Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Urzula fon der Leiena, Valdis Dombrovskis
10.02.2021.
Komentāri (1)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien, pēc nepilna gada, Eiropas Savienībā (ES) ir sertificētas trīs vakcīnas pret šo vīrusu. Taču to būs vairāk.

Parasti vakcīnas izstrāde ilgst aptuveni desmit gadus. Šoreiz tas prasīja tikai desmit mēnešus. Pirmā vakcīna pret Covid-19 tika izgudrota Eiropā un tiek ražota lielā apmērā ES. Izmantojot priekšlīgumus, mēs veicām avansa maksājumus vakcīnu izstrādātājiem – ne tikai, lai palielinātu ražošanas jaudu, bet arī tāpēc, lai ražošanu un piegādi varētu sākt uzreiz, tiklīdz vakcīna ir reģistrēta.

Eiropas Komisijas (EK) priekšfinansējums tika veikts 2,9 miljardu eiro apmērā. Tas bija papildus vairākiem miljardiem eiro, ko Eiropa katru gadu iegulda pētniecības ekosistēmā, kas padara šādus panākumus iespējamus. Tieši šis priekšapmaksas līgums garantē ES dalībvalstīm pieeju šīm vakcīnām. Mēs sagaidām, ka iedzīvotāji gūs maksimālu labumu no šiem ES ieguldījumiem.

Kopumā ES saviem iedzīvotājiem un kaimiņvalstīm ir apņēmusies nodrošināt 2,3 miljardus vakcīnu devu. Tā bija pareizā pieeja: vienoties cīņā pret vīrusu, kam nav robežu, un koordinēti strādāt Eiropas līmenī. Jau no paša sākuma mēs iestājāmies, lai katrai dalībvalstij – neatkarīgi no tās lieluma – būtu vienlīdzīga piekļuve vakcīnām.

Iedomājieties, kas būtu noticis, ja tikai vienai vai divām dalībvalstīm būtu pieeja vakcīnām, – tā bija ļoti reāla iespēja, ja mēs nebūtu uzstājuši izmantot ES vienoto sarunu stratēģiju. Ko tas būtu nozīmējis Latvijai, ES vienotajam tirgum un mūsu vienotībai Eiropā?

EK strādāja ciešā sadarbībā ar visām 27 valstu valdībām, jo EK ir noslēgusi nolīgumus ar visām dalībvalstīm, lai visu dalībvalstu vārdā risinātu sarunas un noslēgtu pirkuma līgumus ar vakcīnu ražotājiem par vakcīnu iegādi vai tiesībām tās iegādāties pēc vajadzības.

Tad, kad EK noslēdz līgumu ar konkrēto vakcīnu ražotāju, ES dalībvalstis tiek aicinātas pievienoties pirkuma līgumam ar konkrēto vakcīnas ražotāju. Tālāka līguma noslēgšana un piegādes organizēšana jau ir katras dalībvalsts, tostarp Latvijas, ziņā, tajā skaitā – piegādes grafiki un adreses, vakcinācijas informācijas kampaņas iedzīvotājiem. Tā, piemēram, Latvijā ir sākusies brīvprātīga iedzīvotāju reģistrēšanās vakcinēšanai, lai sniegtu iespēju iedzīvotājiem pašiem pieteikties un veidotu šo procesu pārskatāmu.

Pagājušā gada jūnijā EK kopā ar dalībvalstīm izveidoja vadības padomi, kas virtuāli sanāk uz regulārām sanāksmēm apmēram septiņas reizes mēnesī. Tas parāda, ka notiek pastāvīga informācijas apmaiņa un visi lēmumi tiek pieņemti kopīgi.

Pēc vairāk nekā simt uzņēmumu pārbaudēm, kuri pērnvasar strādāja pie vakcīnas, izveidojām portfeli no sešiem daudzsološākajiem uzņēmumiem. Jāatceras, ka tolaik neviens īsti nezināja, kurš vakcīnu izstrādes projekts galu galā būs veiksmīgs.

Šodien mēs redzam – Eiropas pieeja bija pareizā izvēle. Tagad mums ir trīs apstiprinātas vakcīnas, un trīs uzņēmumi – “Pfizer”/”BioNTech”, “Moderna” un “AstraZeneca” – ir sākuši vakcīnu piegādi. Taču skaidrs, ka to būs vēl vairāk.

Šodien daudzi no tiem, kuri kritizē Eiropas rīcību vakcīnu nodrošināšanā, runā par lēnu lēmumu pieņemšanu. Jautājums – vai mēs tiešām būtu varējuši to izdarīt vēl ātrāk? Vai viena ES dalībvalsts, piemēram, Latvija, būtu spējusi ātrāk vienoties par garantētu vakcīnu piegādi nepieciešamajā apjomā? Grūti iedomāties.

