Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, atkal aktualizējies jautājums: kā gan patiesībā būtu saucams cilvēks, kas Jaunās konservatīvās partijas rindās kandidē uz vietu 13. Saeimā, - Juta Strīķe, Anna Potapova vai vēl kā citādāk? Ņemot vērā jautājuma aktualitāti, Pietiek šodien ekskluzīvi publicē fragmentus no jaunā romāna „Vara” („Bailes – 2”), kurā aprakstīts, kā viena no tā galvenajām varonēm Juta Sviķe iepazīstas ar dosjē, ko viņai atnesis uzticamais cīņu biedrs Juris Durašs.

„Saruna ar Juri nebija izdevusies. Galīgi nebija izdevusies. Vien pametis uz viņu pētošu skatu, Durašs bija bezierunu balsī paziņojis – nē, Juķik, ne šodien! Tu galīgi neesi formā.

Formā, formā… Ko tu vispār vari zināt par būšanu vai nebūšanu formā, sasodītais pusatturībniek! Jā, viņa bija iedzērusi. Un tad vēl nedaudz iedzērusi. Pēc iedzeršanas. Un pirms iedzeršanas. Bet tas taču neko nenozīmēja un nemazināja ne prāta asumu, ne analītiskās spējas. Tieši otrādi, pēdējos gados tikai pēc pārsimt gramiem viņa spēja strādāt pa īstam. Skats kļuva visaptverošāks, detaļas kontrastainākas.

Sviķe gan vienalga bija mēģinājusi sākt sarunu, taču, vien izdzirdis vārdus “Sarāns” un “Nacionālās drošības komisija”, Durašs bija ļauni nosmīnējis.

– Ko, Juķik, arī pie tevis beidzot tas smieklīgais papīrs ir nonācis, ja? Nu labi, labi, varam parunāt, bet ne šodien, šodien man tiešām daudz darāmā. Mūsu mazais, uzpūstais napoleoniņš atkal nez kādas apspriedes sadomājis. Nu, lai jau vēl paspridžī.

Kā tad bez manis??? Sviķes mēmais jautājums bija gandrīz vai saskatāms un sataustāms – protams, Durašs to pamanīja.

– Redzi, Juķik, tur tāda lieta. Ne tu viena mums te jautājumus uzdod. Mūsu Mordānam arī kāds atnesis papīriņus. Par tevi. Mini nu trīs reizes, no kurienes tie varētu būt atnākuši, kurā iestādē tev ir vissirsnīgākie draugi? Dēpē, dēpē vai tomēr dēpē?

– Un?

– Nekāds “un”, Juķik. Še, lasi un pārdomā. – Durašs izvilka no kabatas dažas salocītas papīra lapas un nometa uz galda. – Bet šmigu gan liec mierā. Šodien tev atslodzes diena, bet rīt mūsu mazais fīrers gribēs paskaidrojumus, tas nu ir droši. Labāk līdz tam brīdim visu pārdomāt. Un skaidrā, vēlams. Sarunāts, Juķik, a?

Durašs jau sen bija gabalā, bet Sviķe nekādi nevarēja saņemties, lai paskatītos – kas tad tur tāds bija. Beigu beigās vēl simt grami palīdzēja sakopot domas – labi, tagad varēja arī palasīties.

“Slepenā palīga ziņojums. Slepeni.

Gribu jums sniegt informāciju par Latvijā populāriem cilvēkiem, to patieso biogrāfiju un kontaktiem. Šī informācija daļēji ir zināma, bet ierobežotam cilvēku lokam, kuri rūpīgi to cenšas slēpt.

Korupcijas apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Juta Sviķe ir PSRS militārpersonas (Dobeles tanku pulka speciālās nodaļas – osobij otdel virsnieka) meita. Kad J. Sviķes tēvs tika nokomandēts uz Maskavu mācīties, visa ģimene ieradās tur. Līdz 1988. gadam J. Sviķes ģimene dzīvoja Maskavā (Krasikova iela 9, dz. 57.), tikai šeit nedzīvoja J. Sviķe, bet gan Anna Patapova.

