Jezdakovas krēslu atkal šūpo; tausta atbalstu Čerņecka kandidatūrai
PIETIEK09.05.2013.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Gandrīz gadu pēc vērienīgajām izmaiņām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības struktūrā, kas samazinājušas iestādes vadītājas Nelijas Jezdakovas ietekmi, atkal sākušās kustības, kas, kā prognozē avoti valdībā un VID, vasaras vidū var novest pie VID ģenerāldirektora nomaiņas. Kā iespējamie pretendenti uz šo amatu pašlaik tiek minēti trīs Jezdakovas vietnieki - Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis, Tālis Kravalis un Ināra Pētersone.
Pietiek zināms, ka Nelija Jezdakova sev tuviem kolēģiem izteikusies par iespēju vasaras vidū pamest amatu, kā iemeslu minot spiedienu un reālo varas grožu izslīdēšanu no rokām kopš pērn viņas atvaļinājuma laikā veiktajām izmaiņām VID vadības struktūrā, kas izkliedēja ģenerāldiektora ietekmi, palielinot viņa vietnieku skaitu līdz četriem.
Tomēr oficiāli Jezdakova savus plānus neapstiprina. Ceturtdien viņa Pietiek apgalvoja, ka 10. jūnijā pēc mēnesi ilga atvaļinājuma plāno atgriezties VID ģenerāldirektores amatā un jau pēc Jāņiem viņai ieplānots darba komandējums. "Man ir pietiekoši daudz iesākti darbi, kas jāpadara," saka Jezdakova. Pēc Pietiek ricībā esošās informācijas, tas, vai Jezdakova jau vasaras vidū varētu aiziet no VID ģenerāldirektores amata, atkarīgs no vienošanās par nosacījumiem - tādēļ tiekot apsvērts Jezdakovai izveidot labi apmaksātu VID vadības padomnieces amatu.
To, ka "kaut kādas kustības notiek", Pietiek apstiprina arī avoti Vienotībā, uzsverot, ka atrisinājums ir neskaidrs un atlikts uz laiku pēc pašvaldību vēlēšanām. Netiek izslēgts, ka Jezdakova līdzīgi kā pagājušajā jūlijā mērķtiecīgi ļāvusi izplatīties kārtējām runām par viņas nomaiņu, lai mazinātu spiedienu un izgaismotu shēmas par VID ģenerāldirektora nomaiņu, cerot tādā veidā noturēties amatā. Tāpat netiek izslēgts, ka, pat Jezdakovai izšķiroties par aiziešanu, VID ģenerāldirektora amatā uz laiku tiks iecelts pienākumu izpildītājs.
Šobrīd, kad iespējamās izmaiņas VID vadībā vēl ir neskaidras, kā galvenais pretendents uz amatu tiek minēts Jezdakovas vietnieks noziedzības apkarošanas jomā, VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Čerņeckis, kurš politisko atbalstu sev meklējot gan pats, gan ar finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) padomnieka Jāņa Dambīša palīdzību. Tieši Dambītis kopš Edgara Jaunupa nostumšanas no ietekmes svirām Vienotībā uzņēmēju un ekonomiskajiem grupējumiem piederīgu juristu aprindās tiek raksturots kā cilvēks, ar kuru tagad jārunā par "lietu sakārtošanu" gan attiecībā uz valsts un pašvaldību iepirkumiem, gan VID auditiem uzņēmumos un nodokļu uzrēķiniem. Premjera birojā ceturtdien Pietiek neapstiprināja, ka Valdim Dombrovskim pārredzamā pagātnē bijusi kāda tikšanās, kurā piedalījies Čerņeckis un Dambītis.
Jezdakovas pēcteča meklēšana starp viņas vietniekiem tiek skaidrota arī ar vēlmi izvairīties no konkursa rīkošanas uz VID ģenerāldirektora amatu, jo VID sistēmu pārzinoša un iestādes vadībā jau strādājoša cilvēka iecelšana amatā bez konkursa būtu vieglāk izskaidrojama. Jebkurā gadījumā lēmumam par nākamo VID ģenerāldirektoru būtu vispirms jāapspriež valdības koalīcijā, bet tajā pēc pašvaldību vēlēšanu rezultātu sagaidīšanas jūnija pirmajās dienās tiek prognozētas izmaiņas ietekmju proporcijās. Pēc likuma VID ģenerāldirektoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem finanšu ministrs pēc tam, kad pēc finanšu ministra ieteikuma konkrēto kandidatūru apstiprinājusi valdība.
Vismaz pašreizējā pretendentu lokā kā vēl divi reālākie tiek minēti VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, VID Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis, kurš ir viena no galvenajām figūrām Vladimira Vaškeviča kukuļdošanas lietā, no kuras izkļuvis sveikā, piekrītot sadarboties ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Trešā no iespējamo pretendentu loka ir VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā, VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
