Iesaki rakstu: 
Ēka Kalpaka bulvārī 3, kur patlaban atrodas Ukrainas vēstniecība, valstij piederošais, uz Izglītības un zinātnes ministrijas vārda reģistrētais namīpašums Merķeļa ielā 11, nams Lāčplēša ielā 38, kurā atrodas poliklīnika Pulss-5 – tie ir tikai trīs no kopumā 285 Latvijas ebreju kopienas locekļiem pirms kara piederējušiem namiem, kuri nav denacionalizēti, jo to īpašnieki un mantinieki nogalināti holokaustā. Vairāki desmiti namu ir vērtīgi Rīgas centra namīpašumi, tajā skaitā tādi, kuros atrodas valsts un pašvaldības iestādes. Tieši šis saraksts, kuru publicē Pietiek, bijis pamatā 2006. gadā veiktām aplēsēm par gandrīz 32 miljonu latu izmaksu Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām vēsturisko netaisnīgo seku novēršanai, kas radušās ebreju kopienai totalitāro režīmu represiju rezultātā.
Tieši vadoties pēc šo gandrīz 300 namīpašumu kadastrālās vērtības, kāda tā bija 2005. gada vidū, aprēķināts 31 959 870 latu lielais atbalsta apmērs, kuru savulaik Aigara Kalvīša (TP) valdība bija gatava pakāpeniski 10 gadu laikā izmaksāt Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām. Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko (attēlā kopā ar prezidentu Valdi Zatleru un premjeru Valdi Dombrovski restaurētās Rīgas sinagogas aklāšanas ceremonijā 2009. gada 26. jūlijā) toreiz norādīja, ka „izmaksu apjoms ir kalkulēts saskaņā ar pašu pieticīgāko variantu, jo kadastra vērtība bieži vien ir desmitkārt zemāka par tirgus vērtību”.
Kā Pietiek piektdien uzsvēra tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība), kurš šonedēļ tikās ar vizītē Rīgā ieradušos ASV īpašo sūtni holokausta jautājumos Duglasu Deividsonu un ASV vēstnieci Latvijā Džūditu Gārberi, visticamāk, tiks turpināts dialogs ar Latvijas ebreju kopienu par atbalsta veidiem, bet risinājums diez vai būs minēto, pārsvarā privātpersonām reiz piederējušo, īpašumu nodošana kopienai, jo tam būtu grūti atrast tiesisku pamatojumu. Savulaik likums par namīpašumu denacionalizāciju attiecībā uz ebreju kopienai piederīgajiem daudzos gadījumos neļāva atgūt īpašumus, jo visi dzimtas piederīgie bija gājuši bojā holokaustā. Daudzās ebreju ģimenēs tika iznīcinātas visas paaudzes.
Visticamāk, turpināsies dialogs par kopienai reiz piederējušām, bet denacionalizācijas procesā neatgūtām sabiedriskajām ēkām – tās pēc 2006. gada datiem bija kopumā 14.
Citas amatpersonas Pietiek arī norādījušas uz iekšpolitiskajām un vēsturiski tiesiskajām problēmām, ja tiktu reanimēta 2006. gadā Aigara Kalvīša valdības laikā dzimusī ideja par ebreju kopienas zaudēto īpašumu kompensāciju. Tas iepriekš raisīja vēsturnieku, juristu un politiķu diskusijas, vai, kompensējot šos īpašumus, Latvijas valsts neriskē ar vēsturiski juridiska precedenta iedibināšanu, ko kāds varētu interpretēt kā līdzatbildības uzņemšanos par Hitlera Vācijas okupācijas režīma laikā šajā teritorijā pastrādātajiem noziegumiem pret ebrejiem.
Kāds diplomāts, kurš pirms vairākiem gadiem bija iesaistīts sarunās ar ASV un starptautiskajām ebreju organizācijām par jautājuma risināšanu, Pietiek norādīja, ka Latvija sarunās vienmēr pieturējusies pie šiem principiem un uz piekāpšanos nav gājusi, tādēļ Kalvīša valdības pēkšņi steigā virzītais likums par 32 miljonu kompensēšanu, kuru Saeima tomēr noraidīja, savulaik bijis pārsteigums.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