Namu pārvaldes izraksts liecina, ka vēl 1994. gadā šajā adresē ir pierakstīta Juta, bez uzvārda. Anna Patapova par J. Sviķi kļuva mazliet vēlāk, kad ieradās uz dzīvi Latvijā un salaulājās ar Maiguru Sviķi.

Informācija liecina, ka deviņdesmito gadu sākumā J. Sviķes tēvs ir iebraucis Latvijā un ieguvis Latvijas pasi. Informācija liecina, ka šīs personas pase, ar kuru viņš ieradies Latvijā, nav atrodama nevienā reģistrā.

Informētas personas apgalvo, ka šādā veidā Latvijā ieceļoja personas, lai legalizētos un iegūtu pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Parasti tie bija specdienestu darbinieki, kuriem tika izgatavotas piesegpases un citi dokumenti. Pievienoju Jurija Patapova lūguma kopiju par repatriantu ģimenes locekļa statusa apstiprināšanu:

“Īsumā izklāstu faktus, kas raksturo manu tiesisko statusu Latvijas Republikā. Es, Jurijs Patapovs Nikolaja dēls esmu dzimis 1933. gada 16. augustā Kuibiševas (Samara) apgabalā. Līdz 1991. gada februārim dzīvoju Maskavā, Krasikova ielā un strādāju ZPI “Mosstroj” par 1. kategorijas inženieri. Esmu tehnisko zinātņu kandidāts un specializējos polimēru materiālu izmantošanā celtniecības konstrukcijās.

1967. gada 8. decembrī Jūrmalas dzimtsarakstu birojā stājos laulībā ar LR pilsoni Daigu Virbuli. Tā kā Latvijā nenotika zinātniskas izstrādes manā specialitātē, sieva pārcēlās uz dzīvi pie manis Maskavā. Laulībā ir dzimuši divi bērni – meitas Juta (1970. g.) un Vita (1973. g.), pēc tautības latvietes, LR pilsones.

1991. gada 18. februārī pēc LR neatkarības pasludināšanas, izdarot dzīvokļu apmaiņu, mana ģimene – sieva un meitas – kopā ar mani atgriezās Latvijā. Meitas pabeidza augstākās mācību iestādes, attiecīgi LU Juridisko un Vēstures un filozofijas fakultāti un šobrīd strādā IeM sistēmā un Izglītības institūtā.

Pēc sava tiesiskā statusa esmu bezvalstnieks, LR pastāvīgais iedzīvotājs. Dzīvojot Latvijā, esmu strādājis Dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcā līdz tās likvidēšanai un pašreiz strādāju muzejā.

Tā kā esmu nolēmis naturalizēties un iegūt Latvijas Republikas pilsonību, kā arī man ir nepieciešams nokārtot pensijas jautājumus, pamatojoties uz šajā vēstulē izklāstīto un 1995. gada Repatriācijas likuma 3. p. 1. pn., lūdzu apstiprināt manu repatriantu ģimenes locekļa statusu. Pēc Jūsu pieprasījuma uzrādīšu visus lēmuma pieņemšanai nepieciešamo dokumentu oriģinālus un iesniegšu vajadzīgās dokumentu kopijas.”

J. Sviķes (A. Patapovas) vārda maiņa nav nejauša, jo viņai bija jāmaina sava identitāte Latvijā. Pēc Maskavas Universitātes pabeigšanas J. Sviķe dodas mācīties uz Dāniju. Parasti šādu metodi (studijas ārvalstīs) izmanto Krievijas specdienesti attiecībā uz personām, kurām nepieciešams izveidot tīru biogrāfiju. J. Sviķe, atrodoties Latvijā, ātri vien nokļūst spēka struktūrās un uzsāk strauju karjeru tajās.

