnest malku, kurināt, tīrīt katlu. Malka neapšaubāmi Latvijā ir lētākais un pieejamākais kurināmais. Apkurināta ir apm. 100m2 platība plus karstais ūdens. Un tagad salīdzināsim ar tikpat lielu dzīvokli. Lai gan, - salīdzināt būs grūti, jo mājai ir četras aukstas ārsienas, auksti griesti un auksta grīda, tātad seši virzieni, no kuriem nākt aukstumam.

 Dzīvokļos, pārsvarā, ir cita situācija. Nerunājot par to, ka daudzas daudzīvokļu mājas jau ir nopakotas kā termosi, dzīvokļiem parasti nav vairāk par divām ārsienām. Un, ja tas nav pirmajā vai pēdējā stāvā, tad arī griesti un grīda ir silti. Un tomēr – rēķini par siltumu nebeidz pārsteigt un izbrīnīt. Vadoties no veselīga saprāta un loģikas un ņemot vērā dzīvokļu niecīgos siltuma zudumus un to, ka siltums vienlaicīgi tiek pievadīts daudziem dzīvokļiem, siltuma rēķiniem vajadzētu būt neievērojamiem. Jā, valsts ir tik “humāna”, ka apkurei pierēķina nevis 21%PVN, bet “tikai” 12% PVN. Bet, nez kādēļ, viena kvadrātmetra apkure, salīdzinot ar privātmāju,nav uz pusi lētāka, kā tam vajadzētu būt. Tā ir...1,8892 eiro/m2! Privātmājai – 0,67 eiro/m2. Vai nav viela pārdomām? Es domāju, ka dzīvokļa apkures izmaksām, lietojot vietējo kurināmo – šķeldu, granulas, - nevajadzētu pārsniegt 0,30 – 0,40 eiro/m2 mēnesī. Es atkārtoju – neesmu pret biznesu. Bet esmu pret vairuma iedzīvotāju - savu dzīvokļu ķīlnieku - ekspluatāciju un apkrāpšanu, izmantojot cilvēka pamatvajadzības – vajadzību pēc pajumtes, ūdens un siltuma. Un šo cilvēka pamatvajadzību apmierināšanai nepieciešamo summu aplikt ar nodokli es uzskatu vismaz par neētisku, lai neteiktu vairāk...Ir skaidrs arī tas, ka Latvijas varturi nerūpējas par optimālo veidu valsts iedzīvotāju nodrošināšanai ar siltumu, izmantojot visai bagātos vietējos resursus, piemēram, šķeldu, bet importē tos no ārzemēm savu merkantilo interešu dēļ. Šķeldu, nezin kādēļ, eksportē...Ak nauda, nauda...Vājākām dvēselēm nav izredžu pretoties tās velnišķīgajam kārdinājumam. Bet pie Latvijas valsts stūres es stipras neredzu...

Un, atcerieties - “Ad narrandum, non ad probandum”. “Lai pastāstītu, nevis lai pierādītu”...

Varētu turpināt un uzrakstīt par metāla izstrādājumu astronomiskajām cenām, salīdzinot ar izejvielu cenām, par piena pārdošanas un iepirkuma cenu vairākkārtējo starpību, par graudu un miltu cenām (kviešu graudi – ap 200eur/t, bet, piemēram, “Hercoga” milti mazumtirdzniecībā – apm. 1000eur/t) utt. Galu galā – par nodokļiem un sodiem kā valsts kases pildīšanas līdzekļiem. Ja lasītājam labpatiks, varam šo kamolīti pašķetināt vēl.

Nobeigumā. Rukā, vergs, saule vēl augstu!

Vairums cilvēku darbā pavada ievērojamu dzīves laiku, kurš tiek pārvērsts un novērtēts naudā. Tikai pavisam nedaudzi izredzētie strādā nevis naudas, bet aicinājuma dēļ. Darbā pavadītais laiks diemžēl tiek atrauts ģimenei, bērniem, draugiem. Neko darīt, jāstrādā – tā iekārtota pasaule. Bet tas, ka cilvēka nopelnītās naudas (lasi - dzīves) lielāko daļu kāds vienkārši, primitīvi, nekaunīgi un brutāli piesavinās, nav pareizi. Kādēļ gan parazītam pašam negādāt sev iztiku godīgā ceļā, uz sava dārgākā dzīves resursa – laika – rēķina? Kādēļ jādzīvo uz citu dzīves un darba rēķina?

Vai Tevi šāda lietu kārtība apmierina?

P.S.Ja kāds pārmetīs, ka nav vērts par to runāt, jo “tāpat tur neko nevar darīt”, tad varu jau iepriekš atbildēt – Var! Un par to var būt cits raksts...

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kņada

FotoKatrs no mums kaut reizi ir mēģinājis sākt jaunu un skaistu dzīvi. Dažam pietika ar vienu mēģinājumu, cits to darīja vairākkārt, bet vēl kāds to dara, tas ir, mēģina nepārtraukti.
Lasīt visu...

8

Aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu nekavējoties darīt visu ko tādu, ko viņš noteikti nedarīs

FotoMēs, Lietuvas, Polijas, Latvijas un Igaunijas prezidenti kā Baltkrievijas kaimiņi un kā NATO un ES dalībvalstis vēlamies, lai Baltkrievija būtu stabila, demokrātiska, neatkarīga un pārtikusi valsts. Tādēļ mēs aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu:
Lasīt visu...

21

Provinces pensionāra vēstule pakaļpalicējiem Rīgā

FotoMierīga varas maiņa, bez skandāla un klopes, saskaņā ar brīvu vēlēšanu rezultātiem jau izsenis tiek dēvēta par demokrātijas svētkiem. Šāds prieka brīdis gaida rīdziniekus jau pēc dažām nedēļām. Par Rīgas iepriekšējās politstruktūras sabrukumu vairs nešaubās neviens, un tagad vēlētāju rokās būs sastutēt jaunu. Ne nu gluži pašiem, bet caur vēlētiem priekšstāvjiem.
Lasīt visu...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanāsa ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

Latvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā,...

Foto

Par dzīves mērķiem un jēgu

Kas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam...

Foto

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

Rīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča...

Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...