Iesaki rakstu: 
Tagadējā banku skandāla priekšvēsture nenoliedzami sākas jau 90. gadu pirmajā pusē. Atceros arī kādu plašu Jura Bojāra rakstu (konferences referāta tekstu), kas tīmeklī vairs nav pieejams. Tomēr kāds portāla komentētājs ir iekopējis visai izteiksmīgu raksta fragmentu. Tajā paustais vērtējums vēl aizvien ir aktuāls (ne visam šajā fragmentā gan var piekrist). Turpinājumā — šis fragments.
„Mūsu uzdevums beidzot ir pašos pamatos nomainīt pēcpadomju valsts resursu sagrābēju oligarhijas diktatūru, lai radītu Latvijā Skandināvijas tipa tiesisku labklājības valsti, kur reāli valda un galvenie ieguvēji ir nevis jaunbagātnieki un noziedznieki, bet gan tautas absolūtais vairākums, kas pelna vai ir pelnījuši iztiku ar savu darbu.
LTF pie varas nolikusī tauta tika pievilta tāpēc, ka LTF biezā slānī atstāja pie varas labi organizēto LKP un valsts pārvaldes aparāta liberālo nomenklatūru, kas labi pazina un reāli pārvaldīja valsts birokrātisko aparātu. Tomēr, ja tas nebūtu noticis, kad LKP vadīja Vagris, bet Ministru padomi Bresis, LTF nebūtu ieguvusi LKP biroja atbalstu, un tas Latviju varēja novest pie lielākas asinsizliešanas.
Ar vecās nomenklatūras saglabāšanu vadošajos amatos bija pārmantoti arī padomju elites instinkti un pārvaldes metodes – verdziskas bailes no Maskavas, necieņa pret latviešu tautu un tās nacionālo interešu nodevība Maskavas priekšā (Abrene), savu korporatīvo interešu prioritāte, nedemokrātisms un priekšroka pārskatu sniegšanas mākslai, nevis iniciatīvai (kas padomju laikos bija sodāma).
Augstākajā padomē (AP) un reformas likumu darba grupās ielavījās kehri un grūtupi, kuriem reformās bija savtīgi mērķi, kurus tie tik pārpilnīgi piepildīja, ka tālāka līdzdalība politikā viņiem vairs nebija nepieciešama. Latvijas reformām pēc neatkarības atjaunošanas, izņemot denacionalizāciju, privatizāciju un tautas ietaupījumus nolaupījušo naudas reformu, nebija nekādas valsts ekonomikas attīstības programmas. Godmaņa valdības reformu plānu AP izgāza.
Pārejas laikmetā biju pētījis Zviedrijas labklājības valsts modeli Upsalas universitātē, ASV modeli lekciju laikā Indiānas un Merilendas štata universitātēs, taču šo manis no AP tribīnes piedāvāto pieredzi priekšsēdētājs Gorbunovs mēdza apraut ar frāzi, lai "nelasot profesoriskas lekcijas".
Visus 17 gadus pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā pie varas ir bijušas tikai labējās partijas. Kā rakstīja Štokenbergs, "politiķi visu šo laiku ir strādājuši šauras bagātnieku saujiņas interesēs". Viņi noorganizēja amerikāņu izpratnē valsts nozagšanu jeb tādu valsts, pašvaldību un kooperatīvu īpašuma sagrābšanas privatizāciju, kas budžetam izmaksāja vairāk, nekā ienesa valsts kasē.
Visvairāk sagrābušies laida šos līdzekļus politiskajā apritē savas varas iemūžināšanai un caurauda valsts organismu ar totālu korupciju. Varas elitē iederējās tikai tādi, kas bija vai nu "vislielākie iespējamie kretīni" un tādēļ bija vadāmi, vai arī "ņēma un darīja", kā teikts. Korupcijas apkarošanas biroju ieviesa tikai pēc rietumvalstu spiediena un ar lielu nokavēšanos.
