Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējās dienās Jaunā konservatīvā partija un tās atbalstītāji dara visu iespējamo, lai pārliecinātu sabiedrību, ka bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs, kuru Ģenerālprokuratūra pieprasījusi izdot kriminālvajāšanas sākšanai, ir nesavtīgs trauksmes cēlējs un bezkompromisa tiesiskuma aizstāvis. Pietiek šodien ekskluzīvi publicē nodaļu no pagājušā gada trešās pieprasītākās grāmatas Latvijā – Indriķa Latvieša „Varas” („Bailēm – 2”), kurā figurē spilgti aprakstīts personāžs vārdā Juris Durašs.

17. nodaļa. Juta Trīķe

Ja Jutai Trīķei kāds lūgtu absolūti godīgi un atklāti raksturot viņas attiecības ar ilggadējo kolēģi un izdaudzināto “labo roku” korupcijas un korumpantu apkarošanā, tagadējo partijas biedru Juri Durašu, un ja viņa kaut kādā neprāta lēkmē to godīgi arī pateiktu, tad raksturojums būtu tas, ko angliski sauc par “love–hate relationship”. Gandrīz tā. Kaut arī tas vēl būtu tā ļoti, ļoti vienkāršoti teikts.

Lielākoties tā, protams, bija “love”. Viņas nu jau bijušajā korumpantu un citu slikto cilvēku izķeršanas un atmaskošanas darbā Durašs bija vienkārši neaizstājams. Par labāku kolēģi un palīgu viņa nevarētu pat sapņot. Viņš bija izcils profesionālis – nenogurstošs, aizrautīgs, ciets un principiāls.

Bet pats galvenais – viņa bija gandrīz pārliecināta, ka sava kolēģa un drauga Jura acīs saskata gailam to pašu uguntiņu, kas dega arī viņas sirdī un smadzenēs. Viņš bija caurcaurēm savējais. Tāds, ar kuru varēja iet izlūkos un jebkur citur – droši un līdz galam. Tāds, kurš nekad un nekādos apstākļos nenodos ne savu priekšnieci, ne arī kopējo taisno lietu.

Bet vai tas tiešām bija pilnīgi droši? Un pavisam, pavisam līdz galam? Bez mazākajām šaubām un bažām? Parasti viņa par to bija pārliecināta – bet tikai gandrīz. Jā, jau atkal – tikai gandrīz. Ja paraudzītos atpakaļ uz aizvadītajiem gadiem, ik pa laikam bija gadījies pa kādai mazai, sīkai aizdomu ēniņai. Kaut kas īsti negāja kopā, bija pa kādai mazītiņai pretruniņai, kāds sīkums ņēma un neštimmēja ar kopējo ainu.

Šis un tas bija saistīts ar lietām, kas bija izskanējušas arī publiski. Kad sākās “kariņš” ar Finanšu policiju un tā cēla gaismā ziņas par īpatnajiem darījumiem saistībā ar Duraša tēva zirgaudzētavu, Trīķe, protams, stāvēja un krita par savu kolēģi.

“Izvērtējot minētos līgumus pēc būtības, komisija konstatēja, ka tajos kļūdaini norādīts, ka J. Durašs ir solidārs aizņēmējs, jo no līgumu būtības redzams, ka aizņēmumu ir ņēmusi juridiska persona, bet J. Durašs minēts faktiski tikai kā ķīlas devējs un nav saņēmis nekādus finanšu līdzekļus no aizdevēja.

Ņemot vērā to, ka aizdevumu faktiski saņēmusi zirgaudzētava izmeklētāja tēva Jāņa Duraša personā, secināts, ka J. Durašs minētajos līgumos nav bijis solidārs aizņēmējs, bet gan ķīlas devējs,” – Trīķei nācās ne pa jokam papūlēties, lai paša KABa atzinums par “savējo” būtu kaut izvairīgi, tomēr simtprocentīgi attaisnojošs.