Ir apstiprināti fakti, ka J. Sviķe un M. Sviķis uztur draudzīgas ģimeniskas saites ar Piņķeļu ģimeni. Kādreizējais diplomāts Pēteris Piņķelis, kurš strādājis Latvijas konsulārajā dienestā Maskavā, ir draudzīgās attiecībās ar Sviķu ģimeni. Informācija liecina, ka Pēteri Piņķeli astoņdesmitajos gados, mācoties Maskavas Universitātē (studējis psiholoģiju), savervējuši Krievijas drošības dienesti.

Mācoties Maskavas Universitātē, P. Piņķelis bieži braukāja uz ASV, piedaloties dažādos semināros un kursos. Par šo faktu informācija bija arī Latvijas drošības iestāžu rīcībā (SAB un MIDD). Pēc informācijas noplūdināšanas par to, ka P. Piņķelis saistīts ar Krievijas specdienestiem, viņš devās uz ASV, kur nonāca šīs valsts specdienestu interešu sfērā.

Avoti apgalvo, ka viņš ir iesaistījies sadarbībā ar ASV specdienestiem. Tāpat avoti apgalvo, ka informācija par P. Piņķeli pastāvīgi glabājas SAB un MIDD. Tomēr 2008. gadā, iespējams, pēc Ulda Denīša iniciatīvas, P. Piņķeļa lieta no SAB tikusi izņemta.

Kāpēc P. Piņķelis ir interesants J. Sviķei? Deviņdesmito gadu sākumā P. Piņķelis tika iepazīstināts ar Annu Kulibinu (šobrīd strādā par korespondenti Briselē). Interesanti, ka A. Kulibina tolaik bija precējusies ar Krievijas militārpersonu, kurš bija tuvs radinieks Anatolijam Šubaisam. Šī laulība tika izšķirta, un A. Kulibina pēkšņi salaulājās ar neko neizsakošu Latvijas pilsoni P. Piņķeli.

Avoti norāda, ka A. Kulibinas tēvs ir Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta darbinieks. Savā laikā viņš strādājis PSRS ģenerālkonsulātā Sidnejā, tagad strādā par profesoru Maskavas Universitātē). Avoti apgalvo, ka A. Kulibinas tēvs vairākkārt apmeklējis Latviju.

1987.–1988. gadā P. Piņķelis vairākas reizes uz Latviju tika ielūdzis Juriju Pališevu (Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta darbinieks), kurš ieradās Latvijā kā ārstu biedrības pārstāvis un piedalījās dažādos semināros. Tāpat Latvijā bieži ciemojās A. Kulibina. Interesanti, ka A. Kulibina un P. Piņķelis pastāvīgi uztur sakarus (piedalās ģimenes svinībās) ar J. Sviķi un M. Sviķi, MIDD darbinieku, kurš ir informēts par A. Kulibinas tēvu.

P. Piņķeļa brālis Juris Piņķelis ir viens no tiem cilvēkiem, kurš pastāvīgi atpūšas kopā ar J. Sviķi un M. Sviķi. Juris Piņķelis PSRS laikā ir bijis aktīvs VDK aģents ar segvārdu “Jūrnieks”. Pats J. Piņķelis ir atzinis, ka viņš vervējis “Radio Brīvā Eiropa” žurnālistu Būveru.

Pašreiz J. Piņķelis strādā Rīgas domē. Interesanti, ka divas reizes KNAB (kurā strādā J. Sviķe) tika ierosinātas lietas par J. Piņķeļa darbību, kuras ātri tika izbeigtas.

Vai ir iespējams, ka pieminēto personu likteņi veidojas bez prasmīgas vadības? Vai bieži notiek tā, ka vīrs un sieva abi strauji uzskrien pa karjeras kāpnēm un ieņem vadošus amatus īpašās valsts pārvaldes iestādēs, turklāt dažādās? Vai aiz nejaušības abus šajos amatos ieliek viens cilvēks (Repše)?

