Joprojām neskaidrības par "finanšu pratības eksperta" Možvillo ienākumiem, bet viens skaidrs - medijiem ir samelojies
Ritvars Raits06.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms vēl Saeima bija pieņēmusi lēmumu par vienreizēja pabalsta 500 eiro apmērā izmaksāšanu ģimenēm par katru bērnu, parlamenta deputāts un Saeimas "KPV LV"/"Par cilvēcīgu Latviju" frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo koalīcijas sēdes laikā izteicās, ka cilvēkiem lielas naudas summas saņemšana varētu izvērsties par traģēdiju. Iespējams, Možvillo zina, ko runā, jo pirms kļūšanas par Saeimas deputātu divu gadu laikā bija nopelnījis tikai nepilnus divus tūkstošus eiro, no kuriem vēl jāatrēķina nodokļi…
Tas, ka nu jau bijušais Alojas novada pašvaldības domes deputāts Māris Možvillo, kā liecina viņa paša iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas, mēnesī bija pelnījis mazāk nekā piekto daļu no minimālās algas, publiskā telpā bija izskanējis jau iepriekš. Gluži vai nopriecājos, kad "Neatkarīgās Rīta Avīzes" žurnālistes Elitas Veidemanes intervijā "Māris Možvillo: Tagad partija KPV LV attīrās no erzacvadoņiem" (15.02.2021.) izlasīju deputātam konkrēti uzdotu jautājumu: "Bet kā tad jūs iztikāt pavisam nesen, ja ienākumu deklarācijā rakstīts: "Māra Možvillo oficiālie ienākumi visā 2019. gadā bija 1010,9 eiro?""
M. Možvillo atbildēja šādi: "Izskaidrošu. Amatpersonas deklarācijas ir jāiesniedz līdz konkrētam to datumam 1. aprīlim. Uzņēmumi - sakarā ar krīzi - 2019. gada pārskatus varēja iesniegt daudz vēlāk - līdz 1. jūlijam. Līdz ar to amatpersonas deklarācijā vēl nebija uzrādītas dividendes, kas man tika izmaksātas no zemnieku saimniecības. Tās parādījās tikai gada pārskatā, kas tika iesniegts vēlāk. Tur nav nekādas krāpniecības."
Neizslēdzu, ka man ir tikai "taisnvirziena" domāšana, bet es to sapratu tā, ka Māris Možvillo jau 2019. gadā saņēmis arī dividendes no savas zemnieku saimniecības, kas viņa ienākumu līmeni varēja padarīt kaut nedaudz pieklājīgāku. Vīrietim spēka gados tās varēja kalpot kā glābiņš, jo pirms tam, 2018. gadā, alojietis bija deklarējis vēl mazākus ienākumus – 959,4 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Vienīgais jautājums, kas man tobrīd radās, bija par to, vai dividendes nebija jādeklarē pēc to saņemšanas fakta – jau pērn, nevis sagaidot uzņēmuma gada deklarāciju? Zināju, ka uz šo jautājumu man varēja atbildēt iestāde, kas nodarbojas ar nodokļu iekasēšanu un arī deklarāciju pārbaudi – Valsts ieņēmumu dienests (VID).
No VID saņēmu šādu atbildi: "Valsts ieņēmumu dienests ir izskatījis Jūsu uzdoto jautājumu un informē, ka ir veikta pārbaude iesniegtajai Saeimas deputāta Māra Možvillo valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācijai par 2019. gadu. Pārbaudes rezultātā konstatēts, ka M. Možvillo iesniegtā valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācija par 2019. gadu ir iesniegta un aizpildīta atbilstoši likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" un Ministru kabineta 2002. gada 22. oktobra noteikumu Nr. 478 "Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti" noteiktajām prasībām. Papildus informējam, ka M. Možvillo dividendes 2019. gadā nav saņēmis."
Iznāk, ka Saeimas deputāts Māris Možvillo savā intervijā žurnālistei Veidemanei tomēr samelojies un, ja ticēt viņa valsts amatpersonas deklarācijai par 2019. gadu, tad tiešām mēnesī pelnījis tikai nedaudz virs 60 eiro? Bet 2018. gadā pat vēl mazāk? Lai ar tādiem ienākumiem izdzīvotu, politiķim noteikti piemīt tas, kas "pieklibojot" viņa koalīcijas sēdē pieminētajiem cilvēkiem, "kuri īsti nesaprot naudas vērtību", – finanšu pratība. Tikai, manuprāt, ar šo pratību apveltīti ļaudis spēj arī ienākumu deklarācijas aizpildīt tā, ka nevienam nerastos nekādi jautājumi. Vai Saeimas deputāts Možvillo to prot?