Bet nevarēja teikt, ka pašai Trīķei kā profesionālai slikto cilvēku medniecei viņas kolēģa Duraša paskaidrojumi būtu šķituši pārliecinoši līdz pēdējam sīkumam. Būtu viņa vietā kāds no sliktajiem, Trīķe spētu atrast viņa stāstītajā ne mazumu pretrunu – un tālākais jau būtu izmeklētāju ziņā.

Taču savējiem vajadzēja turēties kopā! Pretinieki to vien gaidīja, lai pamanītu kādu vājuma pazīmi, tad nekavējoties uzkluptu un saraustītu gabalos. To nekādā gadījumā nedrīkstēja pieļaut. Viņi bija kopā plecu pie pleca – un tā tam arī vajadzēja turpināties!

Tas bija pirmais un skaļākais gadījums, bet nebūt ne vienīgais. Dzīvojot savā nožēlojamajā Imantas divistabu dzīvoklītī, kas bija viss, ko viņa ar vīru vismaz oficiāli varēja atļauties, Trīķe nevarēja palaikam nepamest vērtējošu skatu uz Durašu laulātā pāra savrupmāju Dreiliņos. Nekāda superpils tā nebija, taču ar valsts algu pie tādas tikt nebija iespējams. Vienkārši nebija – un viss.

Viņa, protams, bija ielūkojusies arī oficiālajos reģistros un nevarēja nepamanīt tajos problēmas. Ja ticētu zemesgrāmatai, 2004. gadā Duraša sieva, kura tolaik vēl tāpat kā viņš strādāja Korupcijas apkarošanas birojā, apbūves gabalu Dreiliņos bija iegādājusies, oficiāli maksājot tiem laikiem neiespējami zemu cenu, pat ne eiro kvadrātmetrā. Turklāt par tikpat niecīgu cenu viņa bija nopirkusi vēl vienu zemesgabalu, kas atradās blakus.

Labi, valsts normatīvajos aktos pati bija ierakstījusi savdabīgu lūgumu to krāpt ar mākslīgi samazinātu cenu uzrādīšanu, tā ietaupot uz nodokļu nomaksu. Taču līgumus, kuriem formāli it kā nebija nekādas saistības ar zemes pirkšanu, Duraša kundze bija slēgusi jau par pavisam citām, īstajām summām – gada laikā veselus četrus kopumā par aptuveni simt piecdesmit tūkstošiem.

Un tas vēl nebija viss. Nepilnus trīs gadus vēlāk vienu no šiem zemesgabaliem viņa tālāk bija pārdevusi jau par pilnīgi citu cenu – aptuveni sešdesmit tūkstošiem eiro. Pircēja bija neviena cita kā viņas māsīca, kas līdz tam bija strādājusi iestādē ar īpašu kodīgu smaciņu – Maksātspējas aģentūrā. Vārdu sakot, shēma bija kā uz delnas – ne mazums tādu Trīķe bija atklājusi un spējusi pierādīt. Ne īsti noziedzīga, bet…

Savādi pāris gadus pēcāk bija arī tas, ka nevis no savas “labās rokas”, bet no preses Trīķei nācās uzzināt, ka darbu birojā pametusī Duraša sieva paklusām iekārtota darbā vienā no nekaunīgākajiem un izaicinošākajiem korupcijas perēkļiem galvaspilsētā – ostas pārvaldē par juristi. Tieši turpat, kur, ak, kāda sagadīšanās, jau nonākusi arī viņas māsīca. Tā pati, kas bija nodrošinājusi Duraša kundzei jau oficiālos iespaidīgos ienākumus, nopērkot vienu no Dreiliņu zemesgabaliem.

Ja šāds faktu komplekts būtu nonācis Korupcijas apkarošanas biroja rīcībā par kādu “nepiederošo”, visticamākais, neiztiktu bez nopietnas pārbaudes vai pat kriminālprocesa. Bet šeit runa bija par savējo, un savējos kaut kādu sīku šaubu un dažādi interpretējamu faktu dēļ pakļaut riskam nedrīkstēja.

