Jura Stukāna vadītā prokuratūra sāk iet padomju okupācijas varas kolaborantu pavadā: publicējam „neslavas celšanā” uzrādīto apsūdzību Lato Lapsam
PIETIEK07.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apzinoties, ka minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, Lato Lapsa apgalvoja, ka Romualds Vonsovičs ir “kolaborants”, “padomju okupācijas varas palīgs un līdzskrējējs”, “padomju kolaborants”, “uzticamais padomju varas kolaborants” un “viens no kolaborantu sugas”, - ar šādu pamatojumu Jura Stukāna vadītā prokuratūra ir cēlusi apsūdzību Lato Lapsam, tā netieši apliecinot bijušo čekistu, komunistu un citu padomju okupācijas varas kolaborantu ietekmi un mēģinājumus pārrakstīt vēsturisko patiesību. Šodien Pietiek publicē Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras Lato Lapsam celto apsūdzibu „neslavas celšanā” bijušajam padomju tiesnesim, tagadējam miljonāram Romualdam Vonsovičam:
„Lato Lapsa izdarīja apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā un citādā veidā pavairotā sacerējumā masu saziņas līdzeklī (neslavas celšanu), un konkrēti:
2019. gada 7. oktobrī izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā vietā, Lato Lapsa, personīgu motīvu vadīts, ar vienotu nodomu un mērķi, nolūkā tīši celt neslavu Romualdam Vonsovičam, iegādājās un reģistrēja interneta domēnu “www.vonsovics.com”, bet 2019. gada 29. oktobrī iegādājās un reģistrēja interneta domēnu “www.kolaborants.com”. Abos šajos interneta domēnos L. Lapsa, apzinoties, ka minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, publicēja R. Vonsoviča sejas fotogrāfiju kariķētā veidā ar uzrakstu: „„Kolaborants. Čekisti un komunisti – 3. Jau drīz. Pašlaik notiek darbs pie grāmatas „Kolaborants”, kas iznāks pietiek.com sērijā „Čekisti un komunisti”. Tā būs veltīta vienam konkrētam uzcītīgam padomju varas izpalīgam un līdzskrējējam – bijušajam padomju tautas tiesnesim, tagadējam advokātam un miljonāram Romualdam Vonsovičam.”
Turpinot savu noziedzīgo nodomu, laika posmā no 2019. gada 15. oktobra līdz 2020. gada 8. martam, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā vietā, L. Lapsa, personīgu motīvu vadīts, ar vienotu nodomu un mērķi, nolūkā tīši celt neslavu Romualdam Vonsovičam, masu saziņas līdzeklī “www.pietiek.com” ar pseidonīmiem “Izdevēji”, “PIETIEK” un “Lato Lapsa” publicēja vairākus, tas ir, ne mazāk kā divdesmit četrus personīgi izveidotus rakstus, kuros, apzinoties, ka rakstos minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, apgalvoja, ka R. Vonsovičs ir “kolaborants”, “padomju okupācijas varas palīgs un līdzskrējējs”, “padomju kolaborants”, “uzticamais padomju varas kolaborants” un “viens no kolaborantu sugas”.
Turpinot savu noziedzīgo nodomu, L. Lapsa 2019. gada 17. oktobrī, zinot, ka R. Vonsovičs ir zvērināts advokāts, ar nolūku graut viņa nevainojamo reputāciju, izmantojot Latvijas Zvērinātu advokātu padomes mājaslapu, realizējot savu noziedzīgo nolūku, iesaistot izmeklēšanā noskaidrotu personu, organizēja un nosūtīja elektroniskā pasta vēstuli visiem zvērinātiem advokātiem un zvērinātu advokātu palīgiem, kuru elektroniskā pasta adreses ir reģistrētas Latvijas Zvērinātu advokātu padomē, kurā, apzinoties, ka minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, apgalvoja, ka “grāmata būs veltīta vienam vienīgam padomju okupācijas varas palīgam un līdzskrējējam – bijušajam padomju tautas tiesnesim, tagadējam advokātam un miljonāram Romualdam Vonsovičam”.