Jaunas vakcīnas izstrāde ir neticami sarežģīts process. Visiem trim līdz šim veiksmīgajiem vakcīnu ražotājiem sākumposmā nācās ievērojami samazināt piegāžu apjomu ražošanas procesa problēmu vai izejvielu trūkuma dēļ.

Vakcinēšana nozīmē, ka bioloģiski aktīvā viela tiek injicēta veseliem cilvēkiem. Tātad drošība un efektivitāte ir ārkārtīgi svarīga. Tas bija iemesls, kāpēc mēs neizvēlējāmies atvieglotu un ātrāku vakcīnu reģistrācijas procesu Eiropas Zāļu aģentūrā.

Reģistrācijas parastā kārtība prasīja trīs līdz četras nedēļas, un tas bija laiks, lai pārliecinātos par to drošību. Tas izskaidro, piemēram, to, kāpēc Eiropā vakcināciju sākām mazliet vēlāk nekā Apvienotā Karaliste un arī atšķirības vakcinēto personu skaitā.

Vakcīnas ES tika piegādātas 26. decembrī – vienā dienā visās dalībvalstīs –, un līdz ar to vakcināciju varēja sākt decembra beigās. Tagad uzņēmumi jau ir piegādājuši aptuveni 20 miljonus vakcīnas devu.

Latvijā ir piegādāti aptuveni 40 tūkstoši vakcīnas devu, līdz šim abas devas ir saņēmuši aptuveni 15 tūkstoši cilvēku. Jāatzīst, ka vakcinēšanās temps Latvijā ir viens no zemākajiem ES. Tas saistīts ar Latvijas izvēlēm vakcīnu portfeļa izveidei, konkrēti pieprasot tikai nelielu daļu no sākotnēji pieejamām “Pfizer”/”BioNTech” vakcīnām.

Lai palīdzētu Latvijai risināt šo situāciju, ES dalībvalstu Covid-19 vakcīnu limitu pārdales gaitā ir rasta iespēja Latvijai iegādāties papildu 167 213 “Moderna” vakcīnas. Tas ir vēl viens Eiropas solidaritātes piemērs.

Protams, ar to nepietiek, taču tas nav arī nenozīmīgs skaits. Februārī ES valstis papildus saņems aptuveni 33 miljonus devu un martā – 55 miljonus. Pēc piesardzīgām aplēsēm, 2021. gada otrajā ceturksnī papildus varētu tikt piegādāti 300 miljoni devu.

Lai gan vakcinācijas process ir dalībvalstu atbildība, EK ļoti rūpīgi to uzraudzīs. Dažiem uzņēmumiem radušās problēmas ar masveida ražošanu, to var saprast, jo šāds ražošanas pieaugums iepriekš nav pieredzēts. Piemēram, viens no vakcīnu ražotājiem 2019. gadā bija saražojis 100 000 vakcīnas devu, taču šogad viņi plāno saražot vienu miljardu! Tas ir milzīgs ražošanas jaudu pieaugums.

Taču mums ir vajadzīga skaidra informācija un caurspīdīgs process par to, kur vakcīnas tiek sūtītas. Tas īpaši būtiski gadījumos, kad uzņēmums nepilda savus solījumus ES. Tas ir iemesls, kāpēc mēs uz laiku ieviesām vakcīnu eksporta pārredzamības un apstiprināšanas mehānismu. Tātad nav plānots ierobežot uzņēmumus, kuri pilda līgumsaistības, – to apliecina arī tas, ka EK jau ir apstiprinājusi virkni sūtījumu uz Kanādu, Apvienoto Karalisti, Japānu un citām valstīm.

Kamēr mēs cīnāmies ar vīrusu, tas veido jaunas mutācijas. Mūsu vakcīnas šobrīd spēj novērst esošās vīrusa mutācijas, taču vajag sagatavoties arī gadījumiem, ja tas mainīsies. Tāpēc tikāmies ar vakcīnu izstrādes un ražošanas pārstāvjiem – uzņēmumu vadītājiem un zinātniekiem.

Vienojāmies rūpīgi uzraudzīt vīrusa attīstību, lai nodrošinātu šo datu nodošanu uzņēmumiem un Eiropas Zāļu aģentūrai. Mēs turpināsim ciešu sadarbību ar zinātniekiem un nozari, lai būtu gatavi izstrādāt, apstiprināt un ātri saražot vakcīnas, kas var cīnīties arī ar vīrusa jaunajiem paveidiem, un – pats galvenais – palielināt ražošanas jaudu Eiropā.

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Iestājamies par tradicionālu ģimeni, mudinām parakstīties pret partnerības institūta ieviešanu

FotoCentrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Lasīt visu...

3

Prasījām kultūrai 66 miljonus, nedabūjām pat trešo daļu, bet papildus piecarpus miljoni mūsu propagandoniem būs!

FotoTikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Lasīt visu...