“Miera laikos” vēl varbūt viņa arī būtu ko pasākusi. Bet faktiski uzreiz pēc šo faktu nākšanas gaismā tiesībsargāšanas iestādēs sākās jauns konfliktu vilnis. Šādā situācijā riskēt ar savu labo roku Trīķe nevarēja. Tā tas arī palika – Trīķe pacentās arī pati noticēt Duraša skaidrojumiem, un viņai tas gandrīz, gandrīz izdevās.

Bija daudz svarīgākas lietas, par ko domāt, bet šis viss… tie bija tikai tādi sīkumi – mazmazītiņas ēniņas, nekas vairāk. Tāpat kā mazā Venpils pusebreja-pusčigāna klaigas par Durašu, kurš jumtojot vai visu cigarešu kontrabandu Latvijā, tāpat kā ik pa laikam uzpeldošā operatīvā informācija par Durašu, kurš “izpalīdzējis” te vienam, te otram šaubīgam indivīdam.

Vērotājam no malas viņi abi līdz pašām sava KABa posma beigām tā arī izskatījās pēc nešķirama dueta – kur viens, tur otrs. Un tā tas turpinājās vēl joprojām, arī tagad. Kaut kas bija jādara, un kopā viņi iestājās bijušā tieslietu ministra Mordāna partijā, kopā kandidēja uz Rīgas domi, kopā pamēģināja rīkot tautas sapulces, kopā cīnījās pret oligarhiem un kopā kala nākotnes plānus.

Šī straume bija tik spēcīga un visādi pārliecinoša, ka peldēt pret to Trīķei nebija pat prātā. Sīkās, urdošās šaubas viņa pēc labākās sirdsapziņas centās apklusināt. Savukārt reizēs, kad tas tomēr neizdevās, Durašs dažādos veidos teica faktiski vienu un to pašu – Jutiņ, tu taču labi zini, ka zaglim ir jāsēž cietumā un ka ne vienmēr viņu tur var nogādāt ar baltiem cimdiem rokās, vai ne? Jā, to viņa zināja gan.

Taču tik cinisku kā šodienas sarunā viņa Juri vēl nekad nebija redzējusi. Pat nojautusi nebija, ka viņš var būt arī tāds. Kaut kur pēkšņi bija pazudusi pat uguntiņa acīs – tās vietā viņai rēgojās salts spīdums, savukārt Jura teiktais lika sajusties kā kādā oligarhu saietā. Viņa varēja tikai mēmi sēdēt un māt ar galvu, neko vairāk.

– Redzi, mums nav neko laba situācija, Juķik! Varbūt tev izskatās, ka viss ir šokolādē un Saeimas vēlēšanās mums ne pirksts nav jāpakustina, viss notiks tāpat un pats no sevis. Nē, Juķik, nekā tamlīdzīga!

Jā, taisnība, līdz šim viss ir bijis labi. Pat ļoti labi. Oligarhu lieta bija skaista. Nebūtu tās, mēs te tagad tā nesēdētu un nerunātu. Visu cieņu! Labi, ka tev bija tik ciešas attiecības ar irsiešiem un pārējo varzu. Tu mums tik blonda, tik gaiša, tik patiesa, nu kā tev var nenoticēt, ha! Nebūtu tevis, ne tuvu tik labi nebūtu sanācis. Tik izcili izdevās fēleri pārvērst ieguvumā.

Bet diemžēl tā, Juķik, visa jau ir pagātne. Viss, cauri! Bija un aizgāja vilciens. Tu–tū! Paskaties apkārt – tautai jau sen pieriebies. Cik mums tur atnāca uz pēdējo sapulci? Pieci simti, seši? Viss, Juķik! Irsieši vilka, cik varēja, lai paceltu paši sev tirāžu un visu nokapitalizētu, cik var. Okei, malači, katram par sevi jārūpējas, tas loģiski.

