Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par iekļūšanu Eiropas Parlamentā šogad cīnīsies īpaši liels tādu sarakstu skaits, kam ir reālas izredzes iegūt kādu deputāta vietu, un to veicinās 5% barjera šajās vēlēšanās.

Latvijai Eiropas Parlamentā pienākas 8 deputātu vietas (lasāms, ka pēc Brexit norises patlaban britu deputātu aizņemtās vietas netiks pārdalītas - tās būs vakantas ar domu, ka tās nākotnē pienāksies jaunajām dalībvalstīm, ja ES iestāsies, piemēram, Ukraina vai vēl kāda valsts). Tas nozīmē, ka vienas vietas iegūšanai partijai Latvijā vajadzētu savākt 100/8=12,5% balsu.

Tomēr nezināmu iemeslu dēļ vēlēšanu norisi reglamentējošajā Latvijas likumā (tāds katrai dalībvalstij ir savs) ierakstīts, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās pastāv 5% “barjera” līdzīgi kā Saeimas vēlēšanās.

Šāda “barjera” nozīmē to, ka vienu vietu Eiropas Parlamentā saņem ikkatrs saraksts, kam izdevies savākt 5% balsu - un nevis 12,5% balsu, kā būtu loģiski. Šeit “barjera” nevis atsijā sīkpartijas un šaubīgus politprojektus, bet gan - tieši otrādi - pazemina iekļūšanas nosacījumus, dodot iespēju Eiropas Parlamentā darboties politiķiem ar konkrēti apšaubāmiem nolūkiem un reputāciju.

Piemērs: 2014. gada EP vēlēšanās, ņemot vērā faktu, ka tika nodotas 440 288 derīgas zīmes, viena deputāta ievēlēšanai Eiropas Parlamentā no Latvijas vajadzētu 55 036 balsis. Taču 5% “barjeras” dēļ (ko šinī gadījumā drīzāk vajadzētu saukt par “5% pakāpienu” vai “5% caurumu”) Eiropas Parlamentā iekļuva Tatjana Ždanoka, kuras saraksts savāca 28 303 balsis jeb 6,38%, un Iveta Grigule, kuras saraksts saņēma 36 637 balsis jeb 8,26%. Pārējās iekļuvušās partijas (Vienotība, Nacionālā Apvienība un Saskaņa) saņēma attiecīgi 46,19%, 14,25% un 13% balsu.

Šī kroplā matemātika realitātē nozīmē to, ka “vatņiku” sīkpartija ar 28 tūkstošiem balsu saņem vienu mandātu, kamēr Nacionālā apvienība ar 63 tūkstošiem balsu (teju divarpus reizes vairāk) saņem... arī vienu EP mandātu!

Cik aktīvi balsojam par Eiropas līmeņa politiku?

2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kurās pirmoreiz mūsu vēlētājs varēja balsot par visa kontinenta līmeņa politiku, piedalījās 41,34% no balsstiesīgajiem - puslīdz cienījams cipars, jo mēs tikai pirms mēneša bijām iestājušies ES, un daudziem šķita interesanta iespēja pirmoreiz nobalsot par Eiropas Parlamentu. 2009. gadā bija vērojams kāpums līdz 53,7%, jo šīs vēlēšanas iekrita reizē ar pašvaldību vēlēšanām. Piecus gadus vēlāk aktivitāte nokritās līdz 30,24%, kas ļauj izteikt pieņēmumu, ka arī šogad vēlētāju aktivitāte nebūs daudz augstāka, jo pagaidām nav zināms neviens faktors, kas izraisītu vēlētājos papildus interesi nobalsot.

Ierēķinot balsstiesīgo iedzīvotāju skaita kritumu, kurš turpinājies pēdējos 5 gadus, varam prognozēt, ka 5% iegūšanai varētu pietikt ar nedaudz vairāk nekā 20 tūkstošiem balsu.

Kā indikatoru ņemot aizvadītās Saeimas vēlēšanas, mēs varam mēģināt modelēt, kuri tad varētu būt tie politiskie spēki, kas spētu cīnīties par 20 000 balsu ieguvi.

