Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc lielām investīcijām studijā, vadītājas nomaiņas un vizuālās identitātes uzlabojumiem, jaunais LTV šlāgermūzikas raidījums līdzi paņēmis agrākās satura kvalitātes problēmas. “Latvijas Sirdsdziesma” (LSD) savu pirmo sezonu sāk kā tukšu pļāpu piepildīts, neinteresantu vadītāju uzturēts formāts.

"Latvijas Sirdsdziesma” nav ne vienīgais, ne labākais no televīziju rudens piedāvājuma. Bet tajā iemitinājušās vairāku Latvijas izklaides raidījumu problēmas, un klāt nākusi mediju vides globālās slimība.

Pašspoguļošanās

Raidījums sākas pēc vairāk nekā astoņas minūtes gara ievada, kurā pēc uzspēlēta flirta kaut kā satiekas aktieris Guntis Skrastiņš un Latvijas Radio 2 raidījumu vadītāja Velga Vītola. “Latvijas Sirdsdziesmas” sākums šķiet kā netīšām nofilmētas aizkadra pļāpas par to, kā gājis vasarā un ko abiem darīt jaunajā studijā.

Pagājis jau stundas ceturksnis samontētu dziesmu, kad šlāgermūzikas raidījumu skatītāji un reitingu veidotāji, informēti, ka “Latvijas Sirdsdziesmā” apvienotas “Dzintara dziesmas” un agrākā Šlāgeraptauja.

Abiem vadītājiem maz interesē mūzika, tās izpildītāji, skatītāji. Viņi savu dzīvi studijā padara par video selfiju, kurā iesaista arī šlāgermūzikas izpildītājus. Arī raidījuma viesi tiek aicināti piedalīties uz vadītājiem centrētās sarunās, bezgalīgi tērgājot par jauno studiju. Tas, protams, ir liels notikums un sasniegums televīzijai, bet nekādi nopelni tajā nav abiem raidījuma vadītājiem.

Šīs sarunas, ko, jāatzīst, uztur Guntis Skrastiņš, varētu notikt arī bez TV skatītājiem.

Visi iesaistītie ir tik pārņemti ar savām īpašajām personām, tāpēc nemaz neuztraucas, ka pļāpāšana un skatītājiem nozīmīga saruna nav viens un tas pats.

Tā saucamās intervijas rada iespaidu, ka nelielais populārās mūzikas populārāko pārstāvju pulciņš ir draugu grupiņa, kas reizēm satiekas arī televīzijā un čomiski patērgā. Visi visus pazīst un uzvedas kā interneta portāla “celebritiju” burziņa foto mapē.

Vai tāpēc tas ir interesanti arī skatītājiem? Nav. Sarunas ir bezvērtīgas, tās nesatur nozīmīgu informāciju, to veidošanā nav atrisināta neviena ar intervēšanas saturu un formu saistīta problēma. Bet tas arī ir tipiski izklaides formātiem, kurus vada ar kaut ko citu, nevis prasmēm mediju satura veidošanā atpazīstami cilvēki. Ja jums kādam jāparāda, ka intervija TV studijā nav tas pats, kas sarunas ap grilu vasaras vakarā, tad “Latvijas Sirdsdziesmu” fragmenti tam ļoti noder. Pat vēl vairāk – te redzēsiet komplimentāru un bezsaturīgu interviju salkanākos paraugus, kur zināšanas vai sagatavošanās aizvietota ar nodrāztām frāzēm. Tās, bez pauzēm pa vidu, vienā teikumā iepinot pa vairākām, nepārtraukti ber Guntis Skrastiņš.

Tev nebūs novecot ekrānā...

Tikmēr bijusī “Latvijas Šlāgeraptaujas” vadītāja Raiva Veidenbauma, kura kopā ar Gunti Skrastiņu 12 gadus vadīja reitingu lutināto “Latvijas Šlāgeraptauju”, presē izsaka aizdomas, ka nav aicināta turpināt sadarbību sava vecuma dēļ.

Ja tā ir, tad šis ir viens no gadījumiem, par kuriem atklāti un skaļi diskutē britu un amerikāņu mediju vidē – TV producenti daudzās valstīs domā, ka, patērētājsabiedrības vērtību apdullinātais, skatītājs vēlas redzēt gados jaunus, izskatīgus vadītājus. Kamēr no ziņu un citu raidījumu vadīšanas tika atstādinātas sievietes pēc 40 un 50, viss bija tā mierīgāk, un viņas cīnījās vienatnē. Kad sāka atlaist arī ēterā sirmojošos, bet profesionālos vīrus, viņi sāka ļoti skaļi uztraukties par eidžismu medijos; šajā piemērā viens pat atļaujas sūdzēties, ka TV ekrānos vieta ir tikai jaunām, seksīgām sievietēm.

Nezinu, vai vadītājas nomainītas vecuma diskriminācijas dēļ. Bet “Latvijas Sirdsdziesmu” pašreklāma par to gan kaut ko stāsta, jo tajā pa mežu klīst Guntis Skrastiņš, kam dzīvē veicas – ir jauns projekts, jauna studija un, atvainojiet par ironiju, piešķirta arī jauna blondīne, kuru viņš kā tāds “cukura tētis” triumfāli paņem padusē jaunās studijas vidū.

Nenosodu Velgu Vītolu, ne arī apšaubu viņas piemērotību raidījuma vadītājas lomai. Stāstu, kā izskatās abu formāta saimnieku vadītāju attiecību modelis. Naivi negaidu Latvijā tādu pašu solidaritāti kā slavenajā BBC “Top Gear” komandā, kad, atstādinot Džeremiju Klārksonu, nācās aizvietotājus meklēt abiem pārējiem ētera cilvēkiem.

Ja nomaiņas iemesls ir profesionālisms, tad lēmumam trūkst loģikas. Agrākajā tandēmā Raiva Veidenbauma bija daudz zinošāka un prasmīgāka par Gunti Skrastiņu, viņš bija raidījuma vājais posms jau sen. Turklāt Veidenbauma gadiem darīja melno raidījuma sagatavošanas darbu, tas bija redzams katrā tā kadrā.

Guntis Skrastiņš noteikti to varētu, bet nav nekā izrādījis vēlēšanos profesionāli augt, strādājot televīzijā. Viņš izmanto jaunībā iegūto aktiera runas prasmi, bet Skrastiņam nav ne zināšanu par šlāgermūziku, ne tik attīstīta personība, kas liktu apbrīnā sekot jebkuram aktiera vārdam pat tad, ja viņš nav sagatavojies, nav interesants un citos ieinteresēts.

Pastāvīgā frāžainība, pamācības un aizbildnieciskums pret raidījuma viesiem un savu kolēģi Velgu Vītolu tikai vēl asāk liek saprast, ka raidījuma vadīšanai ir vajadzīgs kas vairāk, nekā tas, ko uzskata par sadzīvisku šarmēšanu.

Velgai Vītolai Skrastiņa ēnā vēl nebija iespējas sevi parādīt. Viņai tikusi precīza iepriekšējās vadītājas loma: daudz sīku pienākumu, lai raidījums vispār ritētu uz priekšu, kā arī pastāvīgi jāapbrīno Skrastiņa joki un pļāpas.

Šlāgermūzika, protams, pastāvīgi tricinās savu cienītāju sirds stīgas. Bet raidījums par šo mūziku būtu varējis būt labāks, ja kopā ar Latvijas skaisto dabas skatu video tas šīs mūzikas mīļotājiem piedāvātu viņu cienīgas sarunas ar mūziķiem un vadītājus, kam interesē skatītāji.

Pārpublicēts no lsm.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas grorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...