Deputāta Māra Možvillo valsts amatpersonas deklarācija par 2020. gadu VID datu bāzē vēl nav pieejama, bet par iepriekšējām var rasties daži jautājumi. Par valsts amatpersonu Možvillo kļuvis 2009. gada 21. jūlijā, kad sāka pildīt Alojas novada domes deputāta pienākumus. Tobrīd viņš nedeklarēja ne kādu kustamu, ne nekustamu mantu, neesot bijis arī parādu vai naudas uzkrājumu. Jau pēc pusgada jaunais deputāts deklarējis veselu rindu īpašumu – dzīvojamo māju Alojas pagastā, trīs vieglās automašīnas, vienu kravas automašīnu, vienu piekabi un motociklu. Starp citu, visi transporta līdzekļi reģistrēti jau pirms 2009. gada, tātad tie bija jādeklarē jau iepriekš.
Vēl, kā izrādījās, otrajā deklarācijā, Možvillo nu bija kļuvis arī par "Alojas pilsētas zemnieku saimniecības "Mežsētas"" īpašnieku, kā arī tagad viņam piederēja SIA "SERVISS AT" 40 kapitāla daļas 11 382 eiro vērtībā. Paradoksāli, bet savās deklarācijās par 2009., 2010. un 2012. gadu alojietis pat bija aizmirsis norādīt to amatu, kura dēļ tās viņam bija jāpilda, – novada domes deputāts!
2010. gadā Možvillo, kuram tobrīd bija jābūt vismaz trim amatiem, algotā darbā neesot nopelnījis nevienu centu! Iznāk, ka pat Alojas novada pašvaldības domē viņš strādājis bez atlīdzības? Vienīgie ienākumi bijuši no īpašuma pārdošana. Ņemot vērā, ka deklarācijā vairs nav atrodama 1984. gadā ražotā kravas automašīna ZIL 133, kā arī vēl gandrīz desmit gadus vecāka piekabe, atliek pieņemt, ka tieši šo savu īpašumu deputāts realizējis par 10 926 eiro.
Možvillo deklarācija par 2011. gadu vēsta, ka bez pēdām pazudusi viņa māja, kas atradās Alojas pagastā, tagad deputātam tur piederēja tikai zeme. Alojietim vairs nebija ne kapitāla daļu uzņēmumā SIA "SERVISS AT", kas pazudušas bez pēdām, ne zemnieku saimniecības "Mežsētas". Kas notika ar zemnieku saimniecību, konkrēti nav norādīts, bet iespējams, ka tā tikusi pārdota par 24 188 eiro. 25 896 eiro deputāts tajā pašā gadā aizdevis. Šajā gadā M. Možvillo atkal saņēmis algu par darbu novada domē. Algotu darbu viņš strādājis arī divos privātuzņēmumos, tikai savus amatus tajos deklarēt aizmirsis…
Apskatot 2012. gada deklarāciju, var konstatēt, ka zemnieku saimniecība "Mežsētas" atkal parādījusies. Arī zeme Alojas pagastā deputātam vēl pieder, bet kaut kādu nekustamo īpašumu viņš šajā gadā tomēr pārdevis, saņemot par to 35 571 eiro. Jau tradicionāli M. Možvillo pelnījis algu pat trijos privātuzņēmumos, neuzskatot par vajadzīgu deklarēt savus amatus tajos. Un vēl – bez pēdām pazudis iepriekšējā gadā izsniegtais aizdevums teju 26 tūkstošu eiro apmērā. Nav deklarēts, ka aizdevums būtu atdots – tā vienkārši nav…
2013. gadā deputāta autoparkā joprojām ir visas trīs vieglās automašīnas, kā arī motocikls, tikai viņš nez kāpēc iedomājies deklarēt, ka visus šos transporta līdzekļus reģistrējis sev no jauna. Vēl viena nianse – ja agrāk visi četri braucamrīki bija deputāta īpašumā, tad nu trīs ir deklarēti kā valdījumā esoši, bet īpašumā palikusi tikai pati senākā automašīna, kas no konveijera noripojusi vēl tālajā 1989. gadā. Deputātam M. Možvillo atkal vairs nepieder zemnieku saimniecība, viņš nav deklarējis arī zemi Alojas pagastā, bet toties kaut kādu īpašumu ir pārdevis par 56 914 eiro.