Vai nejauša ir šo amatpersonu ģimenes (Sviķu) draudzība ar citu interesantu ģimeni (Piņķeļiem)? Kas apvieno šos cilvēkus, kādi motīvi liek būt tik neparasti aktīviem? Vai 2003. gada skandālam par brāļu Piņķeļu saistību ar Krievijas specdienestiem, kad informācija tika noslāpēta, bija pamats?

SAB šefam, kurš veiksmīgi dažādiem līdzekļiem ir panācis to, ka viņam nevienam nav jāatskaitās, nav arī nevienam jāpaskaidro, ko viņš atceras, ko neatceras un vai viņam vispār kaut kas jāatceras. Bet, saliekot faktus un citu informāciju kopā, mēs varam secināt – SAB šefa kungs kaut ko būtisku ir aizmirsis.

Fakts Nr. 1. 2004. gada februārī premjers Einārs Epše atbrīvoja no amata Ministru prezidenta biroja vadītāju Pēteri Piņķeli, publiski neko nepaskaidrojot par šādas rīcības iemesliem.

Kuluāros tika runāts, ka P. Piņķelis ticis pieķerts kontaktos ar vispārzināmu krievu specdienestu darbinieku Pališevu. Kontaktus starp Pališevu (dzimis Jēkabpilī, lieliski pārvalda latviešu valodu) un P. Piņķeli it kā piefiksējuši ne tikai Latvijas specdienesti, bet arī mūsu partnerdienesti.

Premjers pieprasījis P. Piņķelim paskaidrojumus, un viņš stāstījis, ka Pališevu pazīst no studiju laikiem Maskavas Universitātē, tomēr Epši šie skaidrojumi nav pārliecinājuši. Visticamāk P. Piņķelim amats bija jāatstāj tāpēc, ka viņam tika atņemta pielaide valsts noslēpumam.

Fakts Nr. 2. Pēc dažām dienām Pēteris Piņķelis un viņa brālis, tobrīd ietekmīgs nacionāļu biedrs Juris Piņķelis, izplatīja paziņojumu presei, kurā norādīja, ka ir vērsušies prokuratūrā ar lūgumu noskaidrot, kurš specdienests grib viņus nomelnot, izplatot nepatiesu informāciju.

Par iemeslu šim iesniegumam kalpoja Saeimas deputātiem izplatītā, nepārprotami uz specdienestu iegūtās informācijas pamata sastādītā izziņa, ka Juris Piņķelis ir bijis VDK aģents, bet Pēteris Piņķelis – krievu spiegs. Juris Piņķelis norādīja, ka viņš jau iepriekš ir vērsies tiesā, kura nav konstatējusi sadarbības faktu. Savukārt Pēteris Piņķelis uzsvēra, ka privātā dzīve nav un nevar būt par iemeslu apvainojumiem spiegošanā.

Minēto izziņu Saeimas deputāti bija nodevuši vairākiem žurnālistiem, tāpēc daži mediji nopublicēja ne tikai brāļu Piņķeļu paziņojumu presei par nomelnošanu, bet arī minētās specdienestu izziņas saturu…”

Sviķe atrāvās no lasīšanas. Pagaidām – nekā interesanta, kopā salikti vispārzināmi fakti. Nu labi, ne gluži vispārzināmi. Bet nu zināmi. Desmitiem un simtiem cilvēku. Un ko tas Juris tādā bezjēgā stresoja? Ja neskaita veco dziesmu par Annu Patapovu, kurai sen bija piemeklēti pietiekami normāli pretargumenti, nekā jauna. Toč, riktīgs Durašs – vismaz reizēm noteikti...

Patiesībā lasīt tālāk nebija nekāda iekāriena. Polšs gāja uz beigām, mācās virsū kārtīgs snaudiens. Jā, nevienā jomā viņa vairs neturēja tik, cik pirms desmit, piecpadsmit gadiem, ar to vajadzēja rēķināties.