Saskaņai būs grūtības, populistiem gan ne

No populistiem gan KPV LV, gan JKP Saeimas vēlēšanās savāca stabili virs 100 tūkstošiem balsu katra. Lai arī viņu reitingi bijuši ļoti svārstīgi, šīm partijām nevajadzētu saskarties ar mežonīgām grūtībām, lai katra iegūtu vienu vai pāris EP mandātus.

Tāpat Attīstībai/Par! izdevās negaidīti iegūt 101 tūkstoti balsu, turklāt tās prasmīgā kampaņošana, kas devusi augļus gan Rīgas domes, gan Saeimas vēlēšanās, liek secināt, ka tās starts arī šī gada maijā var būt auglīgs. Bet, ņemot vērā kroplīgo 5% matemātiku, no kuras nav iespējams izvairīties, šīs apvienības partijām var pat izdevīgāk izrādīties startēt atsevišķi: ja katra no tām saņems 20+ tūkstošus balsu, tās katra tiks pie vienas vietas Eiropas Parlamentā, kurpretī apvienības iegūti 40 līdz 50 tūkstoši balsu tāpat nozīmēs 1 mantātu.

Jādomā, ka Nacionālajai Apvienībai nebūs grūti pārvēlēties EP - nacionālistu vēlētājs (salīdzinot ar dažu citu uzskatu pārstāvjiem) ir samērā apzinīgs un motivēts, un viņam nevajag papildus stimulu, lai nobalsotu par nacionālo interešu pārstāvniecību EP līmenī.

Saskaņas uzdevums ir grūtāks. Tās arvien vairāk novecojošais, krieviski runājošais elektorāts par Eiropas Savienības jautājumiem neinteresējas, nedzīvo Latvijas un Rietumu informatīvajā telpā, tālab to uz EP vēlēšanām būs grūti izvilkt no mājām, kā tas pierādījās 2014. gadā. Taču 5% saskaņiešiem vajadzētu sasniegt bez grūtībām. Ja šāda “antibarjera” nepastāvētu, tad gan Saskaņai vajadzētu domāt, kā sasniegt 12,5% no balsīm - kā jau minēts, pirms pieciem gadiem viņi tika vien pie 13%. Saskaņai vislielāko labumu varētu dot, ja tiktu atlaistas Rīgas un/vai Daugavpils domes, un ja šo domju ārkārtas vēlēšanas nozīmētu reizē ar EP vēlēšanām.

Uz jautājuma zīmes

Lielas šaubas ir par Vienotības un ZZS iespējām: Vienotības reitings rūk, savukārt ZZS rindās pagaidām nav manāmi tādi kandidāti, kam acis spīdētu, ieraugot tukšu Eiroparlamenta krēslu. Varbūt šis ir tas gadījums, kad zaļajiem un zemniekiem atsevišķi izdotos iegūt lielāku balsu skaitu nekā kopā.

Tālāk sākas interesantā sadaļa ar mazajām partijām, vairākām no kurām ir lielākas iespējas iekļūt Eiroparlamentā nekā Saeimā. Viņu vidū bez Latvijas Krievu Savienības jāmin Progresīvie - tie oktobrī saņēma 22 078 balsis, un viņu elektorāts ir salīdzinoši motivēts. Reģionu Apvienība oktobrī ieguva 35 tūkstošus balsu, kas nozīmē, ka viņiem ir jēga cīnīties par Eiroparlamenta mandātu. No Sirds Latvijai vēlreiz var nospēlēt “tumšā zirdziņa” lomu - lai arī partijas organisms kopumā nav tajā labākajā stāvoklī, Inguna Sudraba var vēlreiz labi nostrādāt kā lokomotīve, jo īpaši tādā gadījumā, ja domās par apvienības izveidi ar LSDSP vai kādiem citiem mazajiem spēkiem. Ir vērts sekot līdzi arī Par Alternatīvu projektam: ja Jurijs Žuravļovs, Jānis Kuzins, Einārs Graudiņš, Aleksandrs Mirskis piesaistīs vēl kādus krievvalodīgajā vidē zināmus smagsvarus, tad šis saraksts var ja ne iekļūt Eiroparlamentā pats, tad vismaz atņemt vēlētājus Saskaņai un Ždanokai. Ņemot vērā prognozējami zemo balsotāju procentu EP vēlēšanās, arī tas nav maz.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...