Bet tagad pat irsieši ir sapratuši, ka tēma ir cauri, ka pat viņu lasītājs vairs nepavelkas. Paskaties sev apkārt, pat tā ērce no Saeimas, tas Andrejs Sudins – arī tas jau beidzot ir sapratis, ka neko sev derīgu vairs neizspiedīs, un paklusām nolēcis no tēmas. Staigā apkārt un žēli siekalojas.

Mēs esam pēdējie, bet arī mums tēma ir beigusies. Vajag citu – kategoriski vajag. Kāpēc? Tāpēc, ka beidzas ar “c”, ziniet! Pirmkārt, Juķik, mums Saeimā vajag vismaz trīsdesmit vietas. Trīsdesmit – un viss mums būs kārtībā. Bet pašlaik mums trīsdesmit nesanāk. I ne tuvu ne.

Varbūt desmit, varbūt piecpadsmit, varbūt pat divdesmit mēs varam izspiest, bet ne vairāk. Es skatījos socioloģiju, īsto socioloģiju, es zinu. Un mums vajag ne tikai trīsdesmit, bet arī pareizus vēlēšanu sarakstus. Mordāniņš lai tur ņemas un kuļ putas, bet mums viss ir pareizi jāsakārto.

Kāpēc tik daudz? Vienkārši, Juķik. Padomā pati ar savu galvu – tu tak mums neesi īsta blondīne, bet krāsota. Nu dabūsi tu vēlēšanās tās desmit, piecpadsmit balsis. Un tālāk? Nozvērēsi uzticību Latvijas valstij? Un? Sou vot? Ar ko tu kopā iesi? Kurš ies kopā ar tevi? Kurš taisīs koalīciju ar tevi? Pēc visa, ko tu viņiem esi nodarījusi? Un tu labi zini, par cik traku viņi tevi uzskata, vai ne?

Ak, tev nevajag koalīciju? Tiešām nevajag? Gribi, lai arī Saeimā ar tevi izdarās tāpat kā Rīgas domē, tikai tie, kas izdarās, būs citi? Un varbūt tas vēl būs tas pats Kušakovs. Sarunās visu ar Pigmani, Tuklavu un Embergu – un vuaļā! Nekā! Ja mums būs divdesmit, divdesmit pieci mandāti, mēs jau būsim kingi! Tad mēs varēsim kaut ko izvēlēties!

Tev, Juķik, tas varbūt būs šoks, bet es tev pateikšu, kas ir vienīgie, ar kuriem mēs Saeimā varam iet kopā! Mums vajag tik daudz mandātu tāpēc, lai pēc vēlēšanām varētu normāli pateikt, ka mēs ejam valdībā nevis ar visiem šiem korumpantiem, visiem šiem nodevīgajiem mudozvoniem, bet ar “Saticību”. Nevis konkrēti ar atsaldeni Kušakovu, kurš paliks domē un pats sev izraks kapu. Nē, ar “Saticību” kā tādu.

Neboli acis, Juķik! Saskaiti kopā “viens plus viens”! Tu redzi, ka tevi pieņems Emberga zaļzemnieki? Vai tie lēti pērkamie nacionāļi? Vai kas nu tur vēl varētu būt? Es tev pateikšu, kas būs – mūsu Mordāniņš izmetīs mūs abus tā, ka nemetas, un ar viņiem vienosies, ja būs tāda situācija. Ja vien mēs viņam to ļausim. Bet mēs viņam to neļausim!

Kā neļausim? Es tev pateikšu – mēs vienosimies, uztaisīsim divu partiju koalīciju ar “Saticību”, un tad tu redzēsi, kā deviņdesmit procenti mūsu traki principiālo partijas biedru uz to parakstīsies! Mums tikai vajag mazu rezervi, lai dažus muļķus izmestu. Nu, to pašu mūsu mazo Mordāniņu, vēl kādu. Ar visiem pārējiem viss būs kārtībā.