Turpinot savu noziedzīgo nodomu, L. Lapsa 2019. gada novembrī sniedza interviju “Neatkarīgās Rīta Avīzes” žurnālistam, kas 2019. gada 4. novembrī tika publicēta masu saziņas līdzeklī “www.nra.lv” ar nosaukumu “Lato Lapsa: Kolaboranti šeit joprojām dzīvo kā nieres taukos”. Minētajā intervijā L. Lapsa, apzinoties, ka intervijā minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, apgalvoja, ka R. Vonsovičs ir “kolaborants”, “padomju kolaborants”, “viens no kolaborantu sugas”.
Turpinot savu noziedzīgo nodomu, L. Lapsa 2019. gada 27. novembrī izdeva grāmatu “Kolaborants”, kuras priekšvārdā L. Lapsa, apzinoties, ka priekšvārdā minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, apgalvoja, ka R. Vonsovičs ir “padomju varas kolaborants”.
2019. gada 29. oktobrī, plkst. 7.28 Latvijas Radio 1. programmas ēterā izskanēja SIA „Pietiek.lv” (reģistrācijas Nr. 40103336846) valdes locekļa L. Lapsas apmaksāta un sagatavota reklāma: „Pietiek.com informē: tiek gatavota izdošanai grāmata „Kolaborants” par bijušo padomju tiesnesi, miljonāru Romualdu Vonsoviču. Ja Jūsu rīcībā ir ziņas par kolaboranta darbību, rakstiet uz e-pastu [email protected]. Konfidencialitāti garantējam.”, kurā, apzinoties, ka minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, apgalvoja, ka R. Vonsovčs ir “kolaborants”.
Turpinot savu noziedzīgo nodomu, L. Lapsa 2019. gada 31. oktobrī, iesaistot izmeklēšanā noskaidrotu personu, speciāli nolūkam celt R. Vonsoviča neslavu, organizēja automašīnas Citroen Jumper, ar valsts reģistrācijas numuru FO7575, iegādi, pēc kā organizēja un pasūtīja tās aplīmēšanu ar R. Vonsoviča sejas attēla fragmentu un uzrakstu “Kolaborants. Pietiek.com jaunā grāmata”, tādējādi, apzinoties, ka minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, apgalvoja, ka R. Vonsovičs ir “kolaborants”.
Kopumā laika posmā no 2019. gada 7. novembra līdz 2019. gada 2. decembrim L. Lapsa organizēja vairākkārtēju, mērķtiecīgu un ilgstošu minētās automašīnas Citroen Jumper, ar valsts reģistrācijas numuru FO7575, novietošanu pie R. Vonsoviča darba vietas, Rīgā, Brīvības ielā 40, pie R. Vonsoviča darba vietas automašīnas stāvvietas, Rīgā, Dzirnavu ielā 64, pie R. Vonsoviča dzīvesvietas, Rīgā, Hamburgas ielā 25, pie Rīgas apgabaltiesas un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesu nama, Rīgā, Abrenes ielā 8, un pie Latvijas Republikas Augstākās tiesas, Rīgā, Brīvības bulvārī 34, kur R. Vonsovičs pastāvīgi veica savus darba pienākumus, kā arī pie Latvijas Televīzijas ēkas Rīgā, Zaķusalas krastmalā 33, tas ir, publiskās vietās, kur minētā informācija bija redzama plašam sabiedrības lokam.
Tādējādi L. Lapsa, apzināti izplatot plašam sabiedrības lokam šādas ziņas, kas nav patiesas un apkauno R. Vonsoviču, cēla R. Vonsovičam neslavu iespiestā un citādā veidā pavairotā sacerējumā masu saziņas līdzeklī.
Ar savām darbībām Lato Lapsa izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 157. panta otrajā daļā.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