Varbūt labāk pabeigt lasīšanu rīt? Bet nē, Juris nebija nekāds joku plēsējs. Ja Mordāns ir par šo te sacepies – un viņš ļoti regulāri par kaut ko sacepās –, tad labāk tomēr bija pagāna papīreli uztvert nopietni. Labi, vēl simtu, un tad arī izlasīsim…

“Izziņā bija stāstīts, ka brāļus Piņķeļus “izstrādājis” Zemessardzes G–2 dienests un Militārās pretizlūkošanas dienests. Juri Piņķeli padomju laikos esot savervējis VDK majors Volkovs un viņa segvārds bijis “Jūrnieks”, viņš VDK vācis informāciju par disidentu Būveri utt. Savukārt par Pēteri Piņķeli bija rakstīts, ka viņa sieva ir GRU ģenerāļa Oļega Kulibina meita Anna, ar kuru viņš iepazinies Austrālijā, u. tml.

Cita starpā – ja Latvijas specdienesti nav likuši šo ziņu izdzēst, tad to joprojām vajadzētu varēt atrast mediju elektroniskajos arhīvos. Interesants ir jautājums, kurš šo izziņu noplūdināja deputātiem un žurnālistiem. Pastāv versija, ka noplūdinātāji bija no Epšes biroja, jo, pirmkārt, Epšem vajadzēja kaut kā paskaidrot sava biroja vadītāja padzīšanu.

Otrkārt, tobrīd “Jaunā tvaika” iekšienē sākusies cīņa par varu, jo bija, par ko cīnīties, – nesen dibinātā partija tikko bija ieguvusi premjera krēslu un citus ietekmīgus amatus: konkurence pie šiem varas centriem bija nežēlīga. Ja bija iespēja kādu no šīs “siles” atstumt, tā tika izmantota.

Fakts Nr. 3. Iepriekšminēto notikumu laikā E. Epšes padomnieks drošības jautājumos bija vēlākais galvenais valsts noslēpuma sargātājs un pielaižu izsniedzējs Jānis Bažociņš. Viņš nevarēja nezināt, kāpēc E. Epšes biroja vadītāja amatu zaudēja P. Piņķelis.

Fakts Nr. 4. Šobrīd Jura Piņķeļa sieva Ilze ir kļuvusi par labklājības ministri, bet P. Piņķelis – par premjera Valda Bobrovska padomnieku. Nesen sastādītā valdība jau ir strādājusi ar konfidenciālu informāciju, kas nozīmē, ka visiem ministriem ir jābūt pielaidei valsts noslēpumam. Nav zināms, vai premjera V. Bobrovska padomnieks P. Piņķelis jau ir strādājis ar valsts noslēpumu, bet, visticamāk, premjera birojā nevar strādāt cilvēks bez pielaides.

Interesants ir fakts, ka visi Piņķeļu ģimenes “izstrādātāji” Latvijas specdienestos (bet vairāki Latvijas specdienesti brāļus Piņķeļus “izstrādāja” jau no deviņdesmito gadu vidus) ir no šiem dienestiem izmesti.

Visagrāk tika galā ar bijušajiem VDK darbiniekiem, kuri bija lojāli un palīdzēja būvēt atjaunotās Latvijas specdienestus. Bijušie čekisti, protams, labi zināja, kas ir Pališevs, un tāpēc vairākas viņa plānotās operācijas ar blīkšķi izgāzās.

Bet tad sākās kampaņa, ka bijušajiem čekistiem nav vietas Latvijas specdienestos. SAB un Drošuma policiju atstāja virkne bijušo VDK darbinieku, pašreizējo Latvijas izlūku un pretizlūku darbaudzinātāju –– Anspoks, Lutriņš, Mukainis, Trautmanis, Narhels u.c.