21

Nosodām nevēlamu uzvedību akadēmiskā vidē, jo īpaši attiecībās starp pasniedzēju un studentu

FotoMedijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Lasīt visu...

21

Dažas pārdomas par Ex-seržanta rakstu “Karš Ukrainā. Vai tiešām strupceļš - un kam?”

FotoRietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Lasīt visu...

3

Pēc ilgas nolaidības un ākstībām mēs esam sākuši bakstīties ap bumbu patvertņu jautājumu

FotoJautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
Lasīt visu...

21

Belēvičs savulaik demisionēja par sīkumu, turpretim Kariņš demisiju pat neapsver

Foto“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Lasīt visu...

21

Par „kapitālā remonta” blaknēm: „Airiston Helmi” un „krievu zemūdeņu bāžu Somijā” piemērs

FotoTā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Lasīt visu...

6

No Kariņa mācās arī viņa bijusī “labā roka”, tagad - rokas pagarinājums - premjerministre Evika Siliņa

FotoGrūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Bez Stambulas konvencijas Latvijas sievietēm gals klāt, ar Stambulas konvenciju Latvijas sievietes zels un plauks

Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret...

Foto

Valdība ir uz savas planētas, tauta – uz citas

“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut...

Foto

Latvijas Televīzija palīdz aizdomās turētajiem apzināti kurināt nacionālo naidu, lai netieši mazinātu vainu slepkavībā

Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas...

Foto

Par “Maximas” traģēdiju: taisnīgs spriedums manā izpratnē būtu inženiera un būvuzņēmuma sodīšana par ēkas sabrukšanu un "Maximas" sodīšana par cilvēku bojāeju

Ar nelabu sajūtu sekoju medijos...

Foto

Vai Latvijā ir pārāk liels publiskais sektors?

ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti...

Foto

Tautas pacietības mērs ir izsmelts!

Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts!...

Foto

Nosodām “Vienotības”, “Progresīvo” un ZZS kreisi radikālo partnerību

Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra...

Foto

Aicinām parakstīties par Saeimas atlaišanu

Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu....

Foto

Jau tagad „RailBaltica” trūkst sešu miljardu eiro Latvijas posmam

RailBaltica projektam ir visas iespējas kļūt par akmeni kaklā Latvijas budžetam un valsts parādam, jo jau tagad trūkst...

Foto

Šis raksts par Izraēlu un Palestīnu ir īpaši kompentents, jo pirmā līdzautora divi ģimenes locekļi ir strādājuši kibucos, bet otrs ir dzēris košera šņabi un ir „progresīvais”

10. novembrī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Izraēlas–Hamās konflikta kontekstā nāca klajā ar paziņojumu, citu lietu starpā atzīmējot, ka “daudz par daudz palestīniešu ir tikuši nogalināti”. Statistika diemžēl ir nepielūdzama – Izraēlas īstenotās blīvi apdzīvotās Gazas bombardēšanā jau ir 11 tūkstoši...

Foto

Uzruna Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltītajā svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Cienījamās dāmas un godātie...

Foto

Tauta nav stulba

Tauta nav stulba. Tautai piemīt veselais saprāts. Tauta to apliecina, kad viņa publiski dzird idejas, kuras sakrīt ar viņas izjusto gudrību....

Foto

Maksātnespējas administrators izsaimnieko atlikušo uzņēmuma mantu

Mēs, maksātnespējīgās AS "Dzintars" kreditori, nolēmām griezties pie valdības vadītājas un atbildīgās ministres ar atklāto vēstuli par samilzušām problēmām, ar...

Foto

Vai Saeima ir jāatlaiž?

Pēdējās dienās daudz dzirdams par rosinājumu atlaist 14. Saeimu. Izskan gan aicinājumi tādā veidā sodīt arvien kreisāko “Jaunās Vienotības” valdību, gan pretēji...

Foto

Mēs, Kozins, Levrence, Bogustova, Pūpola, Raubiško, Austers un vēl virkne citu Iļjiča mazbērnu...

Kopš teroristiskās organizācijas "Hamas" uzbrukuma 2023. gada 7. oktobrī, kura laikā tika veikti...

Foto

„Rail Baltica” finansējuma plūsmai ir jābūt loģiskai un saskaņotai ar būvdarbu gaitu, citādi Putniņa un Pauniņa kungiem būs problēmas

Lai Rail Baltica būvniecība noritētu raiti un efektīvi un...

Foto

Kas ir "mēs"?

Lūdzu zemāko izklāstu neuzskatīt par konservatīvās domas konferences rīkotāju autoritatīvu versiju. Ticu, ka 28. novembrī Demos II sesijā no runātājiem dzirdēsim pavisam citas...

Foto

Biotehnologa fabulas

Cilvēks ir radies no šūnām, viss organisms - āda, miesa, kauli, tauki, muskuļi, orgāni - arī ir veidots no šūnām. Šūnās veidojas arī enerģija,...