M. Možvillo deklarācijā par 2014. gadu uzmanību noteikti piesaistīs viņa autoparks, kas nu ir teju dubultojies. Ja salīdzina ar iepriekšējo gadu, vēl viena vieglā automašīna it kā esot iegūta valdījumā, bet divas – īpašumā. Tomēr, ja paskatās uz transportlīdzekļu reģistrācijas gadiem, tad nākas secināt, ka alojietis tās visas lietojis jau sen pirms tam.
2015. gada deklarācija nākusi ar jauniem pārsteigumiem – Māris Možvillo jau atkal deklarējis iepriekš pat divas reizes it kā pazudušo zemnieku saimniecību "Mežsētas", kuras īpašnieks viņš tomēr esot. Vēl viena negaidīta atgriešanās – pēc vairāku gadu pārtraukuma deputāta deklarācijā vēlreiz parādījusies tā pati vecā piekabe.
Par 2016. gada deklarāciju jau gandrīz vai varētu teikt, ka ilggadējais deputāts M. Možvillo beidzot iemācījies aizpildīt šo valsts amatpersonām tik svarīgo dokumentu. Tiesa, ir viens bet – viņš aizmirsis deklarēt visu savu iespaidīgo (astoņas vienības) autoparku. Toties alojietis deklarējis veselus deviņus amatus, tostarp arī Alojas novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Tikai, kā smejies, desmitais – bads? Krasi samazinājušies M. Možvillo ienākumi, kas togad bijuši tikai 6911,86 eiro (pirms nodokļu nomaksas).
Arī deklarācijā par 2017. gadu nav atradusies vieta nevienam no Māra Možvillo braucamrīkiem, bet 2018. gada deklarācijā vismaz divi no tiem ir atpakaļ – 1999. gada motocikls "YAMAHA VMH 1200" un 2006. gada automašīna "KIA RIO". Abi šie spēkrati kopš 2013. gada esot deputāta valdījumā. Jaunums šajā deklarācijā – Māra Možvillo parādsaistības 70 000 eiro apmērā. Jau pieminētajā Veidemanes intervijā Saeimas deputāts šo summu skaidrojis tā: "Jā, man ir šīs 70 000 eiro parādsaistības, tie ir nevis mani kredīti, bet galvojumi uzņēmumam, ko administratori izputināja pēc 2008. gada krīzes."
2019. gadā M. Možvillo bija deklarējis vairs tikai divus amatus – Alojas novada domes deputāts un zemnieku saimniecības "Mežsētas" īpašnieks. Jāatgādina, ka alojietis no šīs savas saimniecības līdz šim dividendēs neesot saņēmis ne centa, acīmredzot nākamajā deklarācijā, kuru M. Možvillo jau iesniegs kā Saeimas deputāts, būs pirmais tāds ieraksts. 2019. gadā M. Možvillo par 200 eiro esot iegādājies to pašu 2006. gada automašīna "KIA RIO", kas kādreiz jau bijusi viņa īpašumā, tad bija vadījumā, bet pāris gadus vispār netika deklarēta. Lai arī automašīnai kā M. Možvillo īpašumam vajadzētu būt reģistrētai 2019. gadā, viņš atkal ierakstījis, ka ir tās īpašnieks kopš 2006. gadā. Jā, protams, nekur nav pazudušas arī iespaidīgās parādsaistības – tie paši 70 000 eiro.
Kādēļ deputāta Māra Možvillo valsts amatpersonas deklarācijās ir tik daudz kļūdu un neskaidrību? Protams, kaut ko var izskaidrot ar paviršību un augstākās izglītības neesamību. Tajā pašā laikā nedrīkst nepieminēt, ka M. Možvillo bija maksātnespējas process. 2016. gada 3. februārī zvērināta tiesu izpildītāja Līga Krima ziņoja tiesai, ka Mārim Možvillo nepieder nekustamie īpašumi un naudas līdzekļi parāda dzēšanai no viņa nav piedzīti. Papildus tiesu izpildītāja norādīja, ka pēc M. Možvillo paskaidrojumiem visi viņam kādreiz piederējušie transporta līdzekļi ir noņemti no reģistrācijas, izjaukti un pārdoti. Administratore konstatēja, ka parāda piedziņa no Māra Možvillo nav iespējama...
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