Interesanti, ka kampaņā pret “bijušajiem” nozīmīgu lomu spēlēja Piņķeļu ģimenes draudzene, tolaik Drošuma policijas jaunā virsniece Juta Sviķe. Bet, kad J. Piņķelis kļuva par premjera Guntara Rasta biroja vadītāju, tika galā arī ar “G–2” šefu Gunāru Landi.

Sadarbībā ar Austrālijas latviešiem viņa vadītās iestādes bija izpētījušas iepriekšminētā krievu izlūka Kulibina saistību ar P. Piņķeli. Tāpat viņa vadītie dienesti bija izpētījuši J. Piņķeļa saistību ar dakteri Oļģertu Miršentālu un viņa protežētajām personām.

Dakteris Miršentāls bija LPSR galvenais psihiatrs, bet padomju laiku psihiatru sadarbība ar VDK komentārus neprasa. Ir versija, ka tieši viņš ir palīdzējis vēlākajam premjeram Epšem izņemt no reģistriem savu psihoneiroloģiskās slimnīcas ambulatoro karti.

Ar G. Landi tikt galā tomēr nebija viegli. Vispirms bija jāaizvāc viņa politiskie priekšnieki – ministrs Bundzis un Bruņoto spēku pavēlnieks Reihmanis (dzīvokļa lieta). Kad arī tas likās nepietiekami, tika izplatītas baumas, ka Landis pretendē uz SAB šefa Zamaldiņa vietu. Tad gan specdienestu pūķis aprija “miesu no savas miesas” Landi (esot nopircis izglītības diplomu).

Visilgāk noturējās Latvijas izlūkdienesta veterāns Andris Pūlis, kura vadītā nodaļa Piņķeļus “izstrādāja” deviņdesmito gadu beigās. Viņam pielaidi valsts noslēpumam atņēma pirms pāris gadiem, bet viņš joprojām turpina šajā sakarā tiesāties Cilvēktiesību tiesā.

Pielaidi esot atņēmuši it kā tāpēc, ka A. Pūlis kontaktējies ar Baltkrievijas specdienestu darbiniekiem, bet nav par šiem kontaktiem uzrakstījis atskaiti. Citi kompetenti avoti no specdienestiem stāsta, ka A. Pūlis esot “atradis” pornofilmu, kurā uzfilmēta par SAB pārraudzību atbildīgā Tieslietu ministrijas darbiniece.

Šai darbiniecei ir bijušas ļoti plašas pilnvaras, kuras viņa izmantojusi, pat jaucoties SAB ikdienas darbā, piemēram, pieprasot, lai tiktu veidots oficiāls reģistrs SAB aģentiem ārvalstīs, tādējādi faktiski atklājot šo aģentu identitātes. Klīda pat baumas, ka Tieslietu ministrijas ierēdne, kura filmējusies parūkā, esot atpazīta pēc raksturīgas dzimumzīmītes.

Šie atklājumi ārkārtīgi satraukuši Bažociņu, viņa labo roku Aigaru Sarānu un Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Ivaru Dunduru, kurš tobrīd esot skaitījies Pūļa priekšnieks, tāpēc visi trīs kungi esot pasūtījuši jebkādu kompromatu vai provokāciju pret Pūli. Nebūtu gan brīnums, ja pie Pūļa “atmaskojumiem” kaut kur parādītos arī Piņķeļu ēna.

Avoti informē, ka var eksistēt Lindas Jūrnieces telefonsarunu ieraksti pret J. un P. Piņķeļiem izstrādātās operatīvās lietas ietvaros, noklausoties Piņķeļu telefonu sarunas ar Jūrnieci – šīs operācijas veicis SAB.

Šīs pašas izstrādes ietvaros it kā esot informācija, ka savā laikā Piņķelis caur Jutu Sviķi saņēmis operatīvos datus no Drošuma policijas par atsevišķām personām. Sviķe šajā gadījumā rīkojusies nelikumīgi, jo Piņķelim nav bijis pielaides valsts noslēpumam. Premjers par šo Sviķes pārkāpumu esot informēts, tomēr nav reaģējis. Pastāv hipotēze, ka jau toreiz Piņķelis izmantojis Sviķi ar Epšes ziņu.