“Saticībai” būs trīsdesmit pāri mandātu – nu točna būs. Un, ja mums pēc dažu duraku izmešanas paliks astoņpadsmit, varbūt piecpadsmit… viss būs čikiniekā, Juķik. Jā, daži mums atbirs, to skaitā arī Jānītis, bet vajag tā, lai ar pārējiem pietiktu vairākumam. Trīsdesmit pieci plus kādi septiņpadsmit astoņpadsmit – un viss kārtībā!

Tas, Juķik, nozīmē, ka mums vajag divas lietas – mums vajag budžetu, un mums vajag jaunu lielu tēmu. Budžets – tā ir mana tēma, es pie tā strādāju, un es kaut ko izdomāšu. Mums nevajag miljonus – likumi ir tā sačakarēti, ka nekādi miljoni nav vajadzīgi. Pusmiljonu savāksim – pilnīgi pietiks. Un savāksim, būs labi!

Bet vajag tēmu! Oligarhu lieta ir beigusies, no tās mēs vairs neko nevarēsim izspiest. Ir obligāti jāizdomā kaut kas cits! Labāks! Tu redzēji – jau ar tautas sapulcēm nekas labs nesanāca, labi, ka pašiem pietika prāta izbeigt. Bet kaut kas jauns ir jāizdomā, un vistuvākajā laikā. Tā, lai pietiek laika kārtīgi raskruķīt. Kamēr mediji pavilksies, kamēr visus vajadzīgos izdosies nedaudz apstrādāt un pārliecināt. Un par to ir jādomā tagad un tūlīt!

Trīķe klausījās un neticēja savām ausīm – vai šis runātājs tiešām bija tas pats viņas senais draugs, godīgais un principiālais Juris, kurš vēl pirms pāris dienām partijas vadības lokā bija cītīgi mājis ar galvu, kad mazais napoleoniņš Mordāns bija klāstījis savus nākotnes plānus, kuri bija kā nakts pret dienu, salīdzinot ar Duraša nupat izklāstītajām iecerēm?

Taču Durašs viņas apstulbumu uztvēra kā mēmu piekrišanu. Viņam, izrādās, tūlīt arī bija jāskrien tālāk kādās kārtējās īpaši svarīgajās darīšanās. Jau ejot pa durvīm, viņš piepeši apcirtās.

– Ā, Juķik, es tev visu laiku piemirstu pateikt… Tas bija patiešām lieliski, ka tu irsiešiem iedevi tos oligarhu ierakstu atšifrējumus. Un vēl lieliskāk, ka man par to nepateici ne vārda. Es tev neko par to neteicu, bet man te sanāca tāda iepazīšanās ar melu detektoru tieši par šo tēmu. Paldies, Juķik, tiešām paldies! Un tagad mums vajag vēl kaut ko tādu! Uz priekšu, karogs tev rokā!

Durvis jau sen bija aizcirtušās, bet Trīķe joprojām stāvēja kā zemē iemieta. Jau viss Duraša pirms tam teiktais viņai bija pietiekami, teiksim tā, pārsteidzošs. Bet šis te, par oligarhu ierakstiem…

Līdz šim brīdim viņa bija dzīvojusi pilnā pārliecībā, ka tieši Durašs ir bijis tas, kas irsiešiem aizstiepis ierakstus un vienkārši nav gribējis visā tajā iepīt viņu, respektējot Trīķes principus vai vēl nezin ko.

