Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr žoga izbūve uz austrumu robežas ieilgst, robežstabu dzīšana mūsu starpā turpinās bez brīvdienām. Kas pēdējo mēnešu laikā nevienu reizi nav par Kremļa aģentu nosaukts, tas visdrīzāk nav pateicis neko ievērības cienīgu. Vai arī ir pats dedzīgākais pretizlūks.

Var jau būt, ka dzīvojat sarunāties spējīgu cilvēku kopienā, kur politiskie jautājumi joprojām ir politiski, tas ir, ar izvēles iespēju, bet Latvijas socmediji, kur tautas noskaņojumu mērī šo rindu autors, tāda vieta noteikti nav. Katru dienu uzpeld pa kādam jautājumam, kurā nepareizā atbilde vai visniecīgākā vilcināšanās nozīmē putinista zīmogu ar oficiālu publikāciju visos ietekmeļu profilos.

Cik maz jautājumu atlicis, kuros atbildēt ne tieši tā, kā pūlis pavēl, uzreiz vēl nenozīmē atbalstīt Krievijas teroru Ukrainā. Katru dienu pa jaunam “Kam pieder …?” jautājumam. It kā nezinātu, kuri ir savējie un kuri ir svešie. Vēl vajag pārbaudīt. Varbūt izdosies noķert kādu paviršu piektkolonnistu. Jo izskatās, ka par daudz to mūsējo.

Kamēr es neesmu palicis viens savā sētā, ir pamats šaubīties par apkārtējo lojalitāti. Vai nu jūs esat “ar mums” vai “pret mums”. Bet vai jūs zināt, ko cilvēki jūsu lokā patiešām domā? Vai jums nav izdevies ap sevi izveidot mazo totalitāro režīmu, kurā vienīgais veids, kā izvairīties no apsūdzības iekārtas nodevībā, ir pārspēt pārējos savā dedzībā? Aicinājumi uz mērenību ir nodevība, un neviena ideja nevar būt par traku, kad runa ir par izvairīšanos no neatmazgājamās kremlina birkas. Jo bargāku un skaļāku sodu jūs izdomāsiet naidniekam, jo pareizāki skaitīsies jūsu uzskati.

Saeima paziņojumā ir atzinusi Krievijas vardarbību pret Ukrainas civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju — par terorismu atbalstošu valsti. Tā kā pēc šī balsojuma parādījās kārtējā apsaukāšanās par to, ka kāds ir valsts ienaidnieks, ir jāizrunā divas lietas: par balsojumiem parlamentā un par pašu paziņojumu.

Saeimas balsojums ir Latvijas tautas (tās, kurai suverēnā vara) nostāja, jo tā nobalsoja mūsu priekšstāvji. Lai arī pati atziņa, ka Krievija nodarbojas ar terorismu, vairākumam nekādas šaubas neraisa, ne visi šīs rindas lasošie atsevišķi izvēlētos šajā brīdī parlamentam nākt klajā ar šādu paziņojumu. Taču Saeima tā ir lēmusi, un pārstāvniecības demokrātija nozīmē atzīt ar pārstāvju balsu vairākumu pieņemto. Ja Saeima neatbalstītu paziņojumu, mums būtu jāpieņem arī tas, pat ja mūsu vidū ir tādi, kas uzskata šo paziņojumu par nepieciešamu. Tādi ir demokrātijas spēles noteikumi.

Parlamentārā demokrātijā uz balsošanu neizliek neko tādu, uz ko nedrīkst atbildēt ar jebkuru no “atbalstu”, “neatbalstu” vai “atturos” un neizliek neko tādu, kā sekas kāds apzināti grasītos ignorēt, ja balsojums noslēgtos viņiem netīkamā veidā. Ja kādam priekšlikumam eksistē nepareizs balsojums, proti, tāds, kura rezultātā tiek pieņemts likums vai paziņojums, kas pārkāpj Satversmi vai demokrātiski tiesiskas valsts tiesību virsprincipus, tad šāds priekšlikums nav vispār izliekams uz balsošanu.

Ir jāsaprot, ko Latvija dara šai karā un kāpēc mēs esam vienā un ne otrā pusē. Latvija atbalsta un atbalstīs Ukrainu un ukraiņu tautu. Taču Latvija to dara nevis tāpēc, ka mums, piemēram, patiktu ukraiņi un nepatiktu krievi, bet tāpēc, ka pats Krievijas iebrukšanas fakts un metodes, ar kādām tas tiek realizēts, ir netaisnīga un prettiesiska rīcība. Mēs atbalstīsim Ukrainu, kamēr taisnība būs Ukrainas pusē.

Kā ar vainīgo sodīšanu? Latvijai par to ir jādomā atbilstoši savai varēšanai. Mums nav militārā spēka, lai piespiestu Krieviju atbildēt par savu rīcību. Mēs neesam policists, kas pielūko, lai šajā pasaules daļā starptautiskajās attiecībās valdītu tiesiskums. Mēs esam maza, iekšpolitiski suverēna valsts, kuras drošību garantē dalība NATO un pāris mūsu ilggadējo sabiedroto nelokāms atbalsts Baltijas valstu neatkarībai. Kad mēs savelkam dūrītes un izmetam pa kādam skarbam vārdam kādas lielvaras virzienā, mums ir jāsaprot, ka primāri par mūsu izteikumiem atbild kāds cits.

