Juristi pārsteigti gan par "BLABLABLA apsūdzību", gan par Kalnmeiera klusēšanu

Pietiek jau informēja - bijušajam Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājam Ziedonim Strazdam izsniegtajā, Gailītes parakstītajā apsūdzības rakstā minēts, ka bijušais tiesas priekšsēdētājs "izdarīja dienesta viltojumu - tīši viltoja dokumentus, ierakstot tajos patiesībai neatbilstošas ziņas par fiktīvi pieņemto darbinieku BLABLABLA".

Kas tieši domāts ar "BLABLABLA" un kam būtu bijis jābūt rakstītam tā vietā, nav skaidrs, taču vienlaikus nav šaubu, ka Ģenerālprokuratūras augsta amatpersona jau kārtējo reizi pirms apsūdzības raksta izsniegšanas nav uzskatījusi par nepieciešamu to kaut pārlasīt un pārliecināties par uzrakstītā precizitāti, nemaz nerunājot par tik muļķīgu paviršību pieļaušanu.

Iepriekšējo "sasniegumu" šajā jomā Ģenerālprokuratūrai bija nodrošinājis tagad jau pensionētais prokurors Andis Mežsargs, kurš Aivaru Lembergu apsūdzības rakstā bija nodēvējis par "Aivaru Parku", tā sniedzot iespēju Ventspils mēram gadiem ilgi  izsmiet prokuratūras nevīžību.

Gailīte šonedēļ kategoriski atteicās atbildēt uz Pietiek jautājumiem, kādu iemeslu dēļ viņa nav pārlasījusi apsūdzības rakstu pirms izsniegšanas Strazdam, cik bieži viņa šādi rīkojas, kādas rupjas kļūdas apsūdzības rakstos vēl viņa pieļāvusi pēdējā gada laikā, vai viņa atvainosies Strazdam par šo nolaidību un paviršību un vai viņa jau ir sniegusi ziņojumu ģenerālprokuroram par savu rīcību.

Ne uz vienu no Pietiek uzdotajiem jautājumiem šai sakarā nevēlējās atbildēt arī ģenerālprokurors Kalnmeiers, kurš tā arī nav publiski izteicies par viņa vadītās iestādes demonstrēto nolaidību.

"Tas ir juridisks dokuments, tur ir jābūt izklāstītiem faktiem. Tas ir tāpat kā likumā būtu teksts blablabla. Kā tiesa var izvērtēt apsūdzību, ja tur parādās šāds teksts. Kā advokāts var uzturēt aizstāvību, ja nav saprotams, par ko tad ir apsūdzība. Tas man nepatīk," - tā Pietiek izteicās Latvijas Universitātes (LU) pasniedzējs, jurists Eduards Ikvilds, piebilstot, ka "ģenerālprokuroram nav par ko lepoties, ja šādi prokurori strādā Ģenerālprokuratūrā. Procesuāli viņam ir maz iespēju kaut ko darīt. Lai gan viņiem tur notiek atestācijas un varbūt to ietvaros ir iespējas veikt kaut kādas darbības".

"Izklausās neticami. Mūsdienās jau datora programmas ir sarežģīta lieta, bet jebkurā gadījumā tas raksturo personu, kas sastāda dokumentu," šo gadījumu raksturo LU doktorants, jurists Jānis Pleps. "Katrs izvēlas veidu, kā atzīmēt vietas, pie kurām atgriezīsies vēlāk un kuras vēl papildinās. Bet šis ir juridisks dokuments, un būtu jāpievērš lielāka vērība pirms tā laišanas apritē. Katrā ziņā tā ir liela neveiklība. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka šajā vietā iztrūkst kaut kāds teksts, līdz ar to dokuments nav pilnīgs. Ģenerālprokuroram vajadzētu noskaidrot, kas ir noticis, un jāvērtē, vai tas ir vienreizējs gadījums vai regulārs. Prokuroriem pastāv disciplināratbildība, kuras ietvaros arī iespējama ģenerālprokurora reakcija."

"Nu, nesmuki, bet kam gan negadās kļūdīties. Arī žurnālisti kļūdās," Pietiek norādīja advokāts Ilmārs Punka, taču svarīgi esot - kas un kā uz šādām kļūdām reaģē vai nereaģē: "Galvenais ir, kā uz šādām kļūdām reaģē. Ja iznāk priekšā un visiem atvainojas, tad tā ir normāla reakcija, bet, ja izliekas, ka nekas nav bijis, tā ir necieņa pret tiesu sistēmu."

Novērtē šo rakstu: