„Jums visu atņems – un viss!” – interneta vietne komunisms.com sāk publicēt līdz šim no sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju
PIETIEK01.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus tuvākajā laikā sāks pārpublicēt arī pietiek.com.
„Krājiet čekus, pavadzīmes un citus dokumentus, jo tagad Latvijā atņemt ir viegli, un nevajag mierināt sevi ar domu, ka ar jums tā nenotiks. Ir tikai laika jautājums, kad valsts kaut ko „tiesiski” mēģinās atņemt arī jums.
„Bezkompromisu tiesiskums” un nu jau amatu zaudējušās Ilzes Znotiņas saimnieku ārdīšanās ir noveduši pie tā, ka pašlaik Latvijā pietiek tikai ar to, ka tiek pateikts – šī manta, visticamāk, ir noziedzīgi iegūta!” norādīts komunisms.com ievadvārdos.
„Mantas konfiskācijas process ir „sakārtots” tik „tiesiski”, ka vairs nav nepieciešams pat noziedzīgs nodarījums: 99% gadījumos mantas konfiskācijas lietās noziedzīga nodarījuma nav vai arī tas nav atklāts vai pierādīts. Bet tas nav pamats. lai finanšu līdzekļus neatņemtu.
Viss notiek elementāri un bez mazākās kautrēšanās: Finanšu izlūkošanas dienests iesaldē līdzekļus, policija uzliek arestu un ierosina kriminālprocesu. Ņemot vērā, ka noziegumu atklāt neizdodas (vai to vispār nav iespējams izdarīt), kriminālprocess tiek sadalīts divās daļās: paliek process par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, bet otru procesu ierosina par iespējamu noziedzīgu mantu.
Un tad šo otro daļu, pēc “izmeklēšanas” veikšanas, kas visbiežāk ir vienkārši Finanšu izlūkošanas dienesta pausto bažu apkopojums, sūta uz tiesu. Būtiska nianse: šajos procesos ir tikai divas instances: pirmā instance, kas diezgan bieži Ekonomisko lietu tiesa, un apelācijas instance Apgabaltiesā. Apgabaltiesas lēmums ir galīgs. Kasācijas nav.”
Komunisms.com veidotāji norāda, ka faktiski nav nekādas nevainīguma prezumpcijas un nepieciešamības pierādīt cilvēka vainu nav, - viss ir kā kādā Ziemeļkorejā vai Krievijā: „Ja tev kaut kas pieder, tev ik mirkli jābūt gatavam, ka tev būs jāpierāda savas mantas izcelsme. Ja nespēsi, - tev to atņems. Tieši tik vienkārši.
Ne tikai izmeklētājiem, bet arī tiesām pietiek ar šaubām; ka, visticamākais, manta varētu būt noziedzīgi iegūta. Nevajag nemaz atklāt noziedzīgu nodarījumu. Bažas tiek balstītas uz Finanšu izlūkošanas dienesta sniegtu atzinumu, iesaldējot mantu. Turklāt dienesta atzinums jau tiek uztverts kā kompetentās institūcijas pierādījumu kopums, kas faktiski ir pretrunā ar kriminālprocesu. Bet „bezkompromisu tiesiskuma” apstākļos tas nevienu neuztrauc.
Advokāti atzīst, ka cīņas šajās lietās ir gandrīz neiespējami uzvarēt. Pat ar simtiem pamatojošo dokumentu, mantas izcelsmes pierādīšanu, auditoru slēdzieniem, ārvalstu ekspertu atzinumiem.
Satversmes tiesa šobrīd gan ir ierosinājusi virkni lietu par Kriminālprocesa likuma pantiem, kas regulē šos jautājumus. Lietas tiek gatavotas un sūtītas arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu, savukārt Eiropas Komisija ierosinājusi pārbaudes par šiem jautājumiem. Vai tie nesīs kādus rezultātus, rādīs laiks.
Papildus tam tiek darīts viss iespējamais, lai sabiedrībai slēptu to, kādā veidā notiek cilvēku mantas atņemšana „bezkompromisu tiesiskuma” apstākļos, - tiesu nolēmumi tiek pasludināti par slepeniem un sabiedrībai nepieejamiem.”
Komunisms.com veidotāji norāda: „Mēs esam trauksmes cēlāju grupa, kam šī situācija šķiet nepieņemama. Mēs negribam gaidīt to brīdi, kad „bezkompromisu tiesiskums” aizies tiktāl, ka par savu personisko mantu un savu privātīpašumu nevarēs būt drošs neviens Latvijas iedzīvotājs.
Šajā interneta vietnē mēs publicēsim tiesu nolēmumus, ar kuriem cilvēkiem un uzņēmumiem atņem viņu mantu, naudu un īpašumus tikai un vienīgi uz aizdomu un šaubu pamata. Pagaidām šie nolēmumi būs anonimizēti, bet, ja tas nelīdzēs…kas zina.”
Vietnē komunisms.com Latvijas iedzīvotāji, juristi, advokāti un vispār visi, kuri ir saskārušies ar šo „likumīgās apzagšanas” praksi, tiek aicināti sūtīt visus dokumentus par savu pieredzi uz elektroniskā pasta adresi [email protected]. „Absolūtu konfidencialitāti garantējam. Sabiedrībai ir jāzina, kas tai draud. Jo citādi agri vai vēlu arī pie jūsu durvīm pieklauvēs tie, kas gribēs atņemt jums visu. Gribēs – un „likumīgi” atņems,” norāda komunisms.com
Tuvākajās dienās pietiek.com sāks pārpublicēt komunisms.com publicētos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju, kuri līdz šim, aizbildinoties ar slepenību, no sabiedrības ir tikuši slēpti.
Seko mums 
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