Žurnāliste Gunita Bagle laikrakstā “Jaunākās Ziņas” veidojusi tikko apstiprinātā NBS komandiera Raimonda Raubes portretu. Tajā viņa izmantojusi arī, kā pati izsakās, Raubes bijušā kolēģa, tobrīd Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieka Imanta Vezeberga informāciju un izteicienus.

Visdrīzāk, ka viņa jau iepriekš ir bijusi pazīstama ar šo kungu vai arī viņai kāds īpaši ieteicis aprunāties ne ar kādu citu, bet tieši ar Vezebergu, kurš publikācijā īpaši uzsvēra nepieciešamību apvienot armiju ar Zemessardzi.

Vezeberga izvilkšana no aizmirstības visdrīzāk liecina, ka viņš tiek gatavots jaunam amatam. Vakances šobrīd ir:

1) Aizsardzības ministrijas Nodrošinājuma departamenta direktora amats (jāatceras, ka armijai šogad paredzēts liels līdzekļu pieaugums, lieli pirkumi, par kuriem var dabūt kārtīgus kukuļus);

2) Satversmes apsardzības biroja priekšnieks. Šis amats viņam būtu piemērotāks, jo viņam vienmēr paticis spiegot, bet nav paticis nodarboties ar sūro kukuļņēmēja darbu. Talantīgs intrigu pinējs, gudrs.

Vezebergu kā iespējamo Krievijas specdienestu aģentu savulaik virzījis dakteris Miršentāls. Šis Miršentāls kara laikā beidzis “Abwehr” specskolu un par to izsūtīts uz Sibīriju. Atgriezies pēc 5–10 gadiem, un viņam atļauts izstudēt par ārstu. Kļuvis par LPSR galveno psihiatru, kas liecina par sadarbību ar VDK. Viņa kartiņa atrodas čekas maisos, Latvijas drošības struktūrām pats atzinies par sadarbību.

Miršentāla protežē Vezebergs savukārt ir ārsts – venerologs. Nāk no Venpils, bijis labos draugos ar Ģirtu Klizmovski – tāpēc maisījies pa Zemessardzes štābu tad, kad Ģ. Klizmovskis bija Zemessardzes štāba priekšnieks.

Latvijas drošības struktūras uzskata, ka savulaik PSRS VDK kļūdījusies, likdama cerību uz aizsargiem kā nākamās Latvijas armijas kodolu – tāpēc aizsargu vadība mudžējusi no Krievijas rezidentiem.

Zemessardzes rašanās čekistiem bijis pārsteigums, tāpēc viņi drudžaini mēģinājuši iefiltrēties šajās struktūrās. Tiek uzskatīts, ka Vezebergs ir viens no šo pūliņu pierādījumiem un aktīvs Krievijas specdienestu aģents.

Vezebergs ir labs draugs Jurim Piņķelim – Guntara Rasta biroja vadītājam. J. Piņķelis viņu iekārtojis Labklājības ministrijā pēc Vezeberga padzīšanas no Zemessardzes. Lai gan viņam nav nekādas militāras prakses, izņemot maisīšanos pa Klizmovska štābu, G. Rasta laikā darbojies Militārās attīstības plānošanas grupā.

Kopējais J. Sviķes psiholoģiskais raksturojums: augstprātīga, ambicioza, tendēta uz apvainošanos, var nerunāt patiesību, neciena sarunas biedrus, bieži smēķē to klātbūtnē, ir paradums no rīta darba vietā iedzert vairākas glāzītes konjaka, kam parasti tiek tērēta operatīvajiem izdevumiem paredzētā nauda. Darba laikā Valsts policijā ir fiksēta stāšanās intīmās attiecībās ar viņas padoto Jāni Voroviku, kura ilgstoši negatīvi ietekmējusi darba rezultātus un iekšējo klimatu kolektīvā. Viņus sauca par “saldo pārīti”.

