Jelgavas dome nolemj pirkt īpašumu par trešdaļu dārgāk, nekā tas bijis izsludināts pārdošanā
PIETIEK14.10.2014.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Jelgavas pilsētas dome nolēmusi iegādāties nekustamo īpašumu par 90 tūkstošiem eiro, lai gan, kā liecina Pietiek rīcībā esošā izdruka no sludinājumu portāla ss.lv, pārdevējs iepriekš šo pašu īpašumu piedāvājis iegādāties gandrīz par trešdaļu lētāk - par 65 tūkstošiem eiro. Pašvaldība aizbildinās, ka īpašuma iegādei esot izmantotas pirmpirkuma tiesības un tā cena, kas bijusi norādīta līgumā, bet iespēju pirkt par sludinājumā piedāvāto cenu tai neesot bijis.
Sludinājums, kas bija publicēts sludinājumu portālā ss.lv, vēstīja, ka tiek pārdots nekustamais īpašums Jelgavas centrā, kas sastāv no 1534 kvadrātmetriem zemes un 162 kvadrātmetrus lielas ēkas un atrodas Svētes ielā 8. Kā īpašuma cena bija norādīti 65 tūkstoši eiro.
Taču nu Jelgavas dome pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības un iegādāties šo īpašumu jau par būtiski lielāku summu - 90 tūkstošiem eiro, un domes Komunikācijas un mediju attiecību galvenā speciāliste Līga Klismeta skaidro, ka par sludinājumā norādīto cenu "neviens domei šo īpašumu iegādāties nav piedāvājis" un pašvaldība pirkumu veic saskaņā ar likumu.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka pašvaldība var atsavināt nekustamo īpašumu, par kuru pašvaldībā ir iesniegts pirkuma līgums, pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā. Tas nozīmē - ja pircējs un pārdevējs ir noslēguši līgumu par kādu summu, pašvaldībai ir tiesības šo īpašumu par šādu summu iegādāties, apejot sākotnējo pircēju.
"Pašvaldībai ir saistoša pārdevēja un pircēja vienošanās, kas attiecas uz tiesiski noslēgta līguma būtiskām sastāvdaļām – šajā gadījumā pirkuma cena – 90 000 eiro,” par šo gadījumu, kad Jelgavas pašvaldība nolēmusi likt lietā šīs parasti reti izmantotās tiesības, informē domes pārstāve.
Kā iemeslu, kādēļ dome šajā gadījumā izmantojusi pirmpirkuma tiesības, pašvaldības pārstāve min faktu, ka īpašums atrodas pilsētas centra zonā autoostas teritorijā un robežojas ar Jelgavas pilsētas pašvaldībai piederošiem zemes īpašumiem.
Jelgavas pilsētas teritorijas plānojumu 2009.- 2021.gadam īpašuma plānotā izmantošana ir sabiedriskās un darījumu teritoriju apbūve. Šajā situācijā Īpašuma iegādāšanās Jelgavas pilsētas pašvaldības īpašumā došot "iespēju novērst teritorijas stāvokļa pasliktināšanos un veicinās tās revitalizāciju, kā arī publiski nozīmīgu sabiedriskā transporta pieturvietu ierīkošanu starppilsētu pasažieru pārvadājumiem".
Jelgavas pilsētas pašvaldība esot izskatījusi iespēju minēto īpašumu iegādāties jau 2007.gadā par 66 000 latu. „Pārdevējs nav piedāvājis pašvaldībai iegādāties nekustamo īpašumu Svētes ielā 8 par 65 000 eiro,” uzsver Klismeta.
Vides un reģionālās attīstības ministrija skaidro, ka īpašumus, kas nepieciešami pašvaldības funkciju realizēšanai, dome tomēr var iegādāties arī citā ceļā, ne tikai gaidot, kad tam uzradīsies cits pircējs un tad izmantot pirmpirkuma tiesības. Tomēr jebkurā gadījumā ir jābūt pamatojumam, kādēļ pašvaldība īpašumu pērk.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