Ja tas nebija viņš – tad kurš tad? Un ar kādu mērķi? Nē, lai Juris kaldina savus plānus, tā bija viņa darīšana. Bet viņai vispirms vajadzēja noskaidrot – kurš bija manipulators un ar kādu mērķi. Ne par ko citu viņa domāt šobrīd nespēja. Tā nu viņa bija iekārtota.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsargs ignorē acīmredzamu civiltiesību pārkāpumu: jaunais īres likums apzināti atņem iegūtās īres tiesības

FotoJa nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt ŠEIT. Kā cilvēkam, kuru interesē Satversmes tiesas lēmumu ietekme uz cilvēktiesībām Latvijā, man nepatīk lasīt tiesībsarga pausto. Es gribētu izteikt iebildumus, kas, manuprāt, ir ne mazāk svarīgi sabiedrībai kā tie ieguvumi, kurus prognozē Tiesībsargs.
Lasīt visu...

21

Homofobu naidam jāpieliek punkts: grupveida izvarošanas upuru ķengātāja atklātā vēstule Latvijas augstākajām amatpersonām

FotoPēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta sabiedrības homofobiskā, neiecietīgā attieksme pret cilvēku, kas neizvēlējās savu seksuālo orientāciju, šķirstot katalogu, un nevēlējās beigt savu dzīvi 29 gadu vecumā, vērojot, kā liesmas aprij viņa dzīvību. Izdarot loģiskus secinājumus pēc medijos publiski pieejamās informācijas, N.Kindzulis ir izcietis morālu spiedienu no homofobiem, kuri viņam sūtījuši naidīgus komentārus un draudus dzīvībai seksuālās orientācijas dēļ.
Lasīt visu...

21

Plānoju atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, tāpēc iebilstu pret ierobežojumiem saistībā ar masku lietošanu raidījumos

FotoNu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu vadītājiem un dalībniekiem - lietot sejas maskas, ja raidījums ilgāks par 15 minūtēm. Ārkārtējās situācijas laikā tas bija noteikts MK rīkojuma nr. 655. punktā nr.5.43.1, tagad - MK noteikumos nr. 360 par epidemioloģiskās drošības pasākumiem.
Lasīt visu...

18

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

FotoAprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto sarakstā. Ordeņu piešķiršana pēdējās dienās raisījusi publisku rezonansi, tāpēc uzskatu par pienākumu dalīties arī ar savām domām. Arī par atteikšanos no šī apbalvojuma.
Lasīt visu...

21

Levita - Ēlertes branža

FotoEs iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums! Bet te pēkšņi viss apgriežās kājām gaisā un garastāvoklis uz nulli, jo pretī nāk Sarmīte Ēlerte.
Lasīt visu...

21

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

Foto1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš 1990. gada 4. maijā Augstākā padome ar 138 deputātu balsīm pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Kas šai Neatkarības deklarācijas 31. gadadienā būtu aktuālākais mūsu šodienas dievkalpojuma un lūgšanas kontekstā?
Lasīt visu...

15

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

Foto2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu doties politikā. Kopš 2018.gada maija gandrīz katru dienu, bieži vien pat vairākas reizes dienā, esmu atklājis shēmas, runājis tiešu valodu, nebaidījies, piedāvājis risinājumus, rakstījis garus un īsus tekstus, provocējis, aicinājis, bijis dusmīgs un priecīgs, izveidojis labākās Saeimas runas, ierakstījis labāko uzrunu Vecgada vakarā pēdējos vismaz 10-15 gados un vēl visu ko. Principā 3 pilnus gadus savas dzīves esmu veltījis citiem cilvēkiem. Trīs gadu laikā no 1 tūkstoša sekotāju FB man ir 54 tūkstoši. Tam gan nav nozīmes. Šajās Lieldienās es vēlējos uz to visu paskatīties no malas.
Lasīt visu...

12

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

FotoNu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu pienācīgi cīnījušies pret sērgu. Sākumu it kā varētu aizbildināt, ka nezināja un nesaprata, tak arī tas būtu melots. Jo tas, kas un kāpēc darāms, jomas lietpratējiem bija zināms arī 2019. gadā un senāk, un atliktu vien to darīt.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

Lūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā:...

Foto

Tautas balss - Dieva balss

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam...

Foto

Brīnišķais kovidlaiks

Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik...

Foto

Mēs apbalvojam pareizus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....