Šobrīd virs Baltijas gaisa telpas patrulē Ungārijas, nevis Latvijas gaisa spēki. Ja Krievija 24. februārī iebruktu Latvijā, tad, ja līdz atklātai karadarbībai tiktu, tie būtu NATO sabiedrotie, pateicoties kuriem mums vispār būtu jelkādas cerības uz savas valsts saglabāšanu. Latvijai ir jārunā ar saviem sabiedrotajiem, un parlamentam ir ar paziņojumiem jāpauž tautas nostāja, bet šai nostājai jābūt atbilstošai mūsu patiesajai varēšanai starptautiskajā arēnā. Ir aplami uzskatīt, ka neviens paziņojums no mūsu puses nevar būt par skarbu vai par skaļu. Šis paziņojums ir pieņemts, parlaments tā ir lēmis, labi. Tajā pašā laikā pastāv morāli pamatoti argumenti par labu klusākai retorikai Krievijas virzienā un skaļākiem darbiem Ukrainas labā.

Saeimas primārais uzdevums ir lemt tautas vietā. Latvijas tauta nelemj par visiem pasaules notikumiem. Mēs esam iesaistīti karā, jo tas notiek mūsu pasaules daļā, tajā piedalās mums tuvas tautas, pret vienu no tām tiek nodarīta liela netaisnība; karam un tā uzsācējai Krievijai ir vistiešākā ietekme uz mūsu ekonomiku un enerģētisko neatkarību.

Taču mēs neiesaistāmies visos netaisnīgajos konfliktos pasaulē. Un arī šajā karā mums politiski nav jāiesaistās visās tā dimensijās, jo mūsu iespējas ir ierobežotas. Eksistē jautājumu loks, kurā mēs vienkārši klusējam. Tāpēc, ka mums nav iespēju novest šos jautājumus līdz galam.

Saeima ir lēmusi, ka atzinums par terorismu ir jautājums, kurā mums ir jāiesaistās. Labi. Bet, ja šī pati Saeima nākamajam “bargākais Krievijas kritiķis” sacensību priekšlikumam pateiks “nē”, tas nenozīmēs, ka esam sākuši šaubīties par atbalstu Ukrainai. Tas varēs nozīmēt arī to, ka esam izsmēluši savas iespējas. Līdzīgi kā tad, kad Saeima balso par budžetu un noraida kādu priekšlikumu, tas nav obligāti pašas idejas neatzīšana, bet atteikšanās no valsts dalības idejas realizācijā. Mūsu saskares lauks ar karu ir ierobežots ar mūsu iespējām — ar mūsu iespējām diskutēt par to, iespējām cilvēku un finansiālā ziņā reāli kaut ko darīt un ar iespējām pielietot militāru spēku, ja mūsu lēmumi netiek respektēti.

Mūsu rūpes par Ukrainu un ukraiņu tautu nedrīkst būt atriebes par okupāciju un citiem pret latviešu tautu nodarītajiem noziegumiem motivētas. Uzskatīt, ka kaut kas var atdarīt, kompensēt vai mazināt sāpi par okupācijām un izsūtīšanām, ir noniecināt šos nepiedodamos noziegumos. Nevienam jaunam cilvēkam, kas pats nav piedzīvojis represijas, nav piedzīvojis okupāciju, nav tiesību pieņemt kādas kompensācijas, atvainošanos par okupāciju vai lolot ilūzijas, ka viņš ar savu neko nemaksājošo retoriku Krievijas Federācijas virzienā ir kaut ko atdarījis šai lietā.

Ja atskaita ekonomiskos jautājumus, mūsu galvenais uzdevums pašu mājās tagad ir saglabāt savu valsti un latviešu valodu kā tās eksistences pamatu. Vai Latvijas valsts interesēs nevarētu būt koncentrēties uz savām iekšlietām, saviem morālajiem pienākumiem attiecībā pret Ukrainu un atstāt Krievijas sodīšanu to ziņā, kuriem ir tam nepieciešamais militārais un ekonomiskais spēks? Tāda pozīcija noteikti ir saprotama, varbūt ne visiem pieņemama, bet ir.

Kad parlaments spriež par Satversmei atbilstošu priekšlikumu, tad neviens balsojums nedrīkst tikt izmantots par pamatu, lai noteiktu, kurš ir “ar mums” un kurš — “pret mums”. Jo “mēs” esam viss parlaments neatkarīgi no balsojuma iznākuma. Mums ir jāpārtrauc skatīt visi ar Ukrainu saistītie jautājumi kā valstiskās lojalitātes apstiprināšanas jautājumi. Mēs runājam par “karu” un “kara laiku”, bet mēs, Latvija, neesam kara stāvoklī. Pretējā gadījumā visa šī retorika par to, kuri ir naidnieka aģenti un kuri nav, nepaliktu bez sekām. Kara gadījumā nosaukt diskusijas oponentu par Kremļa aģentu nozīmē faktiski ierosināt viņa nāvessoda “izskatīšanu”. Vai politisko oponentu apsūdzētāji nodevībā atbild par savām replikām?

Novērtē šo rakstu:

3
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...