Naudas viltotāju notveršanas operācijā Valmierā ar viņas “palīdzību” tika pazaudēti divdesmit tūkstoši ASV dolāru valsts naudas. Šīs lietas materiāli atrodas Drošuma policijā. Vainu par “pazaudēto” naudu J. Sviķe novēla uz Valdi Pekešu un Juri Gabovski – “Alfas” priekšnieku. Analoģiska valsts naudas “pazaudēšana” tika fiksēta vēl vismaz vienu reizi. Pēc šī gadījuma Drošuma policijas vadība – ģenerālis Jānis Upelis – kategoriski aizliedza šādu operāciju rīkošanu, piesaistot “saldo pārīti”.

1997. gadā Rīgas tirdzniecības ostā tika ievests konteiners ar lietotu apģērbu, kurā tika atrasti vairāk nekā 100 000 viltotu ASV dolāru. Šī fakta izstrādes laikā tika noskaidrots, ka viltotās naudas ievešanu Latvijā ir organizējis Rīgas čečenu noziedzīgais grupējums, bet tās juridiskais konsultants bijis kāds A. Tavro. Tika lemts par visu šajā lietā iesaistīto aizturēšanu, taču tas vienlaikus netika izdarīts, atkal “pateicoties” J. Sviķei. A. Tavro aizturēšanas laikā netika izņemts dators un divi mobilie telefoni, kam vēlāk izrādījās noteicoša loma krimināllietas izbeigšanā.

Jāpiebilst, ka J. Sviķe ilgstoši bija “aizbilstamā” Andrim Trautmanim, bijušajam LPSR VDK kadru virsniekam, kurš Drošuma policijā bija Pirmās galvenās pārvaldes priekšnieka vietnieks. Viņš personiski uzaicināja J. Sviķi darbā Drošuma policijā un tad bieži vien piesedza viņas kļūdas un neizdarības.

Pēc tam, kad darbā Drošuma policijā tika pieņemts avantūrists Didzis Mitiņš, situācija daudziem kļuva neizturama. Tieši šajā laikā J. Sviķe apguva paviršo un nepilnīgo lietu izstrādes manieri – daudzas lietas tika sāktas, taču izstrādātas pavirši, kā rezultātā līdz tiesai nemaz nevarēja nonākt.

Atsevišķas intereses vērtas ir J. Sviķes un it īpaši viņas “domubiedra” Jura Duraša attiecības ar SAB darbinieku Aigaru Sarānu. Sarāna “biznesa” saites ar Krieviju ir labi zināmas. Nav īsti skaidrs, kas ir Sarāna “jumts”, taču tas līdz šim ir spējis novērst arī ļoti būtiskas nepatikšanas…”

Sviķe pēkšņi atskārta, ka ir pilnīgi skaidrā. Un ne jau tāpēc, ka sarakstītais pa lielākai daļai bija skaidra, balta patiesība. Tas būtu tīrais nieks – vai mazums muļķīgas, nevienam nevajadzīgas patiesības klīda pa pasauli. Toties tas, ka sasodītais visādu pusaudža principu pārņemtais Mordāns uz šo varētu noreaģēt, kā jau pumpainam pusaudzim pienākas, gan bija diezgan iespējams.

Dīvainības ap oligarhiem, aizdomas par Durašu, tagad vēl gaidāmās nepatikšanas ar Mordānu… Nē, tas vienai mazai, trauslai, viegli ievainojamai sievietei bija par daudz. Nebija vairs spēka turēties pretim iekšējai urdoņai – jānoiet lejā pēc vēl viena. Tad jau redzēs. Ja vīrs gribēs lamāties – lai lamājas!”

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanāsa ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...