Iesaki rakstu: 
Jau daudzkārt pieminētā Ķekavas novada domes priekšsēdētāja, Vienotības pārstāvja Roberta Jurķa (attēlā) nežēlastībā par nepakļaušanos pavēlēm šoreiz nokļuvis Ķekavas novada pašvaldības Kultūras aģentūras direktors Artūrs Ancāns.
Kā informē zinoši darbinieki Ķekavas novada pašvaldībā, Ancāns, pretēji mēra Jurķa pavēlei no darba kultūras aģentūrā atbrīvojis partijas Vienotība Ķekavas novada nodaļas galvenā atbalstītāja Jāņa Vaivoda māsu Māru Patmalnieci. Kaut gan, kā izmisīgi skaidro pats Ancāns, Patmalniece esot atbrīvota, jo pati iesniegusi atlūgumu un nav vēlējusies to ņemt atpakaļ, Jurķis uzskata, ka Ancāns darbojies pretēji viņa partijas interesēm.
Komiskākais šajā gadījumā ir tas, ka vēl pavisam nesen pats Jurķis esot publiski izteicis kritiku Patmalniecei un brīdinājis, ka darbinieki, kuri veido „politiski nepareizus” kultūras pasākumus, no darba kultūras aģentūrā tiks atbrīvoti. Tāpēc grūti noticēt, ka patiesais iemesls, kādēļ šobrīd ir apdraudēts paša Ancāna amats, ir Patmalnieces atlaišana.
Kaut gan juridiski Kultūras aģentūras direktors ir bijis Ancāns, faktiski to ir vadījis domes priekšsēdētājs Jurķis, kas ir arī domes atbildīgā amatpersona pār kultūras aģentūru. Jurķa personīgās intereses ir pierādījušās jau iepriekšējos incidentos, kad no darba tika atlaista Baložu pilsētas kultūras nama direktore Ilze Reinholce (Rīgas apriņķa novadu apvienība). Jurķis toreiz personīgi iesaistījās konfliktu risināšanā, tādējādi atriebjoties Reinholcei par viņas drosmīgo rīcību dzīvojamās ēkas dzīvokļu apsaimniekošanas jautājumos, kur Jurķis bijis apsaimniekošanas uzņēmuma saimnieks.
Kā patieso iemeslu Jurķa vēlmei atbrīvoties no Ancāna tiek minēta vēlme novērst sabiedrības uzmanību no biežajiem Jurķa komandējumiem uz Turciju, kur viņam it kā piederot īpašums, kā arī gatavošanos pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā ar likumsakarīgu konkurences mazināšanu vietējās nodaļas partijas vidū. Kā iespējamā pretendente uz Ancāna amatu kultūras aģentūras direktora amatā tiek saukta rakstniece Dace Judina, kura Latvijā plašāk pazīstama kā LTV īpašā un vērienīgā Blaumaņa 2012./2013. gadumijas mistērijas Lai dzīvojam, lai svinam scenārija autore.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