Kamēr divi oligarhi savstarpēji cīnījās par varu, procesu vēl varēja nokristīt par "demokrātiju". Kad abi vienojās par ietekmes sfēru sadalīšanu, vēlāk vienu "uzmeta" un novāca, atlikušo patvaļa, augstprātība un visatļautība kļuva neierobežota. Sašutumu par to izteica arī ASV vēstniece.
Šaura slāņa bagātināšanās iespaidā uz tautas trūkuma rēķina Latviju uzņēma Eiropas Savienībā kā visnabadzīgāko pēc nacionālā ienākuma uz iedzīvotāju – toties ar miljonāru rekorda skaitu.
Sengrieķu filozofs Platons rakstīja, "ja valstī godā bagātību un bagātus ļaudis, tad tajā netiek godāti tikumi un krietni cilvēki... Oligarhiskā valstī tauta ir sašķelta divās naidīgās nometnēs – bagātajos un nabadzīgajos. Gandrīz visi ir nabadzīgi, izņemot vadītājus. Oligarhijā zeļ izlaidība... un draud dumpji".
Labējie vislielāko nodokļu nastu uzvēla vistrūcīgākajiem, iedibinot valstī "regresīvo nodokļu sistēmu", noteicot iedzīvotājiem ienākumu nodokli 25%, bet uzņēmējiem 15%. Akciju kapitāls un spekulācija ar nekustamajiem īpašumiem nav aplikta ar nodokļiem vispār. Štokenbergs atzīst, ka šī nulles nodokļu politika daudziem jo daudziem ir ļāvusi pelnīt miljonus, nemaksājot nekādus nodokļus...
Progresīvā nodokļu sistēma, kas Latvijā pastāvēja kopš 1919. gada un dominē vairākumā pasaules labklājības valstu, Latvijā nav ieviesta. Valdošā elite arvien uz vēlāku laiku atliek ienākumu nulles deklarāciju ar pārskatu sniegšanu, kā tikuši pie bagātības.
Uz esošo resursu sagrābšanu centrētās politikas dēļ rūpniecība pamesta novārtā. Tāpēc Latvija ir zaudējusi daudzas stratēģiski svarīgas un agrāk augstu attīstītas nozares – kā radio, elektroniskā, sakaru, mājsaimniecības tehnikas, aparātu, dīzeļrūpniecību – un to telpas atdotas ārvalstu preču lieltirgotavām, kas palielina ārējās tirdzniecības deficītu.
Tā kā vislielākā pievienotā vērtība tiek radīta rūpniecībā, Latvijas ārējās tirdzniecības un maksājumu bilancē radās katastrofāls deficīts, kas sekmē inflāciju. Tā netiek nopietni apkarota tāpēc, ka pārāk daudzi pārāk labi pelna no galvenā tās avota – svešas pelēkās naudas atmazgāšanas.
Novārtā pamesti galvenie sociālie mērķi. Pirmskara Latvijā bija viena no labākajām sociālās nodrošināšanas sistēmām Eiropā ar obligāto apdrošināšanu visiem strādājošajiem un to ģimeņu locekļiem, tagad tā ir tālu atpalikusi no ES attīstītāko valstu standartiem. Pēc 1938. gada statistikas, latvieši bija vispaēdušākā tauta pasaulē pēc gaļas un piena patēriņa uz vienu iedzīvotāju, bet tagad pensionāriem arvien vairāk jāatsakās no visnepieciešamākajiem produktiem.
Pirmskara Latvijā studentu stipendija bija Ls 80 – 100 mēnesī un 19 gados tika uzbūvētas 373 jaunas skolas – caurmērā 15 gadā; pēc neatkarības atjaunošanas 17 gados uzcelta tikai viena jauna skola, studenti no stipendijas dzīvību izvilkt nevar, toties ar mācību maksām uztur universitātes.”
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
